Interešu konflikts publiskajā iepirkumā un zaudējumu piedziņa: Vispārējās tiesas judikatūra

22.decembris 2020/NR. 51/52 (1181/1162) 

2020. gadā Saeima paplašinās Publisko iepirkumu likuma 25. panta pirmajā daļā ietverto interešu konflikta definīciju iepirkuma procedūras ietvaros. Proti, tā beidzot ieviesīs Direktīvā 2014/24/ES¹paredzēto plašo interešu konflikta definīciju,² nevis aprobežosies ar iepirkumā iesaistīto personu iespējamo radinieku un darījumu partneru uzskaitījumu. Līdz ar to būtiski pieaugs pasūtītāju veiktās izmeklēšanas spektrs situācijā, kad tas pats konstatē vai ieinteresēts piegādātājs ziņo par interešu konflikta risku. Gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – Vispārējā tiesa) judikatūrā noteikts skaidrs standarts interešu konflikta riska novērtēšanai, procesuālajiem aspektiem un pat iespējai piedzīt zaudējumus par pasūtītāja nolaidību, izmeklējot interešu konfliktu. Tādēļ šajā komentārā iepazīstināšu ar trīs būtiskākajiem Vispārējās tiesas spriedumiem par piegādātāju un pasūtītāja interešu konfliktu un paskaidrošu, kas jādara visām iesaistītajām pusēm.

1. Interešu konflikta riska konstatēšana

Apstāklis, kas interešu konflikta jautājumos mulsina ne vienu vien Latvijas pasūtītāju, ir tas, ka interešu konflikts kalpo par vienu no pretendenta izslēgšanas pamatiem publiskā iepirkuma procedūrā. Lai to piemērotu, pasūtītājam jāvērtē interešu konflikta risks, nevis konkrēts fakts, kuru apstiprinātu kāda valsts iestāde. Interešu konflikts faktiski iestājas tikai tad, kad pasūtītājs noslēdz iepirkuma līgumu ar piegādātāju, kurš atrodas interešu konfliktā ar to. Savukārt līdz tam brīdim juridiski mēs vērtējam tikai interešu konflikta risku jeb varbūtību, ka pasūtītājs noslēgs iepirkuma līgumu ar to pretendentu, kurš kropļojis konkurenci vai vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem iepirkumā.³

Pašreizējā Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 42. panta redakcijas mērķis bija pēc iespējas automatizēt pasūtītāja darbu gan toreiz gaidāmās elektroniskās iepirkumu sistēmas dēļ, gan novēršot pasūtītāju kļūdas, ja iepirkuma komisijā nepiedalās jurists.⁴ Tādēļ uzņēmēju lūgumi ieviest Direktīvas 2014/14/ES 24. panta tekstu pēc iespējas precīzi atdūrās pret Iepirkumu uzraudzības biroja un citu iesaistīto pušu iebildumiem, ka tas neatbilst automatizācijas iecerei.

Šogad mainījies ir gan vadošais politiskais spēks Saeimā un Finanšu ministrijā, gan sabiedrības pieprasījums novērst bieži izskanējušos korupcijas gadījumus publisko līdzekļu tēriņos. Tādēļ Finanšu ministrija ļoti mērķtiecīgi virza pēc iespējas plašas interešu konflikta definīcijas iekļaušanu PIL 25. panta pirmajā daļā, atsakoties no vēsturiski lietotā radinieku un darījumu partneru uzskaitījuma.⁵ Iepirkumu uzraudzības biroja praksē interešu konflikta riskus iesniedzēji parasti saredz, ja eksperts iepirkumā piedalās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā vai piedāvājumu vērtēšanā un vienlaikus strādā ar pretendentu konkurējošā uzņēmumā. Šādam piemēram pamatoti nav saistības ar interešu konflikta risku. Tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs līdz šim nav piemērojis ne Eiropas Savienības Tiesas izskatītajā eVigilo lietā,⁶ ne citus jaunākos interešu konflikta riska novērtēšanas standartus. 2020. gada sākumā Iepirkumu uzraudzības birojs būtiski mainīja vadlīnijas par interešu konfliktu, interpretējot Publisko iepirkumu likuma 25. panta ievadu Direktīvas 2014/14/ES 24. panta un preambulas gaismā. Tas skaidri norādīja, ka interešu konflikta risks iespējams jebkurā iepirkuma posmā un aicināja pasūtītājus pārbaudīt riskus jau iepirkumu komisijas izveidē.

