Lai turpmāk izvairītos no būvizstrādājumu cenu svārstību negatīvās ietekmes publiskajos infrastruktūras projektos, Ekonomikas ministrija (EM) rosinās līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušanu no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos, ceturtdien skates “Gada labākā būve Latvijā 2021” Būvniecības dienas diskusijā sacīja EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Viņa norādīja, ka šādi Ministru kabineta noteikumi jau ir sagatavoti un tiks iesniegti izskatīšanai valdībā.
“Cenu indeksācija ir viens no risinājumiem, lai nākotnē daudz elastīgāk varētu pielāgoties mainīgajiem globālajiem apstākļiem,” teica Feldmane.
Savukārt jau noslēgtajos publisko būvdarbu līgumos, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulējumu publisko iepirkumu jomā, šobrīd nav iespējams ar grozījumiem ieviest līgumcenas indeksāciju, ja tā jau sākotnēji tur nav paredzēta.
Feldmane uzsvēra, ka normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus jau noslēgtajos līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par līgumcenas pieaugumu līdz 50%, līguma izpildes termiņa pagarināšanu, kā arī citiem būtiskiem grozījumiem.
Savukārt būvniecības līgumu sadārdzinājuma kompensēšanai pašvaldības varēs aizņemties Valsts kasē, un tas attieksies arī uz ES fondu līdzfinansētajiem līgumiem, teica Feldmane.
Vienlaikus Feldmane pieļāva, ka daļa no publisko pasūtītāju projektiem tiks atlikti uz vēlāku laiku, vai arī netiks sākti vispār. Attiecīgi līdzekļi no iecerētajiem, bet nesāktajiem vai atliktajiem projektiem varētu tikt novirzīta svarīgo un jau iesākto projektu pabeigšanai, sedzot to sadārdzināšanos.
Tāpat Feldmane norādīja, ka izejmateriālu piegādes no Krievijas un Baltkrievijas pārskatāmā nākotnē neatjaunosies, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jāmeklē jauni piegādātāji, savukārt EM varēšot palīdzēt ar kontaktiem un jaunu tirgu meklējumos.
Feldmane piebilda, ka patlaban publiskajiem pasūtītājiem būtu jāizvairās no neapdomīgas līgumu pārtraukšanas sadārdzinājuma dēļ, jo tas radītu daudz lielākas papildu izmaksas – daudz dārgāku jaunu līgumu, jaunbūves iekonservēšanu uz nenoteiktu laiku un citas. Tāpēc iespējamo sadārdzinājumu kompensēšana var būt izdevīgāka nekā projektu pārtraukšana, teica Feldmane.
Savukārt Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes loceklis Leonīds Jākobsons uzsvēra, ka šajos apstākļos, kad būtiski pieaug energoresursu cenas un kara dēļ ir problēmas ar materiāliem, ir jāpieņem neatliekami un ātri lēmumi.
Jākobsons skaidroja, ka patlaban varot iegādāties jebkādus materiālus, taču visu nosaka cena. Tādēļ Jākobsons rosināja domāt par apgrozāmo līdzekļu atbalstu uzņēmējiem, jo jaunie piegādātāji pārsvarā pieprasa priekšapmaksu par materiāliem.
Tāpat Jākobsons rosināja uzņēmumiem kooperēties un iegādāties būvmateriālus lielākos apjomos, jo tādā veidā var panākt zemāku cenu.