Šā gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās izaugsme, tomēr pieauguma temps pret iepriekšējo mēnesi samazinājies. Kā liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2022. gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pieauga par 2,5% un šā gada divos mēnešos par 5,8%, taču rūpniecībā kopā februārī apjomi samazinājušies par 0,6%, ko noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes samazinājums. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 2,1% salīdzināmās cenās. Karadarbības Ukrainā ietekme uz Latvijas rūpniecību šā gada februārī vēl nav manāma, taču turpmāk negatīvā ietekme uz nozari būs arvien vairāk jūtama.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm 2,4% pieaugumu gada griezumā uzrādījusi kokrūpniecība, kur pēdējos četrus mēnešus bija fiksēti ražošanas apjomu samazinājumi. Savukārt būvmateriālu ražotie apjomi pret pērno gadu palielinās piekto mēnesi pēc kārtas, februārī pieaugot par 18,4%. Gatavo metālizstrādājumu ražošana pieaug kopš pērnā gada marta, februārī uzrādot 12,7% palielinājumu. Arī elektronisko iekārtu ražošanā fiksēts 11,2% pieaugums, kamēr datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana samazinājusies par 24,4%.
Pārtikas produkti šā gada februārī ražoti par 7,5% mazāk nekā pērn, kas ir straujākais samazinājums kopš 2020. gada aprīļa, kad Latvijā pirmo reizi saasinājās pandēmiskā situācija. Savukārt lielāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmei februārī nodrošināja dzērienu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo mēnesi pieaugusi par 53,5%. To noteica gan zemā bāze pērn, gan faktiskais ražošanas apjomu pieaugums.
Latvijas rūpniecību februārī negatīvi ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums par 19,9%, kas ir straujākais samazinājums kopš pērnā gada augusta. Tostarp elektroenerģija ražota par 24,3% mazāk nekā pērn, būtiski samazinoties koģenerāciju staciju izlaidei.
Ražotāju cenas šā gada februārī turpina strauji pieaugt, sasniedzot 25,6% palielinājumu pret pērnā gada februāri. Februāris ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad ražotāju cenas ir augušas par vairāk nekā 20% gada griezumā. Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas pieauga par 19,2%, tostarp lielākie sadārdzinājumi kokrūpniecībā (33,2%), papīra un tā izstrādājumu (25,2%) un metālu ražošanā (30,1%). Sadārdzinājusies arī gumijas un plastmasas izstrādājumu (24,6%) un ķīmisko vielu, to produktu (23,9%) ražošana. Otras lielākās rūpniecības apakšnozares – elektroenerģijas un gāzes apgādes – nodrošināšana februārī bija par 60,1% dārgāka, taču ieguves rūpniecībā ražotāju cenas ir augušas par 15,9%.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi ir nedaudz pasliktinājies karadarbības Ukrainā dēļ, taču tas ir krietni augstāks nekā sākoties pandēmijai 2020. gada aprīlī. Rūpnieki turpmākajos mēnešos paredz zemākus pasūtījumu apjomus, mazāku ražošanas intensitāti, samazinātus eksporta apjomus, kā arī nelielu nodarbinātības samazinājumu. Iespaidojoties no augošajām energoresursu izmaksām un karadarbības Ukrainā sekām, rūpnieki norādījuši uz sagaidāmu rekordaugstu cenu kāpumu. Līdzīgs rūpniecības nozares noskaņojuma pasliktinājums vērojams arī Eiropas Savienībā (ES) kopā. Taču kopējā ES ekonomikas konfidence ir samazinājusies nedaudz vairāk nekā rūpniecībā, strauji krītoties patērētāju konfidencei.
Sagaidāms, ka turpmākos mēnešus Latvijas rūpnieki arvien vairāk izjutīs Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju sekas, samazinoties vai apstājoties vajadzīgo izejvielu importam no agresoru valstīm. Krievijai un Baltkrievijai ir nozīmīga izejvielu tirgus daļa tādās nozarēs kā kokrūpniecība, metālapstrāde, farmācija, būvmateriālu un elektrisko iekārtu ražošana un citas. Vienlaikus rūpniekiem būs ne tikai jāmeklē izejvielas citās valstīs, bet arī jāatrod jauni noieta tirgi.