Ekonomikai atgūstoties no Covid-19 krīzes un mazinoties slimības apkarošanai noteiktajiem ierobežojumiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 3,7%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanās tempu.
Covid-19 izplatība pagājušajā gadā un šā gada pirmajā ceturksnī vissmagāk skāra pakalpojumu nozares un likumsakarīgi, ka straujākā izaugsmes atjaunošanās vērojama tieši pakalpojumu sektorā, kur otrajā ceturksnī sasniegts 11,3% pieaugums pret pagājušā gada otro ceturksni, tomēr apjomi joprojām nedaudz atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Ražojošajās nozarēs, kas Covid-19 krīzē cieta mazāk, otrajā ceturksnī fiksēta 6,7% izaugsme pret 2020. gada otro ceturksni, un apjomi jau pārsniedz arī 2019. gada līmeni.
Izvērsta statistika par atsevišķām nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet jau pieejamie mēnešu dati rāda, ka spēcīgu izaugsmi otrajā ceturksnī uzrādījusi apstrādes rūpniecība, pārsniedzot 10% kāpumu un ļoti veiksmīgi attīstoties lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei kokrūpniecībai. Spēcīgs pieaugums bijis arī enerģētikā, būvniecībā un lauksaimniecībā visticamāk sasniegta izaugsme, kas gan bijusi mērenāka nekā rūpniecības nozarēs.
Līdzīgi kā rūpniecībā, divciparu skaitļos mērāmi pieauguma tempi būs fiksēti arī praktiski visās Covid-19 krīzē cietušajās privāto pakalpojumu nozarēs, un, būtiski pieaugot valsts finansējumam, arī veselības un sociālās aprūpes nozarē. Pakalpojumu sektorā zināmas bažas gan rada Krievijas kravu tranzīta tālāks kritums dzelzceļā un ostās, kā arī lēnais ārvalstu tūristu pieaugums, tomēr kopumā izaugsmes atjaunošanās bijusi visnotaļ spēcīga. Būtisku atbalstu Covid-19 krīzes laikā ekonomikai snieguši valsts atbalsta pasākumi, tajā skaitā dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas, atbalsts uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, kas nodrošinājuši bāzi straujam patēriņa pieaugumam uzreiz pēc Covid-19 ierobežojumu mazināšanas un atcelšanas.
Arī turpmākajos ceturkšņos ir labs pamats tālākai ekonomikas izaugsmei, ko var nodrošināt gan Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana un pilnīga atcelšana, gan investīciju pieaugums, palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjomiem, gan pašlaik labvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kam ekonomiskās izaugsmes prognozes šā gada laikā reizi no reizes tiek arvien paaugstinātas.
ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums pašlaik ir vēsturiski augstākajā līmenī un ekonomikas sentimenta indekss (ESI indekss), kas jau pagājušajā mēnesī bija tuvu 2000. gadā fiksētajam vēsturiskajam maksimumam, jūlijā ir vēl nedaudz paaugstinājies. Pirms dažām dienām Starptautiskais Valūtas fonds paaugstināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2021. gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, un arī nākamā gada izaugsmes prognoze tika pacelta par 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus situācija Latvijā nav tik viennozīmīgi vērtējama, un bažas rada gan pašlaik samērā lēnie vakcinācijas tempi, gan neskaidrība par iespējamiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem rudenī. Atšķirībā no ES kopumā jūlijā arī diezgan redzami pasliktinājies Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, ESI indeksam pazeminoties no 105,6 līdz 102,9 punktiem, īpaši krasi krītoties patērētāju noskaņojumam.
Šie negatīvie signāli norāda uz potenciālajiem riskiem, kamēr pašreizējie ekonomikas dati un situācijas attīstība ārējos tirgos apstiprina visai strauju ekonomikas atgūšanos no krīzes. Atbilstoši Finanšu ministrijas jūnija sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad kopumā var sasniegt 3,7%, bet nākamajā gadā veidot 5,0%.
Atbildēt