Motivējošs valsts atbalsts var palielināt organizāciju interesi par vides pārvaldību

in
Autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

“Valsts piedāvāto efektīvu instrumentu uzņēmēju motivēšanai trūkums var kavēt brīvprātīgā vides pārvaldības sistēmas straujāku attīstību. Lai gan Latvijai ir jāsasniedz klimata mērķi, jāsamazina CO2 emisijas, tomēr bez efektīviem atbalsta mehānismiem uzņēmējiem šobrīd pietrūkst motivācijas iesaistīties brīvprātīgajā vides pārvaldībā,” informē Vides pārraudzības valsts (VPVB) biroja direktore Daiga Avdejanova. 

Strādājot pie labākā risinājuma, VPVB, iesaistot dažādas ieinteresētās puses un izmantojot dažādas izpētes metodes, centās noskaidrot, kā motivēt uzņēmējus iesaistīties brīvprātīgajā vides pārvaldībā un Eiropas Vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS).  Gan diskusijas, gan aptauja parādīja, ka uzņēmēji izprot vides pārvaldības sistēmas nozīmi biznesa procesus uzlabošanā un ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanā. Taču daudzi no šiem uzņēmumiem nezina par EMAS esamību un priekšrocībām.

“Mūsu izpēte parādīja, ka uzņēmumi ilgtspējīgas attīstības ietvaros tiecas uzlabot biznesa procesus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Ritenis nav jāizgudro katru reizi no jauna –  vides pārvaldības sistēmas norāda efektīvāko ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” stāsta Avdejanova, piebilstot, ka tieši EMAS sertifikāts var kalpot par  rīku vides situācijas uzlabošanai. “ES pētījumi un pašu EMAS reģistrēto uzņēmumu viedoklis rāda, ka tas palīdz sakārtot biznesa procesus, ietaupīt energoresursu izmaksas, būt videi draudzīgākiem, uzlabot attiecības ar partneriem.”

Eiropas Savienības Vides perspektīvas bāzes scenārijs paredz, ka bez vērienīgākas politikas nekā pašlaik spēkā esošās SEG emisijas līdz 2050. gadam palielināsies vēl par 50%, ko galvenokārt izraisīs prognozētais CO2 emisiju pieaugums par 70% enerģijas izmantošanas rezultātā. Ir skaidrs, ka bez uzņēmēju iesaistes šos mērķus un apņemšanās nebūs iespējams īstenot, tomēr Latvijā organizācijas, iestādes un uzņēmumi nav pietiekami motivēti, kā arī viņiem trūkst zināšanu un izpratnes par vides vadības nozīmīgumu un nepieciešamību.

64% no tiem VPVB aptaujas respondentiem, kuri sagaida motivējošu valsts atbalstu, gribētu saīsinātu dažādu ar vidi saistītu atļauju izsniegšanas laiku un  finanšu atvieglojumus, piemēram, dotācijas vides deklarācijas ieviešanā. Puse par motivējošu valsts atbalstu uzskata nodokļu un nodevu atvieglojumus, toties 36% novērtētu samazinātu vides pārbaužu skaitu un vienkāršāku vides atskaišu iesniegšanas procesu (piemēram, aizstāt dažādās atskaites ar vides deklarāciju).

Savukārt Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR)  veiktās aptaujas rezultāti parādīja, ka uzņēmējus vides pārvaldības sistēmas ieviešanā visvairāk motivētu konkurences priekšrocības un piekļuve finansējumam, ja šie sertifikāti tiktu vērtēti, kā bonusi dažādos valsts un pašvaldību iepirkumos.

VPVB darba grupu ietvaros strādāja pie EMAS problēmjautājumu analīzes un septembrī aktualizēja informāciju par EMAS sertifikātu kā rīku vides situācijas uzlabošanai – ar datiem no ES pētījumiem un EMAS sertifikātu īpašniekiem – kā arī uzsvēra EMAS nozīmi – kā iespēju sakārtot biznesa procesus, ietaupīt uz energoresursu izmaksām, būt videi draudzīgākiem, uzlabot attiecības ar partneriem.

Izglītojošās kampaņas “Iepazīsti EMAS” ietvaros VPVB uzņēmumiem skaidroja EMAS sertifikācijas procesu, EMAS priekšrocības, kā arī galvenos EMAS ieviešanas posmus apkopoja infografikā un būtiskākos ieguvumus apkopoja informatīvā bukletā. Par iedvesmu EMAS ieviešanā vietējiem uzņēmumiem var kalpot arī starptautisko zīmolu pieredze EMAS standartu ieviešanā un Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu un organizāciju sasniegumi.

Sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (InCSR) 2022. gadā kampaņas “Iepazīsti EMAS” ietvaros ir identificēti nozīmīgākie EMAS attīstības posmi un tiek veikta attīstības stratēģijas un rīcības politikas izstrāde, lai šo vides pārvaldības pieeju iedzīvinātu Latvijā.

InCSR vadītāja Dace Helmane norāda: “EMAS koncepcija tiek izstrādāta, ņemot vērā  izglītojošās kampaņas “Iepazīsti EMAS” ietvaros veikto izpēti, ekspertu intervijas un starptautiskās pieredzes analīzi. Būtiskākie koncepcijā ietvertie soļi ir tiesiskā regulējuma pilnveide, tai skaitā attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem uzņēmēju motivācijas veidošanai, EMAS atpazīstamība, ieviešanas aktivizēšana, kā arī novērtējums un turpmāka attīstība.”
 

Savukārt, Daiga Avdejanova skaidro, ka koncepcijā tiks ietvertas nepieciešamās rīcības un politikas atbalsta instrumenti EMAS attīstībai (katrā no EMAS attīstības posmiem), lai šis brīvprātīgais vides instruments kļūtu par pievilcīgāku iespēju organizācijām veicināt savu vides mērķu sasniegšanu, norādot arī iespējamos riskus EMAS ieviešanas procesā.

VPVB īsteno projektu – izglītojošā kampaņa “Iepazīsti EMAS”, ko finansē Latvijas vides aizsardzības fonds “Nozares vides projekti”.

VPVB aptauju tiešsaistē aizpildīja vairāk nekā 130 respondentu. Aptaujas tika veiktas 2022. gada novembrī. InCSR aptauju tiešsaistē aizpildīja uzņēmumi un iestādes, kas piedalījušies 2022. gada Ilgtspējas indeksā – 21 respondents.

Par Vides pārraudzības valsts biroju

Vides pārraudzības valsts biroja darbības pamatmērķis ir novērst vai samazināt fizisko vai juridisko personu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Birojs veic likumā “Par vides aizsardzību”, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā “Par piesārņojumu” un normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Par InCSR

Biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” dibināta 2011. gadā ar mērķi stiprināt valsts un vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību, izglītojot sabiedrību, paaugstinot tās izpratni par atbildīgu un tālredzīgu rīcību, kā arī sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību. Jau vairāk nekā 10 gadus InCSR eksperti veido Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni.