Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas aptuveni 80% no metāla piegādēm, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Viņš norāda, ka īslaicīgi tirgus var dzīvot, izmantojot rezerves, bet jāņem vērā otrā viļņa risks, kas vairāk saistīts ar energoresursu krīzi, kad apstāties var arī piegādes no rietumvalstu tirgiem.
Miķelsons uzsver, ka pirmais uzdevums būtu apzināt reālo metāla pieprasījuma apjomu, jo pašreizējie importa un eksporta apjomi nav precīzi. Tas ļautu veidot prognozi 12 mēnešiem, kā arī paredzēt rezerves Latvijā.
Tāpat Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ieskatā būtu nepieciešams piemērot cenu indeksāciju esošajiem un jauniem būvniecības līgumiem. Ekonomikas ministrijai un valsts pārvaldei kopumā nekavējoties jāievieš cenu indeksācija esošajiem un jauniem līgumiem, kur ir būtiska metāla komponente, uzvēra Miķelsons.
Piegāžu problēmu risināšanā būtu vērts izvērtēt iespējas un organizēt kolektīvos iepirkumus, piemēram, nozares vai valsts ietvaros, līdzīgi kā valsts iepērk energoresursu rezerves, norāda Miķelsons. Vienlaikus jāmeklē alternatīvi piegāžu tirgi.
Tāpat Miķelsona ieskatā būtu nepieciešams izskatīt bijušā “KVV Liepājas metalurgs” tēraudkausēšanas krāsns kompleksa darbības atjaunošanas investīciju projektu, kuru piedāvā šo krāsni nopirkušais turku investors. Šis piedāvājums esot spēkā un iesniegts Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai (Liepājas SEZ). Projekta īstenošanas gadījumā jau pēc sešiem mēnešiem varētu iegūt aptuveni 30 000 līdz 50 000 tonnu metāla sagataves mēnesī, apgalvoja Miķelsons.
Viņa ieskatā būtu arī vēlams noteikt metāla importa un eksporta cenu griestus.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes. Eiropas Savienība un ASV pret Krieviju un Baltkrieviju noteikušas plašas sankcijas.