Eiropas Parlaments
Parlaments atbalstīja REPowerEU mērķu iekļaušanu nacionālajos plānos, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, ātrāk pārietu uz zaļo ekonomiku un novērstu enerģētisko nabadzību.
535 deputātiem balsojot “par”, 63 — “pret” un 53 deputātiem atturoties, Parlaments plenārsēdē apstiprināja 2022. gada decembrī ar Padomi panākto vienošanos. Saskaņā ar to dalībvalstīm, kuras, pamatojoties uz savu grozīto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, prasīs papildu finansējumu, būs šajā plānā jāiekļauj REPowerEU pasākumi enerģijas taupīšanai, tīras enerģijas ražošanai un energoapgādes avotu dažādošanai.
ENERĢĒTISKĀS NEATKARĪBAS PALIELINĀŠANA UN CĪŅA PRET ENERĢĒTISKO NABADZĪBU
Jaunie noteikumi attieksies uz pasākumiem ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 1. februāra ar vien dažiem izņēmumiem. Šie pasākumi palīdzēs cīnīties pret enerģētisko nabadzību, sniedzot atbalstu neaizsargātajām mājsaimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.
PĀRROBEŽU PASĀKUMI, INFORMĀCIJAS ATKLĀTĪBA UN KLIMATA MĒRĶI
Parlaments sarunās pārliecināja ES valstis vismaz 30 % no REPowerEU izdevumiem atvēlēt pārrobežu pasākumiem ar mērķi novērst sastrēgumpunktus elektroenerģijas pārvadē, sadalē un uzkrāšanā, kā arī palielināt pārrobežu elektroenerģijas plūsmu, pat ja to nodrošina tikai viena ES valsts.
Jaunie noteikumi arī paredz atklāt informāciju par 100 vislielākā finansējuma galasaņēmējiem. Šie noteikumi attieksies uz visu atveseļošanas un noturības plānu kopumu.
Uz nacionālajos plānos iekļautajiem REPowerEU pasākumiem attieksies princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Taču pagaidām to nepiemēros pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ES energoapgādes drošības neatliekamākās problēmas un kuru iespējamais kaitējums videi ir minimāls, un kuri neapdraud ES klimata mērķus.
FINANSĒJUMS
Parlamenta sarunu vedējiem izdevās panākt, ka no Komisijas ierosinātajām papildu 20 miljardu eiro dotācijām 8 miljardus iegūs, agrāk izsolot valstu emisiju kvotas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, savukārt 12 miljardus — no Inovāciju fonda. Turklāt emisijas kvotu izsolē gūtos ieņēmumus nevarēs izmantot investīcijām fosilajā kurināmajā.
Papildu informācija pieejama šeit.
Ziņotājs Zigfrīds Murešans (PPE, Rumānija) Parlamenta debašu laikā sacīja: “REPowerEU plāns palīdzēs mums nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemamas enerģijas cenas. Tas ļaus mums nodrošināt energoapgādi un novērst atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Lai REPowerEU radītu patiesu ES pievienoto vērtību, dalībvalstīm vismaz 30 % no REPowerEU līdzekļiem būtu jānovirza pārrobežu projektiem.”
Ziņotāja Eidera Gardiasabala Rubiala (S&D, Spānija) piebilda: “Mūsu sagatavotais plāns mazinās kara ietekmi uz ekonomiku, vienlaikus veicinot zaļo pāreju. Tiks piešķirti papildu 20 miljardi eiro, lai cīnītos pret enerģētisko nabadzību, zaļinātu enerģiju un uzlabotu mūsu spējas uzglabāt enerģiju. Esam vienojušies tikai ļoti nedaudz atkāpties no principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”, jo esam apņēmības pilni cīnīties pret klimata pārmaiņām un nevājināt ES klimata mērķus. Mēs esam ieviesuši arī lielāku pārredzamību un piešķīruši prioritāti pārrobežu projektiem.”
Ziņotājs Dragošs Pislaru (“Renew Europe”, Rumānija) noslēgumā sacīja: “Pret bailēm mēs vēršamies ar vērienīgiem plāniem. Iedzīvotājiem šis gads bijis grūts, un mums ir vajadzīgi ilgtspējīgi risinājumi tagad, nevis vēlāk. Jautājiet savām valdībām, kādus pasākumus tās plāno iekļaut savos nacionālajos plānos. Mēs siltināsim iedzīvotāju mājas, pārkvalificēsim darbaspēku jaunām zaļām darbavietām un palīdzēsim uzņēmumiem. Tāpat mēs programmā RePowerEU tagad izvirzām skaidras prasības, lai noteiktu lielākos ES līdzekļu saņēmējus. Mēs uzmanīgi un ar interesi vērosim, kā valdības izlietos šos līdzekļus.”
TURPMĀKIE SOĻI
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir vienreizējs ārkārtas instruments, kas ir spēkā līdz 2026. gada 31. augustam. Jaunā regula par REPowerEU pasākumu iekļaušanu nacionālajos atveseļošanas plānos stāsies spēkā dienu pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.