Ventspilij “zaļā” Mūzikas vidusskola

DZINTRA ŠVARCBAHA, 29/08/2018

Post image for Ventspilij “zaļā” Mūzikas vidusskola

Žurnāls “Iepirkumi” turpina iepazīties ar Iepirkumu gada balvas 2017 laureātiem. Nominācijā “Gada zaļākais iepirkums” apbalvojumu saņēma Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” ar projektu “Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcijas izbūve”. Projekta kopējās izmaksas ir 25 630 451 eiro, tostarp Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums un Programmas „Izaugsme un nodarbinātība” finansējums. Par darbu pie šī projekta žurnālam stāsta Ventspils “Komunālās pārvaldes” Investīciju daļas vadītājs Raido Blumbergs.

Darbi jau finiša taisnē

Augusta sākumā noslēgusies topošās Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcijas izbūve. Patlaban ēkas ārpusē veic siltumizolācijas ierīkošanas darbus norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbus, piemēram, laukumu bruģēšanu, apzaļumošanu aprīkojuma uzstādīšanai, lai jau 2019. gada pirmajā ceturksnī ēku varētu nodot ekspluatācijā. “Patlaban ēkas iekšpusē veic visu inženierkomunikāciju ierīkošanu. Lielās zāles skatuves pacēlāji jeb mašinērija ir samontēta, notiek tās ieregulēšanas un testēšanas darbi. Mazajā zālē ir samontēta daļa apgaismojumu un prožektoru, kā arī daļa akustisko vairogu. Koncertzāles telpās izvietos īpašu instrumentu – manuālās akustiskās ērģeles, kas top Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau”,” aizrautīgi stāsta Raido Blumbergs. Patlaban būvobjektā nodarbināti vidēji 100 būvstrādnieku. Ēkas kopējā platība ir 6883 m2, no tiem 76% ēkas paredzēts skolas vajadzībām, bet 24% – komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas būvniecību Ventspils Lielā laukuma dienvidu daļā sāka 2017. gada februārī, to iecerēts pabeigt divos gados. “Kopumā atklātajā konkursā „Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecība Lielajā laukumā, Ventspilī” (Identifikācijas Nr. KP 2016/091A) piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, no tiem visi pretendenti atbilda iepirkumā minētajām prasībām, tomēr viszemāko līgumcenu piedāvāja Pretendents Pilnsabiedrība „Merks – Ostas celtnieks””, stāsta R.Blumbergs. Interesenti celtniecības gaitai var sekot arī interneta tiešraidē: https://www.ventspils.lv/lat/muzikas_skolas_celtniciba/video/

Ēka ar zemu enerģijas patēriņu

“Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju ēka būs unikāla ar tajā pielietotajiem inovatīvajiem tehniskajiem risinājumiem, kas nodrošinās zemu enerģijas patēriņu,” skaidro R. Blumbergs: “Jau gatavojot projektu zinājām, ka vēlamies jaunas paaudzes ēku, kas būs ilgtspējīga ekspluatācijā un ar minimālā apmērā radītām siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām. Tāpat būvniecības procesā izmantoti ilgtspējīgi lokāli ražotie materiāli, kā, piemēram, betona konstrukcijas un pamatņu materiāli, kurās izmantotas vietējās izcelsmes grants un šķembas no tuvējā karjera, cements, sausās būves elementi kā ģipškartons un citi lokāli ražotie materiāli.” Pavisam ēkā ietverti 13 kompleksi zema patēriņa ēkas tehnoloģiskie pasākumi, kas paredz: augstas efektivitātes enerģijas atgūšanu ventilācijas sistēmās; decentralizētu ventilāciju un hibrīdventilāciju; augstu ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās efektivitātes līmeni; augstas veiktspējas logus un pilnvērtīgu dienas gaismas izmantošanu; inteliģentās kontroles, klimata un laika sistēmas ieviešanu; gaismas un klimata vadības sistēmu; enerģijas uzskaites sistēmu un siltumsūkņu sistēmu; “Gatavojot šo būvprojektu, nonācām pie secinājuma, ka ēka būtībā atbildīs “pasīvās mājas” kritērijiem. Piemēram, ar gaisa siltumenerģijas rekuperāciju, izmantojot rotora tipa siltummaiņus, varēs atgūt līdz pat 85% no kopējā gaisa piesildīšanai nepieciešamā siltumenerģijas patēriņa. Tāpat kā viens no ēkas energoresursiem siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām tiks izmantota atjaunojamo energoresursu enerģija, ko iegūs no zemes dzīlēm ar ģeotermālā siltumsūkņa palīdzību. Siltumsūkņa izmantošana nodrošinās ne tikai lētu un ilgtspējīgu siltumenerģijas veidu ēkas siltumapgādei, bet arī dos iespēju vasaras periodā zemes dzīļu enerģiju ilgtspējīgā veidā lietot telpu dzesēšanai,” projekta nianses atklāj R. Blumbergs. Viņš saskata vairākus ieguvumus zaļajā iepirkumā būvniecības nozarē, kas ļauj valsts un pašvaldību iestādēm iepirkt pakalpojumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt ilgtspējīgu projektu attīstību. Tāpat viņš atzinīgi vērtē vietējo tirgus spēlētāju piedāvājumus un apstiprina, ka projekta īstenošanas gaitā nekādu domstarpību par attīstītāja veiktajiem risinājumiem nav bijis.

