Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Jūnijā apstrādes rūpniecībā labs pieaugums, bet iezīmējas krasas atšķirības apakšnozarēs

Pirmais pusgads apstrādes rūpniecībā aizvadīts ar 6,5% izaugsmi pret 2021. gada pirmo pusgadu, ko noteica 282,6% pieaugums nelielajā metālu ražošanas nozarē, 2,9% pieaugums lielākajā Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā, 11,7% pieaugums būvmateriālu ražošanā un 8,2% pieaugums metālizstrādājumu izlaidē.

Finanšu ministrija

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada pirmajā pusgadā Latvijas rūpniecības apjomi auguši par 3,8% pret pērnā gada pirmo pusgadu, bet jūnijā izlaide palielinājusies par 0,7% salīdzināmās cenās, ko noteica gan apjomu pieaugums  apstrādes rūpniecībā, gan samazinājums ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Pirmais pusgads apstrādes rūpniecībā aizvadīts ar 6,5% izaugsmi pret 2021. gada pirmo pusgadu, ko noteica 282,6% pieaugums nelielajā metālu ražošanas nozarē, 2,9% pieaugums lielākajā Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā, 11,7% pieaugums būvmateriālu ražošanā un 8,2% pieaugums metālizstrādājumu izlaidē. Savukārt, elektroenerģijas un gāzes apgāde pirmajā pusgadā samazinājusies par 13,9%, bet ieguves rūpniecībā palielinājums par 1,5%.

Apstrādes rūpniecības apjomi  jūnijā pieauga par 3,1% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, krasi atšķiroties tendencēm dažādās ražojumu kategorijās. Pārtikas preču ražotie apjomi jūnijā samazinājušies par 0,2%, taču par 10,3% pieaugusi dzērienu ražošana, kurā apjomi pieaug jau vairāk nekā gadu. Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana augusi par attiecīgi 12,9% un 7,8%, bet ietekmīgajā kokrūpniecības nozarē bija samazinājums par 10%, gada pieaugumam samazinoties jau  kopš šā gada marta. Autobūves ražojumu izlaide augusi par 18%, uzrādot noturīgu pieaugumu  gada izteiksmē jau 20 mēnešus pēc kārtas. Elektriskās iekārtas ražotas par 8% vairāk nekā pērn, bet salīdzinoši nelielā metālu ražošanas nozare augusi par 519%, ko veicina augstais pieprasījums pēc metāliem būvniecībā. Procentuāli augstā izaugsme skaidrojama arī ar zemo bāzi pērn. Tikmēr krietni apjomīgākā metālizstrādājumu nozare jūnijā pieaugusi par 3,5%, gada griezumā pieaugums turpinās vairāk nekā gadu. Savukārt būvmateriālu ražošanā pirmo reizi kopš pērnā gada septembra sarukums par 4,1%. Arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana pēc gara izaugsmes perioda samazinājusies par 7,1%, bet papīra, to produktu un poligrāfijas, ierakstu reproducēšanas apjomi sarukuši attiecīgi par 8,1% un 3,5%.

Elektroenerģijas uz gāzes apgādes apjomi šā gada jūnijā samazinājušies par 15,8% pret pērnā gada jūniju. Tostarp elektroenerģija ražota par 21,5% mazāk nekā pērn, apjomiem samazinoties jau sesto mēnesi pēc kārtas gada griezumā. Hidroelektrostacijās ražotie elektrības apjomi palielinājušies par 16,5%, taču koģenerācijas staciju izlaide sarukusi par 64,6%, pirmajā pusgadā sasniedzot 52,3% samazinājumu.

Eiropas Komisijas jaunākie Latvijas rūpnieku konfidences indeksi šā gada jūlijā norāda uz nelielu noskaņojuma uzlabošanos pret jūniju, taču kopš šā gada februāra konfidences līmenis ir pasliktinājies un atrodas nedaudz virs otrā pandēmijas viļņa izraisītās negatīvās atzīmes, rūpniekiem paredzot zemākus ražošanas apjomus turpmākajos mēnešos.

Kopējais ekonomikas indekss jūlijā Latvijā joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienībā kopā, lai gan Latvijas konfidence jūlijā ir uzlabojusies, bet Eiropas Savienībā sarukusi.

Ražotāju cenu kopējais pieaugums šā gada jūnijā nedaudz samazinājies, taču joprojām vērtējams kā ļoti augsts. Latvijas galveno apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas cenu pieaugums jūnijā svārstās no 15% mēbeļu ražošanā līdz 31% gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, veidojot vidējo apstrādes rūpniecības sadārdzināšanos par 20,6%.

Izmaksu pieaugums ietekmēs apstrādes rūpniecību arī nākamajos mēnešos, un gada otrajā pusē nozare var saskarties arī ar pieprasījuma mazināšanos ārējos tirgos, kur ekonomikas izaugsme sāk bremzēties. Par apstrādes rūpniecības samazinājumu pagājušajā mēnesī jau ziņojusi gan Igaunija, gan Lietuva, un arī Latvijas apstrādes rūpniecība nākamajos mēnešos var saskarties ar apjomu kritumu.