Pirmdien, 23. maijā, notiek ikgadējās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu un Divpusējās sadarbības fonda komitejas sanāksmes. Tās laikā Finanšu ministrijas (FM), Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumenta biroja, kā arī Norvēģijas vēstniecības Latvijā un Islandes vēstniecības Somijā pārstāvjiem pārrunās EEZ un Norvēģijas grantu ieguldījumu progresu un izaicinājumus, tostarp arī divpusējo attiecību stiprināšanu.
Globālie izaicinājumi, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā, kā arī pandēmijas radītās sekas nepastarpināti atstāj iespaidu arī uz grantu projektu ieviešanu. Redzam, ka veiksmīgai programmu realizēšanai būs nepieciešama pielāgošanās jaunajai realitātei. Vienlaikus EEZ un Norvēģijas grantu līdzfinansējums palīdz arī šobrīd turpināt realizēt nozīmīgas investīcijas tādās Latvijas attīstībai būtiskās jomās kā tieslietas, zinātne un inovācijas, pašvaldību kapacitātes stiprināšana, vide, kultūras mantojuma saglabāšana un pilsoniskā sabiedrība. Tāpat novērtējam Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas spēju ātri reaģēt un efektīvi rīkoties, novirzot daļu divpusējās sadarbības fonda finansējuma Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā,” atzīmē FM Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Neskatoties uz kara un pandēmijas ietekmi, uz šo brīdi ir panākts ievērojams progress grantu ieviešanā. Šobrīd kopumā tiek īstenoti 120 projekti 76,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 89% no kopumā pieejamajām grantu investīcijām. Gada sanāksmē nozaru ministrijas informēs donorvalstu pārstāvjus par programmu ieviešanas sasniegumiem, izaicinājumiem, turpmāko rīcības plānu.
Tieslietu jomā mērķtiecīgi tiek īstenoti priekšdarbi korekcijas dienesta personāla apmācības centra un atklātā režīma cietuma infrastruktūras celtniecības uzsākšanai Olainē, kur 2022.gada 24.maijā programmas apsaimiekotājs Tieslietu ministrija sadarbībā ar projekta īstenotāju Ieslodzījuma vietu pārvaldi demonstrēs donorvalstu pārstāvjiem gan esošo investīciju gaitu un plānotos rezultātus, kā arī iepriekšējā grantu perioda ieguldījumu sasniegumus un ilgtspēju. Vienlaikus tieslietu jomā ir izstrādāta un ieviesta prakses vadītāju sistēma, kā arī īstenotas apmācības, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas prakses iespējas ieslodzījuma vietu darbiniekiem.
Tāpat turpinās iekšlietu jomas projektu ieviešana, lai veicinātu sadarbību tiesībsargājošo iestāžu starpā ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, uzlabotu kvalitāti un paātrinātu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu Valsts policijā, celtu muitas kontroles sistēmas efektivitāti robežšķērsošanas vietā “Terehova”, izveidotu trauksmes celšanas sistēmu, kā arī, lai ieviestu Barnahus modeli Latvijā, tādejādi pilnveidojot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.
Savukārt klimata pārmaiņu politikas jomā uzsākti projekti, lai pilnveidotu nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas izstrādei un īstenošanai, uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un to atbilstību valstiskā līmenī, kā arī, lai palielinātu tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā. Vides jomā tiek ieviesti projekti vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā, veicinot piesārņoto vietu negatīvās ietekmes samazināšanos uz apkārtējo vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.
Tāpat Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek sniegts atbalsts jaunu, inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā tādās jomās kā dzīves kvalitāti atbalstošas tehnoloģijas, zaļās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un 90% projektu tiks īstenoti ciešā sadarbībā ar norvēģu partneriem, kā arī darbu uzsācis Tehnoloģiju biznesa centrs, kas interesentiem sniedz padziļinātas zināšanas par inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu, produktu prototipu veidošanu un virzīšanu tirgū.
Izglītības jomā stabils progress ir inovācijas centru attīstības projektos – Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs un Ventspilī. Baltijas pētniecības programmā Latvijā atbalstu saņem projekti tādās jomās kā inovatīvi risinājumi efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai, sabiedrības veselība un e-veselība un arī reģionālā ekonomiskā attīstība, nodarbinātība, darba tirgus regulējums un sociālā politika.
Reģionu attīstības un kultūras jomā tiek nodrošināti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi visā Latvijas teritorijā un noris aktīvs darbs pie profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanas bērnu un jauniešu auditorijai. Kā arī šobrīd noris atklātais projektu konkurss atbalstam biznesa ideju īstenošanai Latgalē.
Paralēli tiek īstenoti arī Divpusējās sadarbības fonda projekti ar donorvalstu partneru iesaisti par 2,38 miljoniem eiro (91%) no kopumā pieejamajiem 2,61 miljonam eiro. Līdz šim ir apstiprinātas 14 divpusējās sadarbības iniciatīvas pētniecības, sabiedrības līdzdalības un atklātības jomās, tai skaitā arī viena atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.norwaygrants.lv. Lai uzzinātu par EEZ un Norvēģijas grantu atklāto projektu konkursiem un citām aktualitātēm, aicinām pieteikties Jaunumiem tīmekļa vietnē www.norwaygrants.lv.