Izaicinājumiem pilns projekts

Raido Blumbergs teic, ka viss projekts jau no paša sākuma bijis un aizvien turpina būt izaicinājums tāpēc, ka būvniecība turpināsies līdz pat nākamā gada sākumam. Iepirkuma dokumentāciju gatavoja ļoti detalizēti – gan nolikuma kvalifikācijas prasības, gan tehniskās specifikācijas, gan arī līgumprojektu. Jau strādājot pie tehniskās specifikācijas, saskaņā ar līguma priekšmetu un pieejamo finansējumu zemas enerģijas ēkas izbūvei, kas paredzēja “Pasīvās mājas” kritērijiem atbilstošu būvniecību, gan pašiem pasūtītājiem, gan pretendentiem bija jāpārzina “Pasīvās mājas” būvniecības pamatprincipi. Lai sasniegtu projektā noteikto energoefektivitāti un blīvuma kritērijus, kas būtiski atšķiras no tipveida risinājumiem un būvniecības principiem, tehniskajā specifikācijā iekļauts daudz konkrētu prasību, kas tostarp paredzēja pretendentiem iesniegt apliecinājumu par Zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu. Arī iepirkuma nolikuma kvalifikācijas prasības paredzēja pretendenta pieredzi – vismaz vienas ēkas būvniecībā vai rekonstruēšanā ar zema energopatēriņa rādītājiem un energoefektivitātes risinājumiem, ēkas kopējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkures periodā norādot ≤ 30 kWh/m2 gadā. “Šim projektam iepirkuma komisija sastāvēja no 9 cilvēkiem. Komplicētiem iepirkumiem nereti piesaistām speciālistus arī no ārpuses, piemēram, energoauditu vai juridiskajos jautājumos,” projekta tapšanu skaidro R. Blumbergs: “Protams, katrs realizētais projekts ir saistīts ar kontroli – gan pašā projekta sākumā, kad veikti visi iepirkumi, gan būvniecības procesa laikā, gan pēc objekta realizācijas. Esam strādājuši ar dažādu valsts, pašvaldības un arī Eiropas institūciju finansējuma atbalstu, un gadu gaitā uzkrājuši pieredzi, tāpēc uzskatām, ka apjomīgam projektam papildus finansējums, kas nāk komplektā ar papildus uzraudzību, ir drīzāk ieguvums, nevis apgrūtinājums, jo ļauj modrāk uzraudzīt darbu kvalitāti un rezultāta sasniegšanu plānotajos termiņos.”

Apbalvojumi iedrošina tālākai attīstībai

Ventspils “Komunālā pārvalde” jau vairāk kā 10 gadu pilda pasūtītāja funkcijas daudzos projektos, tai skaitā ES finansētos projektos. Pārvaldes speciālisti un iepirkumu eksperti strādājuši pie iepirkumiem, kas saistīti gan ar jau esošu objektu pārbūvi un labiekārtošanu, gan arī ar pavisam jaunu objektu būvniecību. Liela daļa projektu veiksmīgi īstenota, gan ar Eiropas Kopienas, gan Ventspils pašvaldības finansiālu atbalstu. Ventspils Mūzikas vidusskolas ēka jau pirms diviem gadiem Latvijas būvniecības organizētajā konkursā “Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2016” saņēma visaugstāko apbalvojumu kategorijā “Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2016”. Sākot būvniecību, “Komunālā pārvalde” lēma, ka ēka ir gana īpaša, lai kandidētu arī uz “Iepirkumu gada balvu”. “Startējām gan kategorijā “Gada iepirkums”, gan kategorijā “Gada zaļākais iepirkums”. Balvu ieguvām kā gada zaļākais iepirkums, kas, mūsuprāt, ir pat vēl labāks novērtējums, ņemot vērā ēkas specifiku,” gandarīts ir R. Blumbergs: “Pati ceremonija bija izdevusies un patika pasākuma struktūra ar konferenci dienas pirmajā pusē. Ļoti noderīgs bija Iepirkumu uzraudzības biroja un citu speciālistu dialogs ar pretendentiem, kas reāli startē dažādos iepirkumos, lai apspriestu elektroniskā iepirkuma plusus un mīnusus. Uzskatu, ka šāda veida dialogam būtu jābūt biežāk. Katras jaunas lietas apguve prasa laiku. Arī mums, kā iepirkuma organizatoriem, šādi iepirkumi prasa nopietnāku pieeju. Konkrētajā iepirkumā, kas saņēma balvu kā gada zaļākais iepirkums, vēl nebija prasības pielietot elektronisko iepirkumu. (Elektroniskais iepirkums stājās spēkā no 2018. gada aprīļa), taču esam gatavi turpmāk izmantot arī elektronisko iepirkumu līdzīgiem iepirkumiem.”

Raido Blumbergs arī atklāj, ka pēc tam, kad jaunā mūzikas skola būs nodota ekspluatācijā, projektu plānots pieteikt balvai “Gada labākā būve Latvijā”, kā arī, iespējams, vēl kādā Latvijas vai pat starptautiskā konkursā.

Uzziņa:

    Ventspils “Komunālā pārvalde”

  • galvenokārt organizē pilsētas uzturēšanu, lai remontētu un būvētu pilsētas pašvaldības komunālās saimniecības objektus;
  • nodarbina 25 darbiniekus, no tiem aptuveni 10 darbinieki strādā ar iepirkumiem;
  • 2017. gadā veica aptuveni 100 iepirkumus;
  • 2017. gada iepirkumu budžets: 14 milj. eiro.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: