Aizvadītajā gadā Ventspils pašvaldībā Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veikti 312 iepirkumi par kopējo summu 33,8 miljoni eiro, savukārt 2018. gada 1. pusgadā iepirkumu skaits bijis 156 par kopējo summu 14,3 miljoni eiro, apliecina Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece iepirkumu jautājumos Valentīna jegorova
Ventspils pilsētas pašvaldība jau daudzus gadus mērķtiecīgi strādā, lai Ventspils būtu ērta un droša, ģimenēm draudzīga pilsēta ar augošu daudznozaru ekonomiku, tādējādi vienlīdz attīstot gan pilsētvidi, gan ekonomiku, gan nodrošinot sabiedrības vajadzības dzīvei un darbam Ventspilī.
Ventspilī vissvarīgākā tautsaimniecības nozare vēsturiski bijusi osta un transports, tomēr no gadsimta sākuma mērķtiecīgi īstenota industrializācijas politika apstrādes rūpniecības attīstībai un turpināts pilnveidot tūrisma nozari, savukārt pēdējos gados īpaša uzmanība tiek veltīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuras stratēģisko mērķu sasniegšanai 2017. gadā atklāja Ventspils Biznesa atbalsta centru.
Jauno speciālistu sagatavošanai, lai veicinātu to pastāvīgas dzīves uzsākšanu Ventspilī, kura atzīta arī par vienu no mazuļiem draudzīgākajām pilsētām Latvijā, pašvaldība sniedz atbalstu darba vidē balstītu mācību programmu nodrošināšanai Ventspils Tehnikumā, studiju programmu modernizācijai un pielāgošanai darba vides un uzņēmēju prasībām Ventspils Augstskolā. Jau vairākus gadus pilsēta īsteno dzīvojamā fonda atbalsta programmu speciālistiem darbā Ventspilī tādās nozarēs kā kultūra, veselības aprūpe, izglītība, bet kopš 2017. gada rudens atbalstu piešķir arī Ventspils IKT un apstrādes rūpniecības uzņēmumos strādājošajiem darbiniekiem.
Pilsēta regulāri saņem arī nacionāla mēroga un starptautisku atzinību gan pilsētvides, gan uzņēmējdarbības atbalsta un investīciju piesaistes jautājumos. Piemēram, 2017. gadā Eiropas lielo pilsētu iedzīvotāju aptaujā par apmierinātību ar pilsētvides sakārtotību un tīrību Ventspils ierindojās 1. vietā, savukārt 2018. gada rudenī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Biznesa savienības indeksā republikas pilsētu grupā Ventspili atkārtoti atzina par investīcijām visdraudzīgāko Latvijas pašvaldību. Pilsēta turpina piepildīt ambiciozus sapņus, 2019. gadā Ventspilī atklās Latvijas simtgades objektu – Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” ēku, bet 2021. gadā durvis vērs Daudzfunkcionālais zinātnes un inovāciju centrs, kas pildīs gan izglītojoši izklaidējošo funkciju, gan arī kļūs par mājvietu vairāk nekā 100 komersantiem.
Vidēji cik daudz iepirkumu gadā Ventspils pilsētas dome organizē, kāda vidēji ir to kopējā summa?
2017. gadā Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) ietvaros bija veikti 312 iepirkumi par kopējo summu 33,8 milj. EUR, savukārt 2018. gada 1. pusgadā iepirkumu skaits ir 156 par kopējo summu 14,3 milj. EUR. Bet kopumā ar iepirkumiem, kuriem tiek piemērota Pašvaldībā noteiktā iepirkumu organizēšanas kārtība, 2017. gadā iepirkumu skaits bija 845, 2018. gada pirmajā pusgadā attiecīgi – 435.
Kā praktiski organizējat iepirkumu īstenošanu pašvaldībā? Cik un kādi speciālisti strādā ar šiem jautājumiem?
Pašvaldībā ir izveidotas trīs pastāvīgās iepirkumu komisijas. Ventspils pilsētas domes Iepirkumu komisija Publisko iepirkumu likuma ietvaros nodrošina Ventspils pilsētas pašvaldības iepirkumu procedūru veikšanu. Pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde”, kas pilda pasūtītāju funkcijas daudzos projektos, arī ES finansētos projektos, iepirkumu veikšanai ir izveidota atsevišķa iepirkumu komisija. Darbojas arī iepirkumu komisija, kas nodrošina iepirkumu procedūru veikšanu SPSIL likuma ietvaros. Katrā komisijā strādā dažādu nozaru speciālisti, nepieciešamības gadījumā, tiek pieaicināti eksperti.
Pašvaldības kapitālsabiedrībās un iestādēs ir izveidotas pastāvīgās iepirkumu komisijas, kas nodrošina Pašvaldībā noteiktās iepirkumu organizēšanas kārtībā organizēto faktiski iepirkumiem zem PIL un SPSIL paredzētajām līgumcenām.
Lielākajā daļā pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu ir viens vai pat vairāki speciālisti (atkarīgs no veikto iepirkumu apjoma), kas nodarbojas ar iepirkumu veikšanu. Pašvaldības administrācijā strādā divi speciālisti, kas nodrošina Ventspils pilsētas domes Iepirkumu komisijas darbības organizēšanu un dokumentēšanu, kā arī veic pašvaldības iekšējas iepirkumu organizēšanas kārtības noteikumu izpildes uzraudzību.
Kādi Ventspils pašvaldībā ir raksturīgākie iepirkumi?
Ventspils pilsēta aktīvi attīstās un veic būvniecību – līdz ar to 2017. un 2018. gadā būvniecības iepirkumi bija gandrīz puse no visa veikto iepirkumu skaita. Tie ir gan jaunu objektu būvniecības darbi, gan infrastruktūras izveidošanas darbi, gan remontdarbi. Šogad tika rīkoti daudzi bērnudārzu un skolu telpu remontdarbu iepirkumi, diemžēl daļa no tiem netika realizēta, jo nebija saņemti piedāvājumi no būvniekiem, vai tie pārsniedza plānoto līgumcenu.
Otro vietu pēc īpatsvara – aptuveni 30-35% – aizņem pakalpojumu veikšanas iepirkumi. No tiem lielākā daļa saistīta ar būvniecību – projektēšanas un būvuzraudzības pakalpojumi.
Pēc skaita trešajā vietā ir piegādes iepirkumi, bet tiem ir arī liela nozīme pilsētas attīstībā. Piemēram, pērn un šogad ES finansētā projektā ir nopirktas mūsdienīgas medicīnas iekārtas (magnētiskās rezonanses iekārta, datortomogrāfijas iekārta u.c.) ārstniecības iestādēs.
Iepirkumus, kas ir nepieciešami visām pašvaldības kapitālsabiedrībām un iestādēm saimnieciskajai darbībai, piemēram, nekustamā un kustamā īpašuma apdrošināšana, elektroenerģijas un degvielas piegāde, kancelejas preču iegāde, veic centralizēti.
Vai šāda rakstura iepirkumos dalībnieki, uzvarētāji gadu no gada atkārtojas?
Uzņēmēju dalība iepirkumos ir uzņēmēju izvēle, kas atkarīga no konkurences tirgū, potenciālo piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju noslogotības. Piemēram, ir pakalpojumu jomas, kurās jūtams, ka kvalificēti speciālisti ir tik noslogoti ar pasūtījumiem, ka nav gatavi uzņemties jaunus līgumus – tā tas ir, piemēram, projektēšanā un būvniecībā. Tādos gadījumos par svarīgāku kļūst jautājums, kā pasūtītājam piesaistīt izpildītāju.
Pēc atklāto konkursu elektroniskas piedāvājumu iesniegšanas ieviešanas esam pamanījuši to, ka piedāvājumus ir iesnieguši arī tādi tirgus dalībnieki, kuri iepriekšējos gados šajos iepirkumos nepiedalījās.
Vai jūtams, ka iepirkumos ar savu piedāvājumu piedalās ne tikai jūsu reģiona uzņēmēji, bet arī no citiem Latvijas apvidiem? Vai attālumam ir nozīme?
Jā, iepirkumos piedalās uzņēmēji ne tikai no visas Latvijas, bet pat no ārvalstīm. Specifisku preču un pakalpojumu iepirkumos viennozīmīgi ir jūtama uzņēmēju dalība ārpus Kurzemes reģiona, kas pārsvarā koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionā. Līdzīga situācija ir projektēšanas, saimniecības, kancelejas u.tml. preču iepirkumos, kur vērojama pretendentu dalība no dažādiem Latvijas reģioniem. Savukārt remontdarbu veicēju aktivitāte vērojama, vairāk aptverot Kurzemes reģionu un tā tuvāko apkaimi, kas varētu būt skaidrojams ar transporta un darbaspēka mobilitātes organizēšanu darbu izpildes procesā.
Preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā attālumam ir nozīme līguma izpildes laikā. Reizēm nākas saskarties ar problēmu, ka izpildītājs nevar nodrošināt piegādi vai pakalpojumu noteiktajā termiņā.
Pasūtītājam vissvarīgākais ir iegūt tādu izpildītāju, kas spēj apmierināt pasūtītāja izvirzītās prasības labā kvalitātē un iekļauties tam atvēlētajos finanšu resursos, nevis iegūt izpildītāju par katru cenu.
Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus noteikti esat saskārušies ar iepirkumu organizēšanu. Pastāstiet, kādiem projektiem pārskatāmā laika periodā esat piesaistījuši ES līdzekļus! Cik daudz? Vai visi projekti jau ir noslēgti vai procesā? Kāda veida iepirkumi būs nepieciešami tuvākajā nākotnē?
Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu pašvaldība ir realizējusi un turpina īstenot dažādus projektus: investīciju projektus nozaru griezumā, būtisks ieguldījums tiek veikts pilsētas infrastruktūras attīstībā, uzlabojot tās saimniecisko un ekonomisko darbību, veicot ieguldījumus ūdensapgādes un siltumapgādes sistēmas uzlabošanā, kā arī īstenojot nozīmīgus energoefektivitātes pasākumus pilsētas skolās un bērnudārzos.
Nozīmīgi finanšu resursi tiek novirzīti pilsētas sasniedzamības un pieejamības nodrošināšanai, realizējot ielu un publisko infrastruktūru virszemes un apakšzemes komunikāciju izbūves darbus, ka arī tūrisma plūsmas pieauguma veicināšanai, tādējādi priecējot ar jauniem tūrisma objektiem ikvienu ventspilnieku un Ventspils pilsētas viesus, kā arī radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai.
Pašvaldība 2017. gadā sekmīgi ir uzsākusi un līdz 2018. gada beigām vēl plāno uzsākt pilsētas attīstībai būtisku projektu īstenošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu aptuveni 130 milj. eiro apmērā.
Pastāstiet sīkāk par aktuālo iepirkumu – “Zinātnes centra jaunbūves izveidi!”
Ventspils pilsēta aktīvi darbojas pie jaunā projekta “Zinātnes un Inovāciju centra izbūve” realizācijas. Projekta ideja paredz veidot Ventspilī jaunu, modernu Zinātnes centru, kur būs pieejamas dažādas aktivitātes, kā arī Inovāciju centrs ar nomas telpām jauno uzņēmēju atbalstam un piesaistei. Zinātnes un Inovāciju centra vajadzībām tiks uzbūvēta plaša, arhitektoniski mūsdienīga ēka ar platību 6,5 tūkstoši kvadrātmetru.
Patlaban centra izveidei gatavo būvprojektu un veic nepieciešamos plānošanas darbus pie ēkas tehniskās daļas. Ēkas būvniecību plānots sākt 2019. gada sākumā, bet centra atklāšana patlaban ir iecerēta 2020./2021. gadā. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu.
Zinātnes un Inovāciju centrā izveidos vērtīgu un interesantu Ventspils Zinātnes centra eksponātu kolekciju, lai bērniem jau no mazotnes radītu interesi par dabas zinātnēm un rosinātu lielāku izpratni par fizikas un tehnoloģiju attīstību, procesiem dabā. Zinātnes centrā paredzēti interaktīvi stendi, kas saistīti gan ar fiziku, ķīmiju, ģeogrāfiju, matemātiku, tehnoloģijām, sevis izzināšanu, gan bērnu galerijas, sporta galerijas un pat ar ūdeni saistītas interaktīvu stendu galerijas, kas rosinās jauniešus vairāk interesēties par eksaktajām zinātnēm, izprast vienkāršus fizikas un dabas likumus. Zinātnes interaktīvie stendi vairāk paredzēti nevis kā izklaide, bet interesanta laika pavadīšana ar zinātnisku “piesitienu”.
Septembra sākumā izsludinājām metu konkursu “Ekspozīcijas idejas koncepcija un īstenošana objektam “Zinātnes centra jaunbūve Rūpniecības ielā 2, Ventspilī”. Metu konkursa mērķis ir izvēlēties saturiski augstvērtīgāko un izcilāko dizaina risinājuma metu ekspozīcijas idejas koncepcijas īstenošanai minētajā objektā.
Kā vērtējat pāreju uz elektroniskajiem iepirkumiem, kas nozīmē informācijas sistēmu izmantošanu iepirkumos? Vai radušies kādi jautājumi no Jūsu, piegādātāju puses?
Kopumā pāreju uz elektroniskajiem iepirkumiem vērtējam pozitīvi – kā likumsakarīgu un nepieciešamu līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību, tomēr jāatzīst, ka no pasūtītāja puses darbs ar e-konkursa sistēmu ir laikietilpīgāks un sarežģītāks process par līdzšinējo, kas prasa papildu cilvēkresursus. Kopš sākām izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), mums nereti ir radušies jautājumi (lielākoties tehniskas dabas jautājumi), kuru atrisināšanā ir bijušas nepieciešamas konsultācijas no Elektroniskās iepirkumu sistēmas uzturēšanas un attīstības nodaļas darbiniekiem.
Patlaban esam iemācījušies strādāt ar EIS, tomēr ir vēl daudz jautājumu, kurus nākotnē, cerams, atrisinās sistēmas uzturētāji. Lai arī ir izveidotas EIS lietošanas instrukcijas/ pamācības gan teksta, gan video formātā – tās ir nepieciešams pārskatīt un aktualizēt līdz ar EIS jaunas versijas uzstādīšanu. Pozitīvi ir tas, ka iepirkumu piedāvājumi tiek uzglabāti sistēmā, bet, veicot piedāvājumu izvērtēšanu, nereti esam spiesti drukāt piedāvājumus, jo ar piedāvājumu papīra formātā ir ērtāk un drošāk strādāt.
Sākumā piegādātāji šo procesu vērtē kā sarežģītāku – varbūt pieraduma iespaidā no piegādātāju puses bijuši jautājumi, kā vispār reģistrēties sistēmā, kādā formātā dokumenti jāpievieno, kā konkrēto iepirkumu atrast sistēmā.
Patlaban piegādātāji jau atzīst, ka EIS atvieglo piedāvājumu sagatavošanu. Elektronisko iepirkumu ieviešana pretendentiem ļauj ietaupīt resursus, piemēram, vairs nav jāgatavo papīra formāta dokumenti, nav jāvelta tik ilgs laiks piedāvājumu transportēšanai.
Cik liela nozīme, Jūsuprāt, pašvaldību darbā ir zaļajam publiskajam iepirkumam (ZPI)? Kā Ventspils pilsētas pašvaldība šajos iepirkumos spēj reizē izvirzīt vides kvalitātes prasības, samērojot ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?
Viens no Ventspils pilsētas pašvaldības mērķiem ir veicināt videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļos. Īstenojot šo mērķi, pašvaldība jau pirms 2017. gada 1. jūlija, kad zaļais publiskais iepirkums bija obligāti jāpiemēro ZPI MK noteikumu 1. pielikumā noteiktajām septiņām preču un pakalpojumu grupām, sāka piemērot ZPI prasības būvniecības iepirkumos.
Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” patlaban realizējamais projekts “Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecība Lielajā laukumā, Ventspilī” 2017. gadā ir saņēmis konkursa “Iepirkumu Gada balva 2017” apbalvojumu nominācijā “Gada zaļākais iepirkums” (detalizētā informācija par projektu ir žurnālā “Iepirkumi”, 2018. gada septembra numurā). Arī papīru un datorus iegādājam draudzīgus videi, piemērojot ZPI prasības.
Vēl salīdzinoši jaunās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā paredz pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu, nevis ņemt vērā zemāko cenu. Ko šis maina Jūsu darbā? Kā vērtējat šādas izmaiņas?
Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas pieeja (tai skaitā izvērtējot piedāvājumus tikai pēc cenas) būtiski nemaina iepirkumu veikšanu. Tāpat kā līdz šim ir iespēja izvēlēties katrā konkrētā iepirkumā piemērotāko pieeju un kritērijus, ja tiem ir būtiska nozīme, vai tie ir objektīvi izmērāmi.
Vai kādreiz domes organizēto iepirkumi rezultāti ir apstrīdēti? Vai pamatoti? Kā pārsūdzību izskatīšanas process ietekmē pašvaldības darbu?
2017. gadā bija piecas sūdzības, kas ir tikai 1,6% no kopējā veikto iepirkumu skaita. Par četrām saņemtajām sūdzībām bija pasūtītājam pozitīvs IUB lēmums. Šogad ir saņemtas divas sūdzības, tostarp viena par meta konkursa nolikumu par kvalifikācijas prasībām, lēmums bija pasūtītājam negatīvs, otra – arī par nolikumu, par tehnisko specifikāciju prasībām, sūdzība vēl nav izskatīta. Protams, pārsūdzēšanas process vienmēr kavē iepirkumu procesu, ar to jārēķinās, plānojot iepirkuma veikšanas grafiku.
Cik lielu vērību un kā pievēršat piegādātāju, darbu izpildītāju līgumu kontrolei? Vai varat minēt kādus konkrētus piemērus, kad esat pieņēmuši kādus mērus saistībā ar novirzīšanos no līgumā noteiktā vai neizpildi.
Līgumu izpildes kontrolei tiek pievērsta būtiska nozīme. Līguma izpildes laikā ļoti rūpīgi tiek sekots līdzi, lai darbi, piegāde vai pakalpojums tiktu īstenots sākotnēji noteiktajā termiņā. Ir bijuši gadījumi, kad netika ievēroti līgumā noteiktie termiņi, tā rezultātā tika piemērotas līgumā noteiktās sankcijas, kā arī ir tikuši lauzti daži projektēšanas līgumi.
Nesen pašvaldības iestāde saskārās ar situāciju, kad saistībā ar noslēgtā iepirkuma līguma neizpildi no līgumpartnera puses pasūtītājs iesāka ar vairākkārtēju brīdinājuma vēstuļu nosūtīšanu līgumpartnerim un beidza ar tiesvedību par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā rezultātā tika piedzīti zaudējumi no piegādātāja.
Uzziņa
Ventspils pilsēta
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2018. gada 1. janvārī Ventspils pilsētā deklarēti 38 562 iedzīvotāji, kas ir 1,8% no Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita.
- Neskatoties uz iedzīvotāju skaita sarukumu, Ventspilī turpina būt stabils nodarbināto skaits. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju, 2016. gadā Ventspilī bija deklarēti 19 856 darba ņēmēji un nodarbinātie – šāda tendence saglabājas jau pēdējos četrus gadus.
- 2017. gadā Ventspils pilsētas pašvaldības budžeta kopējie konsolidētie ieņēmumi ir 57,94 milj. eiro – 94% apmērā no gada plāna (61,67 milj. eiro). No kopējiem ieņēmumiem 52,89 milj. eiro (91%) ir pamatbudžeta ieņēmumi, bet 5,05 milj. eiro (9%) – speciālā budžeta ieņēmumi un saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.
- Pašvaldības 2017. gada budžetā dažādu valsts budžeta transfertu veidā un maksājumos saņemts finansējums 15,64 milj. eiro apmērā, kas veido 27% no kopējiem pamatbudžeta gada ieņēmumiem. No šiem līdzekļiem 5,77 milj. eiro saņemti izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam, 8,12 milj. eiro saņemti ES strukturālo fondu finansēto investīciju un pārējo projektu finansēšanai, bet 1,75 milj. eiro – sporta infrastruktūras attīstībai, izglītības, kultūras un sporta pasākumiem un projektiem, kā arī sociālajiem pakalpojumiem, bezdarbnieku un skolēnu nodarbinātības veicināšanai un pārējiem pasākumiem.
(Avots: Ventspils pašvaldības 2017. gada publiskais pārskats)
Atbildēt