Viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs akciju sabiedrība “Liepājas papīrs” valsts un pašvaldības iepirkumos nepiedalās, taču ir to darījis agrāk. Patlaban uzņēmums produkcijas pircējus atrod pats.
Sponsors vai deputāts – nepiedalies!
“Tam, ka vairs nepiedalāmies, ir dažādi iemesli,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. “Piemēram, agrāk esam mēģinājuši piedalīties pašvaldības iepirkumā kā viena no lielākajām kancelejas preču lieltirgotavām – apgādāt ar biroja precēm, papīru utt. Daļēji tā bija mūsu pašu produkcija, daļēji iepirkām ārzemēs. Taču uzrāvāmies uz nepatikšanām…”
“Nepatikšanas” bija saistītas ar to, ka a/s “Liepājas papīrs” savā pilsētā sponsorēja un joprojām sponsorē sieviešu basketbolu.
“Naudiņu bijām ieskaitījuši Liepājas sporta pārvaldei, un, tikko esam sponsorējuši, likums nosaka, ka desmit gadus nevaram piedalīties iepirkumā. To neviens mums nebija pateicis, un paši bijām palaiduši garām, tomēr tas uzreiz mums aizvēra pašvaldības iepirkumu durvis uz desmit gadiem”.
Vilnītis uzskata, ka tas nav gudri un šāda prasība ir pārspīlēta, jo iepirkumos taču ir izvērtēta vesela virkne kritēriju, pēc kuriem izvērtē pretendentus, sākot ar cenu un beidzot ar kvalitāti.
“No vienas puses mēs, labu gribot, palīdzam, lai pilsētā attīstās basketbols, no otras – liedzam sev iespēju piedalīties iepirkumos.”
Pēc desmit gadu ilgā “moratorija” “Liepājas papīrs” vēlreiz mēģinājis piedalīties pašvaldības iepirkumā.
“Taču trāpīju uz otra grābekļa…”
Piedalījušies iepirkumā uz biroja un kancelejas preču piegādi. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs tajā laikā jau bija ievēlēts Liepājas domē.
“Vienā no preču grupām mums pat bija labākā cena, bet tad no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmām vēstuli, ka ir interešu konflikts, un mani svītro ārā. Un kāpēc? Tāpēc, ka es esmu deputāts!”
Vilnītis saka, ka aizvien to nesaprot un viņam joprojām tas liekas muļķīgi.
“Gāju godīgi visu to ceļu. Nekad neko neesmu sarunājis vai kā citādi negodīgi rīkojies, bet vienā gadījumā biju pārkāpis likumu, gribēdams sponsorēt basketbolu, otrā – tāpēc, ka biju deputāts. Bet es kā deputāts taču nevadu domes Iepirkumu komisiju, neesmu arī tās loceklis, tātad nekādi nevaru ietekmēt komisijas lēmumus!”
Tieši tāda pati situācija bijusi citam Liepājas uzņēmējam – Ivaram Kesenfeldam, kurš arī tobrīd bija ievēlēts Liepājas domē.
“Tāda ir mana pieredze ar pašvaldības iepirkumiem. Tāpēc esam nolēmuši, ka netērēsim laiku un enerģiju.”
“Liepājas papīrs” gan palicis biroja un kancelejas preču piegādātājs virknei mazo pašvaldību, kuras šim mērķim netērē tik lielu naudu, tāpēc pietiek ar cenu aptauju.
“Viņiem ļoti patīk mūsu preču sortiments un iespējas, ko uzņēmuma veikals “Rūtiņa” piedāvā. Šīm pašvaldībām ir ērtāk atbraukt pie mums uz Liepāju, nekā gaidīt, vai kādi rīdzinieki pievedīs vai nepievedīs preci.”
Arī Vilnītis ar šādu kārtību ir ļoti apmierināts, un nealkst pēc pašvaldības vai valsts iepirkumiem.
Ar cenu nekaro
“Ar iepirkumiem nekad neko nevar zināt – tad tu uzvari, tad – zaudē, un nekad nevari plānot, cik cilvēku strādās, kāds būs tavs bizness. Nav stabilitātes.”
Tāpēc “Liepājas papīrs” savu produkciju pārdod tieši klientiem, brauc uz izstādēm, piedalās tirdzniecības misijās.
„Liepājas papīrs” piedalās arī “Rimi Baltija“ rīkotajos iepirkumu konkursos. Šis uzņēmums vispirms rīko tenderi, kurā ir noteiktas prasības, kas jāizpilda, izejot cauri vairākiem posmiem. Pirmais ir kvalitātes etaps, tur atsijā ļoti daudzus. Ja to iztur, tad nākamais ir tehniskā un tehnoloģiskā nodrošinājuma etaps, piemēram, „Procter & Gamble” interesē, cik mums ir iespiedmašīnu – ja ir mazāk par četrām piecām, tu nevari piedalīties konkursā, tevi atsijā nost. Kāpēc? Tāpēc, ka uzņēmums nepaļaujas uz šādu piegādātāju. Tev varbūt ir labākā cena, bet ir tikai viena vai divas iespiedmašīnas. Tas nozīmē, ka tās būs lielā mērā noslogotas, ieskaitot „Procter & Gamble” pasūtījumu, un, ja kaut kas notiek – salūzt vai kas cits, tu vairs nevari piegādāt produkciju, un viņi pakļauj sevi riskam. Līdz ar to uzņēmumam ir diezgan stingri nosacījumi, kas jāizpilda. Ja iztur šo otro etapu, kurā atkal ļoti daudzus atsijā, paliek pēdējais – cena un serviss jeb piegādes ātrumi.
Pēc šiem trīs atlases posmiem paliek divi vai trīs uzņēmumi, kurus tad „saliek ar ragiem kopā”, un viss beidzas ar to, ka tiešajā ēterā, parasti tas notiek Skype, notiek solīšana. „Procter & Gamble”, kur nupat piedalījāmies, tā ir starptautiska – bijām mēs no Latvijas, dalībnieks no Itālijas un dalībnieks no Polijas. Tad norisinās sacensība, kurš nositīs cenu. Mums ir bijusi laba cena, bet līdzīgas ir bijušas vēl diviem. Tiek paziņots, ka „šobrīd zemākā cena ir „Liepājas papīram”, pēc stundas zvana – „šobrīd zemākā cena ir itāliešu piegādātājiem”. Ko mēs darījām? Sapratām, ka zemāk nelaidīsim, jo ar tādu cenu, kādu bijām iedevuši, jau tā peļņa būtu ļoti niecīga. Tāpēc tajā brīdī mēs vairs tālāk negājām.”
Līdzīgi „Liepājas papīram” gājis arī pēdējā „Rimi Baltija” iepirkumu konkursā, kur uzvaru ieguva Jūrmalas kompānija.
„Mēs nekad nekarojam ar cenu,” saka Vilnītis. „Mūsu cena ir laba, bet tikko aiziet karš ar cenu, mēs nepiedalāmies.”
„Liepājas papīrs” var to atļauties, uzsver uzņēmējs.
„Mums ir citi principi. Ar ko tad tu uzvari tādos iepirkumos kā „Rimi Baltija”, „Procter & Gamble”, un es varētu saukt vēl kompānijas! Pēc tam, kad bijām uzvarējuši vienā „Rimi Baltija” iepirkumā un nostrādājuši divus gadus, es paskatījos kopsavilkumu – visas piegādes, visus izdevumus un ienākumus – man ir mīnusi! Es faktiski esmu piemaksājis. Tad es sapratu, ka tas nav to vērts. Labāk, lai nav tie apjomi, un man ir brīva jauda, ko es varu virzīt citam klientam.”
