Zemkopības ministrija
Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē (Beļģijā), kurā turpināja apspriest situāciju ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības produkcijas tirgu ir saasinājis postošais sausums un karstums daļā Eiropas Savienības (ES) valstu. Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem, no kura sarežģītās sarunās ar EK Latvijas zemniekiem piešķirti 6,8 miljoni eiro, palīdz turpināt stabilu pārtikas ražošanu – ārkārtas apstākļos, kad situācijas uzlabošana ir ārpus pašu lauksaimnieku kontroles iespējām.
“Ir ļoti aktuāli runāt par tirgus situācijas prognozēšanu un būt labi sagatavotiem. Sevišķi redzot, ka Krievija pārtiku, īpaši graudus, izmanto kā ieroci un destabilizē tirgu. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura uzsāka datu ziņošanu par saviem lauksaimniecības un pārtikas produktu krājumiem. Pašreiz šī ir ļoti svarīga informācija, kas mums visiem ir jāsniedz,” padomes sanāksmē atgādināja zemkopības ministrs Didzis Šmits. “Tāpēc sagaidām, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar saņemtās informācijas analīzi par produkcijas krājumiem un situācijas attīstību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.”
Tāpat ministrs minēja, ka svarīga ir ne tikai uzraudzība pār nozīmīgākajiem lauksaimniecības produktu krājumiem, bet ES ir jāspēj arī prognozēt situācijas attīstību tirgū. Tāpēc ministrs diskusijas laikā uzsvēra, ka būtu jāveido ES līmeņa priekšlaicīgas paredzēšanas mehānisms krīzes situācijām, kas sniegtu gan caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, gan ļautu pamatot potenciālā atbalsta piešķiršanu krīzes gadījumā.
Ilgstošais un ekstrēmais sausums, kas valdīja Latvijā no 2023. gada aprīļa līdz jūnijam, ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visā lauksaimniecībā. Gaidāmais kultūraugu ražas samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību ieņēmumus, savukārt mazā lopbarības augu ražība nozīmīgi palielina lopbarības sagatavošanas izmaksas. Pavasara postošajās salnās augļu dārzos nosalusi lielākā daļa gaidāmās šāgada ražas. Patlaban notiek dārzu apsekošana, lai precizētu zaudējumu apmēru. Ražas prognoze graudiem, rapšiem, augļiem un ogām ir ļoti pasliktinājusies, un saimniecības gaida rentabilitātes problēmas. Veiktās aplēses rāda, ka 2023. gadā lauksaimnieciskās produkcijas izlaides vērtība varētu samazināties par aptuveni 30 procentiem, tāpēc bez EK ārkārtas atbalsta ir nepieciešama arī iespēja piemērot atsevišķas atkāpes Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikā, uzskata Didzis Šmits.
Ministri Briselē pauda stingru nosodījumu Krievijas rīcībai, izstājoties no Melnās jūras graudu vienošanās, un bažas par ietekmi, kādu tas radīs uz jau tā saspringto situāciju lauksaimniecības tirgū un globālo pārtikas nodrošinājumu. Ministri uzsvēra nepieciešamību uzlabot Solidaritātes koridoru darbības efektivitāti un rast alternatīvus tranzīta ceļus, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu.
Didzis Šmits vēlreiz apliecināja ļoti stingro Latvijas atbalstu Ukrainai. Latvija uzskata, ka, risinot Ukrainas robežvalstu problēmas, kas saskaras ar ievērojumu Ukrainas lauksaimniecības produktu pieplūdumu, nav jāpieņem aizliegumi, bet gan jāmeklē un jāatrod kopīgi risinājumi Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportēšanai un tranzīta veicināšanai.
EK jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, par ko papildu pētījumu sagatavojusi EK, Latvija tomēr nevar atbalstīt, jo tas paredz Latvijai kā pašai mazākajai AAL lietotājai praktiski pilnīgu lietošanas aizliegumu. Komisija savā papildu pētījumā nav sniegusi atbildes uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem – par to, kā dalībvalstīm uzliktais pienākums samazināt AAL lietošanu ietekmēs ražošanu, pārtikas cenas un konkurētspēju. Nespēja pat ar papildu pētījumu atbildēt uz šiem nozīmīgajiem jautājumiem liek dalībvalstīm turpināt diskusijas par to, vai regulas priekšlikums būtu realizējams dzīvē.