* Rakstā turpinām apskatīt ar publisko iepirkumu jomu saistītās tiesu atziņas, šoreiz pievēršoties Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2019. gada spriedumiem1.
Piedāvājuma precizēšana
Lietā, kurā pretendents piedāvājumā nebija atsevišķi norādījis darbaspēka izmaksas, lai arī Itālijas normatīvie akti to nosaka kā obligātu, pasūtītājs pēc piedāvājuma iesniegšanas lūdza vairākus pretendentus, tostarp uzvarētāju, šo informāciju iesniegt, par ko cits pretendents sūdzējās.
EST atgādina jau citos spriedumos norādīto, ka, pirmkārt, vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus, un tas nozīmē, ka visu pretendentu piedāvājumiem ir jāpiemēro vienādi nosacījumi. Otrkārt, pārskatāmības pienākuma, kas no tā nenovēršami izriet, mērķis ir garantēt, ka pasūtītājs nepieļauj favorītisma un patvaļības risku. Šis pienākums nozīmē, ka visiem piešķiršanas procedūras nosacījumiem un kārtībai paziņojumā par līgumu vai specifikācijās ir jābūt formulētiem skaidri, precīzi un nepārprotami – tā, ka, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un parasti rūpīgam pretendentam tiek ļauts skaidri saprast to piemērojamību un tos interpretēt vienādi, un, otrkārt, pasūtītājam tiek ļauts efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē minēto publisko iepirkumu.
Konkrētajā lietā pienākums darbaspēka izmaksas norādīt atsevišķi, paredzot izslēgšanas sodu, skaidri izriet no Itālijas Publisko līgumu kodeksa. Turklāt paziņojumā bija precizēts, ka “attiecībā uz to, kas nav tieši paredzēts minētajā paziņojumā, iepirkuma dokumentos un specifikācijās, ir piemērojamas Publisko līgumu kodeksa normas”. No minētā izriet, ka jebkurš saprātīgi informēts un parasti rūpīgs pretendents principā varēja iepazīties ar atbilstošajiem noteikumiem, kas piemērojami aplūkotajā iepirkuma procedūrā, tostarvp pienākumu saimnieciskajā piedāvājumā norādīt darbaspēka izmaksas. Secināms, ka tiesiskās noteiktības, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, ja publiskā iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājumā nav atsevišķas norādes uz darbaspēka izmaksām, tas izraisa šī piedāvājuma izslēgšanu, neparedzot iespēju veikt labojumus, tostarp gadījumā, kad pienākums šīs izmaksas norādīt atsevišķi nebija precizēts iepirkuma dokumentos, jo šis nosacījums un šī izslēgšanas iespēja skaidri ir paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, uz kuru tajā ir izdarīta skaidra atsauce.
Vienlaikus šajā lietā piegādātājs argumentēja, ka piedāvājuma veidlapa faktiski neļāva darbaspēka izmaksas norādīt atsevišķi un arī nolikuma nosacījumi neļāva iesniegt papildu dokumentus. Tādēļ EST arī norāda, ka, ja iepirkuma noteikumi neļauj pretendentiem norādīt šīs izmaksas savos saimnieciskajos piedāvājumos, pārskatāmības un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz pretendentiem novērst trūkumus un izpildīt valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos pienākumus šajā jomā pasūtītāja noteiktā atbilstīgā termiņā. (02.05.2019. C-309/18 Lavorgna)
Izvēles (fakultatīvo) izslēgšanas nosacījumu piemērošana
EST izvērtējusi arī situāciju, kurā pasūtītājs bija noslēdzis ēdināšanas pakalpojumu līgumu, bet tas tika izbeigts saindēšanās ar pārtiku dēļ. Izbeigšana tika pārsūdzēta civiltiesiskā kārtā, un šis pretendents iesniedza piedāvājumu arī nākamajā ēdināšanas iepirkumā. Cits pretendents iebilda pret to, ka pasūtītājs nav izvērtējis un izslēdzis šo piegādātāju no iepirkuma iepriekšējā līguma izbeigšanas dēļ, bet Itālijas normatīvais regulējums šādu pasūtītāja rīcību, iespējams, ierobežo.
EST secina, ka pastāv Eiropas Savienības likumdevēja nodoms ļaut pasūtītājam veikt pašam savu novērtējumu par darbībām, kuras piegādātājs ir vai nav paveicis, vai nu pirms iepirkuma procedūras, vai tās gaitā, kas saistīts ar izraudzītā pretendenta uzticamību. Tomēr ar Itālijas Publisko līgumu kodeksa 80. panta 5. punkta c) apakšpunktu pasūtītājs ir pilnvarots izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras, ja tas ar atbilstošiem līdzekļiem pierāda tostarp, ka, pirmkārt, šis piegādātājs ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt tā godprātību vai uzticamību, otrkārt, ka šie ar profesionālo darbību saistītie smagie pārkāpumi, kuri var izrietēt no būtiskiem trūkumiem, kas ir pieļauti agrāka publiska līguma izpildē, ir izraisījuši pasūtītājam saistoša līguma izbeigšanu, kaitējuma atlīdzināšanu vai citas pielīdzināmas sankcijas, un, treškārt, ka šī līguma izbeigšana nav tikusi apstrīdēta tiesā vai arī ir tikusi apstiprināta ar tiesas nolēmumu. Novērtējuma brīvība, kas pasūtītājam ir piešķirta ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punktu, ir paralizēta vienīgi tāpēc, ka kandidāts vai pretendents ir cēlis prasību, kura ir vērsta pret tā parakstīta iepriekšējā iepirkuma līguma izbeigšanu, kaut gan ir redzams, ka tā rīcībā ir bijuši pietiekami trūkumi, lai šo līguma izbeigšanu pamatotu.
Tādēļ EST secina, ka Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta c) un g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru prasības celšana tiesā par pasūtītāja lēmumu izbeigt publisku iepirkuma līgumu būtisku trūkumu dēļ, kas ir pieļauti tā izpildē, liedz pasūtītājam, kurš izsludina jaunu iepirkumu, pretendentu atlases stadijā veikt jebkādu piegādātāja, uz ko attiecas šī līguma izbeigšana, uzticamības novērtējumu. (19.06.2019. C-41/18 Meca)
Pretendenta identitāte
Savukārt citā lietā tika izvērtēta situācija, kurā slēgta konkursa pirmajā kārtā pieteikumu citu starpā iesniedza arī kandidāti A un B, no kuriem pēdējais konkursa 2. kārtā piedāvājumu neiesniedza. Pēc procedūras norises cits pretendents iesniedza sūdzību par to, ka iepirkuma norises gaitā A veica kapitāldaļu iegādes darījumu, kura rezultātā tas sev pievienoja B.
EST norāda, ka no Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmā teikuma izriet, ka saimnieciskās darbības subjektam, kurš iesniedz piedāvājumu, principā ir jābūt tam, kurš ir ticis iepriekš izraudzīts. Tālāk EST atgādina, ka EST spriedumā C396/14 līdzīgā situācijā vērtēja jautājumu par to, kā šādas izmaiņas ietekmē sarunu procedūru, ievērojot Savienības vispārējos tiesību principus, proti, vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, kā arī šo tiesību mērķus publiskā iepirkuma jomā. Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa šauras piemērošanas rezultātā tiktu secināts, ka tikai priekšatlasē izraudzītie uzņēmēji kā tādi var iesniegt piedāvājumus un kļūt par izraudzītajiem pretendentiem. Tomēr EST nosprieda, ka, sarunu procedūrā likvidējoties izraudzītajai grupai, kurā ietilpst divi saimnieciskās darbības subjekti, viens no tiem var aizvietot šo grupu un turpināt šo procedūru, nepārkāpjot vienlīdzības principu, ar nosacījumu, ka ir pierādīts, ka šis saimnieciskās darbības subjekts viens pats atbilst minētās iestādes definētām prasībām un ka tā dalības turpināšanās šajā procedūrā neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.
Konkrētajā lietā viena no pretendentiem spējas palielinājās, iegādājoties citu pretendentu. Izvērtējot, vai šajos apstākļos ir mainījies izraudzīto pretendentu juridiskais un materiālais identiskums, secināms, ka juridiskais identiskums ir saglabāts. Vienlaikus ir jākonstatē materiāla identiskuma neesamība starp A brīdī, kad tā tika izraudzīta, un šo sabiedrību brīdī, kad bija iestājies piedāvājumu iesniegšanas termiņš.
Līdz ar to, neraugoties uz šo materiālā identiskuma neesamību, ir jāizvērtē, vai var uzskatīt, ka vienlīdzības princips nav pārkāpts, ņemot vērā spriedumā C396/14 izvirzītos kritērijus. Publiskā iepirkuma sarunu procedūrā pasūtītājs ir ieinteresēts, lai, tiklīdz kandidāti ir izraudzīti, tie savas saimnieciskās un finansiālās spējas saglabātu visas procedūras laiku, jo šo spēju zudums var radīt risku nesasniegt procedūras mērķi, kas ir izraudzīties kandidātu, kurš spēj izpildīt publiskajā iepirkumā prasīto. Savukārt pasūtītāja interesēm nav pretrunā tas, ka kandidāts pēc priekšatlases pastiprina savas saimnieciskās un finansiālās spējas. Līdz ar to EST secināja, ka Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to – ņemot vērā prasību par juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu, – tiek pieļauts, ka slēgtā iepirkuma procedūrā izraudzītais kandidāts, kurš apņemas pievienot citu izraudzīto kandidātu saskaņā ar apvienošanas līgumu, kas noslēgts laikposmā starp priekšatlases posmu un piedāvājumu iesniegšanu, bet izpildīts pēc šī iesniegšanas posma, var iesniegt piedāvājumu.
EST izvērtēja arī to, ka pretendenta līdzdalības turpināšana iepirkuma procedūrā nedrīkst izraisīt citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos, kā arī to, vai šādi apvienošanās darījuma dalībnieki pirms šī darījuma veikšanas būtu varējuši savstarpēji apmainīties ar sensitīvu informāciju par iepirkuma procedūru, bet pārkāpumus nekonstatēja. (11.07.2019. C-697/17 Telecom Italia)
Detalizētākai informācijai par konkrēto situāciju un EST apsvērumiem aicinu iepazīties ar attiecīgajiem spriedumiem un ģenerāladvokāta secinājumiem.
1. Pieejami: https://curia.europa.eu/jcms/jcms/j_6/lv/↩
Atbildēt