ES fondu iepirkumi – sasniegtais un izaicinājumi

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) – Eiropas Savienības (ES) fondu projektu administrētājs – aizvadītajā gadā raženi pastrādāja, tostarp arī veicot iepirkumu pirmspārbaudes. CFLA direktors MĀRTIŅŠ BRENCIS intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta par aizvadītā gada rezultātiem, aktualitātēm, iecerētajām izmaiņām aģentūras darbībā un ES fondu projektu izaicinājumiem, kā arī dod padomus pasūtītājiem un pretendentiem.

– Ar ko īpašs CFLA bija aizvadītais Latvijas 100. gadskārtas gads?

– Aizvadītais gads bija īpašs ar to, ka aizvien vairāk noslēdzām projektu atlases un aizvien vairāk slēdzām projektu līgumus. Patlaban līgumi jau ir noslēgti par vairāk nekā 3 miljardiem eiro jeb par aptuveni 70% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma. Tas nozīmē, ka šajā gadā pabeigsim lielāko daļu no atlasēm, izņemot tās, kur pagaidām nauda paliks pāri. Ir iespējama vēl atlases trešā kārta praktisko pētījumu programmā, tāpat ir plānots izsludināt trešās kārtas atlasi energoefektivātes programmā uzņēmumiem. Taču lielāko daļu no projektu atlasēm esam pabeiguši. Nākamais solis – slēdzam līgumus, pārbaudām iepirkumus, pārbaudām projektu ieviešanu un dokumentus, maksājam naudu. Patlaban esam samaksājuši 27% no kopējās Latvijai pieejamās ES fondu aploksnes.

– Kā šis skaitlis ir vērtējams uz citu ES dalībvalstu fona?

– Pērn janvārī projektu īstenotājiem bija samaksāts aptuveni 14% no Latvijai pieejamās naudas. Latvija uz ES kopējā fona ar 27% izskatās labi. Neesam līderos, bet neesam arī iedzinējos. Eiropas Komisija (EK) pērn novembrī secināja, ka mums ir daudz noslēgto līgumu, bet salīdzinoši neliels izmaksātā finansējuma apmērs. Projektu ieviešana atbilstoši nosacījumiem un uzraudzība no mūsu puses – vai un cik lielā mērā varam šos procesus vienkāršot, tas ir lielais jautājums, kas man kā iestādes vadītājam ir jārisina. Iespējams, kādas lietas vēl var uzlabot. Noslēgts līgums nebūt nenozīmē, ka nauda uzreiz “iekrīt” klienta kontā. Viņam ir jāsasniedz projektā izvirzītie rezultāti — tas ir galvenais nosacījums..
Savukārt mēs palīdzam ar padomiem gan visā projekta ieviešanas procesā, gan arī maksājumu pieprasījumu gatavošanā. Tomēr gluži visu darbu klienta vietā mēs nevaram izdarīt, galvenā atbildība par projekta ieviešanu tomēr ir finansējuma saņēmējam.

Un gandarījums ir, kad redzam – noslēgtie līgumi pakāpeniski pārvēršas reālos rezultātos. Piemēram, līdz 2018. gada beigām atjaunoti autoceļu posmi 300 km garumā, pašvaldību īstenotajos projektos uzņēmējdarbības attīstībai rezultātā labumu guvušie uzņēmumi radījuši aptuveni 200 jaunu darba vietu, redzam arī citus ieguvumus no ES fondu naudas īstenotajiem projektiem (skat. uzziņu – red.).

Darbs ir ļoti dinamisks un intensīvs. Nav noslēpums, ka projektu ieviešana nozīmē arī daudz dažādu izaicinājumu, kā arī risinājumu meklēšanu problēmsituācijās. Nereti jautājums ir par šiem risinājumiem – vai tā drīkst darīt? Ja A variants neder, vienmēr mēģinām atrast B variantu. Piemēram, ir bijis gadījums, kad klients vēlējās “iet uz priekšu” ar esošo iepirkuma dokumentāciju. Mēs apskatījāmies un secinājām – nē, neder. Klients tad gatavo to no jauna. Vēlos uzsvērt, ka mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt profesionālam un godprātīgam klientam, kam ”acis deg” par savu projektu, kurš par to rūpējas, ir īsts saimnieks, .Svarīgi ir arī laikus ziņot par problēmām, ja tādas draud. Ja būs gadījumi, kad kaut ko centīsies slēpt, vai, pasarg’ Dievs, būs kādi pārkāpumi — kaut kas, kas liks mums apturēt maksājumus, tad mūsu darbības jau būs citā virzienā. Kamēr klients ir atklāts un godprātīgi pilda savus pienākumus, tik ilgi esam viņa vislabākais sadarbības partneris. Skaidrs, ka CFLA noteikti nav ieinteresēta fondu maksājumu apturēšanā , bet gan gluži otrādi – veiksmīgā un efektīvā šo līdzekļu investēšanā.

– CFLA administrē četru ES fondu naudu. Kā sokas ar šo fondu projektu gatavošanu, līgumu slēgšanu un projektu īstenošanu? Kādas problēmas un pozitīvas tendences ir izceļamas?

– Gluži kā iepirkumā, arī projekta vadībā ir ļoti svarīga saimnieciska un lietišķa attieksme. Lai projekta īstenotājam patiesi rūpētu projekts, lai viņš gādātu par tā ieviešanu — ir nepieciešama pārliecinoša un profesionāla projekta vadība.

Lielā mērā pamats tiek ielikts jau projekta sagatavošanas fāzē. Jo kvalitatīvāk sagatavots, rūpīgi izsvērts un pārdomāts ir projekta iesniegums, jo tam ir lielākas cerības saņemt apstiprinājumu. Arī no vērtētāju viedokļa vieglāk ir strādāt ar augstas gatavības projektu. Tāpat ieviešanā – jo rūpīgāka ir finansējuma saņēmēja attieksme pret projekta ieviešanu – plānoto darbību efektīvu veikšanu, termiņu ievērošanu, rezultātu sasniegšanu, jo arī no uzraugu viedokļa – mazāk bažu, mazāk laika un resursu jāiegulda, to pārbaudot.

Katrā ziņā ir vērts investēt projekta kvalitatīvā vadībā.

Ja tomēr jāpieskaras problemātiskajām jomām, tad zināms risks sasniegt 2018. gada noslēguma plānotos starprezultātus ir divos prioritārajos virzienos. Proti, “Pāreja uz ekonomiku, kas rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs” un “Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte”.

Bet individuālā līmenī – projektos, kur finansējuma saņēmēji ir aktīvi, godprātīgi veic savus finansējuma saņēmēja pienākums, seko līdzi normatīvu prasībām, konsultējas ar mums – tādos problēmu praktiski nav. Vai – ja tādas rodas, tās tiek pārvarētas.

Viens no ļoti būtiskiem CFLA kā sadarbības iestādes ieguldījumiem ir iepirkumu pirmspārbaudes, ko mēs veicam. Šī atbalsta pasākuma būtisko ietekmi ir atzīmējusi arī revīzijas iestāde, kura arīdzan kontrolē ES fondu projektu ieviešanu.

Tāpat pastāvīgi un regulāri tiekamies ar klientiem dažādu formu informatīvajos pasākumos. Jau tradicionāli CFLA divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) rīko semināru ciklus “Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā”, kuros diskutē par dažādām ar ES fondu projektu ieviešanu saistītām aktualitātēm, tostarp iepirkumiem. Šos seminārus ļoti novērtē mūsu finansējuma saņēmēji. Protams, uz semināriem un konsultācijām aicinām arī atsevišķas klientu grupas – atbilstoši dažādo ES fondu programmu specifikai.

– Kuras nozares ES fondu projektu iepirkumos rada visvairāk rūpju, kuras visvairāk priecē?

Nav nosaucamas kādas konkrētas “rūpju” nozares. Problēmas var gadīties jebkurā nozarē. Darbojas princips – jo sarežģītāks (lielāks) projekts, jo sarežģītāks iepirkums.

Protams, būvniecības nozare (infrastruktūras projekti) tradicionāli ir visriskantākā, ņemot vērā iepirkuma priekšmetu sarežģītību un paredzamās un piedāvātās līgumcenas atšķirības.

