Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ierosinājusi disciplinārlietu pret Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra priekšnieci Līgu Lapiņu par būtiskiem pārkāpumiem iepirkumu procesā.
IeM ir pabeigta Golubevas ierosinātā dienesta pārbaude saistībā ar divām Informācijas centra rīkotajām iepirkuma procedūrām “Videokameru iegāde un uzstādīšana uz četriem gadiem” un “Drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izveide četriem gadiem”.
Dienesta pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, kuru rezultātā iekšlietu ministre lēmusi lūgt Iepirkumu uzraudzības biroju sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar iespējamiem Publisko iepirkumu likuma 84.un 86.panta pārkāpumiem, kā arī ierosināt disciplinārlietu pret Lapiņu saistībā ar iespējamu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzēto disciplinārpārkāpumu un uzdot IeM Informācijas centram izvērtēt iepirkuma komisijās iekļauto IeM Informācijas centra darbinieku rīcību Darba likuma 90.vai 101.pantā noteiktajā kārtībā.
Publisko iepirkumu likuma 84.pants ir par līguma prettiesisku noslēgšanu. Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu.
Tā paša likuma 86.pants paredz sodu par kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu. Arī par to var piemērot naudas sodu.
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.pants nosaka, ka par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no mēnešalgas. Tāpat Golubeva liks izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu SIA “KB Open”.
Pārbaudē netika konstatēti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka bijusī IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole, pildot valsts amatpersonas pienākumus, būtu atradusies interešu konflikta situācijā, informēja IeM.
IeM Informācijas centrs attiecīgajā situācijā izvēlējās veikt sarunu procedūru, nevis rīkot atklātu konkursu. Dienesta pārbaudē secināts, ka IeM Informācijas centra kā pasūtītāja norādītie apstākļi sarunu procedūras piemērošanai nav atzīstami par neparedzamiem ārkārtas apstākļiem Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītās daļas 3.punkta izpratnē. Tas liecina par būtiskiem konkurences un brīvā tirgus ierobežojumiem no IeM Informācijas centra kā pasūtītāja puses, vienlaikus pastāvot neefektīvas valsts budžeta līdzekļu izlietošanas riskiem, secināts pārbaudē.
Dienesta pārbaudes komisija ir arī konstatējusi būtiskas kļūdas abu iepirkuma komisiju darbā, kam bijusi tieša ietekme uz iepirkuma procedūras rezultātiem, kā rezultātā par iepirkuma procedūras uzvarētāju tika atzīts pretendents, kura iesniegtais piedāvājums neatbildis iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām.
Jau ziņots, ka IeM Informācijas centrs aprīlī un maijā piešķīris divus pasūtījumus uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro firmai “KB Open”, kas iepirkuma laikā piederēja IeM parlamentārās sekretāres Boles dēlam Kārlim Bolem, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Firmai jāpiegādā programma, kas spētu vienotā tīklā savienot visas valstij un pašvaldībām piederošās video novērošanas sistēmas un ļautu ērti apstrādāt safilmēto, kā arī jāpiegādā un jāuzstāda video novērošanas kameras.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka par programmatūru uzņēmums saņems 800 000 eiro, bet par kamerām – 1 834 421 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka sarunu procedūras izsludināšanas brīdī februārī un martā “KB Open” piederēja Bolem, bet 8.martā tā oficiāli nonākusi Gerdas Gotļevskas īpašumā. “Nekā personīga” norāda, ka arī viņai esot saistība ar Boļu ģimeni.
Kompānija dibināta 2020.gada 20.februārī ar pamatkapitālu 2800 eiro un reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Kaivas ielā. Raidījums norāda, ka firmai nav biroja, nav mājas lapasinternetā, izziņu dienestos nav pieejams tās telefons.
Atbildē uz “Nekā personīga” jautājumiem uzņēmuma pārstāvji e-pastā skaidrojuši, ka ir inovatīvs uzņēmums un neredz nepieciešamību pēc dārgas biroja telpas un liela administratīvā personāla.
“Esam godīgi piedalījušies atklātā konkursā, kur, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un kvalifikācijas prasībām, uzvarējām ar zemāko cenu. Esam izpildījuši saistības pret IeM Informācijas centru, kameru tīkls ir nodots un veiksmīgi strādā,” teikts uzņēmuma atbildē.
Jebkādus interešu konfliktus firma kategoriski noliedz. Tādu esamību noliedz arī nu jau bijušie iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un parlamentārā sekretāre Bole, kā arī IeM Informācijas centra amatpersonas.
Atbildēt