Dažas tiesu prakses atziņas (II)*

* turpinājums. Sākums “Iepirkumi” 2018. gada decembra numurā

Rakstā turpinām apskatīt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) 2018. gada pirmās puses atziņas¹, kas šoreiz pārsvarā attiecas uz procesu tiesā.

Sarunu procedūra: Pasūtītājs procedūras izvēli pamatoja ar tehniskiem iemesliem (nepieciešami ar iekārtu savienojami reaģenti). AT norādīja, ka gadījumi, kad var izvēlēties sarunu procedūru, ir izņēmumi. Pasūtītāja izvēlēm gan iepirkuma rīkošanā, gan prasību noteikšanā jābūt objektīvi pamatotām, īpaši tad, ja šo izvēļu dēļ nonāk pie tādas procedūras vai priekšmeta izvēles, kas būtiski ierobežo vai izslēdz konkurenci. Jebkādas neērtības, kas dabiski izriet no sadarbības partnera maiņas, neatkarīgi no to būtiskuma, nebūtu atzīstamas par pietiekamu attaisnojumu konkurences ierobežošanai. (23.03.2018. SKA-1060/2018)

Piedāvājuma dokumenti: AT ieskatā aizliegums “mazajā iepirkumā” pieprasīt konkrētajam iepirkumam sagatavotu darbu attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas, izpildot līgumu, būtu jāsniedz, – vai nu tādēļ, ka tie paredzēti iepirkumā, vai arī, piemēram, tas izriet no normatīvajiem aktiem. Būvdarbu iepirkumā darbu veikšanas projekta izstrāde gadījumos, kad tā ir obligāta, varētu tikt uzlūkota kā daļa no iepērkamajiem pakalpojumiem. (13.02.2018. SKA-197/2018)

Līguma atzīšana par spēkā neesošu: Izskatot, vai apakšuzņēmējam ir subjektīvās tiesības prasīt atzīt par spēkā neesošu sarunu procedūrā noslēgtu vienošanos, ar kuru grozīts iepriekš atklātā konkursā noslēgts līgums, ja tā nav piedalījusies sākotnējā iepirkumā, AT šādas tiesības atzina. Ja līgums noslēgts neatbilstošā iepirkuma procedūrā vai šādu procedūru nerīkojot vispār, tiesības prasīt šāda līguma atzīšanu par spēkā neesošu nav pamatojamas ar personas dalību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, jo šādas procedūras nav, vai tā ir pieejama ierobežotam personu lokam. Tādā gadījumā personas tiesības iesniegt pieteikumu var pamatot, piemēram, apstāklis, ka tās pamatdarbība saistīta ar līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, kā arī apstāklis, ka tā jau pasūtītājam sniegusi līdzīgus pakalpojumus. Papildus minētajam AT norādījusi, ka, tā kā būtisku grozījumu veikšana iepirkuma līgumā pielīdzināma jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, tad pret šādiem grozījumiem var iebilst tādā pašā kārtībā, kādā var prasīt atzīt par spēkā neesošu iepirkuma līgumu. AT norādījusi, ka, atšķirībā no lietas Nr.SKA-853/2010, kurā secināts, ka apakšuzņēmējam nav subjektīvo tiesību iebilst pret līguma grozījumiem, šajā lietā pieteicējs vēlas aizsargāt tādu interesi, kas tai piemīt neatkarīgi no tās apakšuzņēmējas statusa sākotnējā iepirkumā. (20.02.2018. SKA-932/2018). Citā lietā piegādātājs iebilda pret to, ka pasūtītājs nevis slēdza vispārīgo vienošanos, bet uzreiz iepirkuma līgumu, uzskatot tos par līguma grozījumiem. Tomēr par līguma grozījumiem var runāt vienīgi tad, ja līgums faktiski ir grozīts, t.i., ja sākotnējā noslēgtā līguma redakcija, kuras projekts bija pieejams visām ieinteresētajām personām, atšķiras no vēlākās līguma redakcijas, bet konkrētie apstākļi par to neliecina. Vienlaikus AT atzina, ka apstāklis, ka noslēgtais līgums būtiski atšķiras no iepirkuma rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētā, var būt pamats atzīt līgumu par spēkā neesošu saskaņā ar PIL 74(1)1. (28.05.2018. SKA-1103/2018)

Pagaidu aizsardzība: Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (APL) 185. un 195. pantam pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas pamats ir divu kumulatīvu kritēriju iestāšanās: pirmkārt, tiesas konstatējums, ka tad, ja šie līdzekļi netiktu piemēroti, varētu rasties būtisks kaitējums vai zaudējumi, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus (subjektīvais kritērijs), un, otrkārt, secinājums, ka pārsūdzētā iestādes rīcība (administratīvais akts, faktiskā rīcība, noslēgtais līgums) ir pirmšķietami prettiesiska. Pirmšķietamā prettiesiskuma kritērijs jeb objektīvais kritērijs prasa pirmšķietami izvērtēt pieteikuma pamatotību – iespējamību, ka pieteikums, skatot lietu pēc būtības, tiks apmierināts. (23.03.2018. SKA-1060/2018) Attiecībā uz tiesībām prasīt pagaidu aizsardzību AT noraidīja pasūtītāja argumentu, ka pieteicējas interese ir pārāk attālināta, jo tai neesot tehniskās iespējas sniegt strīdus pakalpojumus. Ja iepirkums vispār nav izsludināts, būtu pārmērīgi prasīt, lai personai (kurai, ņemot vērā, piemēram, tās darbības jomu, ir interese attiecīgā veida pakalpojumu sniegšanā) jau lietas izskatīšanas laikā būtu sagādāti visi nepieciešamie resursi pakalpojumu nodrošināšanai. AT arī atkārtoti norādīja, ka tiesiskums pats par sevi demokrātiskā valstī ir aizsargājama vērtība, un nepamatota konkurencei atvērtas procedūras nepiemērošana ir vissmagākais pārkāpums publiskā iepirkuma un koncesijas līguma noslēgšanas procesā, tāpat kā nelikumīga līguma pagarināšana, kas pielīdzināma tiešai līguma noslēgšanai. (12.02.2018. SKA-903/2018) Par pagaidu aizsardzības piemērošanas efektivitāti AT norādījusi, ka tas ir instruments, kas ļauj nodrošināt, ka tad, kad persona tiesā vērsusies pirmšķietami pamatoti un apstākļi prasa steidzamu risinājumu, lietas izskatīšanas ilgums nekavē taisnīguma atjaunošanu. Tāpēc tiesai ir aktīvs pienākums raudzīties, lai jautājums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu tiktu izlemts ātri un efektīvi, maksimāli novēršot iespējamību, ka lietas izskatīšanas ilguma dēļ tiesību aizskārums, kura dēļ persona vērsusies tiesā, kļūst neatgriezenisks. Tostarp tiesa var aicināt pasūtītāju atturēties no līguma noslēgšanas līdz brīdim, kamēr tiek izskatīts iesniegtais pagaidu aizsardzības lūgums. (29.06.2018. SKA-1320/2018)

Zaudējumu atlīdzināšana: Izvērtējot, vai prasījumam par zaudējumu atlīdzinājumu iepirkumu lietās ir paredzēta lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība, AT norādījusi, ka bez APL uz publiskajiem iepirkumiem attiecas arī PIL, kas ir speciāls regulējums iepretim APL, tādēļ APL normas ir piemērojamas tiktāl, cik PIL attiecīgo jautājumu nenoregulē atšķirīgi, un šajā gadījumā nav jāievēro ārpustiesas izskatīšanas kārtība. (09.03.2018. SKA-1034/2018) Tāpat AT atkārtojusi, ka aizsardzības vērta ir personu interese piedalīties tiesiskā iepirkuma procedūrā pati par sevi, un tās aizsardzību nebūtu iespējams efektīvi nodrošināt, ja katrā pagaidu aizsardzības lūguma gadījumā tiesa pieprasītu pierādījumus par reāliem zaudējumiem, kas personai varētu rasties pasūtītāja prettiesiskā lēmuma dēļ. Ar APL paredzētajiem pierādīšanas līdzekļiem nav iespējams pierādīt konkrētus mantiskā izteiksmē izsakāmus zaudējumus, kas rastos, ja pretendents prettiesiska lēmuma dēļ nevarētu pretendēt uz līguma slēgšanas tiesībām. (12.02.2018. SKA-903/2018) Apstāklis, ka nav pierādīta konkrēta zaudējumu rašanās iespēja, nenozīmē, ka nav īstenojies subjektīvais kritērijs, un ir jāpārbauda arī otra – objektīvā kritērija – īstenošanās. (21.05.2018. SKA-1222/2018) Savukārt citā lietā pasūtītāja norāde, ka atzīstot līgumus par spēkā neesošiem, nevienam neiestātos sekas, jo pakalpojumi jau ir sniegti, AT ieskatā izgaismo vienu no publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma efektivitātes problēmām. Ja uz pārkāpumu pamata pakalpojumu iepirkuma līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, taču tas tiesvedības laikā jau ir izpildīts, aizskartajām personām vairs nav pieejami efektīvi līdzekļi, kā panākt galveno mērķi, kura dēļ tās vēršas tiesā, t.i., piedalīties tiesiskā iepirkumā. Tādēļ šajos gadījumos īpaši būtisks ir atlīdzinājuma institūts. Ja vien persona vispārīgi ir atzīstama par ieinteresētu attiecīgā līguma noslēgšanā, nav pamata apšaubīt tās tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Savukārt iespējamās grūtības pierādīt zaudējumu esību vai apmēru attiecināmas uz tiesvedību, kurā tiek (iespējams, tiks) prasīta zaudējumu atlīdzināšana, un nevar būt pamats tiesvedības izbeigšanai lietā, kurā pārbaudāms pasūtītājas rīcības tiesiskums. (29.03.2018. SKA-426/2018)

Līguma par automobiļu nomu (operatīvo līzingu) izpildītājs iesniedza tiesā prasību pret pasūtītāju par zaudējumu atlīdzību, jo uzskatīja, ka atdotie transportlīdzekļi ir bojāti un konstatētie defekti neatbilst normālam nolietojumam. AT ieskatā uz operatīvā līzinga līgumu attiecināmi Civillikuma (CL) noteikumi par nomas tiesiskajām attiecībām, tādēļ pareizi piemērots CL 2150. pants, kas noteic, ka nomas un īres priekšmets nomniekam un īrniekam jālieto kārtīgi un saimnieciski; ja viņi to ir ievērojuši, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietošanos. Nozīmīgi strīda pareizai izšķiršanai ir noteikt, kādi iznomāto automašīnu defekti un bojājumi saistīti ar parasto (normālo) ekspluatāciju un kādi bojājumi radušies citu apstākļu rezultātā, par kuru novēršanu iestājas atbildība nomniecei, tādēļ lieta nodota jaunai izskatīšanai. (29.03.2018. SKC-110/2018)

Finansējuma saņēmēji (FS): Kādā lietā persona, kura izpildīja iepirkuma līgumu, vienlaikus bija noslēgusi sadarbības līgumu ar FS, kas paredzēja arī ieņēmumu sadalīšanu starp dalībniekiem. Lauku atbalsta dienests (LAD) konstatēja, ka personas ir saistītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, tādēļ neapmaksāja maksājumu pieprasījumā iekļautās izmaksas. Tā kā prasījuma priekšmets bija labvēlīga administratīvā akta izdošana (finansējuma saņemšana) un AT saskatīja peļņas nodošanas līguma pazīmes sadarbības līgumā, AT FS sūdzību noraidīja. (28.03.2018. SKA-181/2018) Citā lietā LAD bija konstatējis interešu konflikta stāvokli, kad iepirkuma par projekta vadību uzvarētāja atzīta par uzvarētāju arī abos pārējos iepirkumos (tehniskā projekta izstrāde, meliorācijas sistēmas rekonstrukcija un jaunbūves darbi). Tomēr AT ieskatā no 04.06.2013. MK noteikumu Nr. 299 (aizstāti ar 28.02.2017. noteikumiem Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”) anotācijas secināms, ka interešu konflikts ir izsmeļoši regulēts Latvijas tiesiskajā regulējumā un tas nav pēc būtības paplašināms, atsaucoties uz ES budžeta un PIL regulējumu, bet uz konkrēto situāciju neattiecas neviena no MK noteikumos minētajām interešu konflikta situācijām. Vienlaikus noteikumi paredz līgumcenu pamatotības izvērtēšanas iespēju un, pienācīgi piemērojot šo instrumentu, var novērst pārkāpumu arī tad, ja līgums noslēgts interešu konflikta apstākļos. (08.05.2018. SKA-240/2018) Tas norādīts arī lietā, kur izskatīts strīds par LAD uzlikto pienākumu atmaksāt pārmaksāto avansa summu. Papildus AT norādījusi, ka MK noteikumu Nr. 299 12. punkts paredz, ka FS neslēdz piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu ar tādu piegādātāju, ar kuru tas atrodas interešu konfliktā šo noteikumu 13. punkta izpratnē, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 14. punktā. Atbilstoši 13.2. apakšpunktam uzskata, ka FS un piegādātājs atrodas interešu konfliktā, ja citstarp FS valdes loceklis ir piegādātāja vai tā apakšuzņēmēja valdes loceklis. No 13. punktā ietvertā vārdu lietojuma AT secina, ka ar vārdu „apakšuzņēmējs” ir apzīmēta arī persona, kas piegādā preces. (24.05.2018. SKA-187/2018) Jāvērš uzmanība, ka šāds apakšuzņēmēja skaidrojums atšķiras no PIL 1. panta 1. punktā izmantotā un piemērojams atšķirīgās situācijās.

^{1. Nolēmumus iespējams atrast https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi, laukā “Meklēt nolēmuma tekstā” norādot attiecīgo numuru, kā arī AT mājaslapā.↩}