Lai izveidotu visaptverošāku uzraudzības un kontroles sistēmu valsts organizētajos būvniecības iepirkumos, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) vienojušies sākt sadarbību ar mērķi sagatavot precīzas rekomendācijas un, iespējams, ieteikt labojumus normatīvajos aktos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Vienošanās notikusi pēc traģiskā negadījuma šā gada 8. novembrī, kad no Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nokrita un dzīvību zaudēja strādnieks. FM ēkas jumta nomaiņas darbus veic personu apvienība “Delta Construction” un “SCM Latvia”, attiecīgie darbi bija nodoti apakšuzņēmējam “RK Līvi”, un negadījums tika konstatēts, viņiem veicot darbus. Saistībā ar strādnieka dzīvības zaudēšanu no amata atkāpās VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uzdeva izvērtēt VNĪ atbildību notikušajā, tostarp veikto iepirkumu procedūru par FM jumta remontdarbiem, lai pārliecinātos, vai iepirkuma nosacījumos bija iekļauta darba drošības prasību nodrošināšana. Tāpat sadarbībā ar Valsts darba inspekciju pārbaudīs un izvērtēs citu VNĪ veikto iepirkumu atbilstību darba drošības ievērošanai būvdarbu laikā, kā arī drošību citos VNĪ objektos. J. Reirs ir uzdevis VNĪ veikt neatliekamu un detalizētu faktu un procedūru pārbaudi ne tikai par notikušo drošības incidentu, bet arī par iespējamo nodokļu nenomaksu un cilvēku nodarbināšanu bez darba līguma. Ministrs uzskata, ka ir noteikti jāpārbauda, vai un kāda ir katra iesaistītā atbildība notikušajā un vai paustā informācija atbilst patiesībai.
“Traģiskais negadījums būvobjektā Smilšu ielā 1 ir atgādinājums industrijai un kontrolējošām iestādēm par problēmām, kuras ir steidzami jārisina. Mūsu gadījumā VNĪ kā pasūtītājam ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būtiskus būvnieku lēmumus un kontrolēt to godaprātu. Kā pirmo aicinām uzlabot situāciju valsts iepirkumu jomā, tā veicinot uzlabojumus visā būvniecības nozarē,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Citu starpā Publisko iepirkumu likums (PIL) paredz, ka būvniecības iepirkumos ir jāievēro saimnieciskā izdevīguma princips. Tomēr nereti ģenerāluzņēmēji zemākas cenas meklējumos pieļauj darba algas nodokļu “optimizāciju” un paviršības darba drošības noteikumu ievērošanā no apakšuzņēmēju puses, norāda VNĪ. Savukārt VNĪ kā pasūtītājam nav rīku, lai pārliecinātos, piemēram, par to, ka objektā strādājošie cilvēki ir nodarbināti likumā paredzētajā kārtībā.
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu pārvaldītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, arī no uzņēmējiem tiek prasīta valsts līdzekļu efektīva izmantošana un nodokļu nomaksa, tomēr mums nav iespējas paplašināt PIL normas, kas ļautu labāk kontrolēt būvnieku rīcību, tādēļ vienojāmies par sadarbību ar IUB un VID,” uzsver Vārna.
VNĪ kopā ar VID un IUB izveidos papildu priekšlikumus būvniecības pasūtījumu uzraudzības sistēmas pilnveidošanai. Ja būs nepieciešams, tikšot rosināts pieņemt arī atbilstošus labojumus normatīvajos aktos.
“Esam ieinteresēti iesaistīties risinājuma gatavošanā, kas nodrošinātu pilnīgāku apakšuzņēmēju uzraudzību un novērstu pelēkajā zonā strādājošu uzņēmumu piesaisti valsts pasūtījumus saņemošiem ģenerāluzņēmējiem,” teic IUB vadītāja Dace Gaile.
Atgādināsim, ka šā gada 3. novembrī stājās spēkā Ģenerālvienošanās būvniecības jomā, kas paredz minimālo mēnešalgu 780 eiro apmērā vai minimālo stundas likmi 4,67 eiro, tā būs obligāta no 2020. gada 4. maija. Ģenerālvienošanās noslēgšanas iniciatori bija biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, kas pērn pievērsa uzmanību ievērojamajam aplokšņu algu un neuzskaitīta darba laika īpatsvaram būvniecības nozarē. Jau toreiz tika uzsvērts, ka zemākās cenas princips var būt šķērslis godīgai algu izmaksai.
“Ir svarīgi, lai pasūtītāji gan būvniecības, gan jebkurā citā nozarē varētu tikt informēti, vai viņu nolīgtie dažādu darbu veicēji ir godprātīgi nodokļu maksātāji, un, saņemot negatīvu atzinumu, izdarīt secinājumus, vai ar tiem uzsākt vai turpināt līgumattiecības,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VNĪ patlaban īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus aptuveni 180 miljonu eiro vērtībā un strādā pie 25 jaunām projektu iecerēm. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID “Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu “ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