Tomēr vadlīnijas par interešu konfliktu aktuālajiem jautājumiem joprojām pieļauj izslēgt no riska kontroles juristus, kas pārbauda dokumentu atbilstību PIL, vai standartnolikuma sagatavotājus.⁷ Arī PIL 25. pantā pagaidām ietvertajam uzskaitījumam nav sakara ar tiem praktiskajiem piemēriem, kas rada interešu konflikta riskus Eiropas Savienības iepirkumos un manā pieredzē Latvijā.

1.1. Tiesību normu saturs

Vispārējā tiesa skata prasības, kas celtas, apstrīdot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestāžu un to dažnedažādāko struktūru, aģentūru utt. rīkotos iepirkumus. Tāpat kā vienotajā tirgū arī ES iestāžu un struktūru pienākums ir izslēgt no dalības iepirkumā jebkuru piegādātāju, kurš atrodas interešu konflikta situācijā ar pasūtītāju un to nav iespējams novērst pretendentam labvēlīgākā veidā.⁸ Lietā Intrasoft Vispārējā tiesa citēja Eiropas Komisijas Praktiskā ceļveža aprakstu par interešu konflikta risku, tā novērtēšanu un novēršanu:

“Interešu konflikts: interešu konflikts pastāv, ja ģimenes, piesaistes, politiskās vai valsts piederības vai ekonomisko interešu dēļ vai [Savienības] finansēto programmu saņēmēja piederības jebkādai citai interešu grupai dēļ ir apdraudēta objektīva līgumslēdzējas iestādes pilnvaru izpilde vai vienlīdzīga attieksme pret kandidātu/pretendentu/pieteikuma iesniedzēju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai līguma izpilde. Interešu konflikts pastāv, piemēram, ja vienība, kas piedalījusies procedūrā (vērtēšanas komiteja, līgumslēdzēja iestāde utt.), pati sev vai citam var piešķirt nepamatotas tiešas vai netiešas priekšrocības, ietekmējot procedūras iznākumu; vai ja ekspertam/sabiedrībai [ir] iespēja saņemt iekšēju informāciju, radot negodīgu konkurenci vēlākās vai saistītās procedūrās.

Piemēram, jebkāda sabiedrība vai eksperts, kas ir piedalījies projekta sagatavošanā (piemēram, darba uzdevuma izstrādē), ir vispārīgi jāizslēdz no dalības konkursā, kurš no tā izriet, izņemot, ja tas līgumslēdzējai iestādei iesniedz pierādījumu, ka [tā] iesaiste iepriekšējos konkursa posmos nav negodīga konkurence.

Kandidāts/pretendents/pieteikuma iesniedzējs, kuram ir interešu konflikts līguma slēgšana tiesību piešķiršanas/subsīdijas piešķiršanas procedūrā, ir jāizslēdz no minētās procedūras. Izslēgšanas pamati ir jāanalizē, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru pretendenta izslēgšanai ir jābūt balstītai uz pastāvošu interešu konflikta risku, ko pamato konkrēti lietas apstākļi. Automātiskas izslēgšanas dēļ kandidātam/pretendentam/pieteikuma iesniedzējam tiek liegtas tiesības iesniegt pierādījumus, ar kuriem varētu tikt novērstas jebkādas aizdomas par interešu konfliktu.”⁹

