Valsts meža dienestā plānotas pārmaiņas, pārveidojot dienesta struktūru un darba organizāciju. Tas nepieciešams, lai dienestu izveidotu par modernu un mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādi, reaģējot gan iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiem. Turpmākajiem gadiem, kā prioritātes, dienests izvirzījis radīt izcilu klientu pieredzi, saņemot pakalpojumu, stiprināt dienesta kapacitāti, uzlabojot procesu un resursu pārvaldību, kā arī veicināt darbinieku profesionalitāti un motivāciju.
7. janvārī notika Valsts meža dienesta (VMD) preses konference, kurā ģenerāldirektore Aina Stašāne iepazīstināja ar plānotajām pārmaiņām dienesta struktūrā un darba organizācijā.
Šobrīd ir iezīmēta dienesta jaunā struktūra, paredzot tematisko pārvalžu izveidi, izraudzīti to vadītāji. Jauno pārvalžu vadītājiem kopā ar pašu izveidotajām komandām ir uzticēts tuvākajā laikā izstrādāt detalizētāku katras pārvaldes struktūru. Jauno VMD struktūru paredzēts veidot pēc funkcijām, atsakoties to teritoriālajām un centrālās administrācijas atdalītām struktūrvienības. Par šo procesu darbinieki ir pauduši savas bažas atklātā vēstulē, kuru adresējuši valsts augstākajām amatpersonām un viņus pārstāvošām organizācijām.
“Novērtēju, ka darbinieki pauduši savas bažas. Spēju iedomāties viņu izjūtas un trauksmi. Pieļauju, ka lielākai daļai kolēģu iemesls šādai rīcībai ir bažas un neziņa par nākotni. Iepazīstoties ar darbinieku parakstītās vēstules tekstu, redzams, ka tieši komunikācija ir tās rašanās iemesls. Proti, VMD smagnējā struktūra, kur informācijas nodošana abos virzienos ir tieši atkarīga no iesaistīto personu profesionalitātes un motivācijas šai procesā. Komunikācija starp iestādes vadītāju un darbiniekiem tiek nodrošināta ar struktūrvienību vadītāju, t.sk. virsmežziņu, starpniecību. No vēstules teksta redzams, ka daļa no informācijas par plānotajām pārmaiņām līdz darbiniekiem ir nonākusi fragmentāra, daļēji patiesa vai pat sagrozīta. Piemēram, atklātajā vēstulē teikts: “Turpmāka mežziņa profesija nebūs prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusīgi attīstīta speciālista tiek plānots padarīt par šauras jomas speciālistu bez lēmuma pieņēmēja tiesībām un kompetencēm.” Izsakot šādu apgalvojumu, ir ticis radīts priekšstats, ka turpmāk samazināsies mežziņu atalgojums. Proti, atbilstoši amatu klasifikatoram amatpersonas, kuras nepieņem lēmumus, ir zemākā algu grupā un zemākas arī statusa ziņā. Vēstules satura autori ir apzināti maldinājuši mežziņus, vēstulē izteiktais apgalvojums ir klaji nepatiess. Papildus esmu saņēmusi ziņas par to, ka vēstules parakstīšanā brīvprātības princips nav ticis nodrošināts. Šie apstākļi norāda, ka esošā struktūra nerada drošu un efektīvu komunikāciju,” saka VMD ģenerāldirektore A. Stašāne.
Līdz ar jauno darba organizāciju, tiks uzlabota pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, piemēram, lēmuma pieņēmēju plānots padarīt par maksimāli neieinteresētu lēmumā. Tāpēc paredzēta atteikšanās no līdzšinējās apgaitu sistēmas, kur katra konkrēta mežziņa uzraudzībā ir konkrēta teritorija, to aizstājot ar vairāku mežziņu kopīgi uzraugāmu teritoriju. Jaunā sistēma tiks veidota tā, lai pasargātu darbiniekus no iespējamām ārējām ietekmēm.
VMD savu darbu turpmāk plāno dienesta darbības stratēģijā 2021. – 2027. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Darbības stratēģiju apstiprinājusi Zemkopības ministrija, un tās izstrādē piedalījušies visi VMD vadošie darbinieki. Stratēģija noteiktas VMD vērtības, kuru ieviešana dzīvē ir iestādes primārais uzdevums. Šīs vērtības ir komanda, kur cilvēki un viņu sadarbība ir vērtīgāka par rīkiem un priekšrakstiem; klienti, kam ikreiz izcila pieredze ir vērtīgāka par mūsu sekošanu likuma burtam; rezultāts, kad reāli atrisinātas lietas ir vērtīgākas par sekošanu procedūrām; izaugsmi, jo viena jauna, izmēģināta lieta ir vērtīgāka par simts prātojumiem.