Uzsāk valsts pārvaldes reģionālo koplietošanas telpu izveides prototipu izstrādi ieviešanai valsts sektorā

in
Autors: Valsts nekustamie īpašumi

Valsts nekustamie īpašumi

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Valsts kancelejas (VK) Inovācijas laboratoriju organizē reģionālo koplietošanas telpu izveides prototipu izstrādi ieviešanai valsts sektorā. Kopstrādes sesijas dažādos reģionos norisināsies no 12. oktobra līdz 22. novembrim, tajās piedalīsies teju 30 pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki un eksperti, lai kopā izstrādātu reālus prototipus valsts pārvaldes reģionālo koplietošanas telpu attīstībai,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Sprints jeb kopstrādes sesijas tiek organizētas, lai publiskā pārvalde varētu veiksmīgi īstenot modernas darba kultūras attīstību atbilstoši VNĪ izstrādātajām Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijām un VK Inovācijas laboratorijas izstrādātajam Nākotnes biroja konceptam. Kopā atbilstoši vajadzībām izstrādāts reģionālo kopstrādes telpu modelis gan valstij, gan pašvaldībām piederošām ēkām, kā arī radīts Daugavpils valsts pārvaldes iestāžu darba vides prototips. Iesaistītie eksperti kopīgi pievērsīsies praktiskiem jautājumiem par telpu nodrošinājumu, nepieciešamo IT infrastruktūru, darba organizāciju un drošību, kā arī nepieciešamo finansējumu projektu īstenošanai. Pēc prototipu izstrādes tiks pārbaudītas lokalizēšanas iespējas citos Latvijas reģionos un secinājumi apkopoti nodevumā, kas būs pamats turpmākajiem soļiem viedas darba vides ieviešanai valsts sektorā.

Sešās klātienes un attālinātās darbnīcās piedalīsies teju 30 pārstāvji no Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības datu centra, Cēsu novada pašvaldības, Daugavpils un Liepājas pilsētu pašvaldībām, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģioniem, Valsts asinsdonoru centra, Rīgas rajona tiesas, Valsts probācijas dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Ekonomikas ministrijām, Uzņēmumu reģistra, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas un Valsts ieņēmumu dienesta.

“Šis ir mērķtiecīgs solis uz priekšu kopstrādes telpu ieviešanai valsts sektorā un turpinājums šogad VNĪ organizētajam valsts iestāžu kopstrādes pilotprojektam, kurā VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā uzņēmām vairāk nekā 400 publiskā sektora kolēģus. Lielā interese norādīja, ka publiskais sektors izjūt skaidru nepieciešamību pēc viedas darba vides ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Valsts nākotnes darba spēks, produktivitāte un mērķu sasniegšana cieši saistīta ar darbinieku labsajūtu, kuru būtiski ietekmē darba vide. Šobrīd it īpaši svarīgi – mūsdienīgi biroji sekmē efektīvu telpu un resursu izmantošanu, ietaupījumu valsts budžetā,” komentē A. Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektā no šī gada maija līdz jūlijam VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā, tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to plāno. Projektā piedalījās teju 400 darbinieki no 33 publiskā sektora iestādēm un praksē iepazina modernas darba vides priekšrocības, savukārt VNĪ apzināja koplietojamo biroju pieprasījumu un informācijas tehnoloģiju klāstu, būtiskākos aspektus, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē. Projekta dalībnieki atzinīgi novērtēja dažādās darba zonas ērtai individuālo un komandas darba pienākumu veikšanai, kā arī IT tehnoloģijas, kas nodrošina drošu un elastīgu piekļuvi sistēmām komandu dalībniekiem, kuri strādā hibrīda modelī.

VNĪ ir pirmais veiksmīgais piemērs tam, ka iestāde var veiksmīgāk un daudz efektīvāk strādāt aktivitātēs balstītā birojā, pārvācoties no trīs ēkām uz vienu 2019. gada beigās. Pirmkārt, tas sekmē ietaupījumu valsts budžetā, kā arī pozitīvu ietekmi uz klimatu, samazinot kopējo izmantoto biroja platību par 45%, darba vietu skaitu par 30% un telpu uzturēšanā 5 gadu laikā ietaupot 900 tūkstošus eiro. Jau šobrīd fiksēts kopējais siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņa samazinājums par 65%. Otrkārt, darba vides maiņai ir bijusi tieša ietekme uz  darbinieku labsajūtu un piesaistes rādītāju, kas pērn sasniedzis 75 indeksa punktus un ir krietni virs publiskā sektora vidējā rādītāja. Aktivitātēs balstītā biroja plānojums palīdz integrēties komandā, uzlabo informācijas apriti un sadarbību starp struktūrvienībām.