Tieslietu ministrija
31. janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Tieslietu ministrijas iesniegtie likumprojekti, kas paredz ES Pārrobežu reorganizācijas direktīvas un ES Digitalizācijas direktīvas ieviešanu.* Lai tiesību aktos ieviestu abu ES direktīvu nosacījumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šie grozījumi padarīs komercdarbības tiesisko vidi ne tikai drošāku, bet arī sakārtotāku, ļaujot komercsabiedrībām vienkāršākā veidā veikt reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.”
Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības.
Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam, kas paredzēja vienkāršot komercsabiedrības reorganizācijas procesu un saīsināt Komerclikumā noteiktos termiņus, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS, pārskatot visus pārveidošanas procesus, vienkāršojot tos un saīsinot šo procesu norisi un samazinot to izmaksas.
Šodien MK atbalstītie grozījumi Komerclikumā paredz arī no komerctiesiskās vides un aprites izslēgt personas, kurām kādā no ES dalībvalstīm piemērots liegums jeb ierobežojums komercdarbības veikšanai, stiprinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā un piemērotā soda izpildi ne vien nacionālā, bet arī pārrobežu mērogā, līdz ar to komercdarbības veikšana noritēs sakārtotā un prognozējamā tiesiskajā vidē.
Tāpat tiek pārskatīta arī kapitālsabiedrību padomes loma un kompetence, kā arī stiprināta padomes pārraudzības funkcija, lai Latvijas uzņēmumos veicinātu starptautiskās labās prakses pārņemšanu un nostiprinātu kapitālsabiedrības padomes stratēģiskās pārvaldības lomu. Un pārskatīts arī dividenžu sadales mehānisms, kas ļaus kapitālsabiedrības dividendes dalībniekiem sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par citu dividenžu sadales kārtību.
Samazināts likumā noteiktais minimālais valdes un padomes locekļu skaits biržā kotētajās sabiedrībās, tādā veidā mazinot administratīvo slogu.
Ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiek pārņemtas Digitalizācijas direktīvas normas, nodrošinot informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošinot komercdarbības ierobežojumu izpildi.
Pārrobežu reorganizācijas direktīvas normas paredz Uzņēmumu reģistra rīcību, pārbaudot komercsabiedrību reorganizācijas likumību un nodrošinot informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem, kā arī nodrošinot pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.
Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” ir izstrādāti, ņemot vērā, ka Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāievieš nosacījumi par darbinieku līdzdalības nodrošināšanu visiem tajā paredzētajiem reorganizācijas veidiem, t.i. ne tikai pārrobežu apvienošanai, bet arī pārrobežu sadalīšanai un pārveidošanai.
Minētie likumprojekti pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā pirms to stāšanās spēkā.
*Pārrobežu reorganizācijas direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2121) un Digitalizācijas direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva (ES) 2019/1151).↩