Viļakas novads augšupejošā attīstībā

Ilva Lapiņa, 27/11/2019

Post image for Viļakas novads augšupejošā attīstībā

Viļakas novada attīstību nevar nepamanīt. Lai sakārtotu infrastruktūru, ēkas, atbalstītu uzņēmējus, tiek izmantots gan pašvaldības, gan valsts, gan Eiropas atbalsta programmu finansējums. Īpaši pamanāms ir devums lauku ceļu un pilsētas ielu remontiem. Daudzviet tie jau pabeigti, vēl citur gaida savu kārtu. Visam pamatā bijuši un ir arī iepirkumi. Kā tajos veicies, saruna ar Viļakas novada domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāju un iepirkumu komisijas sekretāri Daci Dzērvi.


– Vai tā ir kāda īpaša ceļu programma jeb iespēja startēt Eiropas Savienības atbalsta projektos?
– Pašvaldības ceļu remontdarbu aktivitāte sākās 2014. gadā, kad izsludinājām pirmos iepirkumus par Viļakas pilsētas Dzirnavu, Tautas, Baznīcas, Eržepoles, Pils, Liepnas un Ostratu ielas posmu atjaunošanu. 2015. gadā turpinājās remontdarbi Viļakas pilsētas Tautas, Sporta, Baznīcas un Garnizona ielās, tika veikti Viļakas pilsētas autoostas laukuma pārbūves darbi, kā arī atjaunoti divi ielu posmi Šķilbēnu pagasta administratīvajā centrā un gājēju ietve Medņevas pagasta administratīvajā centrā. 2016. gadā atjaunoja četrus Viļakas pilsētas ielu posmus, 2017. gadā – gājēju ietvi Žīguru pagasta administratīvajā centrā, divu ielu posmus Medņevas pagasta administratīvajā centrā, viena ceļa segumu Šķilbēnu pagastā un izremontēja desmit ielu posmus Viļakas pilsētā. 2018. gadā – izremontēti seši ielu posmi Viļakas pilsētā un uzklāts bruģis gājēju celiņam uz Viļakas ezera pludmali. Šogad tika noasfaltēts Viļakas pilsētas tirgus laukums un izremontēti divi ielu posmi, kā arī pārbūvēti ceļi Šķilbēnu, Medņevas, Vecumu un Susāju pagasta lauku teritorijās.
Viļakas pilsētas ielas nebija remontētas jau gadu desmitiem, skats bija kļuvis nepievilcīgs un pat nožēlojams, arī pilsētas iedzīvotāji uz to pastāvīgi norādīja. Tādēļ pašvaldība nolēma sākt pakāpenisku Viļakas pilsētas ielu un gājēju celiņu atjaunošanu, kā arī iespēju robežās veikt ceļu remontdarbus pagastu teritorijās.
Viļakas pilsētas ielu sakārtošanai tiek izmantots pašvaldības budžets un Valsts kases aizņēmumi, savukārt pagastu teritoriju ceļiem piesaistām Eiropas Savienības finansējumu no dažādām ERAF un ELFLA fondu programmām. Pašreiz tiek realizēti ceļu infrastruktūras projekti ERAF darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajam atbalsta mērķim “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un ELFLA Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākums “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”.

– Kādā sanāksmē Latgales pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ceļi ir jāsakārto neatkarīgi no reģionālās reformas īstenošanai izvirzītajām prasībām. Varbūt viļakieši, 2021. gada vēlēšanām gatavojoties, ieies vēsturē ar pilnībā braukšanas kārtībā esošiem kvalitatīviem ceļiem?
– Laba ceļu infrastruktūra ir nepieciešama gan uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībai, gan investoru piesaistei, kas vienlaikus palīdz attīstīties arī novadam kopumā un padara lauku teritorijas un pilsētu vizuāli pievilcīgāku.
Pašvaldības kopējais ceļu un ielu tīkla garums ir 295,552 km. Šogad, piemēram, pārbūvētā Šķilbēnu pagasta ceļa “Plešova–Siševa” (4,27 km) būvdarbu izmaksas sastādīja vairāk nekā 312 tūkstošus eiro ar PVN, bet papildus vēl šī ceļa būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas vairāk nekā 11 tūkstošus eiro. Vidējā summa ceļa viena kilometra remontdarbiem nav maza, bet ceļu segumi pastāvīgi nolietojas un ir nepieciešami līdzekļi arī to ikdienas uzturēšanai. Tādēļ pilnībā visu ceļu sakārtošana diez vai kādreiz varētu būt iespējama.