Ņemot vērā šī perioda programmu dalījumu un specifiku, lielākā mūsu klientu grupa ir publiskais sektors. Proti, ievērojami lielākā daļa projektu, kurus kā sadarbības iestāde uzraugām, ir publiskā sektora projekti vai ar šo sektoru saistīti projekti. Klienti – valsts iestādes, pašvaldības, to iestādes. Un uz publisko sektoru attiecas publiskā iepirkuma prasības, kuru ievērošana ir jānodrošina.
Termiņu kavēšana, izmaiņas, projektu ieviešanas kavējumi – tie uzreiz atstāj ietekmi uz snieguma ietvara izpildi un uz kopējo finanšu progresu.

Ja runājam par problēmām iepirkumos, tad mazāk problēmu ir ar uzņēmēju iepirkumiem. Ttaču to nosaka arī objektīvi apstākļi – iepirkuma procedūras šajās programmās ir daudz vienkāršākas, tās nav salīdzināmas ar publiskā iepirkuma prasībām. Lielākoties tie ir zemsliekšņa iepirkumi, tirgus izpēte, procedūra ir vienkāršāka, kā arī – daudziem uzņēmējiem dabiski raksturīgs ir saimnieka tvēriens.

Šai periodā mums ir četri lielie ES fondu projekti – Stradiņa slimnīcas projekts, Rīgas Skanstes tramvaja projekts, dzelzceļa elektrifikācijas projekts un Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Patlaban divi līgumi ir noslēgti, janvārī slēdzam līgumu arī ar Stradiņa slimnīcu, un ceram drīzumā sagaidīt skaidrību par elektrifikācijas projektu, kas patlaban atrodas saskaņošanas procesā.

Tas ir vairāk nekā 400 miljonu eiro projekts. ES eksperti ir devuši pozitīvu atzinumu par šo projektu tehniskā līmenī. Patlaban bumba ir Latvijas pusē, un gaidām Satiksmes ministrijas viedokli.

Zinām aizvadītā gada nogales notikumus “Rīgas satiksmē” – aizdomas par krāpšanas riskiem un korupciju. Jebkurām aizdomām un šaubu ēnām ir jābūt tālu no jebkura ES projekta – pret krāpšanu ir nulles tolerance. Ja izmeklēšanā tiks gūta skaidrība, ka konkrētajam projektam nav saistības ar šādām darbībām, tad nākamais ierobežojošais faktors ir laiks. Mēģināsim kopīgi ar klientu saprast, vai šo projektu vispār ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

ES fondos darbojas priekšfinansēšanas princips. Tas nozīmē, ka vispirms par projektu maksā klients, piemēram, uzņēmējs, tad valsts budžets. Mēs, CFLA uzraugām ieviešanas procesu, veicam pārbaudes un deklarējam ieguldīto naudas summu EK. Tad valsts saņem tās atmaksu. Pašreiz projektu īstenotājiem par veiktajām investīcijām esam izmaksājuši 27% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma un aptuveni 15% naudas ir saņemta atpakaļ no EK.

Arī EK pārbauda projektu ieviešanu un maksājumus. Pērn ES revīzijas iestāde pārbaudīja gandrīz 79 miljonus eiro Latvijai piešķirtā ES finansējuma. Tas nozīmē, ka EK arī vērtē, kāda ir mūsu revīzijas un kontroles sistēma. Kļūdas līmenim kopējā izmaksātajā finansējumā ir jābūt mazākam nekā 2%. Patlaban mums, Latvijai, kopējais kļūdas līmenis ir 1,26%.

– Kā Latvija pēc šī kļūdas līmeņa kopējā finansējuma izskatās citu dalībvalstu vidū?

– Latvija nekad nav bijusi to ES dalībvalstu grupā, kurām pievērsta pastiprināta EK uzmanība atbalsta kļūdainas maksāšanas dēļ. Mēs esam godprātīgo valstu grupā. Protams, lielu projektu uzraudzībā ir jābūt īpaši rūpīgiem un uzmanīgiem. Tā ir elementāra finanšu vadība, piesardzība.
Varam lepoties ar aizvadītā gada skaitļiem. No 666 plānotajiem miljoniem eiro projektu īstenotājiem izmaksājām 612 miljonu eiro. No reālās naudas plūsmas 92% finansējuma esam investējuši! Tas ir vēsturiski visaugstākais skaitlis visos fondu plānošanas mērķos. 2017. gadā kopējais procents no noteiktā maksājuma mērķa bija 79%. Tas nozīmē, ka ļoti tuvojamies agrāk plānotajam skaitlim. Tas, manuprāt, ir ļoti labi. 100% izpilde būtu ideāla, tomēr tā ir ideāla pasaule.

