Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Aizvadītajā nedēļā izskanēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) raidieraksts “VARAM vai neVARAM?” par tēmu, kā veicināt Latvijas energoneatkarību un sagatavoties apkures sezonai. Sarunā piedalījās VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš un Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs. Raidierakstā dalībnieki plašāk apsprieda konkrētas nākotnes ieceres, kas paveicamas, lai veicinātu energoneatkarību un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, gatavojoties apkures sezonai. Iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi izmanto zaļo enerģiju veicinošās programmas – piemēram, populārākais risinājums VARAM izstrādātajā atbalsta programmā ir saules paneļu iegāde un uzstādīšana, un kopā visā Latvijā atbalstītas jau vairāk nekā 800 mājsaimniecības.
Lai mērķtiecīgi virzītos uz enerģētiskās neatkarības sasniegšanu, VARAM ir izstrādājusi procedūru, kas ļauj ievērojami paātrināt vēja enerģijas izmantošanas iespējas, attīstot lielus vēja parkus Latvijas teritorijā. Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas uzstādītās jaudas apjoms Baltijas valstu vidū, tamdēļ ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz strauji kāpināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, mazinot administratīvos un birokrātiskos šķēršļus lielu sauszemes vēja parku būvniecībai Latvijas teritorijā. Likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” Saeima lēmusi atbalstīt kā steidzamu. Šobrīd ir saņemti priekšlikumi otrajam lasījumam un tuvākajā laikā likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Ilze Oša: “Latvijai ir savi plāni un pienākumi atjaunojamo resursu izmantošanas jomā. Šie plāni ir jāizpilda un mērķi jāīsteno. Darba procesā tika apzināti šķēršļi, kas šobrīd traucē attīstīt vēja enerģijas ražošanu. Kā pirmais ir salīdzinoši garš un laikietilpīgs ietekmi uz vidi novērtēšanas process un otrs – nenoteiktība tālākai sadarbībai ar pašvaldību. Tika lemts, kādi nosacījumi ir atvieglojami, lai attīstītu vēja parkus pašvaldību teritorijās, bet nepazaudējot pienākumu pret vidi – turpinot aizsargāt dabas teritorijas.”
Bažas par parku ietekmi uz vidi kliedē valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš: “Vides intereses tiks ievērotas pilnā mērā. Mēs nevienā brīdī, nevienā aspektā neatkāpjamies no prasībām attiecībā pret vidi. Likumā ir definētas vietas, kur vēja parku attīstība ir vēlama un piemērojama vienkāršāka ietekmes uz vidi izvērtēšanas procedūra, savukārt pārējās vietās tiek saglabāta iepriekšējā, padziļinātā ietekmes vērtēšana ar plašu sabiedrības līdzdalību. Paralēli likumprojektam top vadlīnijas par vēja parku ietekmes izvērtēšanu ar mērķi sniegt praktiskas norādes un radīt vienotu izpratni visiem procesa dalībniekiem. Saturā ir identificētas iespējamās problēmas un radīti risinājumi, šobrīd notiek vadlīniju izstrāde un konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, un 1. septembrī būs pieejama vadlīniju 1. redakcija”
VARAM ir mērķtiecīgi strādājusi, lai notiktu virzība uz zaļās enerģijas plašāku izmantošanu. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana ir notikusi ļoti aktīvi un ir ieviestas būtiskas, ilgi gaidītas atbalsta programmas. Kopš š.g. marta iedzīvotājiem ir iespēja Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieteikties atbalsta programmai, kas paredz finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās. Jau šobrīd ir realizēti vairāk nekā 800 projekti, to skaitā jaunu iekārtu iegādē fosilā kurināmā (piemēram, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, akmeņogļu) iekārtu nomaiņai pret jaunām atjaunojamo energoresursu izmantojošām iekārtām (biomasas granulu katli, siltumsūkņi un saules kolektori) vai pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai, kā arī saules paneļu, vēja ģeneratoru iegādei mājsaimniecībā pašpatēriņa vajadzībām. Ar visiem nosacījumiem iedzīvotāji var iepazīties šeit.
Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs: “Esošie apstākļi saistībā ar enerģijas un energoresursu pieejamību un cenu tirgū kopš februāra ir krasi mainījušies. Mūsu vēlme ir veidot risinājumus, lai pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Ir palielināts programmas finansējums un atvieglotas prasības gan attiecībā uz tehniskajiem parametriem biomasas katliem, gan saules paneļu un vēja ģeneratoru uzstādīšanas nosacījumiem. Ir atvieglota arī atsevišķu dokumentu iesniegšana, lai mazinātu administratīvo slogu. Redzam, ka pieprasījums Latvijā pēc šāda veida programmām ir, tādēļ būtiski, lai tiktu paplašināts arī iesniedzēju loks, kas ietvertu biedrības un nodibinājumus, reliģiskās organizācijas un dzīvokļu īpašnieku kopības.”
Joprojām ir iespēja pieteikties ministrijas atbalsta programmai elektromobiļu un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei. Programma izstrādāta šā gada sākumā un paredz sniegt atbalstu fiziskām personām jaunu vai lietotu elektromobiļu iegādei un jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Kopējais programmas atbalsta apjoms ir 10 milj. eiro un šobrīd ir iesniegti vairāk kā 200 projekti par kopējo summu 837 000 eiro. Konkrētāk par atbalsta programmu un pieteikšanās kārtību var dzirdēt raidierakstā, kā arī tas ir pieejams ministrijas un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta tīmekļvietnē.
Ministrija raidierakstu jeb podkāstu izveidi uzsākusi 2021.gada martā, lai sabiedrībai piedāvātu papildu uzziņas kanālu par aktualitātēm vides, dabas, klimata, reģionālās attīstības un digitālajā jomā. Visus ministrijas raidierakstus ir iespēja noklausīties šeit: “VARAM vai neVARAM”. Iepriekšējās epizodēs tika apskatītas tēmas par e-adresi, depozīta sistēmu, par valsts pārvaldes digitālo resursu optimizāciju u.c. Podkāsts ir pieejams Spotify, Youtube un Soundcloud platformās ar nosaukumu “VARAM vai neVARAM?”