Vasara Dziesmu un deju svētku noskaņā

Daina Vārpiņa, 31/05/2018

Post image for Vasara Dziesmu un deju svētku noskaņā

Latvijas valsts simtgades svinību zīmē no 30. jūnija līdz 8. jūlijam Rīgā gaidāms viens no Latvijas koru mūzikas un tautas deju lielākajiem pasākumiem – XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Līdz svinīgajam brīdim vēl priekšā daudz darba organizatoriem, kā arī neskaitāmi mēģinājumi svētku dalībniekiem.
Dziesmu un deju svētku programma veidota no 65 pasākumiem, turklāt 43 ir brīvi pieejami – bez maksas. Visu svētku nedēļu dažādās Rīgas vietās – Vērmanes dārzā, Esplanādē, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Doma laukumā, Rīgas skvēros un parkos – notiks kultūras pasākumi un koncerti. Piemēram, viens no saviļņojošākajiem svētku brīžiem piedzīvojams 1. jūlijā, kad plkst. 14.00 sāksies Dziesmu un deju svētku gājiens. Tajā dodas visi svētku dalībnieki, un tā ir iespēja izjust šo svētku īsto gaisotni, pat ja nav izdevies iegādāties biļetes uz maksas koncertiem.

Ieguldīts liels darbs no dalībnieku un organizatoru puses

Pēc biļešu tirdzniecības ažiotāžas ne viens vien biļetes īpašnieks pauda, ka tagad nu gan visiem jādejo un jādzied, cik spēka! Mierinājumam var teikt, ka svētku organizatori Dziesmu un deju svētku programmu ir gatavojuši vairākus gadus, savukārt dalībnieki to noteikti izpildīs pēc labākās sirdsapziņas un spējām. Tie ir tūkstošiem cilvēku, kuri brīvprātīgi dzied, dejo un muzicē. Katrs dalībnieks pats labi apzinās, cik daudz laika un pūļu ieguldīts šajā darbā, cik finansiāli dalība izmaksājusi pašiem un pašvaldībām, lai regulāri piedalītos mēģinājumos, sagādātu vai atjaunotu tērpus, un beigu beigās arī tiktu uz pašu svētku norises vietu! Visiem kā vienam tas ir liels lepnums ar savu balsi būt daļiņai no kopkora vai vienā rakstā izdejot nebūt ne vieglo repertuāru. Nav noslēpums, ka daudzviet koristi, dejotāji, diriģenti, deju kolektīvu vadītāji u.c. šķērso vairākas pašvaldības un pat valstu robežas, mērojot desmitiem un pat simtiem kilometru, lai spētu uzturēt šo kustību un nenovērtējamo kopābūšanu.

Svētku dalībnieki un organizatori veikuši lielu darbu, lai kolektīvi ne tikai no Latvijas, bet arī latviešu diasporas ārzemēs nedēļu kopā dziedātu, muzicētu un dejotu. Katrs no kolektīviem ir ieguvis tiesības piedalīties, izturot pārbaudījumus skatēs. Jau aizvadītajā gadā notika kolektīvu pirmās skates, bet šajā pavasarī divus mēnešus visā Latvijā norisinājās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koprepertuāru nozaru skates. Tajās piedalījās 427 kori, 752 deju kolektīvi, 62 pūtēju orķestri un 56 koklētāju ansambļi. Pirmo reizi notika elektroniska potenciālo svētku dalībnieku reģistrācija, un šādi reģistrēti vairāk kā 43 000 cilvēku.

Simtgades svētki un gatavošanās 150.jubilejai

Svētku dominējošais aspekts ir lielais kopkoris, kura mākslinieciskā kvalitāte balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā. 145 gados svētki ir izauguši par vērienīgu un daudzpusīgu notikumu, kas ietver dažādus tautas mākslas žanrus un izpausmes formas, kas aizvien ir aktuālas mūsdienu sabiedrībā visā Latvijā – koru kustību un kopdziedāšanu, tautas dejas un deju kolektīvu lieluzvedumu, instrumentālo mūziku un pūtēju orķestru un kokļu mūzikas koncertus, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru skates, folkloras kopu uzstāšanos u.c. 2023. gadā tiksimies jau šo svētku 150 gadu jubilejā.

Kā norāda organizatori, Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā ir nepārtraukts radošā darba process, kurā sadarbojas tautas mākslas kolektīvi, profesionālie mākslinieki un tradicionālās kultūras lietpratēji, teikts www.dziesmusvetki.lv

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki gadu gaitā ir kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes svinībām. Šo svētku laikā gan katrs Latvijas novads, gan katrs mākslas žanrs demonstrē savus sasniegumus, dodot iespēju mūsu iedzīvotājiem un viesiem iepazīt un baudīt Latvijas kultūras daudzveidīgās izpausmes. Pēc savas misijas Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par sava veida Latvijas nācijas svētceļojumu, kurā dodas lieli un mazi no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm.

Jāatceras, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija novērtēta starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus, iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. 

Uzziņa

  • www.dziesmusvetki.lv
  • Dziesmu un deju svētku tiešraidēm varēs sekot arī Latvijas televīzijā.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: