Ekonomikas ministrija (EM) šonedēļ sagatavos vadlīnijas būvniecības sadārdzinājuma novērtēšanai, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Viņa skaidroja, ka publiskie pasūtītāji ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, jo viņiem nav skaidrības, kā reaģēt uz būvnieku nosauktajiem izmaksu sadārdzinājumiem.
Feldmane informēja deputātus, ka EM nepārtraukti seko līdzi situācijai un tiekas ar iesaistītajām pusēm. Patlaban situācija ar būvmateriālu piegādēm esot stabilizējusies, taču to cena joprojām ir nestabila un neprognozējama.
Lielākās problēmas, pēc EM rīcībā esošās informācijas, ir ar tērauda izstrādājumiem un bitumenu. Tērauda stiegru cena pēc kara sākuma Ukrainā pieaugusi no 800 eiro par tonnu līdz 2000 eiro par tonnu, savukārt augstākas pievienotās vērtības tērauda izstrādājumiem cena augusi no 1000 eiro par tonnu līdz 3000 eiro par tonnu. Bitumena cena šajā laikā augusi par 37%.
Kā iespējamos sadārdzinājuma risinājumus pasūtītājiem Feldmane minēja līguma termiņu pagarināšanu, iespēju vienoties ar būvdarbu veicējiem par līgumcenas pārskatīšanu līdz 50% no tās sākotnējās summas.
Vienlaikus Feldmane norādīja, ka risinājums jāmeklē katrā konkrētā līgumā un nav viena unificēta risinājuma.
Feldmane minēja, ka ir jāvadās pēc Iepirkumu uzraudzības biroja publicētā skaidrojuma par līgumu pārskatīšanu, kas ir saskaņots arī ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.
Tāpat Feldmane uzsvēra, ka pasūtītājiem ir jāatrod līdzekļi būvdarbu izmaksu kompensēšanai, piemēram, pašvaldības to var darīt, aizņemoties Valsts kasē.
Arī Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača norādīja, ka pasūtītājam jānodrošina finansējums, pārskatot citus projektus, citas prioritātes, iespējams, mainot līgumu termiņus.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons pauda viedokli, ka būvniecībā patlaban ir ārkārtas situācija, bet valsts iestādes turpina strādāt kā parasti. Miķelsona ieskatā, problēmu risināšanai jābūt centralizētai pieejai un risinājums jāatrod ātri.
Miķelsons arī uzsvēra, ka pasūtītāji patlaban nevēlas un nespēj pieņemt lēmumus, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, jo pietrūkst vadlīniju, kā ar tiem rīkoties. Miķelsona ieskatā, šīm vadlīnijām būtu jābūt saistošām.
Feldmane gan norādīja, ka, apstiprinot vadlīnijas Ministru kabinetā, tās būs saistošas tikai valsts iestādēm, bet pašvaldībām tās nebūs saistošas.
Pēc Feldmanes paustā, būtu jāvienojas par kādiem 100-200 būtiskiem publiskajiem projektiem, kuri jāturpina, neskatoties uz izmaksu pieaugumu. Savukārt mazāk būtiskus projektus varētu uz laiku atlikt.