Par visiem šiem jautājumiem arī runājam savos semināros. Pērn aktualitāte noteikti bija finanšu disciplīnas pasākumu ieviešana. Maijā mainījās Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja – ir jāizpilda vismaz 75% no gada finanšu plāna. Ja to neizpilda, tad neizpildīto starpību noņem no projekta attiecināmajām izmaksām. Patlaban janvārī velkam kopā skaitļus. Nākamais posms – līdz 1. februārim klienti iesniegs finanšu plānu par 2019. gadu. Šos pasākumus valsts ir ieviesusi, lai veicinātu lielāku atbildību un labāku plānošanu. Ja es neieplānoju pietiekami vai ieplānoju pārāk daudz, tas nozīmē, ka atņemu naudu kādam citam resursam, piemēram, citiem no budžeta finansētiem investīciju projektiem, plašākā kontekstā runājot — arī publiskā sektora izdevumiem, tai skaitā – pedagogu vai mediķu algām.

– Kādas svarīgākās ar iepirkumiem saistītās tēmas aplūkojāt semināros?

– Semināros par iepirkumiem stāstām konsekventi, nepārtraukti. Pērn tika papildināts specifiskais regulējums starptautisko sankciju jomā. Tas nosaka – publiskajos iepirkumos ir jāveic pretendentu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie nav sankciju sarakstos. Iepirkumu veicējiem pastiprināti ir jāvērtē sadarbības partneri un patiesā labuma guvēji, kas piedalās iepirkumos. Viņi nedrīkst būt saistīti ar sankciju subjektiem. Tāpat iepirkuma dokumentācijā ir jāparedz iespēja lauzt jau noslēgtus līgumus, ja līguma izpilde var tikt kavēta noteikto sankciju dēļ. Ārlietu ministrija darbojas, lai tehniski uzlabotu sankciju sarakstu izmantošanu.

Tomēr šī pārbaude ir jāveic jau tagad. Ja gadīsies, ka sankcijas subjekts vai kāds labuma guvējs būs iesaistīts projekta ieviešanā, tad, saprotams, būs problēmas ar finansējuma pieejamību. Pie mainīgās ārpolitiskās situācijas pretendenta pārbaude sankciju sarakstā ir mājas darbs, kas jāizdara. Galu galā tā ir Eiropas nodokļu maksātāju kopējā nauda. Ja ES ir kopīgi nolēmusi noteikt sankcijas pret kādu valsti, tās uzņēmumiem, personām, tas vienkārši ir izpildīšanas jautājums.

Kopš aizvadītās vasaras projektu ieviešanā arvien aktuālāks kļūst sadārdzinājums. Ko mēs klientiem varam teikt? Īsā atbilde ir – EK projekta sadārdzinājumu nefinansēs. Tātad, ir jāpārskata projekta izmaksas, projekta mērķi, iespējams, var kaut ko nedarīt, tomēr sadārdzinājums automātiski netiek finansēts. Ja nepietiek finansējuma, ir jāpārskata projekts vai jāliek klāt savs finansējums. Protams, gadās, ka klienti un tirgus mēdz izmantot pieeju – ā, tie ir fondu projekti, tad var prasīt lielāku maksu! Atbilde ir – nē, nevar prasīt. Jautājums – vai jūs vienmēr par savu naudu, bez ES fondu atbalsta šādu projektu īstenotu? Primāri ir jābūt skaidram mērķim, ko ar projektu vēlas sasniegt. Mērķis nav un nekad nav bijis vienkārši iztērēt naudu. Nevar tīši sadārdzināt projektu tāpēc, ka tā ir ES nauda un tā ir “jāpaņem”.