– Cik kopumā finansējuma jau izlietots un cik vēl paredzēts ceļu sakopšanai? Jūs tikko esat izsludinājuši arī kārtējo konkursu ceļa “Upīte–Nikolajevka” pārbūvei. Vai šogad tiks sagatavots un izsludināts vēl kāds?
– Kopš iesākti regulāri pašvaldības ceļu sakārtošanas būvdarbi, laikā no 2014. līdz 2019. gadam pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstībā ir ieguldīti gandrīz piecarpus miljoni eiro. Precīzāk – 4 492 402,28 eiro bez PVN. Šī summa attiecas tikai uz būvdarbiem, tajā nav ierēķinātas būvprojektu tehniskās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas.
Ceļa “Upīte–Nikolajevka” pārbūve tiks realizēta nākamgad par vismaz 32 tūkstošiem eiro. Vēl tiek plānots izsludināt iepirkumus par dubultās virsmas apstrādi Viļakas pilsētas Jāņu un Pļavu ielām – plānotā summa ap 60 tūkstošiem eiro, asfaltbetona ceļa seguma izbūvei Viļakas novada Vecumu pagasta Borisovā – plānotā summa ap 117 tūkstošiem eiro un piebraucamā ceļa un izkraušanas laukuma izbūvei Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Šķilbanu ciemā par vairāk nekā 230 tūkstošiem eiro. Visam vēl klāt būs arī PVN.

– Uzbūvēt ceļu nav tik vienkārši. Kā sagatavojat tehnisko specifikāciju, vai jums ir palīgi – speciālisti šajā nozarē?
– Pirms ceļu būvdarbu veikšanas katram ceļam tiek sagatavota tehniskā dokumentācija vai izstrādāts būvprojekts. To dara sertificēti ceļu projektētāji, kuri sastāda arī kontroltāmi, ko izmantojam iepirkumos.

– Miljonu projekti šie, protams, nav, tomēr dažu ceļa posmu atjaunošanai summas diezgan iespaidīgas. Cik ieinteresēti ir ceļu būvnieki piedalīties iepirkuma konkursā, jo diemžēl nav noslēpums, ka viņi labāk izvēlas startēt ļoti lielajos piedāvājumos.
– Vidēji katrā iepirkumā piedalās 3–5 būvuzņēmumi. Konkurence nav liela, tomēr tā ir pietiekama, lai neveidotos nepamatots būvdarbu cenu pieaugums.
Turklāt par iepirkumiem, kuru plānotā līgumcena bija simtos tūkstošu, interese nebija lielāka kā par iepirkumiem, kuru plānotā līgumcena ir desmitos tūkstošu.

– Vai uzvarējušie uzņēmumi ir Viļakas pusē ar savu darbu jau pazīstami?
– Ir būvuzņēmumi, kuri ievērojuši, ka Viļakas pašvaldība regulāri sludina ceļu būvdarbu iepirkumus, tādēļ pastāvīgi tiem seko un piedalās gandrīz visos ceļu iepirkumos.
Viļakas pašvaldības ceļu būvdarbus ir veikuši dažādi uzņēmēji, tādēļ pēc līguma izpildes par katru no tiem izveidojies arī zināms priekšstats: ir uzņēmēji, kurus labprātāk neredzētu piedalāmies, jo, ja tie uzvar, jau iepriekš skaidrs, ka problēmas būs it visā – ar kvalitāti, izpildes termiņu, komunikāciju, prasībām un pretenzijām par papildu darbiem, finansēšanu, būvprojekta kvalitāti, būvuzrauga kompetenci utt. Savukārt ir uzņēmēji, par kuriem vienmēr esam droši, ka projekts tiks realizēts bez aizķeršanās.

