ES fondu naudas atbalsts pērn paātrināja Latvijas izaugsmi straujāk, nekā gadu agrāk, rāda Finanšu ministrijas aprēķini.
Finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas parakstītajā ziņojumā valdībai par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju progresu līdz 2018. gada 30. jūnijam teikts, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, IKP 2017. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpis par 4,5 % – būtiski straujāk, nekā gadu agrāk, kad Latvijas tautsaimniecība auga par 2,2 %. Latvijas tautsaimmniecības izaugsmes temps 2017. gadā bija visstraujākais kopš 2011. gada. Spēcīga ekonomikas izaugsme turpinājās arī 2018. gada I ceturksnī, kad IKP, salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni, kāpa par 4,0 %. Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, to nodrošināja labvēlīgā situācija Latvijas ārējos tirgos, kā arī investīciju aktivitātes pieaugums un būvniecības nozares straujā attīstība, paātrinoties ES fondu ieplūdei ekonomikā. Saskaņā ar FM novērtējumu, ES fondu investīcijas 2017. gadā IKP izaugsmi palielināja par 2,0 %, būtiski vairāk nekā gadu iepriekš. Faktiski novērtētais ES fondu investīciju devums reālā IKP pieaugumā 2017. gadā ir lielāks, nekā sākotnēji tika prognozēts. Tas ir saistīts gan ar labāku tautsaimniecības izaugsmi kopumā, gan īpaši ar pozitīvu investīciju kāpuma tempu, teikts ziņojumā. 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros ES fondu investīciju apjoms 2017. gadā bija 404 milj. eiro pretstatā 225 milj. eiro 2016. gadā. Lielāka ES fondu investīciju plūsma rada multiplikatora efektu kopējā investīciju aktivitātē valstī. Saskaņā ar CSP datiem kopējais investīciju apjoms tautsaimniecībā 2017. gadā pieauga par 17,9 % faktiskajās cenās, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016. gadā. Nominālā izteiksmē Latvijas tautsaimniecībā 2017. gadā bija par 813,4 milj. eiro vairāk investīciju.
Vislielākā pozitīvā ES fondu ietekme bija būvniecības nozarē, palielinot tās pievienotās vērtības pieauguma tempu aptuveni par trīs procentpunktiem. No izlietojuma puses vislielāko pozitīvo devumu tautsaimniecības izaugsmē 2017. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nodrošināja privātais patēriņš un gandrīz tikpat daudz investīciju pieaugums. Privātais patēriņš, uzlabojoties situācijai darba tirgū un palielinoties algām, 2017. gadā palielinājās par 6,8 %, kamēr investīcijas pamatkapitālā auga par 17,5 %. 2018. gada I ceturksnī lielākais devums IKP pieaugumā bija investīcijām, kas salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni kāpa par 19,1 %. Privātais patēriņš 2018. gada I ceturksnī pieauga par 4,1 %, sabiedriskais patēriņš – par 4,7 %, preču un pakalpojumu eksports pieauga par 2,3 %, salīdzinot ar 2017. gada I ceturksni.
Līdz ar straujāku izaugsmi Latvijas galvenajos eksporta tirgos un spēcīgāku preču cenu pieaugumu, Latvijas kopējais preču eksports faktiskajās cenās 2017. gadā kāpa par 10,8 %. 2018. gada pirmajā pusē saglabājās straujš eksporta pieauguma temps. Gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinājumā ar 2017. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, kopējā preču eksporta vērtība kāpa par 9,3 %, ko visvairāk nodrošināja mehānismu un ierīču, koka un koka izstrādājumu, kā arī metālu eksports, kas salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu pieauga attiecīgi par 12,4 %, 12,1 % un 22,2 %. Savukārt, pakalpojumu eksports faktiskajās cenās 2018. gada I ceturksnī bija par 1,9 % lielāks, ko visvairāk nodrošināja gaisa transporta pakalpojumi, kā arī telesakaru un datorpakalpojumi, kas salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kāpa par 21,8 % un 23,2 %. Savukārt jūras transporta pakalpojumu eksports 2018. gada I ceturksnī samazinājās par 21,1 %.
Nozaru griezumā lielāko devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē 2018. gada I ceturksnī deva būvniecība, kas salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni kāpa par 35,7 %. To nodrošināja ES fondu investīciju un privāto investīciju aktivitātes pieaugums. Tāpat nozīmīga ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2018. gada I ceturksnī bija tirdzniecības, nekustamā īpašuma, komercpakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. 26,4 % izaugsmes kritums I ceturksnī bija fiksēts tikai finanšu pakalpojumu nozarē, salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni, kas saistīts ar nerezidentu apkalpošanas samazinājumu banku sektorā. Transporta un uzglabāšanas nozarē fiksēts 0,7 % kritums, augošajiem pasažieru pārvadājumiem un autopārvadājumu attīstībai nespējot pilnībā kompensēt krītošos Krievijas kravu tranzīta apjomus.
Tautsaimniecības izaugsmei paātrinoties, straujāka kļuvusi bezdarba samazināšanās. 2017. gadā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem bija 8,7 % – par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā. 2018. gadā bezdarbs samazinās vēl straujāk – I ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 8,2 % un bija par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2017. gadā palielinājās par 0,2 %, bet 2018. gada I ceturksnī tas auga jau par 1,8 %. Tā kā nodarbināto skaita pieaugumu ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, augot pieprasījumam, atsevišķās nozarēs un profesijās jau ir vērojams strādājošo skaita trūkums. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir vairāk nekā divkāršojies, 2018. gada jūnija beigās sasniedzot 20 tūkstošus. Vienlaikus mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums ir kļuvis straujāks: 2017. gadā bija palielinājums par 7,9 % – līdz 926 eiro; 2018. gada I ceturksnī palielinājums sasniedzis 8,6 % – līdz 961 eiro, salīdzinot ar 2017. gada I ceturksni. Līdzās ekonomikas izaugsmei un bezdarba kritumam straujo algas kāpumu 2018. gadā nosaka arī minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro – līdz 430 eiro, kā arī finansējuma palielinājums darba samaksai atsevišķām sabiedriskā sektora darbinieku grupām, tajā skaitā veselības aprūpes nozarē strādājošajiem. Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2018. gada I ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada, kāpusi par 8,1 % – līdz 969 eiro, bet privātajā sektorā tā auga par 8,9 % – līdz 957 eiro.
Inflācijas līmenis Latvijā kopš 2017. gada ir paaugstinājies, ko galvenokārt nosaka pārtikas un degvielas cenu pieaugums pasaules cenu svārstību ietekmē, kā arī vietējais sakaru, telekomunikāciju, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu cenu kāpums. 2017. gada vidējā inflācija paaugstinājās līdz 2,9 %, salīdzinājumā ar 0,1 % 2016. gadā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos inflācijas līmenis nedaudz samazinājies līdz 2,2 %. Tajā skaitā preču cenas 2018. gada pirmajos sešos mēnešos auga vidēji par 1,7 %, bet pakalpojumu cenas – par 3,4 %.
* Ziņojumā pieejams apskats par makroekonomiskās situācijas attīstību, ietverot 2018. gada I ceturksni un pēdējos pieejamos datus par 2018. gada II ceturksni. ES fondu ietekmes analīze balstās uz 2010. gada salīdzināmajām cenām un veikta ar FM modeli, uz SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētījuma par izspiešanas efektu un publiskā kapitāla elastību Latvijā rezultātu pamata (http://www.esfondi.lv/page.php?id=1104 ). ↩
Atbildēt