Bet arī tajās situācijās, kad sadārdzinājumam ir kādi objektīvi iemesli, atbilde būs tā pati – sadārdzinājums netiek finansēts. Ar to jārēķinās. Plānojot projektu, ir jāņem vērā visi riski, jācenšas maksimāli precīzi paredzēt arī finanšu plūsmas un izmaksas. Tāpēc arī pastāvīgi uzsveram plānošanas nozīmību. Skaidrs, ka šādu investīciju projektu vadība nav vienkāršs un viegls uzdevums. Gluži pretēji – tas ir grūts, sarežģīts, izaicinājumiem bagāts darbs. Tāpēc jo īpaši ir liels prieks un gandarījums, kad redzi, kā par ES fondu naudu uzlabo infrastruktūru, sakārto Latviju, kā un cik vērienīgi notiek ieguldījumi cilvēkresursos, kā cilvēki gūst tiešu labumu no projektiem.

Ņemot vērā plašo visu ES fondu projektu saimniecību, mēs pastāvīgi esam sasaistē ar mūsu projektu īstenotājiem – valsts institūcijām, pašvaldībām un to uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem. Cenšamies godprātīgi pildīt savu misiju.

– Kā vērtējat sadarbību ar uzņēmējiem?

– Tradicionāli arī 2018. gadā veicām klientu aptauju. Tā objektīvi parāda CFLA saikni un sadarbības kvalitāti ar uzņēmējiem.

Uzņēmēju apmierinātības līmenis ar proaktīvu atbalstu projektu ieviešanā un uzraudzības/kontroles funkcijas veikšanas kultūru ir 80,1%, vienlaicīgi augsti novērtējot naudas apkalpošanas kultūru (maksājumi klientiem iespējami īsākos termiņos), sadarbību un veiktos uzlabojumus CFLA ikdienas darbībā. Uzņēmēji ir priecīgi par sadarbību ar CFLA, viņiem vidējais apmierinātības procents ir lielāks, nekā mūsu “vidējam” klientam. Klienti novērtē, ka mums ir kvalificēti un zinoši darbinieki. Jā, iespējams, birokrātija fondu projektos ir jautājums, par ko viņi runā arī skaļāk un vērtē kritiskāk. Tāpēc mēs šeit esam, lai to mazinātu un neprasītu vienmēr papīru, bez kā var iztikt.

Man ir prieks strādāt ar cilvēkiem, kas pārzina projektā notiekošo, un esmu vienmēr gatavs runāt ļoti detalizēti, ja vajadzīgs. Esmu priecīgs, ja klients pats var sniegt atbildes uz maniem jautājumiem. Un man ir kritiski svarīgi, lai gūtu pārliecību, ka izmaksātais finansējums ir sasniedzis mērķi.

– Kādus jaunumus CFLA saviem klientiem sola šajā gadā?

– CFLA plāno optimizēt iepirkumu pārbaudes, turpmāk organizējot tās daudz mērķtiecīgāk. Jaunā iecere nenozīmē papildu pārbaudi iepirkumu pasūtītājiem! Tā ir palīdzība projektu īstenotājiem iepirkumu gatavošanās fāzē, ko faktiski CFLA jau ir darījusi un dara. Mūsu pieeja paredz, ka labāk ar pasūtītāju kopā izrunājam svarīgo par specifikāciju, prasībām un citiem iepirkuma nosacījumiem pirms iepirkuma noslēguma, lai mazinātu iespējas, ka kļūdas ieraugām līguma slēgšanas un īstenošanas fāzē, kad kaut kas ir noticis aplami, bet laiku jau vairs nevar atgriezt atpakaļ.

Tāpat šajā gadā turpinās pilnveidot ES fondu elektronisko vidi (KPVIS), kur darbojas ES projektu īstenotāji, lai sākotnējo datu uzkrāšanas nepieciešamību arvien papildinātu atbilstoši projektu vadības un uzraudzības sistēmas funkcijām.

Domājam par to, kādus metodiskos materiālus mēs sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) varētu ievietot mūsu KPVIS sistēmā. Februāra sākumā ir plānota darba tikšanās ar IUB vadītāju, sadalīsim veicamos darbus to izveidē. Šajā gadā arī EIS vajadzētu parādīties dokumentu veidnēm. Bet jāsaprot, ka dokumentu paraugi vai sagataves – tā nebūs panaceja iepirkumu samezglojumu risināšanā. Jebkurš paraugs ir jāizmanto ar prātu un atbilstoši savai situācijai un vajadzībai.

– Ar kādām cerībām raugāties 2019. gadā?

– Esam šo gadu uzsākuši jaudīgi. Kā jau minēju, tieši šis ir visaktīvākais fondu projektu ieviešanas posms. Un tā arī plānojam turpināt – pabeidzot “laist tautās” atlikušās programmas, ieviešot un pabeidzot arvien jaunus fondu projektus, sasniedzot plānotos rādītājus, kopumā – īstenojot mērķus, kuru piepildīšanai ES fondu nauda kalpo.

UZZIŅA
CFLA veikums 2018. gadā

• izsludinātas 22 jaunas projektu iesniegumu atlases dažādās ES fondu programmās par 311,2 miljoniem eiro;
• noslēgti 546 līgumi par 826,7 miljoniem eiro no ES fondu finansējuma;
• veikti vairāk nekā 615,5 miljonu eiro maksājumi finansējuma saņēmējiem.

Jau sasniegtie rezultāti:

• līdz 2018 .gada beigām atjaunoti autoceļu posmi 300 km garumā;
• pašvaldību īstenotajos projektos uzņēmējdarbības attīstībai rezultātā labumu guvušie uzņēmumi radījuši aptuveni 200 jaunu darba vietu;
• teritoriju revitalizācijas jomā pašvaldībās atjaunotas teritorijas 56 ha platībā, labumu guvušie komersanti radījuši 280 darba vietasvietu;
• uzņēmumi ar ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai, nodrošinājuši vairāk nekā 80 jaunas jaunu darba vietu;
• vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju visā Latvijā piedalījušies pašvaldību organizētajos veselības veicināšanas pasākumos;

Veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā, renovētas celtnes, uzlabotas ūdenssaimniecības sistēmas, sniegts atbalsts darba meklētājiem, organizēti jauniešu izglītības pasākumi, uzbūvētas jaunas ražotnes, sakoptas dabas parku un liegumu teritorijas, apmācīti dažādu uzņēmumu darbinieki un vēl, un vēl.

UZZIŅA
Kļūdas iepirkumos

Iemesli:

• neatbilstošas prasības,
• neatbilstoša pretendentu izvēle,
• trūkumi līguma ieviešanas posmā.

Svarīgi ir nepieļaut “samezglojuma” rašanos. Izmantot iespēju konsultēties, informēt par draudošu problēmu, lūgt padomu savam projekta vadītājam CFLA. Lai neļautu problēmas mezglam savilkties, ieteikums – laikus apzināties problēmu un meklēt risinājumu.

Novērst kļūdas var:

• piesaistot kvalificētus speciālistus, izglītojot iepirkuma veicējus,
• izvērtējot savas vajadzības pēc būtības, izpētot tirgu pirms iepirkuma veikšanas, „akli” nebalstīties uz citu paraugiem,
• sekojot līdzi IUB aktualitātēm un izmaiņām normatīvajos aktos,
• sekojot līdzi līguma izpildei, tai skaitā uzraugot, vai bez saskaņojuma netiek mainīti piesaistītie speciālisti, vai tiek ievēroti visi līguma nosacījumi.

Projektu ieviešanā: kvalitatīvi organizēts iepirkums – puse no veiksmes.

Ieteikumi, padomi pasūtītājiem un pretendentiem.

• Neizmantot (nekritiski) iepriekšējo gadu nolikumu paraugus, sekot līdzi izmaiņām likumos
• Izpētīt tirgu, konsultēties ar tirgus dalībniekiem, īpaši par kvalifikācijas prasībām, lai tās būtu samērīgas un nodrošinātu pietiekamu konkurenci;
• Neveikt būtiskus grozījumus iepirkuma nolikumos pēc iepirkuma izsludināšanas;
• Pārliecināties par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju, nebalstīties uz apliecinājumiem, bet gan iegūt objektīvus pierādījumus;
• Nodrošināt, ka tiek veikti visi Sankciju likumā noteiktie pienākumi – PĀRBAUDĪT pārbaudīt pretendentus, kā arī paredzēt iespēju lauzt jau noslēgtus līgumus, ja līguma izpilde var tikt kavēta noteikto sankciju dēļ;
• Nepieļaut interešu konfliktu un iemācīties atpazīt aizliegtas aizliegtu vienošanos indikatorus.

Ja ES fondu projektā konstatē krāpšanu vai korupciju, tas nozīmē 100% korekciju jeb ES fondu finansējuma zaudēšanu. Pret krāpšanu ir nulles tolerance.