Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) ieviesusi vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Latvija paredzējusi izmantot visu mums saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pieejamo Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā. Šis atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs krīzes radīto sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ilgtermiņā.
Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīta Atveseļošanas fondam. Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Kopumā ieguldījumi plānoti sešās jomās – digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.
Kādas jomas plānots atbalstīt?
Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus ražotājiem samazināt elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.
Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentiem komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.
Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Tiks sniegts atbalsts arī sociālo pakalpojumu attīstībā – darba un dzīves vides pielāgošanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā, pielāgojot tās epidemioloģiskajām vajadzībām.
Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.
Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.
Dalībvalstis ir aicinātas iesniegt savus Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānus oficiālai izvērtēšanai EK līdz 2021. gada 30. aprīlim, ko Latvija arī apņēmusies izdarīt. Latvijas ANM plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Atbildēt