Vispārējā tiesa vairākkārt skaidrojusi, ka pasūtītājam ir pienākums katrā iepirkumā [!] pārliecināties, ka neeksistē interešu konflikta risks.¹⁰ Pasūtītājam ir tiesības izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, tikai ja interešu konflikta risks ir īsts, nevis teorētisks. Šo risku konstatē pēc (i) iepirkuma veida un (ii) pretendenta situācijas izvērtēšanas.¹¹ Citiem apstākļiem, piemēram, pretendenta vai pasūtītāja motīviem, nav nozīmes, tāpat kā pretendenta labai ticībai, jo to nedrīkst prezumēt.¹² Ja pēc izvērtējuma pasūtītājs konstatē, ka konkrētajai situācijai nav ietekmes uz pasūtītāja rīcību iepirkuma procedūras laikā un ka nepastāv konkurences kropļojumu risks, pasūtītājs var turpināt vērtēt pretendenta piedāvājumu.¹³ Protams, pasūtītājam pēc iespējas jāiesaista pretendents interešu konflikta situācijas izmeklēšanā un jānodrošina procesuālais taisnīgums.¹⁴

1.2. Riska noteikšana praksē

Vispārējās tiesas jaunākajā praksē vēlos izcelt divas lietas, kuras tipiski ilustrē Eiropas Komisijas izaicinājumus interešu konflikta riska izvērtēšanā. Jāņem vērā, ka Eiropas Komisija regulāri nodod iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu ārpakalpojumā projektu apjoma un specifikas dēļ.

1.2.1. Intrasoft lieta

ES delegācija Serbijas Republikā slēgtā konkursā meklēja piegādātāju Serbijas muitas sistēmas modernizēšanai 4,1 miljonu eiro vērtībā. Intrasoft pirms piedāvājuma iesniegšanas lūdza delegāciju skaidrot, vai būtu jāuzskata, ka sabiedrība vai eksperts, kurš vēlas piedalīties šajā iepirkumā, ir uzskatāms par tādu, kam ir interešu konflikts, jo iepriekšējā konkursa procedūrā tas bija piedalījies projekta XY¹⁵ izpildē. Pasūtītājs noliedza interešu konflikta risku, jo projektā XY nebija ietverts uzdevums sagatavot iepirkuma dokumentāciju šim iepirkumam. Intrasoft iesniedza savu piedāvājumu.

Vēlāk pasūtītājs informēja Intrasoft, ka izslēdz to no turpmākas dalības iepirkumā, jo pretendentam “bija privileģēta piekļuve vairākiem dokumentiem, kas tagad veido konkursa procedūras neatņemamu sastāvdaļu un kas ir atskaites punkts, lai noteiktu darbības, par kurām tiks noslēgti attiecīgie līgumi. Privileģētā piekļuve, kas bija Intrasoft, bija saistīta ar tās dalību minēto dokumentu izstrādē saistībā ar iepriekšējo konkursu [XY]; līdz ar to līgumslēdzēja iestāde [..] uzskata, ka ir izpildīts nosacījums par interešu konfliktu”.¹⁶ Pasūtītājs noslēdza iepirkumu līgumu ar citu pretendentu, bet Intrasoft izslēgšanas lēmumu un iepirkuma rezultātus pārsūdzēja Vispārējā tiesā.

Vispārējā tiesa atcēla šo pasūtītāja lēmumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pasūtītājs nebija ievērojis procesuālā taisnīguma principu un nebija iesaistījis Intrasoft interešu konflikta riska izmeklēšanā.¹⁷ Vispārējās tiesas ieskatā pasūtītājs vispār nebija veicis konkrētā gadījuma izpēti un nebija minējis pierādījumus, kas norāda uz Intrasoft vainojamību. Turklāt tas nevarēja paskaidrot, kas Intrasoft piedāvājumā konkrēti norādīja uz papildu informācijas pieejamību un kā tā tika izmantota.¹⁸