– Vai iepirkumu procedūrā izvēlaties saimnieciski izdevīgāko jeb lētāko piedāvājumu?
– Ja jautājums ir par būvdarbu iepirkumiem, tad – jā, pēc būtības gan “mazajos” iepirkumos, gan iepirkumu procedūrās kritērijs vienmēr ir zemākā cena, tomēr, kā mums norādīja CFLA, – iepirkuma procedūras nolikumā nav korekti norādīt izvērtēšanas kritēriju “viszemākā cena”. Tad saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 51. panta pirmo daļu pasūtītājs piešķir iepirkuma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru cita starpā var noteikt, ņemot vērā zemāko cenu. Tādēļ kritēriju “viszemākā cena” piemērojam tikai “mazajos” iepirkumos, bet atklāta konkursa nolikumā rakstām, ka izvēlamies saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kuru nosaka, izmantojot cenu.

– Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties iepirkumu konkursa uzvarētāju?
– Būvdarbu iepirkumos, kā jau teicu, izmantojam kritēriju “cena”, iepirkumos par regulārām preču piegādēm būtiski ir kritēriji piedāvātajai preces “cenas atlaidei” un “attālumam” līdz tuvākajai preces saņemšanas vai transportēšanas vietai. Ir preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti jāpiemēro Zaļā iepirkuma prasības un kritēriji.

– Vai uzvarētāja apstrīdēšana arī notiek?
– Būvdarbu iepirkumos uzvarētāji nav apstrīdēti kopš 2009. gada. Mūsu iepirkumu summas acīmredzot nav tik pievilcīgas, lai par tām strīdētos.

– Pirms izsludināt ceļu būves iepirkumu, vai notiek arī sarunu procedūra ar iespējamiem darba veicējiem?
– Nē, šāda prakse netiek piemērota, tādēļ grūti spriest par sarunas procedūru lietderību.

– Kur tiek izsludināti iepirkumu konkursi, un kā notiek pretendentu pieteikšanās? Vai viņi vēl sūta arī vēstules, ko atver noteiktā laikā, jeb tiek izmantota EIS? Kā vispār vērtējat EIS, jo ir dzirdēts, ka tai dažreiz neizdodoties pievienoties savlaicīgi? Kas tādā gadījumā notiek?
– Pašvaldībām un to iestādēm no šā gada janvāra visi iepirkumi ir tikai EIS. Pretendenti arī acīmredzot ir labi informēti, jo pēc likumā noteiktā termiņa iestāšanās pieteikumi tiek iesniegti tikai elektroniski un vēstuļu sūtījumu veidā nav nākuši.
Tehniskas problēmas ar pievienošanos EIS Iepirkumu komisijai nav bijušas, lielākā problēma ir – neaizmirst piedāvājumus vispār atvērt. Agrāk uz atvēršanas sanāksmi komisijai bija jāsanāk, bet tagad tādas nepieciešamības nav – reģistrēšanās un atvēršana notiek, katram esot pie sava datora. Mums ir bijušas reizes, kad gandrīz palaižam garām atvēršanas laiku, jo, atrodoties savā darba vietā, neviens jau nesēž un neuzmana pulksteni. Visi turpina veikt savus darba pienākumus, tāpēc atvēršanas laiks var viegli paslīdēt garām. Kaut arī no EIS atnāk atgādinājums par atvēršanas sanāksmi, tas nav īsi pirms sēdes.
Pasūtītāja rīcība, ja neizdodas pievienoties sistēmai, ir noteikta IUB Skaidrojumā par pasūtītāja rīcību gadījumos, kad e-konkursu sistēmas darbības traucējumu dēļ nav iespējams iesniegt pieteikumus vai piedāvājumus, kā arī kad elektroniski iesniegtu pieteikumu un piedāvājumu atvēršanas sanāksmes laikā rodas tehnoloģiski ierobežojumi vai tehniskas problēmas, – šajā gadījumā piedāvājumu atvēršanas sanāksme tiek pārcelta uz citu laiku.

– Vai ceļu būves iepirkumos var piemērot arī Zaļā iepirkuma noteikumus?
– Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus ir iespējams piemērot visu veidu iepirkumiem. Ceļu būvēm tos var noteikt, sākot ar būvprojektētāja izvēli un beidzot ar kritērijiem uzbūvēta ceļa uzturēšanai un ekspluatācijai. Attiecībā uz ceļa būvēm tā var būt, piemēram, prasība par zema trokšņa segumu, ceļa seguma ilgizturības raksturlielumiem, reciklēta satura izmantošanu vai citas prasības.

– Kas piesakās konkursos? Vai tās ir vietējās firmas, no tālākām Latvijas vietām vai varbūt pat no citām ES valstīm?
– Tieši Viļakas novadā nav uzņēmēju, kas nodarbotos ar ceļu būvdarbiem. Mums piesakās Latgales reģiona būvnieki no Balvu, Rēzeknes, Daugavpils novadiem, vēl piedāvājumus iesniedz Jēkabpils, Gulbenes un Rīgas būvfirmas. Pieteikumi no ES valstu firmām gan nav bijuši.

– Vai ir vērojama sezonalitāte? Piemēram, ja darbi veicami vasarā, tad iepirkumā piedalās viens vai pat neviens pretendents. Ja ziemā – tad pēkšņi strādāt vēlas daudzi.
– Jā, tam varētu piekrist, ka ziemas un pavasara sākumā ar būvdarbu iepirkumiem veicas daudz labāk. Vasarā mums nereti jāizsludina daži iepirkumi uz papilddarbiem, kad veicamo būvdarbu laikā atklājas, ka objektā vēl ir darāmi citi darbi. Uz šiem papildu darbiem parasti ir tikai viens piedāvājums – no tās pašas firmas, kura jau objektā strādā.
Tomēr nav jau tā, ka būvniekiem vasarā par iepirkumiem nebūtu intereses. Pēc viņu teiktā, būvniecības aktīvākajā periodā uzņēmēji ir tik noslogoti, ka tiem neatliek laika kvalitatīva piedāvājuma sagatavošanai. Visdarbietilpīgākais ir tieši finanšu piedāvājuma sagatavošana, bet pirms tam vēl rūpīgi jāizpēta būvprojekts.

– Vai plānojat izsludināt iepirkuma konkursu arī projektam “GREENWAYS RIGA–PSKOV” (“Zaļie ceļi Rīga–Pleskava”)? Cik liels posms un kur jāveido Viļakas novadā?
– Projekta “GREENWAYS RIGA–PSKOV” realizācija Viļakas novadā iesākas Kupravas pagastā un noslēdzas Vecumu pagastā. Zaļā ceļa posms “Žīguri–Borisova–Vecumi–Vientuļi” virzīsies pa neizmantoto dzelzceļa līniju aptuveni 30 km garumā. Posms tiks attīrīts no apaugumiem, marķēts ar 50 Zaļā ceļa zīmes stabiņiem, izveidota viena atpūtas vieta un izvietoti trīs informatīvie stendi. Zaļā ceļa izveidei iepirkums netiks sludināts, jo plānotās izmaksas nesasniedz iepirkuma slieksni. Ir tikai viens “mazais iepirkums”, kas ir jau izsludināts, – ēkas rekonstrukcijai Viļakas pilsētā. Tā paredzēta kā darbnīca Zaļā ceļa velosipēdistiem, kur nākotnē būs iespējams veikt velosipēdu tehnisko apkopi vai iznomāt velosipēdus. Vēl paredzēts veikt 7 tirgus izpētes dažādu aktivitāšu veikšanai.

