Kontroles departamenta apkopotās neatbilstības veido gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk, bet kuras tomēr atkārtojas.
1. Pretendentu pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritēriju ietvaros
Piemēram, pasūtītājs ir paredzējis vērtēt pretendenta pieredzi projektēšanā un būvdarbu veikšanā. Birojs norāda, ka saskaņā ar PIL 51.panta otrās daļas 2.punkta „b” apakšpunkta regulējumu paša pretendenta pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritērijos nav pieļaujama; vienlaikus Birojs vērš uzmanību, ka, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, var tikt vērtēta iepirkuma līguma izpildes vadības struktūra un iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze.
Skat. Biroja skaidrojuma „Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” 24.punktu
2. Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam
Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 19.februāra noteikumiem Nr.82 „Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.168 „Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikas reglamentētā profesijā”” būvdarbu vadītājam, kura mītnes zemes vai sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, no 2019.gada 22.februāra nav pamatoti prasīt atzīšanas institūcijas izsniegtu atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un tas var uzsākt savu darbību Latvijā vienlaikus ar deklarācijas iesniegšanu atzīšanas institūcijai.
Skat. skaidrojumu Par iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām attiecībā uz kvalifikācijas atzīšanu ar būvniecību saistītajās specialitātēs
3. Atsauce uz Latvijas normatīvajiem aktiem pretendenta pieredzes vērtēšanā
Piemēram, saskaņā ar nolikumā noteikto būvprojekta elektroietaišu daļas vadītājam un elektroietaišu izbūves darbu vadītājam iepriekšējo 3 vai 5 gadu laikā ir jābūt pieredzei vismaz vienā objektā, kurā projektēšanas vai izbūves darbi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteiktajām prasībām attiecībā uz apgaismojumu. Šādā gadījumā nepieciešams papildināt iepirkuma dokumentāciju ar nosacījumiem, kā attiecīgo pieredzi var apliecināt ārvalsts pretendents.
4. Informācijas nenorādīšana atbilstoši PIL 43.panta otrajai daļai
Iepirkuma dokumentācijā netiek iekļauta informācija atbilstoši PIL 43.panta otrās daļas regulējumam, proti, par to, ka pretendentam jau piedāvājumā jānorāda informācija par savu atbilstību izslēgšanas nosacījumiem (saistībā ar pierādījumu vērtēšanu uzticamības nodrošināšanai potenciālās uzvaras gadījumā).
5. Pretrunīga informācija par apakšuzņēmēju norādīšanu piedāvājumā
Iepirkuma dokumentācijā tiek norādīta pretrunīga informācija attiecībā uz to, vai pretendentam piedāvājumā ir jānorāda visi apakšuzņēmēji, vai arī tikai tie apakšuzņēmēji, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 % no kopējās līguma vērtības.
6. Nav noteikts, pēc kādiem kritērijiem pasūtītājs izvērtēs, vai telpas ir uzskatāmas par publiskām telpām vai telpām publiskas funkcijas nodrošināšanai
Piemēram, nolikuma iesniedzamo dokumentu sadaļā ir ietverts publiskas ēkas skaidrojums, proti, tā ir ēka, kurā vairāk nekā 50% ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai. Tomēr nav noteikts, pēc kādiem kritērijiem pasūtītājs izvērtēs, vai telpas ir uzskatāmas par publiskām telpām vai telpām publiskas funkcijas nodrošināšanai. Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas, nepieciešams papildināt nolikumu ar atbilstošu definīciju jeb skaidrojumu.
Skat. Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.331 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208- 15 „Publiskas būves”” 2.5.punktu
7. Sankciju regulējuma attiecināšana uz visiem apakšuzņēmējiem
Gadījumos, kad iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs nav paredzējis veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, nav pamatoti nolikumā noteikt pārbaudi pār piemērotajām sankcijām (saskaņā ar Sankciju likumu) attiecībā uz apakšuzņēmējiem.
Skat. Biroja skaidrojumu “Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos“
8. Nepareiza norāde uz Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta pieejamību
Joprojām nolikumos tiek iekļautas norādes, ka Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē. Tā vietā nepieciešams ietvert atsauci uz EIS ietverto rīku: http://espd.eis.gov.lv.
Skat. Birojs skaidrojumu par Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu
9. Līguma grozījumu paredzēšana bez detalizētas grozījumu atrunāšanas
Piemēram, nolikumā noteikts, ka pasūtītājs var pieņemt lēmumu par plānotā iepirkuma līguma termiņa un apjoma grozījumiem, ja pretendenta, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, piedāvātā cena pārsniedz pasūtītāja budžetā paredzētos līdzekļus iepirkuma līguma izpildei. Šādos gadījumos nepieciešams iespējamās izmaiņas iekļaut iepirkuma dokumentācijā, piemēram, prioritārā secībā norādot tās iepirkuma pozīcijas, no kurām pasūtītājs varētu atteikties, ja iestātos attiecīgais gadījums.
10. Finanšu rezerves paredzēšana
Finanšu piedāvājumā tiek norādīta finanšu rezerve neparedzētiem darbiem 5 % apmērā (vai lielāka), detalizēti nenosakot, kādos gadījumos tā tiks izmantota. Šādos gadījumos nepieciešams atbilstoši papildināt līgumprojektu vai arī izslēgt no iepirkuma dokumentācijas norādi par finanšu rezervi neparedzētiem darbiem.
Skat. Biroja skaidrojuma „Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” 44.punktu