Otrkārt, pasūtītājs līdz pat tiesas sēdei nebija izskaidrojis Intrasoft, kā tieši privileģēta piekļuve visiem pretendentiem pieejamiem dokumentiem kropļotu konkurenci iepirkumā. Vispārējā tiesa skaidroja, ka prezumpcija, ka dokumentu sagatavotājs kādā citā iepirkumā varējis vai centies ietekmēt jauno iepirkumu, ir teorētiska un nav pietiekama interešu konflikta konstatēšanai.¹⁹ Proti, pretendents nevarēja pareģot vai nojaust, ko pasūtītājs darīs ar projekta XY dokumentāciju tā izpildes laikā vai ka jauns iepirkums par Serbijas muitas modernizāciju vispār notiks.²⁰

Vispārējā tiesa uzsvēra, ka pasūtītājam būtu pamats konstatēt interešu konflikta risku, ja iepriekš sagatavotie dokumenti būtu (i) gatavoti tieši konkrētajam iepirkumam un (ii) sniegtu pretendentam reālas priekšrocības kļūt par iepirkuma uzvarētāju.²¹ Parasti par šādiem dokumentiem atzīst iepirkuma tehnisko specifikāciju vai tās sastāvdaļas (ģeoloģiskās izpētes, lietotāju aptauju u.c.). Turklāt Intrasoft projektā XY piedalījās tikai kā personu apvienības dalībnieks, un pasūtītājs nepierādīja, ka tieši Intrasoft vai tā eksperti sagatavoja jaunajā iepirkumā izmantotos dokumentus.

Tātad pasūtītājs nebija konstatējis konkrētu un īstu interešu konfliktu risku, bet gan tikai attālinātu un teorētisku iespējamību, kurai nav pierādījumu par konkrētu priekšrocību iegūšanu iepirkumā. Pasūtītājiem jāpievērš uzmanība tam, kā procesuāli notiek interešu konflikta riska izmeklēšana. Vienmēr ir jādod iespēja pretendentam izskaidrot interešu konflikta riska esību un veidus, kā tas tos ir novērsis. Ja pasūtītājs nodod iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu ārpakalpojumā, tad iespējams brīdināt izpildītāju par liegumu piedalīties nākamajā iepirkumā interešu konflikta riska dēļ un uzlikt ārpakalpojuma sniedzējam augstākus atklātības pienākumus – iesaistītā personāla uzskaiti, konfidencialitātes pienākumus. Savukārt pretendentam, kurš nonācis interešu konflikta riska novērtējuma procesā, jācīnās līdz galam par iespēju novērst risku bez izslēgšanas no iepirkuma procedūras un, ja nepieciešams, jāapstrīd iepirkuma rezultāti Iepirkumu uzraudzības birojā.

1.2.2. European Dynamics Luxembourg lieta

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (turpmāk – EUIPO) slēdza vispārējo vienošanos ar trim uzņēmumiem par plašu IT pakalpojumu klāstu sniegšanu. European Dynamics koncerna uzņēmumi neieguva tiesības slēgt iepirkuma līgumu, jo to piedāvājums bija ceturtais saimnieciski izdevīgākais. European Dynamics pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, jo, viņuprāt, EUIPO bija jāizslēdz no dalības iepirkumā piegādātāju apvienība Drasis. Drasis apvienībā ietilpa PriceWaterhouseCoopers (turpmāk – PWC) koncerna Spānijas sabiedrība, savukārt PWC koncerna Lielbritānijas un Beļģijas sabiedrības sagatavoja šī iepirkuma tehnisko specifikāciju. Proti, apvienībā Drasis ietilpstošā PWC Spānija radīja interešu konflikta risku, un tas ir pietiekams iemesls apvienības izslēgšanai no turpmākas dalības iepirkumā.