– Pārskatot IUB mājaslapā un EIS publicēto, Viļakas novada domei ir ļoti bagātīgs iepirkumu klāsts. Vai ar visiem sekmējies bez problēmām vai bijis kāds arī jāpārtrauc? Tāpat, vai notikusi konkursu uzvarētāju apstrīdēšana?
– Pēdējo reizi esam apstrīdēti 2013. gadā saistībā ar ekskavatora piegādes iepirkumu. Ir ne mazums iepirkumu, ar kuriem sokas diezgan grūti, bet līdz apstrīdēšanai cenšamies nenonākt. Ja jūtam, ka situācija kļūst problemātiska, tas ir, no pretendentu puses ir daudz pretenziju un aizrādījumu, labāk iepirkumu pārtraucam un veicam attiecīgas izmaiņas nekā pusgadu tērējam laiku, rakstot IUB paskaidrojumus, strīdoties un katrs mēģinot pierādīt savu taisnību, bet iepirkums tikmēr paliek “iesaldēts”.
Reti, bet tomēr ir arī tādi iepirkumi, ar kuriem nonākam kā apburtajā lokā – “kad neiet, tad neiet”. Nākas pārtraukt un sludināt atkārtoti pat 3–4 reizes, un katrreiz pārtraukšanai ir kāds cits iemesls. Pieredze rāda, ka, nonākot ar šādiem iepirkumiem pie rezultāta – līguma noslēgšanas, arī pati līguma izpilde rit problemātiski.

– Tagad, lūdzu, gribētu jūsu vērtējumu un atziņas iepirkumu sistēmai kā tādai!
– Tā kā es Iepirkumu komisijā veicu sekretāra funkcijas, tieši man jābūt visaktīvākajai EIS lietotājai. Attiecībā uz EIS esmu spējusi saskatīt tikai vienu vispārēji pozitīvu iezīmi – pretendenti vairs nevar “mest šaubu ēnu” uz pasūtītāju, ka pēc iepirkuma piedāvājumu atvēršanas pastāv iespēja, ka kaut kas tiek mainīts, papildināts vai labots kādā no iesniegtajiem piedāvājumiem. Diemžēl nekādus citus ieguvumus man nav izdevies saskatīt.
EIS ir sarežģīta, daudzfunkcionāla un ļoti apjomīga sistēma, kura ir izveidota tā, lai tajā darbotos vesela komanda, pastāvot funkciju dalīšanai starp komandas locekļiem. Tātad katrs šauri apgūst savu funkciju, izpilda to un nodod to tālāk nākamajam. Domāju, ka lielajās pašvaldībās tā varētu būt, savukārt mums ne tuvu nav tik daudz administratīvo resursu un finansējuma, lai izveidotu un uzturētu atsevišķu iepirkumu nodaļu, kas ikdienā strādā tikai ar EIS. Mums pat nav iepirkumu speciālista. Visus iepirkumus veic Iepirkumu komisijas locekļi, kuriem komisijas darbs ir kā papilddarbs pie pamatdarba. Pirms pāriešanas uz EIS es spēju izsludināt pa trīs “mazajiem iepirkumiem” dienā, bet tagad vienam “mazajam” iepirkumam jāpatērē vismaz divas dienas. Darbošanās ar EIS ir bezgala laikietilpīga, kur visa apjomīgā iepirkuma darba vides izveide ir uz viena cilvēka – komisijas sekretāra – pleciem. EIS ir publicēts ļoti daudz skaidrojumu, instrukciju un video apmācību, bet man pietrūkst laika tam visam iziet cauri, un es arī nespēju tik daudz informācijas vienlaikus atcerēties! Jau tas vien, ka EIS bija nepieciešams savietot tik daudz skaidrojošas informācijas, liecina par to, ka šī sistēma pati par sevi ir izveidota pārāk sarežģīta.
Tāpat man joprojām nav saprotams jēdzienu “iepirkuma dokumentu publiska pieejamība” un “personas datu aizsardzība” savienojamība. Seminārā par datu aizsardzību mums teica, ka vienmēr jāatceras – aiz katras amatpersonas vai juridiskas personas vienlaikus stāv fiziska persona. EIS toties paredzēts, ka iepirkuma dokumenti tiek ievietoti sistēmā un publiskoti. Domes lēmumā par komisijas izveidi ir norādīti komisijas locekļu personu kodi, protokolos, līgumos – komisijas locekļu un līdzēju paraksti. Tie visi ir personu dati. Te atkal ir nepieciešams laiks, lai pirms ievietošanas sistēmā visos dokumentos personu datus padarītu nepieejamus.
Un kas ir jādara ar tiem apjomīgajiem būvprojektiem, kurus pievienojam iepirkumiem, bet tajos ir n-tie saskaņojumu paraksti, tostarp arī fizisku personu paraksti?
Tad vēl – man nav bijusi izdevība praksē noskaidrot, cik funkcionāla ir “opcija”, kur visus iepirkuma dokumentus pa tiešo no EIS var nosūtīt kontrolējošai institūcijai. To, ka var nosūtīt, šaubu nav, bet vai dokumenti, kas sistēmā savietoti bez parakstiem, personu kodiem un citiem datiem, kontrolējošai institūcijai būs derīgi? Vai nebūs tā, ka visus dokumentus nāksies atkārtoti skenēt un sūtīt e-pastā?
Un kur nu vēl tā bezgalīgā “skraidīšana” turp atpakaļ no EIS uz IUB PVS, lai nopublicētu iepirkuma paziņojumu: sagatavoju publikāciju EIS ➝ nosūtu uz PVS ➝ ielogojos PVS un papildinu publikāciju ➝ nosūtu uz IUB ➝ e-pastā saņemu atbildi no IUB: “apstiprināts” vai “veiciet labojumus” ➝ ielogojos PVS un veicu labojumus ➝ nosūtu uz IUB ➝ saņemu e-pastā atbildi: “apstiprināts un pārliecinieties, vai ir publicēts EIS” ➝ ielogojos EIS un, ja nav publicēts (un tā arī ir gadījies), publicēju manuāli.
Tā ir tikai daļa no manām atziņām par EIS…

– Kurš Viļakas novadā pēdējā laikā ir bijis finansiāli visapjomīgākais iepirkums? Vai Viļakas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūve un modernizācija?
– Jā, Viļakas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūve un modernizācija ir ne tikai pēdējā laika finansiāli visapjomīgākais iepirkums, bet finansiāli visapjomīgākais projekts novada pastāvēšanas laikā. Tās izmaksas sastādīja vairāk nekā 621 tūkstoti eiro bez PVN.

– Ģimnāzijas ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Vai tas nozīmēja kādus sarežģījumus iepirkumā jeb īpašus noteikumus?
– Mums bija jāveic daži saskaņojumi ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi pirms būvdarbu uzsākšanas un arī būvdarbu norises laikā, tomēr sarežģījumu kā tādu ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi nebija.

– Viļakā ir prakse pirms projektu īstenošanas organizēt iedzīvotāju sapulces, lai informētu gan par plānotajiem darbiem, gan uzklausītu ieteikumus. Vai tādas tikšanās atstāj kādu iespaidu arī uz iepirkumiem?
– Šādas tikšanās palīdz noskaidrot iedzīvotāju, sevišķi uzņēmēju, viedokli, kurās novada teritorijās pirmkārt būtu nepieciešams ieguldīt projektos iegūstamo finansējumu. Piemēram, iedzīvotāji nobalso, par kuru ceļu remontdarbiem tiks gatavoti ES projektu pieteikumi.

– Vai Viļakas novadā joprojām ir vienota kārtība visām pašvaldības pakļautībā esošajām iestādēm un pagastu pārvaldēm attiecībā uz iepirkumu organizēšanu, nodalīts, kādus iepirkumus veiks centralizēti, kādus konkrēta iestāde vai pagasta pārvalde uz vietas?
– Pašvaldībai ir izstrādāta iepirkumu kārtība, kas ļauj “mazos” iepirkumus veikt iestādēm patstāvīgi, bet, tā kā šobrīd visi iepirkumi ir EIS, es nezinu, vai visās iestādēs atradīsies cilvēks, kurš būs gatavs papildus apgūt un strādāt EIS.

Teksts: ILVA LAPIŅA
Foto no novada domes arhīva

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: