Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apkopojusi ieteikumus, kā rīkoties, ja Eiropas Savienības (ES) fondu projektos to īstenošanas procesā radušies riski, kas saistīti ar sadārdzinājumu vai kara darbību Ukrainā.Finansējuma saņēmējam jāsaņem no būvdarbu izpildītāja detalizēts un pamatots pieprasījumus līgumā iekļauto izmaksu pieaugumam vai termiņa pagarinājumam.
Jebkādas izmaiņas būvniecības līgumos, kas no būvnieku puses tiek pamatotas ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestām sankcijām, var būt radušās tikai pēc 2022. gada 24. februāra. Līdz tam būvdarbu līgumā noteiktās izmaksas, izpildes termiņi, tai skaitā izpilde vai citi līguma nosacījumi paliek nemainīgi.
Būvdarbu veicēja pieprasījumam jābūt pamatotam ar pietiekošiem pierādījumiem no līgumā esošo būvmateriālu piegādātāju puses. Par pamatojošiem dokumentiem, kas palīdzētu finansējuma saņēmējam izvērtēt cenu pieauguma pamatotību un lemt par grozījumu atbilstību publisko iepirkumu normu prasībām – IUB 08.04. 2022 papildinājis skaidrojošo materiālu, kas palīdz pasūtītājiem orientēties noteiktajās normās un tās piemērot atbilstoši normatīvu prasībām. Indeksācijas nosacījumu iekļaušana jau noslēgtajos būvdarbu līgumos nav pieļaujama.
Finansējuma saņēmējam un būvdarbu līguma izpildītājam jāvienojas par būtiskiem līguma grozījumiem katra konkrēta būvniecības līguma gadījumā.
Cenu pieauguma gadījumā finansējuma saņēmējam jāpieņem lēmums par projektā radušos sadārdzinājumu un tā finansēšanu no saviem līdzekļiem. Piešķirtā ES fondu finansējuma apjoms nevar tikt palielināts, izņemot gadījumos, ja atbildīgā iestāde esošā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros veic saskaņotu pārdali vai programmas ietvaros piesaista “brīvo” finansējumu konkrētam projektam, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo ES likmi, vienlaicīgi vērtējot atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem katra konkrētā projekta gadījumā piešķirts.
Pašvaldība, lai sadārdzinājumu segtu no tās līdzekļiem, var ņemt aizņēmumu Valsts kasē projektā attiecināmo izmaksu segšanai. Kārtība aizņēmuma saņemšanai Valsts kasē netiek mainīta, līdz ar to finansējuma saņēmējam: a) jānoslēdz papildu vienošanās ar būvdarbu veicēju par izmaksu palielināšanu; b) jāveic grozījumi ES fondu līdzfinansētajā līgumā (ietver IIA precizēšanu un izmaiņu saskaņošanu ar atbildīgo iestādi), iekļaujot sadārdzinājumu kā pašvaldības līdzfinansējumu attiecināmajās vai neattiecināmajās izmaksās. Sadārdzinājuma iekļaušanai izmaksās jābūt saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem.
Papildu skaidrojumu sniedz Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments:
- Indeksācija īstenošanas procesā esošos projektos, kas nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsta projekti un turpina par tādiem būt: šķēršļu papildu finansējuma piešķiršanai no komercdarbības atbalsta viedokļa nav;
- Indeksācija īstenošanas procesā esošos projektos, kas ir kvalificējami kā komercdarbības atbalsta projekti: iespējas piešķirt papildu finansējumu projektu īstenošanai ir atkarīgas no tā, ar kādu komercdarbības atbalsta regulējumu projekta īstenošanai ir piešķirts publiskais finansējums:
- ja atbalsts ir sniegts saskaņā ar de minimis atbalsta regulējumu – sadārdzinājuma izmaksas varētu tikt segtas, piešķirot jaunu-papildu de minimis atbalstu, ja vien tiek ievēroti de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi (piem., nodrošināts, ka līdz ar jaunu de minimis atbalsta piešķīrumu viena vienota uzņēmuma līmenī pēdējo trīs fiskālo gadu periodā netiks pārsniegta de minimis atbalsta robežvērtība u.c.);
- ja atbalsts ir sniegts sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumu regulējumu (VTNP lēmumu), piemēram, siltumapgādes vai ūdensapgādes, vai valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumiem – sadārdzinājuma izmaksas varētu tikt segtas saskaņā ar VTNP lēmumu, ievērojot tā nosacījumus, tostarp, pilnvarojuma uzlicējam pārliecinoties, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs nav pārkompensēts;
- ja atbalsts ir sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 (GBER) – papildu finansējums sadārdzinājuma izmaksu segšanai nevar tikt piešķirts, jo viens no atbalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar minēto regulējumu ir atbalsta stimulējošā ietekme, kas nozīmē, ka jau uzsāktiem projektiem (jaunu) atbalstu saskaņā ar GBER piešķirt nedrīkst (t.i., darbu pie projekta īstenošanas varēja uzsākt tikai pēc tam, kad bija iesniegts atbalsta pieteikums atbalsta sniedzējam; šis nosacījums vairs nebūtu izpildāms uzsāktu projektu gadījumā). Papildus ir jāņem vērā, ka, ja atbalsts ir piešķirts ar GBER, tad sadārdzinājuma izmaksas nevar tikt segtas, piemērojot arī citu komercdarbības atbalsta regulējumu (piem., kā de minimis atbalsts), jo arī šajā gadījumā uz projektu vairs netiktu nodrošināta atbalsta stimulējošās ietekme.
- atsevišķos izņēmuma gadījumos GBER neizvirza prasību pēc atbalsta stimulējošās ietekmes, piem., ja atbalsts tiek piešķirts ar GBER 21. un 22.pantu (riska finansējums), 32. un 33.pantu (atbalsts nodarbinot personas ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošus darba ņēmējus), 53.pantu (atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana)) – šajos izņēmuma gadījumos sadārdzinājuma izmaksas saskaņā ar GBER varētu tikt segtas, ja vien tiktu ievērota pieļaujamā maksimālā atbalsta intensitāte/atbalsta summa.
- Valsts kases aizdevums ir iespējams tikai pēc pašvaldības lēmuma par būvdarbu līguma izmaksu palielināšanu. Aizdevuma pieprasījumus izskatīs tikai pēc tam, kad būs veikti attiecīgi grozījumi līgumā par ES fondu projekta īstenošanu, kas noslēgts ar CFLA. Pašvaldībai droša finanšu vadības principa ietvaros ir iespējas grozījumus par sadārdzinājumu līgumā ar būvnieku ietvert ar atrunu, ka tie ir spēkā pēc aizdevuma atbalstīšanas.