Izvēlas klientus, kas novērtē kvalitāti
“Visādiem grābekļiem ir kāpts virsū, tagad esam kļuvuši gudri”, pajoko Vilnītis.
„Mums ir noteikta cena, ja jūs mūs saliekat ar pierēm kopā, un mēs neizturam – okey, lai iet citi. Un parasti tas beidzas ar to, ka, piemēram, „Rimi” zvana atpakaļ: nu lūdzu, lūdzu, samaziniet par 8%, jūs būsiet uzvarētāji – viņiem ļoti patika apkalpošana, kvalitāte, ko mēs nodrošinājām, bet mēs sakām: nē, mēs nevaram. Diemžēl viņiem tomēr ir tas nosacījums, ka cenai jābūt zemākajai”.
Tomēr ne visiem uzņēmumiem galvenais ir zemākā cena. Kā piemēru Vilnītis min „Orkla” grupas uzņēmumus, Eiropā tādu ir vairāk nekā 140, tajā skaitā ir arī kādreizējā „Spilva”, „Laima”, „Uzvara” un „Staburadze”.
„Liels koncerns. Liela grupa. Viņiem cena ir svarīga, bet cena nav noteicošā, viņi nekad neņem zemāko. Viņiem daudz svarīgāk, kādi ir standarti, kādi ir darba drošības nosacījumi uzņēmumā – viņi paši brauc inspicēt, nepietiek ar to, ka man ir ISO standarts, viņu standarts ir vēl augstāks! Tikai tad, ja atbilsti viņu prasībām, vari piedalīties iepirkumos.”
Vilnītis uzsver, ka viņam ir svarīgi tieši šādi klienti – kuriem cena ir svarīga, taču nav noteicošā, nevis, kā iepriekš minētie, kuri „nospiež tevi uz ceļiem, un tad nu strādā”.
Tas uzņēmējam nav pieņemami, jo tādā gadījumā viņš ir spiests maksāt zemas algas, uzņēmums nevar attīstīties, iegādāties jaunās tehnoloģijas u.tml.
Šobrīd „Liepājas papīrs” spēj nodrošināt vidējo algu virs 1000 eiro. Pat Rīgā ir daudzi nozares uzņēmumi, kuros vidējā alga ir zemāka, uzsver Vilnītis.
„To mēs varam atļauties tikai tāpēc, ka ir tādi klienti, kas novērtē kvalitāti, servisu, to, ka pie mums cehos var ieiet tikai darba apģērbā”.
„Liepājas papīra” vieni no lielākajiem klientiem ir pārtikas industrijas uzņēmumi, kuriem ārkārtīgi svarīgi, ka uzņēmumā tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi – mitrums, temperatūra, tīrība utt., lai uzlīme, kas te tiek ražota, atbilstu visaugstākajām higiēnas prasībām.
„Liepājas papīram” ir ISO sertifākts videi un kvalitātei, ko uzņēmuma vadītājs sauc par „iztikas minimumu”. Nākamgad plānots ieviest arī energoefektivitātes standartu, jo to par visai būtisku uzskata uzņēmuma Vācijas klienti.
„Vēl ir „smagais” standarts – pārtikas – ko mēs pagaidām kā standartu neieviešam, jo tas nav obligāts, bet mēs ejam uz to. Ir dušas, darba apģērbi, bet pagaidām nav dezinfekcijas līdzekļu – bahilas, roku mazgāšanas u.tml.”
Tas darām farmaceitisko uzņēmumu dēļ, kas arī veido vienu lielu „Liepājas papīra” klientu grupu, kurai arī ir savas specifiskas prasības – piemēram, lai viena iespiedmašīna drukātu tikai viena veida etiķetes.
„Mēs ieguldām naudu cilvēkos, tehnoloģijās un visos darba apstākļos. Ļoti strādājam uz savu spēju un standartu paaugstināšanu, bet nekarojam par zemāko cenu, kas ir galvenā valsts un pašvaldības iepirkumos, kur ļoti maz izmanto saimnieciskā izdevīguma principu, kas it kā ir ieviests, taču neviens īsti nezina, kas tas ir.”
Runājot par konkurenci, Vilnītis saka: tāda ir, taču mēs noteikti esam stiprākie gan kvalitātē, gan iekārtu un tehnoloģiju nodrošinājumā.
„Liepājas papīra” spējas ir novērtējuši arī alkohola ražotāji, kas ir otra lielākā klientu daļa aiz pārtikas ražotājiem. Turklāt šie klienti ir visā Eiropā – Vācijā, Francijā, Spānijā, arī Jamaikā, Krievijā, Gruzijā. Tāpat 99% Latvijas kompāniju strādā tieši ar Liepājas uzņēmumu. Viens no uzņēmumiem, kas izmanto citas tipogrāfijas pakalpojumus, ir „Latvijas balzāms”, bet – „lai „Latvijas balzāms” iet savu ceļu, viņiem ir savs redzējums un savi iemesli”.
Arī iepērkot, cena nav galvenais
“Arī iepērkot pašiem nepieciešamos materiālus „Liepājas papīrā” rīkojas līdzīgi – pirmajā vietā ir kvalitāte, ” saka valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmums iepērk pašlīmējošo laminātu. Vēl pirms gadiem pieciem uzņēmums to ražoja pats, bet tad izlēma pārdot iekārtas somiem. Kāpēc?
„Mums galvenais ir drukāšana, un mēs nevaram konkurēt ar pasaules ražotājiem arī materiālu ražošanā, jo tur tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.”
„Liepājas papīram” ir divi lieli piegādātāji – viens no tiem ir milzīgs Somijas koncerns „UPM”, otrs pieder amerikāņiem, un abi ir nozares lielākie konkurējušie uzņēmumi pasaulē. Vienam ir labāka kvalitāte vienai materiālu grupai, otram – citai, cenas abiem ir līdzīgas.
“Arī mums ļoti svarīga ir kvalitāte, svarīgi, kā reaģē uz brāķi, jo arī lielie koncerni saražo brāķi, turklāt bieži, gandrīz katru mēnesi, – vai risina problēmu, kompensē brāķi vai pasaka: mēs neko nezinām, jūs jau lēti pirkāt, tās ir jūsu problēmas,” – tā Vilnītis.
Uzziņa
A/s „Liepājas papīrs”
- nodibināta 1993. gadā, bet darbības vēsture ir krietni senāka – vairāk kā 115 gadu;
- viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs;
- pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu – dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam. Iespējams izmantot šādas iespiedtehnoloģijas: fleksogrāfija, sietspiede, digitālā druka, folijspiede, reljefspiede;
- eksports ir uzņēmuma prioritāte, un tā apjoms pārsniedz vairāk nekā 50% no ražotās produkcijas. Uzņēmuma galvenās partnervalstis eksportā ir Lietuva, Igaunija, Skandināvijas valstis, Vācija, Kazahstāna, Polija, Ungārija, Krievija, Baltkrievija un citas valstis. Paralēli uzņēmums ir uzsācis eksportu uz jauniem tirgiem Jamaikā un Meksikā. Uzņēmumam ir pārstāvniecība Krievijā, Maskavā.
- šogad uzņēmums veiksmīgi pārsertificējies un saņēmis akreditētus atbilstības sertifikātus ISO 9001 un ISO 14001.
- Divus gadus pēc kārtas – 2016. gadā un 2017. gadā saņemta VID Pateicība.
Darbības rādītāji:
- apgrozījums 2016. gadā – 6,63 milj. eiro,
- peļņa 2016.gadā – 0,27 milj.eiro,
- rentabilitāte – 4,1%,
- darbinieku skaits – 102.
TEKSTS un FOTO: SARMĪTE PUJĒNA
