Ziņas

iepirkumi, 05/06/2019

Ministre: EIS ir nepārvaldāms rīks

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par agrāk veiktajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, preses konferencē ziņoja veselības ministre Ilze Viņķele.

Ministre informēja, ka Veselības ministrija pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām, kuras aizvien neizmanto. Savukārt, IKT centralizācijas projektam pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

“Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām pirktas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,” norādīja Viņķele, piebilstot, ka abos projektos eksperti pirktās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.
Analizējot iepirkumus abos projektos, radušās aizdomas, ka līdz ar konkrētu programmatūru licenču iegādi tiek ierobežota konkurence citiem pretendentiem piedalīties iepirkumā.

Iepriekš nosauktie iepirkumi veikti elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS). VM tuvākajā laikā pārrunās konstatētos faktus ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, un Konkurences padomes pārstāvjiem tāpēc, ka pastāv aizdomas, ka šāda veida pārkāpumi varētu būt īstenoti arī citās nozarēs.

“EIS tika radīts kā labs un parocīgs rīks, diemžēl tas sevi pieradījis arī kā nepārvaldāmu rīku. Minētā sistēma var tikt izmantota, lai ierobežotu konkurenci,” sacīja ministre.

Uzvarētājs zināms, gaida revīzijas atzinumu

AS “Pasažieru vilciens” (“PV”) jauno elektrovilcienu iepirkumā par uzvarētāju atzīta “Škoda Vagonka”, tomēr līgumu ar ražotāju slēgs vien pēc pozitīva Eiropas revīzijas iestāžu atzinuma.

Iepirkuma uzvarētāja “Škoda Vagonka” kopējā piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei ir 241 888 753 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem 5 gadiem, kā arī personāla apmācība. Iepriekš par konkursa uzvarētāju pasludināja Spānijas uzņēmumu “Patentes Talgo S.L.” (“Talgo”), tā piedāvātā cena bija 225 303 000 eiro, tomēr pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma “PV” noteica citu uzvarētāju.

Iepirkuma procesa ietvaros ir paredzēts, ka AS “Pasažieru vilciens” 32 jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski līdz 2023. gadam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, atsaucoties uz finanšu ministra Jāna Reira pausto par “Škoda Vagonka” reputācijas problēmām, teic, ka jāgaida ES revīzijas iestāžu atzinums. Ja iestādes neļaus slēgt līgumu, tad jāsludina jauns konkurss uz pasažieru vilcienu operatoru un “PV” jālikvidē. Ja lēmums būs konkursa uzvarētājam labvēlīgs, līgumu slēgs jūlijā. Maija pēdējā nedēļā beidzās sūdzību par šā iepirkuma rezultātiem iesniegšanas termiņš. Līdz žurnāla sūtīšanai uz tipogrāfiju IUB nevienu sūdzību nebija saņēmis. Nebija zināms arī ES revīzijas iestāžu lēmums.

Bažas par atkritumu saimniecības monopolu

Konkurences padome (KP) paudusi bažas par publiskās privātās partnerības (PPP) atkritumu saimniecības konkursa rezultātiem Rīgā, kurus paziņoja maijā.

Latvijā vislielākais cieto sadzīves atkritumu apsaimniekotājs SIA “Getliņi EKO” konkursā par 20 gadu ilgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā par uzvarētāju atzina pērn izveidoto SIA “CREB Rīga”. Šim uzņēmumam par 686,3 miljoniem eiro 20 gadu laikā ir jāizveido dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra. “CREB Rīga” dalībnieki ir divi lielie atkritumu saimniecības uzņēmumi SIA “Clean R” un “Eco Baltia vide”. KP neiebilst pret PPP, tomēr tā par apšaubāmu uzskata ilgo termiņu, uz kādu iecerēts slēgt līgumu, kas, savukārt, izspiedīs no tirgus citus nozares dalībniekus. Eksperti arī izvirza jautājumu par reputāciju – “Getiliņi EKO” 97,7% kapitāla daļu pieder korupcijas skandālos iesaistītajai Rīgas domei, “CREB Rīga” padoms loceklis ir ar Andri Šķēli saistītais un digitālās televīzijas krimināllietā notiesātais Harijs Krongorns, bet “Eco Baltia vide” līdzīpašnieka un vadītāja Māra Simanoviča shēmas nodokļu nemaksāšanā ir aplūkotas portālā “pietiek. com.”.

“Rail Baltica” uzņem ātrumu
Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu, uzbērumu un Centrālās stacijas kompleksu Rīgā par 430,5 miljoniem eiro būvēs personu apvienība “Besix ReRe Group”, kuru veido Beļģijas “Besix” un Latvijas SIA “ReRe būve”, ziņo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.

Ar “Besix ReRe Group” noslēgtajā līgumā ir apvienotas prasības objekta projektēšanai un būvniecībai, un to parakstot, konkursa uzvarētājs apņēmās veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta īstenošanu. Šā projekta finansējumu 81% – 85% apmērā nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

“Besix ReRe Group” projektēšanu un būvdarbus veiks pēc arhitektu biroja “PLH Arkitekter” sadarbībā ar “Cowi” (Dānija) gatavoto stacijas un tā apkārtnes attīstības projekta metu. Tas ietver 2,6 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, sešus jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu vienu kilometru garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu. Projektā arī iecerēts esošā uzbēruma vietā (posmā no autoostas līdz “Stockmann” universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai) izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas: tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.

CFLA lauž līgumu ar “Rīgas Satiksmi” par Skanstes tramvaja projektu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas Satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA “Ernst & Young Baltic” ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

“Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir “nulles tolerance”. Rezumējot – viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,” skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam CFLA kā sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji izbeigt ES fondu līgumu gadījumā, ja līgums par projekta īstenošanu netiek pildīts, netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai iestājas citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. CFLA konstatējusi nesamērīgus riskus, kas ir būtiski projekta mērķu sasniegšanā: ieviešanas termiņa ievērošana un paredzēto rādītāju sasniegšana, uzņēmuma finanšu kapacitāte, lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu finansējumu projektā plānoto darbību ieviešanai, uzņēmuma reputācija un droša, efektīva un labas pārvaldības principiem atbilstoša rīcība.

Projekta beigu termiņš bija plānots 2023. gada 31. augustā, līdz kuram uzņēmumam būtu  jānodrošina jaunuzbūvētu vai uzlabotu tramvaja līniju kopējais garums 6,6 km, kā arī jāiegādājas 12 jauni zemās grīdas tramvaji. Līdz šim projekta ietvaros par veiktajām darbībām CFLA ir uzņēmumam izmaksājusi 451 304 eiro un šī summa RS ir jāatmaksā. Termiņš atmaksas veikšanai – 2019. gada 3. augusts.

Sagatavoja:
Daiga Reihmane,
SANDRIS GUNVALDIS

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: