Žurnāla Iepirkumi rīkotajā apaļā galda diskusijā „Vai Beļģijas pieredze der Latvijas būvniekiem?” , kas notika 14. jūnijā Arhitektu namā, Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša prezentēja jaunu pieeju būvniecības iepirkumiem, kas varētu būtiski samazināt birokrātiskos šķēršļus, novērst korupcijas riskus un ļautu ietaupīt ievērojamus materiālos, finansiālos, kā arī darba laika resursus. Par to arī ekspertu diskusija.
EM piedāvātā jaunā sistēma ir iestrādāta jaunajā Būvniecības likumā un apstiprināta Saeimā. Piedāvātās sistēmas pamatā ir būvkompāniju klasifikācija vienotā reģistrā, izvērtējot plaša spektra finansiāli ekonomiskos un tehniskos kritērijus. Patlaban šo darbu veic iepirkumu komisijas katrā iepirkumā par visiem pretendentiem. Piedāvātā modeļa priekšrocība ir tā, ka kompānijas izvērtēšana notiek tikai vienu reizi un tai izsniedz dokumentu kādus darbus, kādā apjomā un kādā sarežģītības pakāpē tā drīkst strādāt.
Turpinājumā daži fakti no Ilzes Ošas (EM) prezentācijas par Beļģijas pieredzi.
Būvuzņēmējam jāklasificējas, ja:
- pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība;
- pasūtītājs ir institūcija, kura tiek subsidēta no valsts vai pašvaldības budžeta un uz kuru atiecināmi publisko iepirkumu noteikumi;
- pasūtītājs ir nevalstiskā organizācija, bet būvniecība tiek vismaz par ceturtdaļu finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta;
- vēlas pretendēt uz tādiem būvdarbiem, kuru kategorijas izmaksas ir lielākas par 75000 EUR un apakškategorijas izmaksas – lielākas par 50000 EUR.
Klasifikācija ir klasēs (tās norāda, par kādu summu būvuzņēmējs ir spējīgs izpildīt pasūtījumu – par cik tūkstošiem EUR slēgt līgumu), kategorijās (piem., būvniecība) un apakškategorijās (piem, kapitālceltniecība).
Vērtēšanas kritēriji:
- Finansiāli ekonomiskie – bilance, maksātspēja, pašu kapitāls, lielākais 3 gadu summārais apgrozījums pēdējo 8 gadu laikā;
- Tehniskie – lielākais 3 semestru vidējais darbinieku skaits uzņēmumā pēdējo 5 gadu laikā (vadītāju un pakļauto strādnieku), kā arī noteiktais skaits darba kvalitatīvas izpildes apliecinājumu par konkrētu darba veidu (kategoriju/apakškategoriju).
Kvalifikācijas apstiprinājums – sertifikāts
- To izsniedz kompetenta reģionāla institūcija;
- derīgs 5 gadus;
- to pārskata derīguma termiņa beigās vai jebkurā citā brīdī pēc uzņēmēja, komisijas vai reģionālās institūcijas ierosinājuma;
- vienreizējs kvalifikācijas apstiprinājums, kas ļauj viena publiskā iepirkuma ietvaros izpildīt vienu būvdarba viedu;
- pagaidu kvalifikācijas apstiprinājums – jauniem uzņēmumiem ir atvieglotas prasības. Tas derīgs 20 mēnešus tikai vienā kategorijā vai apakškategorijā; klasi var paaugstināt derīguma termiņa beigās par 1 pakāpi.
Ilze Oša norādīja uz šīs sistēmas ieguvumiem un potenciālajiem šķēršļiem tās ieviešanai.
Ieguvumi:
- nav nepieciešams vērtēt uzņēmumu kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtē tikai konkursa piedāvājumus;
- uzņēmējam nav ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu;
- sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiek uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam – kvalificētākiem būvniekiem ar lielāku pieredzi;
- būvuzņēmums tā pastāvēšana slaikā rūpējas par savu reputāciju, jo uzņēmuma vērtēšanā ņem vērā paveiktos darbus, līdz ar to tiek minimalizēta krāpšanas iespēja.
Šķēršļi ieviešanai Latvijā:
- Institucionālais risks. Kam uzticēt informācijas apkopošanu par būvuzņēmumiem un to vērtēšanu;
- Informācijas patiesuma un pieejamības risks. Informācija, kuru sniedz pats uzņēmējs, var būt nepilnīga, neatbilstoša faktiskajai situācijai (pārbaudes ne vienmēr būs iespējamas un var prasīt ievērojamu cilvēkresursu darbu, bez tam pastāv saistīto personu risks – pārbaudes veicēji būs būvniecības nozares pārstāvji, kuri iepriekš var būt sadarbojušies ar pārbaudāmo vai arī šāda sadarbība var notikt nākotnē, tātad vērtējums var nebūt objektīvs);
- Konkurences ierobežošanas risks (dārgāki objekti tiek būvuzņēmumiem ar lielāku apgrozījumu un mazākiem tiek ierobežotas izaugsmes iespējas,t.i., tie paliek tajā pašā klasē visu laiku un strādā kā apakšuzņēmēji, saņemot ievērojami mazāk kā par attiecīgo darbu saņemtu, ja nebūtu apakšuzņēmēja statusā);
- Uzņēmuma vērtēšana pēc darbinieku vidējā skaita var būt maldinoša;
- Sistēmas ieviešanai būtu jāveido neatkarīga iestāde, kuras darbiniekiem (ekspertiem) nebūtu ļauts savienot šo darbu ar darbu nozarē. Tas nozīmē, ka viņu atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar laba uzņēmuma maksāto atalgojumu.
DISKUSIJA
Diskusijas moderatore – Ieva Lācenberga-Rocēna, eksperte iepirkumu jautājumos, soc. zinātņu maģistre tiesību zinātnē, bijusī IUB Juridiskā departemaneta direktores vietniece, tagad SIA ILR (Inteliģenti un likumīgi risinājumi) valdes locekle.
Diskusijas dalībnieki
Dace Gaile – Iepirkumu uzraudzības biroja direktore
Ilze Oša – Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore
Valdis Birkavs – Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerība vadītājs
Mārtiņš Straume – Būvinženieru savienības vadītājs
Ivars Gaters – SIA Latvijas energoceltnieks valdes priekšsēdētājs
Armands Garkāns – SIA Arčers valdes priekšsēdētājs
Elīna Rožulapa – Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja
Edgars Baldunčiks – Saeimas frakcijas Vienotība jurists
Ieguvumu ir daudz vairāk
Armands Garkāns: – Par šādu klasifikāciju mēs Latvijā sākām domāt jau pirms 10 gadiem. Katrreiz, kad es ieeju pie savām darbiniecēm, kas gatavo dokumentus iepirkumu konkursiem, man viņu ir žēl. Šie dokumenti, manuprāt, ir lieki. Ieviešot jauno sistēmu, mēs atvieglosim darbu arī valsts ierēdņiem, kas, piemēram, gatavo kārtējo izziņu, ka Garkāns nav sodīts. Pirms katra konkursa gadiem ilgi es personīgi ar pasi braucu uz policiju Stabu ielā pēc šādas izziņas. Mēs atslogosim arī lokālās konkursu komisijas, kas rada nolikumus, atslogosim darbu konkursu izvērtētājiem. Būs viens dokuments, kurā ierakstīta uzņēmuma klase, kategorija un apakškategorijas, un iepirkumā atliks vien izvērtēt viņa piedāvāto cenu. Samazināsies korupcijas risks un iespēja manipulēt.
Atslogosim IUB darbu, kur 60-70 procenti sūdzību ir saistītas ar kvalifikācijas kritērijiem. Ja būs ieviesta jaunā sistēma, atkritīs iespējas sūdzēties. Vienīgais sliktums jaunajai sistēmai ir tāds, ka juristiem nebūs vairs tik daudz darba.
Arčers Beļģijā ir saņēmis šādu dokumentu. Ir klases, kurās mēs varam strādāt A kategorijā, piem, stiklotās konstrukcijas, vai B, vai C kategorijā.
Ieva Lācenberga-Rocēna: Kā uz šādas sistēmas ieviešanu raugās Iepirkumu uzraudzības birojs?
Dace Gaile: Atgriežoties pie nosauktajiem 60-70 procentiem sūdzību par kvalifikācijas kritērijiem, gribu teikt, ka vairs jau nekā cita nav, par ko īsti sūdzēties. Tehniskos projektus neizvērtē un par tiem būvniecības iepirkumos nestrīdas. Strīdas par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem, par nepamatoti lētu cenu un par kvalifikāciju.
Runājot par šo sistēmu, atceros, kā pirms 4 gadiem Tautsaimniecības padomē sprieda par iespēju izveidot Latvijā kvalificētu uzņēmēju reģistru, lai vienkāršotu uzņēmēju kvalifikācijas pārbaudi, un es jau toreiz teicu, ka pirmā nozare, kur varētu veidot kvalificētu uzņēmēju reģistru, ir būvniecība. Beļģijas sistēma nav nekas cits kā valsts uzturēts kvalificētu būvkomersantu reģistrs. Nosacījumi, kā tajā iekļūt, kā no tā izslēdz, kā tajā pārvietojas pa pakāpēm, ir atrunāti un visiem zināmi. Es šo sistēmu atbalstu, lai gan darbs, lai to sakārtotu, ir milzīgs. Vienkārši pie šī darba ir jāķeras klāt! Šobrīd neskaidrs jautājums – kurš konstatēs profesionālās darbības pārkāpumus? Līdz šim kontrole nav bijusi augstā līmenī. Bažas mazliet rada arī tas, kā notiks pārcelšana nākamajā klasē. Bet par to var diskutēt. Es gan neesmu tik optimistiska, lai teiktu, ka tad vairs nebūs, par ko strīdēties. Ja mēs sakārtosim kvalifikāciju, beidzot ieraudzīsim problēmas, kas ir ar tehniskajiem piedāvājumiem un nepamatoti lētajiem piedāvājumiem.
Valdis Birkavs: Ja skatāmies kopumā uz jauno sistēmu, ieguvumu ir daudz vairāk kā trūkumu. Pats esmu saskaitījis 10 labumus šai sistēmai. Visstiprāk daži no politiķiem reaģē uz to, ka sistēma ļaus nosargāt iekšējo tirgu. Es domāju, ka te nav tik daudz runa par iekšējā tirgus nosargāšanu, cik par ārvalstu kompāniju, kuras arī mēdz būt negodīgas un nekvalitatīvas, iekļūšanu Latvijas tirgū. Ilze ļoti labi ir definējusi riskus. Būtu svarīgi likt pretī tiem veidus, kā šos riskus novērst. Es šajā sistēmā saredzu pozitīvu cīņu pret korupciju. Ir svarīgi, kas notiks ar maziem uzņēmumiem. Sistēma jārada tā, lai uzņēmumi, apvienojoties grupās, var tikt nākamajā klasē. Uzņēmumu grupām ir jādod iespējas! Šobrīd pats galvenais ir pieņemt šo sistēmu un virzīt uz priekšu.
Elīna Rožulapa: Es kā arhitekte ļoti ceru, ka neviens nekad neizdomās šādu sistēmu piemērot inženieriem un arhitektiem, kas iesaistīti būves projektēšanā. Kas attiecas uz būvuzņēmēju kvalifikāciju, risks ir kvalificēts darbaspēks. Mēs labi zinām, cik lielas cīņas Būvniecības likuma pieņemšanas sakarā ir izraisījusi šobrīd pastāvošā augstāko kvalifikācijas līmeņa speciālistu – arhitektu, būvinženieru, būvdarbu vadītāju –profesijas reglamentācija. Mums grūti klājas ar dažādu kvalifikācijas līmeņu, speciālitāšu nosaukšanu vārdā, īsti šī sistēma Latvijā nepastāv.
Dace Gaile: Neviens īsti nevar noteikt šos kvalificētā darbaspēka kritērijus, kā uzņēmumu raksturo darbinieku skaits uzņēmumā.
Ierocis cīņā pret birokrātiju un korupciju
Mārtiņš Straume: 2002.gadā Mehiko notika vispasaules FIDIC kongress, un tur noskaidrojās, ka 12 Ziemeļamerikas valstīs šāda sistēma jau strādā, par kādu mēs vēl sapņojam. 2005.gadā, kad likvidējām licencēšanu un pārgājām uz būvkomersantu reģistrēšanu, doma par šādu sistēmu jau iesakņojās. Ieviešot šo sistēmu, iegūs visi – gan uzņēmēji, gan pasūtītāji, gan visa valsts, jo ieekonomēs līdzekļus. No riskiem lielākā daļa ir veiksmīgi atrisināma. Šobrīd kopā ar Izglītības ministriju mē strādājam pie būvniecības speciālistu kategoriju sakārtošanas, sākot no palīgstrādnieka līmeņa. Igauņiem ir 7 kategorijas, poļiem un lietuviešiem – 8 kategorijas. Mēs vēl neesam šo lietu sakārtojuši un kategorijas nodefinējuši.
Ieva Lācenberga – Rocēna: Spriežot pēc teiktā, no klātesošajiem nevienam nav iebildumu pret jaunās sistēmas ieviešanu. Diemžēl diskusijā nepiedalās Pašvaldību savienības pārstāvji, kas varētu arī pret to iebilst. Kādi varētu būt iespējamie argumenti pret šo sistēmu?
Valdis Birkavs: Pret šo sistēmu iebildīs tie, kam tiks atņemtas manipulēšanas iespējas. Klasifikācija būs kā liels siets, ar kuru izsijāsim visus un sakārtosim būvniecības sistēmu.
Armands Garkāns: Beļģijā, lai iekļūtu A klasē, ir jābūt uzbūvētam objektam par 6 miljoniem EUR, Apvienotajos Arābu Emirātos ir vēl demokrātiskāk – tiek prasīts 5 gadu summārais agrozījums un tikai vienam uzbūvētajam objektam jāatbilst A klases līmenim. Neviens neliedz uzņēmējam uzbūvēt kādam privātajam pasūtītājam A klases līmeņa objektu un tad nokārtot sertifikātu un pretendēt uz valsts vai pašvaldību A klases objektiem.
Ilze Oša: Būvnieki Latvijā pārsvarā dzīvo tikai no valsts pasūtījumiem! Privātajā sektorā ļoti maz ir tādu, kas var piedāvāt lielus objektus.
Elīna Rožulapa: Ja šī sistēma tiks saprātīgi izveidota un strādās labi, tad arī privātie pēc tās vadīsies un viņiem tā atvieglos izvēli, bet tā būs konkurences ierobežošana, samazinās izredzes būvuzņēmējiem iekļūt augstākā kategorijā.
Armands Garkāns: Kad mēs ejam pie daktera, negribam, lai mūs operē iesācējs. Ikvienam gribas ķirurgu ar stāžu, labu reputāciju, modernu aprīkojumu. Ja mēs dakteriem ierobežojam konkurenci, tad kāpēc lai tas neattiektos uz būvniekiem?
Elīna Rožulapa: Bet kā lai būvfirma izaug? Ja runājam par speciālistiem, arhitekts ienāk darba tirgū ar to pieredzi, ko guvis citu uzraudzībā. Bet būvuzņēmējus mēs gatavojamies vērtēt pēc kvantitatīvajiem kritērijiem.
Dace Gaile: Bet arī šobrīd pasūtītāji prasa iepriekšējā darba pieredzi! Jaunie uzņēmēji var iet kā apakšuzņēmēji vai startēt grupās. Un to pašu neizslēdz arī šī jaunā sistēma, te es atšķirības neredzu.
Armands Garkāns: Sistēma nevis ierobežos, bet paplašinās iespējas! Piemēram, šobrīd ir izsludināts Rīgas lidostas būvniecības konkurss. Ja man pēc Beļģijas piemēra būtu A klase, es piedalītos konkursā, jo esmu reiz uzbūvējis objektu par 6 miljoniem. Bet lidostas būvkompānijai prasa uzrādīt divus objektus, katru par 20 miljoniem EUR. Lūk, tā ir ierobežojoša prasība! Ja būtu kā Beļģijā, tad šādā konkursā varētu piedalīties 15 – 20 firmas, bet ar šādām prasībām būs stipri vien mazāk.
Valdis Birkavs: Kad izsludināja Nacionālās bibliotēkas būvniecības konkursu, ārzemēs tika meklēta būvkompānija, kurai būtu uzbūvēti objekti ne mazāk kā par 100 miljoniem EUR!
Ivars Gaters: Runājot ar politiķiem, ir svarīgi veidot pareizo uztādījumu. Ja mums vajag Beļģijas sistēmu, politiķiem būs aizdomu ēna tam pāri – kāpēc tieši Beļģijas? Kas aiz tās sistēmas slēpjas? Ja mēs pie viņiem ejam ar uzstādījumu, ka vajag mazināt korupciju un birokrātiju, kura šobrīd valstī ir reāls slogs, tad tiem ir jābūt atslēgas vārdiem, nevis Beļģijas sitēmai.
Valdis Birkavs: Valdībai ir speciāls birokrātisko šķēršļu novēršanas plāns, kas jau tiek minēts kā arguments, bet vispār ideja ir laba! Man ir ierosinājums žurnālam Iepirkumi šo diskusiju nosaukt: Jaunā pieredze – ierocis cīņā pret birokrātiju un korupciju!
Tāmes ir ķīmija
Ieva Lācenberga-Rocēna: Ja mēs saskaitītu izmaksas vienam iepirkumam, pareizinātu tās ar iepirkumu procedūru skaitu, plus ar IUB iztērētajiem resursiem, pieskaitītu vēl neapgūto ES struktūrfondu naudu, tad šādu ciparu uzrādot, ekonomiskums tiktu pierādīts. Eiropas jaunajās direktīvās figurē arī tāds jēdziens kā Eiropas uzņēmēja pase. Ko tā sevī ietver?
Dace Gaile: Šis jauno direktīvu priekšlikums paredzēja, ka dalībvalstu uzņēmējam tiek izsniegti kvalifikācijas serifikāti – Eiropas uzņēmēja pase, kas ietver informāciju par daļu no izslēgšanas noteikumiem, kā arī tiesībām veikt attiecīgo komercdarbību, un tad uzņēmējs var startēt iepirkumos ES tirgū ar šādu pasi. Tas bija mēģinājums nodrošināt informācijas iegūšanu par citu dalībvalstu uzņēmējiem, ar šo problēmu saskaras arī Latvijas pasūtītāji. Tomēr šis priekšlikums jauno direktīvu redakcijai neguva dalībvalstu atbalstu. Arī veidojot būfirmu klasifikāciju, mums kā ES dalībvalstij būs noteikti jāparedz kārtība, kā savu kvalifikāciju varēs pierādīt ārzemju kompānijas. Jāņem vērā, ka jebkuru likuma izmaiņu iedzīvināšana prasa laiku. Spriežot pēc PIL grozījumiem, pasūtītāju inerce aptvert jaunos likuma grozījumus ir aptuveni gads, taču dažādas PIL izmaiņas stājas spēkā ik pēc pusgada.
Ivars Gaters: Vai Beļģijā uzņēmums var startēt iepirkumos arī bez sertifikāta un sagatavot visus dokumentus iepirkumam?
Armands Garkāns: Nevar. Tas būtu kā braukšana ar auto bez tiesībām.
Ivars Gaters: Ja ir jaunā sistēma, no demokrātijas viedokļa būtu pareizi, ka uzņēmējs drīkst piedalīties iepirkumā arī bez sertifikāta un sagatavot tonnu papīra.
Dace Gaile: Viņš drīkst gatavot tonnu papīra sertifikācijas institūcijai, lai iegūtu pagaidu sertifikātu vai sertifikātu vienam iepirkumam.
Ivars Gaters: Es tomēr ieteiktu atrast kādu Beļģijas būvnieku, kas ir pret šo sistēmu, un ar viņu aprunāties. Tikai tā var uztaustīt vājās vietas sistēmai.
Valdis Birkavs: Šī sistēma neatrisina zemākās cenas principu, bet ievērojami sašaurina, jo tiek atsijāti tie uzņēmumi, kas nevar realizēt projektu.
Dace Gaile: Bieži vien murgainajās tāmēs ir grūti saprast, vai piedāvājums ir pamatoti vai nepamatoti lēts. Es ļoti ceru, ka būvnieki beidzot izdomās, kādas tāmes viņiem vajag, jo pasūtītājiem ir milzīga slodze ķibināt ārā kļūdas no lokālajām tāmēm. Lokālās tāmes ar drausmīgo izvērsumu ir ķīmija uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi un ķīmija visā līguma izpildes gaitā…
Valdis Birkavs: … un pamats sūdzībām!
Dace Gaile: Un pamats sūdzībām, tieši tā.
Mārtiņš Straume: Mēs esam piedāvājuši variantu ar kontroltāmi, ko izstrādā zvērināts tāmētājs.
Armands Garkāns: Un kontroltāme ir jāaktualizē ik pa pusgadam. Piedāvājumi, kas ir 10 procenti zem kontroltāmes, netiek izskatīti – tā būtu pareizi.
Par reputāciju un kvalitāti
Ieva Lācenberga-Rocēna: Vai jaunā sistēma paaugstinātu būvkompāniju reputācijas nozīmi?
Mārtiņš Straume: Protams, ka paaugstinātu, ja to ieviestu!
Valdis Birkavs: Tiek radīta sistēma, kas motivē iekļūt arvien augstākā grupā. No 5000 kompānijām, kas ir šobrīd būvkompāniju reģistrā, par aptuveni 4500 sabiedrība neko nezina. Jaunā sistēma visus izcels saulītē un izgaismos. Pašvaldības tāpēc varētu būt skeptiskas pret šo sistēmu. Būvinspektori šobrīd pakļauja spašvaldību vadītājiem.
Armads Garkāns: Es izturos atturīgi – diez vai reptācijas nozīme paaugstināsies. Ir daudz mazo kompāniju, kas strādās savā klasē un necentīsies iekļūt nākamajā klasē. Reputācija ir kvalitātes, nevis kvantitātes rādītājs.
Ieva Lācenberga-Rocēna: Vai sistēma uzlabos būvniecības kvalitāti?
Ivars Gaters: Jebkura sakārtošana uzlabo kvalitāti, varbūt ne tiešā veidā, bet pastarpināti.
Armands Garkāns: Tas novērsīs pasūtītāju iegrābšanos uz nekvalitatīvu, finansiāli nespējīgu būvnieku. Tas samazinās risku un tāpēc uzlabos kvalitāti.
Elīna Rožulapa: Vai ir paredzēti kādi kvalitātes rādītāji šajā sistēmā? Kvantitāte neko neliecina par kvalitāti. Labi, bija firmai apgrozījums 10 miljoni, bet varbūt tie bija tāpēc, ka būvnieks strādā slikti un nemitīgi pārtaisa vienu lietu. Kurš kontrolēs nekvalitatīvu darbu?
Ivars Gaters: Ir garantijas termiņi. Sistēma kvalitātes izmērīšanai jau darbojas!
Mārtiņš Straume: Par kvalitāti jāspriež tad, kad garantijas termiņš tuvojas beigām, nevis brīdī, kad objektu nodod ekspluatācijā.
Ieva Lācenberga-Rocēna: Noslēdzot šo diskusiju, lūdzu, pasakiet katrs, kāpēc šī sistēma ir vai nav ieviešama Latvijā?
Valdis Birkavs: Ieva, es domāju, ka Beļģijas sistēma, kas likvidē korupciju, birokrātiju, iegrābšanos, lieku darbu IUB, ir ļoti vajadzīga Latvijai, un visi klātesošie tam piekrīt. Atliek to vien ieviest!
Dace Gaile: Es gribu skaidrību, kā mēs kontrolēsim kvalitāti. Ja varam to atrisināt, esmu par šo sistēmu ar abām
rokām!
Ivars Gaters: Es negribētu politiķiem šo sistēmu nodot izķidāšanai niansēs. No viņiem vajadzīgs globāls akcepts darba turpināšanai pie šīs sistēmas.
Elīna Rožulapa: Jautājums ir nopietns, un uz mani tas īsti neattiecas, tāpēc ar savu viedokli neietekmēšu diskusijas iznākumu. Piekrītu Dacei, ka jāiestrādā kvalitātes kritēriji. Bieži vien es gribētu, lai uz objektu, kas ir sprīdi virs kategorijai pieļaujamās normas strādā konkrēts mazais būvnieks, kurš spēj garantēt kvalitāti, nevis kāds lielāks, kurš to nespēj un strādā pavirši.
Edgars Baldunčiks: Es varu pievienoties tam, ka jāsamazina korupcijas riski un birokrātija. Par kvalitātes kritērijiem runājot, diez vai daudzskaitlīgo tautas klases automašīnu ražotāji kvalitātē var sacensties ar Mercedess vai Ferari klases auto, ko neražo tik lielos apjomos. Jebkura kārtības ieviešana uzlabo darbu. Esmu par jauno sistēmu.
Atbildēt