Ekonomikas ministrija
Izvērtējot šā brīža akūtākās Latvijas tautsaimniecības vajadzības, Ekonomikas ministrija iesniegusi Finanšu ministrijā prioritāro pasākumu sarakstu, kuriem 2023. gadā būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums kopsummā 355 659 515 eiro apmērā, lielāko daļu iezīmējot nozīmīgiem pasākumiem energodrošības stiprināšanai 216 162 050 eiro apmērā, tostarp iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, kuru iegādei līdz šim nekad finansējums nav piešķirts.
“Turpmāko septiņu gadu laikā ar Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai. Taču vienlaikus vēl turpinām cīnīties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, mēģinām atgūties no straujā energoresursu cenu lēciena šoka un sāpīgi izjūtam Krievijas nežēlīgā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Tādēļ ir nepieciešams papildu valsts finansējums, lai mēs būtu gatavi krīzes situācijām. Ekonomikas ministrijas nākamā gada prioritāros pasākumos vislielākos līdzekļus ir iezīmējusi enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai, lai mājsaimniecības un uzņēmēji turpmāk justos droši gan par siltumenerģijas pieejamību, gan par spēju nomaksāt komunālos rēķinus. Tāpat svarīga sadaļa prioritātēs ir iezīmēta uzņēmēju izaugsmes un finanšu pieejamības veicināšanai, zinātnes ieguldījumiem ekonomikā, mājokļu pieejamībai un energoefektivitātes uzlabošanai, lai celtu gan mūsu ekonomikas rādītājus, gan iedzīvotāju labklājību,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Energodrošības stiprināšanai un citiem pasākumiem krīzes situāciju pārvarēšanai papildu būtu nepieciešami 216 162 050 eiro, t.sk. dabasgāzes un naftas rezervju iegādei krīzes situāciju pārvarēšanai 200 000 000 eiro; iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā 12 445 960 eiro; Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta (ELWIND) īstenošanas uzsākšanai 1 920 660 eiro; Latvijas pievienošanās Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai nodrošināšanai 810 990 eiro, kā arī citiem pasākumiem nacionālās drošības stiprināšanai 984 440 eiro. Vienlaikus ministrija norādījusi, ka turpmākajos gados Latvijas valstij būtu svarīgi nodrošināt patstāvīgu finansējumu komersantiem energoefektivitātes pasākumiem un pārejai uz AER, kas nebūtu atkarīgs no Eiropas Savienības finansējuma pārrāvumiem.
Pasākumiem uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai, kuriem turpmākajos gados nav paredzēts ES finansējums, no valsts budžeta papildu būtu nepieciešami 107 190 000 eiro, t.sk. investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju uz eksportu vērstu projektu attīstībai 100 000 000 eiro; eksporta apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem 3 190 000 eiro; kā arī fonda izveidei, kas investēs jaunos, fondu biržā kotētos Latvijas uzņēmumos, 4 000 000 eiro.
Savukārt uzņēmumu eksportspējas un tūrisma veicināšanai Latvijas reģionos papildu nepieciešami 7 127 853 eiro, t.sk. Latvijas kā tūrisma galamērķa marketinga pasākumu īstenošanai 908 000 eiro; eksporta veicināšanai lieliem uzņēmumiem un biznesa inkubācijas pakalpojumiem reģionos 2 766 666 eiro; Latvijas dalības gatavošanai starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka” Japānā 453 187 eiro; kā arī sākotnējiem ieguldījumiem nodibinājuma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra fondā ar mērķi veicināt inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicot kapitālieguldījumus agrīnas stadijas dziļo tehnoloģiju MVU pamatkapitālā, 3 000 000 eiro. Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka 2024.-2025. gadam būtu nepieciešams paredzēt 20 000 000 eiro lielu finansējumu ik gadu ieguldījumiem liela mēroga tūrisma projektos, kas spētu konkurēt ar citu reģiona valstu tūrisma piedāvājumiem.
Mājokļu pieejamības, kvalitātes un energoefektivitātes palielināšanai papildu būtu nepieciešami 14 930 581 eiro, t.sk. lai sniegtu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem zemes atsavināšanas cenas samaksai, izbeidzot piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, 10 000 000 eiro; mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas Balsts turpināšanai 4 400 000 eiro; valsts dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanai 530 581 eiro. Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka pēc ES finansējuma investēšanas būtu nepieciešams nodrošināt patstāvīgu un pietiekoši lielu finansējumu ilgtermiņa aizdevumu un kapitāla atlaides piešķiršanai nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai veicinātu zemas īres maksas mājokļu būvniecību un nodrošināšanu mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem, kā arī mājokļu energoefektivitātei un pārejai uz AER (daudzdzīvokļu māju un privātmāju atjaunošanai).
Inovācijas, zinātnes ieguldījumam ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstībai 2023. gadā papildu nepieciešami 2 704 234 eiro, t.sk. jaunuzņēmumu nozares attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanai Latvijā 400 000 eiro; ikgadēja Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu un absolventu monitoringa veikšanai, kā arī datu apkopošanai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti 2 304 234 eiro. Tāpat turpmākajos gados būtu paredzams papildu finansējums Latvijas zinātnes attīstībai un starptautiskās konkurētspējas attīstībai nozaru pētījumu programmas ietvaros.
Datos un pētījumos balstītu lēmumu pieņemšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai papildu nepieciešami 7 096 054 eiro, t.sk. integrēto statistisko datu apstrādes un vadības sistēmu pilnveidošanai 2 420 000 eiro; modernas, drošas un efektīvu partnerību veicinošas datu ekosistēmas turpmākai attīstīšanai 1 003 319 eiro; kvalitatīvas un efektīvas tirgus uzraudzības nodrošināšanai digitālo tirgu, jauno tehnoloģiju, ekodizaina un energoefektivitātes, kā arī patērētāju kolektīvo interešu aizstāvības jomās 1 345 177 eiro; kā arī Būvniecības informācijas sistēmas tālākai attīstībai un pakalpojumu modernizēšanai 2 327 558 eiro.