Ceturtdien, 14. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas sagatavotos priekšlikumus valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju un nodarbināto darba izpildes novērtēšanas pilnveidei, kas balstās uz darba snieguma rādītāju mērīšanu. Pārmaiņas stāsies spēkā 2023. gadā.
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” veikti atbilstoši Valsts kancelejas īstenotajam Valsts pārvaldes reformu plānam, kurā noteikta apņemšanās pilnveidot darba snieguma vadību. Līdz šim iestādēs nodarbinātajiem ik gadu tika izvirzīti mērķi un uzdevumi un vērtēta to īstenošana. Taču ne vienmēr tie bija sasaistīti ar konkrētās iestādes stratēģijā noteiktajiem rezultātiem un galvenajiem snieguma rādītājiem (no angļu val. Key performance indicators jeb KPI). Tāpēc no 2023. gada, lai iestāžu vadītāju un tajās nodarbināto veikums atspoguļotu iestādes stratēģijas īstenošanas progresu, vērtēti tiks ne tikai mērķi, bet arī sasniedzamie rezultāti un snieguma rādītāji.
Vienlaikus grozījumi noteiktumos paredz arī valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju vadības kompetenču novērtēšanu pirms Ministru kabineta locekļa lēmuma par konkrētās iestādes vadītāja termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē, vai arī par atbrīvošanu no amata termiņa beigšanās dēļ. Vispusīgs vadības kompetenču novērtējums būs jāorganizē Valsts kancelejai, piesaistot divus neatkarīgus personālvadības speciālistus, lai nodrošinātu, ka visiem iestāžu vadītājiem tiek vērtētas vienādas vadības kompetences, un veicinātu objektivitāti un caurskatāmību.
Pārmaiņas skars ap 35 000 valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātos (ierēdņus, darbiniekus, amatpersonas), tostarp arī Valsts kanceleju, ministriju valsts sekretārus, valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītājus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku.
Jāatgādina, ka 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets apstiprināja institūciju darbības stratēģijas izstrādes jauno kārtību. Tā nosaka, kā ieviest galvenos snieguma rādītājus jeb KPI progresa mērīšanai, kā arī akcentē nepieciešamību mērķtiecīgi plānot un attīstīt iestādes kapacitāti. Atbilstoši šai kārtībai stratēģija kļūst par vadītāja darba rīku iestādes vadīšanai un attīstības virzīšanai, kas attiecīgi nosaka mērķus arī visiem iestādē nodarbinātajiem.