LETA
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021. līdz 2027.gadam pirmajā uzsaukumā dzelzceļa projektam “Rail Baltica” piešķir vairāk nekā 350 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja projekta īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji.
Kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu tas pārsniegs 400 miljonus eiro.
CINEA saņēma 399 priekšlikumus par kopējo summu 14 miljardu eiro apmērā. No tiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma piešķiršanai visās ES dalībvalstīs tika izvēlēti 135 projektu priekšlikumi ar kopējo plānoto finansējumu 5,4 miljardu eiro apmērā. “Rail Baltica” projektam piešķirtā summa ir trešā lielākā starp visiem pieteiktajiem projektiem.
Finansējuma līgums, kuru plānots parakstīt 2022.gada trešajā ceturksnī, ietvers atlikušo “Rail Baltica” pamattrases posmu projektēšana Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas/Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.
Tāpat finansējums ietvers “Rail Baltica” Latvijas pamattrases būvniecības darbu uzsākšana prioritārajā posmā no Latvijas/Lietuvas robežas, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punkta un būvniecības bāzes detalizētā tehniskā projekta izstrāde.
ES finansējums ietvers ari “Rail Baltica” pamattrases apakšbūves un saistīto elementu būvniecību, tai skaitā Ulemistes transporta mezgla būvniecību un projektēšanas darbus, lai mazinātu ietekmi uz medņu migrāciju posmā no Pērnavas līdz Igaunijas/Latvijas robežai.
Turklāt finansējuma ietvaros paredzēts veikt arī aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt pārrobežu dimensiju un nodrošināt tehnisko savietojamību, tostarp paziņotās institūcijas (NoBo) un novērtēšanas iestādes (AsBo) novērtēšanas pakalpojumu “Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības darbus, projektēšanas autoruzraudzība detalizēta tehniskā projekta īstenošanai būvniecības laikā, būvdarbu uzraudzību, ko veic FIDIC inženieris, kā arī pārrobežu posmu būvniecības iepirkumu modeļu analīzi.
Finansējums piešķirts arī aktivitātēm, kas nodrošinās vides prasību ieviešanas uzraudzības metodoloģijas izstrādi.
“RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norāda, ka pēdējos gados “Rail Baltica” projekta ieviešanā visās Baltijas valstis ir sasniegts būtisks progress. Projektēšanas darbi norisinās 640 kilometros no visas “Rail Baltica” 870 kilometrus garās pamattrases, par prioritāti izvirzot darbu pabeigšanu tajos posmos, kas definēti kā prioritārie nākamajiem būvniecības darbiem. Tāpat sākti projektēšanas un projektēšanas uzraudzības iepirkumi Kauņa – Viļņa un Kauņa – Lietuvas/Polijas robeža posmos.
Driksna pauž, ka visās Baltijas valstīs norit pirmie būvniecības darbi dažos no visapjomīgākajiem “Rail Baltica” pamattrases posmiem, ir izsludināti būvniecības iepirkumi, kas ļaus turpināt ar vērienīgiem pamattrases būvniecības darbiem brīdī, kad būs noslēgusies projektēšana un zemju atsavināšana.
“Tāpat aktīvi strādājam valstu līmenī, lai uzlabotu procedūras un procesus, tostarp likumdošanas prasības, lai atvieglotu projekta ieviešanu, kā arī mobilizētu stratēģiskos projekta partnerus efektīvākai lēmumu pieņemšanai,” pauž Driksna.
Ņemot vērā, ka šis finansējuma pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz 2021.gada vasarā definētajiem nosacījumiem, tiek prognozēts, ka nākamais finanšu uzsaukums 2022.gadā atspoguļos finansēšanas nosacījumus un nepieciešamo elastību, lai paātrinātu īpaši nobriedušu un stratēģisku svarīgu ES aktivitāšu izpildi, tai skaitā kontekstā ar ģeopolitisko situāciju pēc 2022.gada 24.februāra. Tās “Rail Baltica” projekta aktivitātes, kas tika pieteiktas 2021.gada uzsaukuma ietvaros, bet netika apstiprinātas, tiks iekļautas pieteikumā nākamajam finanšu periodam.
Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora Eiropas koordinatore Katrīna Trautmane norāda, ka šis 2021.-2027.gada finanšu periodā piešķirtais finansējums apliecina Eiropas Komisijas atbalstu šim stratēģiski nozīmīgajam infrastruktūras projektam un tā veiksmīgai turpmākai īstenošanai, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir ieguvusi pavisam citu nozīmi. “Tā kā projekts sasniedz nākamo brieduma fāzi, gaidīsim pieteikumus finansējuma saņemšanai arī nākamajos uzsaukumos,” pauž Trautmane.
Šonedēļ “Rail Baltica” projekta partneri tiekas Eiropas mobilitātes vadošā pasākuma “Connecting Europe Days” ietvaros, kas norisinās no 28. līdz 30.jūnijam Lionā, Francijā, lai pārrunātu konkrētus soļus ģeopolitiskās situācijas negatīvo seku mazināšanai, kā arī iespējas stiprināt dzelzceļa ieviešanu Baltijas un ES līmenī.
Driksna atzinīgi novērtē saņemto finansējumu, norādot, ka tas ļaus īstenot tās projekta aktivitātes, kurās sasniegts pietiekams brieduma līmenis, tai skaitā kontekstā ar jau saņemto un apgūto finansējumu. Vienlaikus līdz ar projektēšanas darbu noslēgšanu un būvniecības līgumu iepirkumu virzību, “Rail Baltica” projekts būs gatavs vēl ambiciozākai programmai nākamajā finansējuma uzsaukumā, uzsver Driksna.
“Rail Baltica” globālajam projektam ieteicamā šī finansējuma ievērojamā summa tiks pievienota jau pieejamajam finansējumam no 2014.-2021.gada finanšu perioda, kur “Rail Baltica” īstenošanai ir pieejami vairāk nekā 1,2 miljardi eiro, no kuriem 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF).
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.