No 2023. gada 1. janvāra valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta federācijām un citām sporta organizācijām centralizēti nodrošinās Latvijas Sporta federāciju padome

in
Autors: Izglītības un zinātnes ministrija

Tā kā vienīgā sporta organizāciju apvienība, kas saskaņā ar Sporta likumu pārstāv un īsteno visu Latvijā atzīto gan olimpisko, gan neolimpisko sporta federāciju intereses individuālajos, komandu un tehniskos sporta veidos, ir biedrība „Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP), 2022. gada 20. maija tikšanās laikā ar sporta nozares sociālajiem partneriem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir informējusi par tālākajām darbībām, lai LSPF turpmāk uzņemtos sporta budžeta finansējuma administrēšanu. 

IZM vēlas, lai visos jautājumos, kas skar olimpisko un neolimpisko sporta federāciju intereses gan individuālajos, gan komandu, gan tehniskos sporta veidos, valstij būtu viens sadarbības partneris. IZM pamata uzstādījums bija un joprojām ir, ka sporta federācijai valsts finansējums (tai skaitā potenciālie valsts kapitālsabiedrību ziedojumi) ir jāsaņem no vienas organizācijas. Kurš no vairākiem iespējamajiem modeļiem tiktu izvēlēts, tas bija sporta federāciju un to pārstāvošo sporta organizāciju apvienību kompetencē, par ko sporta organizācijām pašām bija jāvienojas. Administratīva nevalstisko sporta organizāciju apvienošana nav iespējama un tā arī nav plānota, jo IZM skaidri apzinājās, ka potenciāla apvienošanās ir iespējama tikai gadījumā, ja tam piekrīt pašas sporta organizācijas. 

 Jau 2021. gada 13. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izplatīja aicinājumu būtiskām izmaiņām sporta nozares pārvaldības modelī, lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, tajā skaitā sazaroto budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī, atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos, kā arī novērstu Valsts kontroles konstatētos dubultās finansēšanas gadījumus. Savā aicinājumā IZM informēja, ka gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi. Par šādu rīcības scenāriju IZM vairākkārt atgādināja arī turpmākos mēnešus, tai skaitā vairākās tikšanās reizēs ar sporta nozares sociālajiem partneriem. 

IZM izstrādātās Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam paredz īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprinot atzīto sporta federāciju lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā. Pēc būtības runājam par nevalstisko sporta organizāciju apvienībām valsts deleģēto uzdevumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku to izpildi, kā arī mazinātu deleģēto uzdevumu administrēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Tas nozīmē arī publiskās personas pienākums regulāri pārvērtēt, vai joprojām deleģētais uzdevums tiek izpildīts atbilstošā kvalitātē un efektīvi.  

 IZM sagaidīja, ka sporta organizācijas šajā laikā aktīvi diskutēs un rezultātā piedāvās IZM vienotu redzējumu, veicamos pasākumus un kalendāro grafiku, lai IZM var nodrošināt tā ieviešanai nepieciešamos grozījumus tiesību aktos. Tomēr gandrīz 11 mēnešu laikā vienotais redzējums nav piedāvāts un šobrīd nav nekādu indikāciju, ka tas notiks līdz IZM noteiktam termiņam – 2022. gada 1. jūlijam. Tieši otrādi – pēdējo nedēļu laikā IZM novēroja sporta organizāciju šķelšanās pazīmes un brīžiem pat darbības, kas nebūtu atzīstama par atbilstošām labas pārvaldības un godīgas spēles principiem. 

IZM ir konstatējusi, ka nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nav panākta nepieciešamā vienošanās un nav nekādu indikāciju, ka tuvākajā laikā tā varētu tikt panākta. Vienlaikus ir pamats uzskatīt, ka centralizēt šīs funkcijas IZM vai kādas padotības iestādes līmenī nebūtu efektīvākais risinājums un pareizākā rīcība būtu turpināt tiešu sadarbību ar nevalstisko sporta sektoru. Tāpēc jau tuvākajā laikā tiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai arī juridiski nostiprinātu to, ka viss sporta organizāciju atbalstam paredzētais valsts budžeta finansējums apakšprogrammās „Sporta federācijas un sporta pasākumi”, „Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai”, „Augstas klases sasniegumu sports” un „Dotācija biedrībai „Latvijas Paralimpiskā komiteja” pielāgotā sporta attīstībai” no 2023. gada 1. janvāra tālākai centralizētai sadalei sporta federācijām un citām sporta organizācijām notiks, izmantojot apvienotu budžeta apakšprogrammu, kuru administrēs LSFP. Svarīgi piebilst, ka LSFP juridiskais biedrs ir arī Latvijas Paralimpiskā komiteja.  

Tādējādi tālāku šo līdzekļu piešķiršanu konkrētu programmu īstenošanai saskaņā ar IZM līguma nosacījumiem un ievērojot līgumā noteiktu mērķfinansējumu, nodrošinās LSFP. Padome centralizēti nodrošinās līdzekļu piešķiršanu visām sporta federācijām, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Olimpiskajai vienībai, Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un Latvijas  Paralimpiskajai komitejai.  

IZM sagatavos un tuvāko trīs mēnešu laikā izskatīšanai valdībā virzīs attiecīgu ziņojumu par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra, kā arī saistītos grozījumus tiesību aktos.