Atšķirībā no Intrasoft lietas European Dynamics lietā piegādātājs strīdējās par pasūtītāja nolaidību interešu konflikta riska neizmeklēšanā un attiecīgā pretendenta neizslēgšanu no dalības iepirkumā. Vispārējā tiesa piekrita, ka strukturālas saites starp iepirkuma dokumentācijas sagatavotāju (PWC Lielbritānija un PWC Beļģiju, kuras ir PWC koncerna daļas) un vienu no personu apvienības biedriem (PWC Spānija) ir pamats interešu konflikta izvērtēšanas uzsākšanai.²² Tomēr tās nevar kalpot par automātisku pamatu pretendenta izslēgšanai no turpmākas dalības iepirkumā.²³ EUIPO bija konstatējis strukturālas saites starp PWC koncerna uzņēmumiem un uzsācis izmeklēšanu.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa piekrita EUIPO, ka PWC Lielbritānijas un PWC Beļģijas uzdevums sagatavot tehnisko specifikāciju tika izpildīts pirms vairākiem gadiem. Tādēļ bez papildu pierādījumiem koncerna saites vien nevar kalpot par pamatu pretendenta izslēgšanai.²⁴ Šajā gadījumā EUIPO un PWC uzņēmumi apliecināja, ka nesniedza informāciju PWC Spānijas uzņēmumam, jo tas pārkāptu konfidencialitātes saistības līgumā ar EUIPO. Savukārt apvienība Drasis norādīja, ka piesaistīja PWC Spānija apvienībai tikai sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa, kas ir pārāk īss laiks, lai ietekmētu piedāvājuma saturu un tajā piedāvātos ekspertus.²⁵ Lietā nebija pierādījumu, ka apvienībai Drasis būtu bijušas konkurences priekšrocības – tā saņēma trešā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtējumu.²⁶

Tādējādi šajā lietā Vispārējā tiesa novirzīja pierādīšanas pienākumu uz pieteicēju – European Dynamics, kurš kā pretendents, kas neieguva tiesības slēgt iepirkuma līgumu, norādīja uz interešu konfliktu. Tas piemērojams arī PIL regulēto interešu konfliktu gadījumos, ja konkurents pārsūdz kļūdas pasūtītāja veiktajā interešu konflikta riska izvērtējumā. Latvijā šādu pierādīšanas nastu būtu grūti nest, jo ārpakalpojuma līgumi par piedāvājumu sagatavošanu lielākoties ir zem līgumcenas robežām un netiek publicēti. Informācijas pieejamību varētu risināt informācijas pieprasīšana ar zvērinātu advokāta starpniecību vai jau tiesvedības laikā.

Kopumā gan šīs atziņas uzsver nosacījumus ārpakalpojuma līguma par iepirkuma dokumentāciju sagatavošanai. Pat ja iepirkuma komisija un iesaistījušies sagatavotāji ir parakstījuši PIL 25. panta trešajā daļā paredzēto apliecinājumu par interešu konflikta neesību, ārpakalpojuma līguma nosacījumi tiesas vērtējumā visdrīzāk būs pārliecinošāki pierādījumi par grupas uzņēmumu pienākumu norobežoties citam no cita. Kopumā šī lieta ir labs piemērs izmeklēšanas standartam, tomēr te ir jautājums, vai interešu konflikta lietās pierādīšanas standarts ir formāls, vai tomēr ir nepieciešami objektīvi pierādījumi, ka riska nav vai ka to var novērst. Uz to radīsim atbildes nākamajā lietā.

2. Pasūtītāja atbildība par interešu konflikta riska neizmeklēšanu – Vakaki

Lieta par iespējamu korupciju vai vismaz favorītismu konkrētā iepirkumā nonāca Vispārējā tiesā 2015. gadā. ES delegācija Albānijā iepirka konsultācijas Albānijas pārtikas nekaitīguma iestādes konsolidēšanai. Pirms tam uzņēmums A izpildīja iepirkuma līgumu par Albānijas pārtikas drošības iestādes dibināšanu, kura īstenošanā piedalījās eksperts P. Kad konsolidēšanas iepirkumā ieinteresētie piegādātāji atvēra iepirkuma dokumentāciju, viņi pamanīja, ka tehniskās specifikācijas MS Word dokumenta autors ir eksperts P.

