Katrīne Pļaviņa-Mika, Sorainen zvērināta advokāte
Paula Šūtava, jurista palīdze
Ārstiem ir tiesības iesaistīties medicīnas preču un pakalpojumu iepirkumos, lai nodrošinātu sava darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, kā arī vislabākās pacientu aprūpes iespējas.
Ir jānosaka prioritāte veselības aprūpes mērķu sasniegšanai, nevis naudas taupīšanai uz pacientu dzīvībām un ārstu labklājību.
Kas ir vērtībās balstīta veselības aprūpe?
Vērtībās balstīta veselības aprūpe jeb VBVA ir pieeja veselības aprūpes pārveidei, balstoties uz pacientu veselības aprūpes rezultātu un veselības aprūpes sistēmas snieguma uzlabošanu.
VBVA atslēga lielākajā daļā Latvijas slimnīcu ir arī plašāka vērtībās balstītu iepirkumu ieviešana. Praksē tas nozīmē iepirkt preces un pakalpojumus, balstoties uz pacientu, ārstu un sabiedrības veselības interesēm.
Šāda pieeja paredz vērtēt kvalitātes kritērijus:
- cenas un kvalitātes attiecība,
- inovatīvi risinājumi,
- energoefektivitāte,
- sociālie aspekti,
- personāla kvalifikācija,
- profesionālā rūpība,
- reputācija.
Vērtībā balstīti iepirkumi palīdz sasniegt veselības aprūpes uzlabojumus un sasniegt sabiedrības veselības mērķus.1 Tiem ir stratēģiska nozīme, lai nodrošinātu uz pacientu orientētu, drošu, pieejamu un augstas kvalitātes veselības aprūpi.2
Vērtības, kādās balstīt medicīnas preču un pakalpojumu iepirkumus, var dalīt trīs grupās –pacientu ieguvumi, ārstu un ārstniecības personāla ieguvumi un sabiedrības veselības mērķi. Kritērijus var formulēt dažādi – gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Šie kritēriji var būt samazināts mirstības līmenis slimnīcā, risinājumus tele-medicīnai, konkrēts medmāsu skaits uz vienu ārstu vai pacientu vai konkrēts ārstniecības personu darba stundu skaits uz vienu pacientu slimnīcas nodaļā. Šāda prakse ir izplatīta citur Eiropā un to ir iespējams ieviest arī Latvijā.
Zviedrijas pieredze
Pirmajā piemērā vēlamies apskatīt brūču kopšanas līdzekļu iepirkums Stokholmā.3 Šajā iepirkumā pasūtītājs prioritizēja:
- brūču aprūpes ātrumu,
- atkārtotas aprūpes biežumu,
- preces dzīvescikla izmaksas.
Tātad iepirkumā nosegtas visu trīs grupu vērtības.
Pasūtītājs iepirkuma pretendentiem piedāvāja 3 hipotētisku brūču aprūpes pacientu anamnēzes, un tika lūgts aprēķināt katra pacienta kopējās ārstēšanas izmaksas, izmantojot pasūtītāja sniegto aprēķinu modeli. Šajā modelī bija iekļautas:
- pārsēju vienības izmaksas,
- pārsēju maiņas reižu skaits,
- personāla izmaksas par pārsēju nomaiņai pavadīto laiku,
- transportēšanas izmaksas uz un no pacientu mājām,
- sagaidāmais atklātais vai novērstais komplikāciju līmenis un biežums.
Pasūtītājs līguma slēgšanas tiesības piešķīra piedāvājumam, kuram bija zemākās kopējās aprūpes izmaksas un kura brūču aprūpes metodes bija pierādītas ar klīniskiem pētījumiem. Rezultātā pasūtītājs ietaupīts medmāsu un ārstu laiku brūču aprūpē, jo izmantoja to aprūpes līdzekli, kas jālieto vai jāatjauno retāk un kas izraisa mazāk komplikāciju.
Igaunijas pieredze
Iepriekšējā mūsu rakstā aplūkotajā Igaunijas kardiostimulatoru iepirkuma (https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/19291/ka-nodrosinat-modernakas-iekartas-latvijas-slimnicas) piemērā vēlamies apskatīt kvalitātes elementu vērtēšanas kritērijus. Šajā gadījumā pasūtītājs kombinē Latvijā ierasto pieeju – piešķirt vērtējumu par iekārtu parametriem, kas pārsniedz minimālās prasības, ar vērtībās balstītiem kritērijiem.
Pasūtītājs kardiostimulatoru iepirkumā noteica šādus kritērijus:
1. Tehniskā atbalsta un implantācijas atbalsta reakcijas laiks (50%)
a) reakcijas laiks (kas nozīmē laiku, kas nepieciešams, lai ražotāja apmācīts speciālists pēc izsaukuma saņemšanas nonāk slimnīcā) darba dienās no plkst. 8 līdz 16 nepārsniedz 4 stundas
b) elektrodu esamība ar 2 mm attālumu starp galu un ķēdes kontaktu, lai novērstu attālināti dzirdamo signālu no kambara (10%)
c) Implantētā defibrilatora pievadītā šoka enerģija vismaz 40 džoulu (10%).
d) zemsprieguma un augstsprieguma ierīču telemetriskās kontroles brīdinājumi tiek nosūtīti pilnīgi automātiski un bez pacienta iejaukšanās (10%)
2. Iespēja ieprogrammēt citu bāzes frekvenci un citu AMS frekvenci vai tā saukto kambara pulsa frekvenci, kas ir atsevišķa programmēšanas iespēja automātiskā režīma pārslēgšanas laikā (7%)
3. Asinsvadu slimību diagnostika un tendences slimnīcās (7%)
4. Zemsprieguma ierīces intrakardiālās elektrogrammas ieraksta vismaz 9 minūtes un augstsprieguma ierīces tās ieraksta vismaz 35 minūtes (3%)
5. Augstsprieguma vads, kas ievietots caur 7F vai mazāku ievietošanas ierīci (3%)
Arī šis piemērs atklāj nepieciešamību tehniskos parametrus kontrolēt ar pierādījumiem ar medicīnas ierīču efektivitāti. No kā ir secināms, ka medicīnas ierīces kvalitāti ir būtiski pārbaudīt ar pierādījumiem par to darbības un terapijas efektivitāti.
Nīderlandes pieredze
Erasmus Universitātes medicīnas centrs slimnīcu gultu iepirkumā vēlējās koncentrēties uz viedu un visaptverošu risinājumu, tā vietā, lai balstītu savu izvēli uz pirkuma cenu. Tika apzinātas kritiskās problēmas aprūpes sniegšanā. Piemēram, šajā centrā durvīm nebija logu, tādēļ medmāsiņām nācās tās vērt vaļā katru reizi, lai pārliecinātos, ka pacienti atrodas gultā. Līdz ar to radās secinājums, ka ir nepieciešamas digitāli savienotas gultas, kas brīdinātu medmāsas, ja pacients, kuram ir jābūt gultas režīmā, to pamet. Šīs gultas vairākos aspektos uzlaboja darba plūsmu, piemēram, automātiski sverot pacientu, lai tas nebūtu jādara manuāli medmāsiņām. Kā arī, tās samazina izgulējumu un infekciju risku. Izvērtējot visus minētos ieguvumus, tika veikts šis vērtībā balstītais iepirkums.
Francijas pieredze
Francijas Slimnīcu apvienība iepirkumu veikšanai (Union des Hôpitaux pour les Achats – UniHA), kas apvieno 870 slimnīcas, iepirka pacientu sildīšanas sistēmas. Francijā 90% pacientu ķirurģisko procedūru laikā tika nodrošināta sildīšana, tomēr 60% no viņiem cieta no hipotermijas, kā rezultātā palielinājās asinsreces traucējumi, diskomforts, infekciju gadījumi un ilgstoša uzturēšanās stacionāra. UniHA izveidota daudznozaru komandu no ārstiem, ārstniecības personāla, biomedicīnas inženieriem un pircējiem. Galveno kritēriju attiecība tika izvirzīta kā 25% piegādātāja iesaiste (rezultāti, izturība, elastība), 35% preces kvalitāte un tā atbilstība slimnīcas vajadzībām un 40% izmaksas. Komanda secināja, ka pacientu uzturēšana normotermiskā stāvoklī ir vērtīgāka, salīdzinot ar izmaksām, kas saistītas ar komplikāciju novēršanu. Tādēļ iepirkumā tā izvēlējā piedāvājumu ar vislabāko risinājumu situācijām, kad pacientu temperatūra krītas.4
Šie un līdzīgi gadījumi var kalpot par piemēru, lai arī Latvijā ieviestu vērtībā balstītus medicīnas preču iepirkumus. Šādā sistēmā iepirkums kļūst par būtisku instrumentu ārstu arsenālā, lai nodrošinātu terapeitisko mērķu sasniegšanu. Kā zināms, publisko iepirkumu regulējums tikai daļā gadījumu pieļauj bez vairāku piegādātāju piedāvājumiem izvēlēties ārstniecības personālam vēlamākās medicīnas ierīces. Tomēr tieši vērtībā balstīts iepirkums palīdz paskaidrot ārstu izvēļu motīvus un ņemt vērā to vērtējumu iepirkuma uzvarētāja izvēles procesā.
1. https://www.iknz.cz/knihovna/c46c78c9-962c-475b-a437-f788033f1488↩
2. https://www.vbpcommunity.eu/↩
3. https://www.medtecheurope.org/wp-content/uploads/2016/06/Value-based-procurement-report_0.pdf↩
4. https://www.medtecheurope.org/wp-content/uploads/2020/09/2020_mte_vbp-journey.pdf