Pirmdien, 30. maijā, Atveseļošanas fonda (AF) ikgadējā pasākuma ietvaros finanšu ministrs Jānis Reirs, padomnieks Ints Dālderis un citi par AF atbildīgie Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegāciju, lai pārrunātu Latvijas AF plāna ieviešanas gaitu, Eiropas pusgada ziņojumu par Latviju un tajā ietvertajām rekomendācijām, kā arī jauno EK izstrādāto REPowerEU plānu, ar kuru tiek papildināts AF plāns un kura viens no galvenajiem mērķiem ir panākt Eiropas neatkarību no Krievijas energoresursu importa.
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Latvija ir panākusi atzīstamu progresu gan reformu, gan investīciju jomā, izpildot visus deviņus AF plānā līdz 2022. gada 1. ceturksnim noteiktos mērķus un rādītājus nevienlīdzības mazināšanas, likuma varas un digitālās transformācijas jomās. Tuvākajā laikā tiks iesniegts pirmais maksājuma pieprasījums EK, lai vēl šogad saņemtu valsts budžeta ieņēmumos 231 milj. eiro.”
Ministrs norādīja, ka ir ļoti būtiski īstenot Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, kā arī kopumā ES fondu programmas, lai stiprinātu Latvijas tautsaimniecību pašreizējos turbulences pilnajos un ekonomikai sarežģītajos apstākļos.
Nozaru ministrijas ir uzsākušas aktīvu darbu pie vairāk nekā 40 dažādu AF reformu un investīciju ieviešanas noteikumu un informatīvo ziņojumu izstrādes, lai saskaņā ar laika grafiku līdz šī gada beigām uzsāktu projektu atlases gandrīz 80 % pasākumu par gandrīz 1,4 miljardiem eiro AF finansējuma, aptverot visas AF plāna atbalsta jomas.
Vienlaikus ministrs sarunā vērsa EK uzmanību, ka ģeopolitiskās situācijas ietekmes uz būvniecības procesiem dēļ (Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija, projektu sadārdzinājums) nākamie gadi AF plāna ieviešanā būs izaicinoši. Ja tagad redzams, ka 2022. gadam noteikto mērķu un rādītāju izpilde ir būtiski apgrūtināta.
Sarunā tika atzīmēts, ka Latvijas AF plānā ir ietvertas reformas un investīcijas, kas saskan ar 2022. gada ES Padomes rekomendāciju priekšlikumu Latvijai, un kopumā Latvijas puse piekrīt šīm rekomendācijām.
Latvija turpinās īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pielāgojot politikas pasākumus mainīgajiem apstākļiem un nodrošinot fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā,” sarunā akcentēja finanšu ministrs.
Latvijas puse atzina, ka finansējuma pieejamība, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, pēdējos gados ir bijis izaicinājums. Finanšu tirgus politikas pasākumi paredz gan valsts atbalsta programmu pilnveidošanu, gan privātā sektora finansējuma pieejamības veicināšanu.
Latvijas pārstāvji arī pauda gandarījumu, ka rekomendāciju priekšlikumā ir īpaši izcelta enerģētikas politika, uzsverot, ka ar EK ir vienisprātis, ka Latvijai jāmazina atkarība no Krievijas dabasgāzes importa, jāveicina atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un energoefektivitāte. Tika norādīts, ka Latvija cieši strādā ar pārējām Baltijas valstīm, lai diferencētu dabasgāzes piegādātājus, nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, lai no 2023. gada sākuma varētu pilnībā atteikties no dabasgāzes importa no Krievijas.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka šobrīd Latvija rūpīgi izvērtē EK priekšlikumu RePowerEU iniciatīvai.
Paralēli iesāktajam Latvijai ir būtiski vienoties par mērķtiecīgiem un efektīviem risinājumiem RePowerEU papildu finansējuma ieguldīšanai,” atzina finanšu ministrs.
Ministrs arī pauda gatavību turpmākām sarunām par AF plāna grozījumiem saistībā ar iespējamo papildu finansējumu AF, uzsverot, ka tas ir svarīgi ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Pēc sanāksmes ar ministru EK pārstāvji piedalījās ceturkšņa sanāksmē ar Finanšu ministrijas kā AF koordinējošās iestādes un citu atbildīgo nozaru ministriju pārstāvjiem, lai jau detalizētāk pārrunātu paveikto un plānoto katrā no sešām Latvijas AF plāna atbalsta jomām – klimata, digitalizācijas, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātes, kā arī likuma varas stiprināšanas jomā.