Divi pretendenti, ieskaitot Grieķijas sabiedrību Vakakis, sūdzējās par to pasūtītājam. Tas vien norādīja, ka eksperts P. bija piesaistīts dažu prasību komentēšanai, ka visa šī informācija tagad ir pieejama pārējiem piegādātājiem, un beigu galā eksperts P. tika norīkots kā uzņēmuma A projektu vadītājs konkrētajā iepirkumā tikai pēc pretendentu atlases. Eiropas Savienības Ombuds paralēlā procedūrā konstatēja interešu konflikta risku iepirkumā.²⁷

Pēc tam, kad Vakakis neieguva tiesības slēgt iepirkuma līgumu, tas cēla zaudējumu atlīdzības prasību Vispārējā tiesā, prasot atlīdzināt (i) izmaksas par piedalīšanos iepirkumā, (ii) izmaksas par lietas vešanu Vispārējā tiesā, (iii) atrauto peļņu un (iv) zaudēto iespēju noslēgt iepirkuma līgumu, pieskaitot klāt astoņus likumiskos procentus. Līdz ar to šī lieta ir ne tikai par interešu konflikta risku novērtēšanu, bet arī iespēju pretendentam prasīt zaudējumus (nevis iepirkuma līguma noslēgšanu vai procedūras pārtraukšanu) interešu konflikta gadījumā.

Vispārējās tiesas judikatūrā ES atbildība par deliktu iespējama tad, ja tās iestādes akts vai rīcība ir prettiesiska un pastāv cēloniskais sakars starp to un zaudējumiem.²⁸ Prettiesisku aktu vai rīcību konstatē, ja būtiski pārkāptas tiesību normas, kas piešķir subjektīvas tiesības kādai personai.²⁹ Būtiskumu konstatē, ja, piemēram, iestāde acīmredzami un būtiski nav ievērojusi tās rīcības brīvības robežas.³⁰

Vakakis prasība pēc būtības bija balstīta uz tādu nolaidību iepirkuma procedūras veikšanā un interešu konflikta riska pieļaušanu par labu uzņēmumam A,³¹ kas pārkāpusi labas pārvaldības principu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta izpratnē.³² Kā skaidroja Vispārējā tiesa, “ja tiek konstatēts, ka parasti piesardzīga un rūpīga iestāde līdzīgos apstākļos šādu prettiesiskumu nebūtu pieļāvusi, ir iespējams secināt, ka iestādes rīcība veido tādu pārkāpumu, kura rezultātā atbilstoši LESD 340. pantam var iestāties Savienības atbildība”.³³

Vispārējā tiesa šajā lietā konstatēja, ka pasūtītājs zināja (un tam bija jāzina), ka eksperts P. strādā uzņēmumā A. Tieši tā iemesla dēļ pasūtītājs bija lūdzis P. komentēt tehniskās specifikācijas prasību projektu.³⁴ Izskatot Vakakis sūdzību, pasūtītājs bija izmeklējis interešu konflikta risku, sarakstoties ar uzņēmumu A., un procedūras dokumentācijā atkārtoja tā argumentus.³⁵ Pasūtītājs uzskatīja, ka tam nav ex officio pienākuma izmeklēt šo risku sīkāk.Tomēr Vispārējās tiesas ieskatā šādu pienākumu tai rada iepirkumus regulējošo tiesību aktu principi – atklātība, vienāda attieksme un samērīgums.³⁶

Izrādījās, ka pasūtītājam nav pieejams neviens objektīvs pierādījums, ka eksperta P. komentāri par tehnisko specifikāciju aprobežojušies ar izmaiņām divos tās punktos. Gan citi pretendenti savās sūdzībās, gan Vispārējā tiesa konstatēja citas izmaiņas tehniskajā specifikācijā, kuru izcelsmi pasūtītājs nevarēja pierādīt³⁷ vai uzrādīt šo informāciju teksta redaktora formātā.³⁸ Tas arī liedza pasūtītājam izvērtēt, vai uzņēmumam A bija nepamatota priekšrocība dalībai konkrētajā iepirkumā.³⁹

Vispārējās tiesas vārdiem, “no visiem šiem apstākļiem izriet, ka izskatāmās lietas apstākļos, neveicot pārbaudes pēc sabiedrības A. un P. paziņojumiem, kuros tie apliecināja interešu konflikta neesamību, pēc savas ierosmes neveicot izmeklēšanu, lai noteiktu, vai minētā sabiedrība ir atradusies interešu konflikta situācijā, un neveicot izmeklēšanu, kas ļautu droši noteikt, ka P. iesaistīšanās darba uzdevuma izstrādē nav radījusi interešu konfliktu, [pasūtītājs] pieļāva pārkāpumu, ko parasti piesardzīga un rūpīga iestāde līdzīgos apstākļos nebūtu pieļāvusi. Šāds pārkāpums ir jākvalificē kā acīmredzams un smags pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpums, un tādējādi tas ir pietiekami būtisks šī pienākuma, labas pārvaldības principa un Hartas 41. panta pārkāpums”.⁴⁰

Tālāk spriedumā Vispārējā tiesa iztirzāja zaudējumu atlīdzības iespējas. Tā piesprieda Eiropas Komisijai atlīdzināt Vakakis 233 711 eiro par zaudēto iespēju noslēgt iepirkuma līgumu (kā atsevišķu zaudējumu veidu) un 10 642 eiro kā izmaksas un izdevumus par dalību iepirkumā, pieskaitot klāt procentus.⁴¹

Lai cik arī interesanta būtu šīs lietas zaudējumu atlīdzināšanas aprēķina sadaļa, tomēr lietas apstākļi man kā lasītājai radīja šaubas, vai šajā lietā nebūtu saskatāmas arī iespējamas korupcijas pazīmes. Ja Eiropas Komisijai nebija pieejama pasūtītāja sarakste ar ekspertu P. un analīze par tehniskās specifikācijas redakcijas izmaiņām, man tas rada bažas par pasūtītāja godaprātu. Nākotnes PIL izmaiņu kontekstā šis noteikti ir arī ļoti slikts piemērs, kā pasūtītājiem rīkot “apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem” jeb konsultācijas ar ekspertu par nolikuma vai tehniskās specifikācijas prasībām.

Jebkāds interešu konflikta riska vērtējums balstītos uz objektīviem pierādījumiem, kas Vakakis lietā būtu tehniskās specifikācijas projekti teksta redaktora formātā ar skaidri izsekojamiem autoriem katrai veiktajai izmaiņai. Salīdzinot ar European Dynamics lietu, vai ārpakalpojuma līgums par tehniskās specifikācijas sagatavošanu joprojām ir gana objektīvs interešu konflikta riska neesības pierādījums? Manā pieredzē pasūtītājiem sekot piegādātāju interešu konfliktiem vislabāk palīdz ziņojumi par līguma izpildes progresu un līgumiskas prasības vadīt tā izpildi konkrētiem pieteiktiem ekspertiem, piemēram, kā RB Rail AS iepirkumos.

Ja Vakakis lietā būtu skaidrs eksperta P. pienesums, Vispārējā tiesa vārētu vērtēt, vai būtu iespējams novērst interešu konflikta risku, neizslēdzot pretendentu no dalības konkursā, kā tas arī ir noteikts PIL 18. panta ceturtajā daļā. Uzņēmums A. bija ieminējies, ka eksperts P. būtu uzņēmies iepirkuma līguma izpildes vadīšanu, kas liek noprast, ka viņš nebija minēts uzņēmuma A. piedāvājumā. Pat ja tas būtu pieļaujams Vispārējās tiesas vērtējumā, Latvijā reti iespējams nominēt projektu vadītāju pēc uzvaras iepirkumā, jo pasūtītāji parasti izvirza prasības vairāku miljonu eiro vērtu iepirkumu projekta vadītājiem. Tātad, mainot pieteikto projekta vadītāju uz interešu konflikta risku radījušo ekspertu, pasūtītājs secinātu, ka interešu konflikts ir materializējies, un tam būtu jānoraida eksperta aizstāšana vai jāapsver vienpusēja atkāpšanās no iepirkuma līguma.

3. Tirgus izpēte novērš interešu konflikta risku

Ko Latvijas pasūtītāji un piegādātāji var secināt no šīm lietām? Pirmkārt, visiem jābūt modriem, ja iepirkuma dokumentāciju vai tās daļu pasūtītājs ieguvis ārpakalpojumā. Pasūtītājs varētu mazināt šo risku, rīkojot tirgus aptauju PIL 18. panta otrās daļas kārtībā. Starp citu, arī PIL turpmāk pieprasīs detalizētāk pasūtītājiem dažos gadījumos pārtraukt iepirkumu, kurā ir tikai viens piegādātājs. Tā nu apspriede ar piegādātājiem ļautu mazināt visus ar korupciju, interešu konfliktu un favorītismu saistītos riskus. Otrkārt, pasūtītājiem jāizmeklē jebkurš pretendentu vai trauksmes cēlēju ziņojums par iespējamu interešu konflikta risku iepirkumā. Kā redzējāt, Intersoft un European Dynamics lietu galvenā atšķirība bija izmeklēšanas faktā un kvalitātē, līdz ar to vieglprātīga attieksme pret šādu informāciju var apdraudēt visu iepirkumu.

Treškārt, piegādātājiem jākonkurē gudrāk. Advokāta praksē regulāri dzirdu par gadījumiem, kad viens un tas pats darbinieks strādā gan par pasūtītāju konsultantu, gan piegādātāju uzņēmumā un nekādi apliecinājumi PIL 25. panta trešās daļas izpratnē netiek ievēroti. Šādi gadījumi var nonākt gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā, gan ieinteresēt Konkurences padomi, ja kopīgais darbinieks iesaistīts pasūtītāja kukuļošanā vai īsteno nozares vienošanos par tirgus sadali. Līdz ar to vērts pacīnīties par godīgām iepirkuma prasībām nevis caur iepirkuma dokumentācijas pielāgošanu savām vajadzībām, bet gan atklātu sarunu ar pasūtītāju piegādātāju apspriedē vai apstrīdot nolikuma prasības Iepirkumu uzraudzības birojā.

Tiesību normu salīdzinājums

Direktīva 2014/24/ES	Publisko iepirkumu likums
57. panta 4. apakšpunkts: Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām: [..] ja interešu konfliktu 24. panta izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem;	42. panta pirmā daļa: Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem: [..] 4) iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem; 5) kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar šā likuma 18. panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci; [..]
24. panta 2. apakšpunkts: Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.	25. panta pirmā, otrā un trešā daļa: (1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir: 1) juridiskās personas – kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja – pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 2) juridiskās personas – kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja – akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk – radinieks); 3) fiziskās personas – kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja – radinieks. (2) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam) vai komisijas loceklim, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētā saistība. (3) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.
	18. panta trešā un ceturtā daļa: Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus. Ja kandidāts vai pretendents, vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, kandidātam vai pretendentam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu attiecīgi pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai.

Pļaviņa K. Interešu konflikts publiskajā iepirkumā un zaudējumu piedziņa: Vispārējās tiesas judikatūra. Jurista Vārds, 22.12.2020., Nr. 51/52 (1161/1162), 41.-46.lpp.