Valkas novadā lielākie būvniecības iepirkumi – cer uz ražošanas palielināšanos

Daina Vārpiņa, 11/09/2019

Post image for Valkas novadā lielākie būvniecības iepirkumi – cer uz ražošanas palielināšanos

Valkas novada dome aktīvi iesaistās Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē un lielākā daļa ar būvdarbiem saistīto iepirkumi ir fondu finansēti, pašvaldībai ņemot aizņēmumu līdzfinansējumam Valsts kasē. Ja ar finansiāli apjomīgo iepirkumu īstenošanu pašvaldībai sokas labi, tad ikdienas vajadzību nodrošināšanai izsludinātajos konkursos, piemēram, kurināmā sagādei – pretendentu esot maz. Pāriešana tikai uz piedāvājumu iesniegšanu Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), ievērojami samazinātu pretendentu loku mazajos iepirkumos, prognozē Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un ilggadējs Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs VIESTURS ZARIŅŠ.

Valkas novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, vēsturiskā Vidzemes reģionā 170 km attālumā no Rīgas, 50 km attālumā no nacionālās nozīmes attīstības centra Valmieras. Valkas novads robežojas ar Igaunijas pilsētu Valgu un atrodas 90 km attālumā no Tartu – otras lielākās pilsētas Igaunijā.

2019. gada 1. janvārī Valkas novadā deklarēto iedzīvotāju skaits bija 8796. V. Zariņš norāda: lai arī pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, faktiskais iedzīvotāju skaits paliek nemainīgs vai pat pieaug Igaunijas faktora dēļ – daudzi iedzīvotāji deklarējas Valgas pilsētā, bet turpina izmantot Valkas novada pašvaldības pakalpojumus. “Minētais apstāklis ļoti ietekmē pašvaldības budžetu: pēc mūsu aprēķiniem – 2019. gadā šī iemesla dēļ nesaņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis Valkas novada pašvaldības budžetā no valsts ir aptuveni 600 000 eiro. Procentuāli tā ir ievērojama summa, ja ņem vērā, ka pašvaldības 2019. gada budžeta plānotie ieņēmumi ir 11 376 661 eiro,” norāda V.Zariņš.

Valkas novada pašvaldība ir arī lielākais darba devējs novadā, jo veic visas pašvaldības pamatfunkcijas – nodrošina pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību, uztur mūzikas un mākslas skolu, ģimenes atbalsta centru un jauniešu interešu centru, kultūras namus visos pagastos un pilsētā, Valkas muzeju, nodrošina visas publiskās teritorijas apkopšanu gan pagastos, gan pilsētā, visā novada teritorijā nodrošina centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Tāpat pašvaldība Valkas pilsētā un atsevišķos pagastos nodrošina centralizēto siltumapgādi. Te V. Zariņš uzsver, ka pašvaldība arī ļoti aktīvi iesaistās ES fondu līdzekļu apguvē un lielākā daļa ar būvdarbiem saistīto iepirkumi ir fondu finansēti, pašvaldībai ņemot aizņēmumu līdzfinansējumam Valsts kasē: “Tāpat kā pēdējie desmit gadi, tā arī 2018. gads ES fondu izmantošanas jomā Valkas novada pašvaldībai bijis ļoti aktīvs – uzsākta vairāku lielu projektu īstenošana.”

Būvē ceļus un atjauno degradētās teritorijas

Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta pasākuma “Pakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” līdzfinansētā projekta “Grantsceļu pārbūve Valkas novadā” kopējais plānotais finansējums pašvaldības grantsceļu pārbūvei periodā no 2014. – 2020. gadam ir 1,07 milj. eiro (90% ES finansējums un 10% Valkas novada domes līdzfinansējums). Ar šīs programmas līdzfinansējumu tiek pārbūvēti grants seguma autoceļi, prioritāri, kurus izmanto vismaz divi lauksaimniecības uzņēmumi visu piecu novada pagastu teritorijās. 2018. gadā tika pabeigta pirmā šīs programmas līdzfinansētā projekta ieviešana – pārbūvēti grantsceļu posmi “Pedele – Ķeizarpurvs” (Valkas pagasts), “Tūži –Stimperi” (Kārķu pagasts), “Arnieki – Meiši” (Valkas pagasts), “Priedītes – Vīciepi” (Kārķu pagasts), “Akmentiņi –Liepkalni” (Vijciema pagasts) par līgumcenu 468 877, 30 eiro un uzsākta otra projekta izstrāde iesniegšanai ELFLA finansējuma saņemšanai. Ir izstrādāti būvprojekti un noslēdzies atklāts konkurss ceļa posmu Zvārtavas (ceļš Mierkalns – Būdas), Vijciema (ceļš Žūri – Skripsti), Ērģemes (ceļš Liepiņas – Dzelzītes) un Valkas pagastā (ceļš Sprīdīši – Roņi) pārbūvei. Būvdarbi uzsākti šā gada aprīlī un tos iecerēts pabeigt 2019. gadā. Būvdarbu līgumcena ir 489 048, 27 eiro.

Valkas novada dome ir uzsākusi Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām projekta “Ražošanas teritorijas izveidošana atjaunojot degradēto teritoriju Valkā”, īstenošanu. Projekta mērķis ir Valkas pilsētas degradētās teritorijas atjaunošana atbilstoši pašvaldības attīstības programmai, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.
Šajā projektā jau 2018. gadā sākta jaunas ražošanas ēkas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība un teritorijas labiekārtošana degradētajā teritorijā Varoņu ielā 37A un Varoņu ielā 39A. Ražošanas objekta būvdarbu līgumcena ir 3 644 830, 31 eiro. Projekta ietvaros uzbūvēs ražošanas ēku divos stāvos ar diviem korpusiem: korpuss A – 2030,7 m2, korpuss B – 1901,1 m2. Katru korpusu atsevišķi nodos nomā privātiem komersantiem ar nosacījumu, ka korpusa A nomniekam līdz 2021. gada 31. decembrim ir jāiegulda nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz 1 000 000 eiro un jārada 17 jaunu darba vietu, bet korpusa B nomniekam līdz 2021. gada 31. decembrim ir jāiegulda nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz 1 600 000 eiro un jārada 27 jaunas darba vietas, norāda V.Zariņš.

Vēl šajā projektā pērn Valkā sākti būvdarbi ražošanas teritorijas izveidošanai īpašumā “Ķieģeļceplis” un piebraucamā ceļa izbūve īpašumā “Cepļa pļavas”. Būvdarbu līgumcena ir 3 468 815, 13 eiro. Pēc V. Zariņa teiktā, tādējādi tiks radīta plaša ražošanas teritorija ar diviem angāriem, kuru iecerēts nomas tiesību vairāksolīšanā nodot privātam komersantam ar nosacījumu, ka līdz 2022. gada 31. decembrim pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos ir jāiegulda vismaz 1 300 000 eiro nefinanšu investīciju un jārada 30 jaunu darba vietu.

“Minētais projekts arī paredz, ka līdzīga rakstura ražošanas ēku būvēs arī Valkas novada Kārķu pagastā, par ko līgums ir noslēgts 2019. gadā. Šie ir starp vēsturiski lielākajiem Valkas novada pašvaldības ieguldījumiem ražošanas veicināšanai novada teritorijā, tādējādi cerot uz lielu ražošanas “uzrāvienu” un darba vietu strauju palielināšanos novada teritorijā,” cerīgs ir V. Zariņš.

Vērtīgs ieguldījums Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā

Arī izglītības jomā 2018. gads projektu ieviešanā Valkas novadā ir bijis ražīgs. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekta “Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā” īstenošanas rezultātā 2018. gadā veikti vērienīgi remontdarbi ģimnāzijas abos korpusos. Raiņa ielas korpusā radītas trīs mūsdienīgas multifunkcionālas telpas, savukārt Ausekļa ielas korpusā izveidotas četras mācību telpas, atjaunots gaitenis un sanitārais mezgls. Šo izglītības iestādē veikto būvdarbu kopējā summa ir 394 864, 54 eiro.

Tāpat Raiņa ielas korpusam nopirkti mēbeļu komplekti trīs mācību klasēm, Ausekļa ielas korpusam – 4 mācību klašu mēbeļu komplekti. Abos skolas korpusos mācību telpas aprīkotas ar 7 moderniem IKT komplektiem. Projekta īstenošanā veikti arī vērienīgi internāta pārbūves darbi, kuri pabeigti 2019. gada janvārī. “Tādējādi ilgus gadus novārtā pamesta ēka ir pārbūvēta par modernu internātu, būvdarbu līgumcena ir 1 321 808, 05 eiro. Jūnijā pabeigta internāta aprīkošana ar funkcionālām mēbelēm,” skaidro V. Zariņš.
Viņš arī uzsver, ka starp iepriekš minētajiem uzskaitīti tikai apjomīgākie projekti, kuru ietvaros ir veikti iepirkumi 2018. gadā, bet kopumā pērn izsludināti 15 atklāti Valkas novada domes konkursi, no kuriem lielākā daļa (desmit) ir bijuši saistīti ar būvniecību, un 25 PIL 9. panta kārtībā veiktie iepirkumi, no kuriem 6 izsludinātie iepirkumi ir būvdarbi. Būvniecības īpatsvars esot skaidrojams tieši ar ES fondu intensīvu apguvi pašvaldībā.

Meži ir, malkas pārdevēju trūkst – nevēlas kārtot dokumentus

Katru gadu neizpaliek arī “tradicionālie” Valkas novada domes iepirkumi, piemēram, degvielas piegāde – līgumcena 2018. gadā bija 125 511, 90 eiro, kokskaidu granulu piegāde – līgumcena 2018. gadā bijusi 81 900 eiro, malkas piegāde – līgumcena 2018. gadā bijusi 29 480 eiro.

“Lai cik paradoksāli tas neliktos, tomēr visgrūtāk iepirkumu jomā iet tieši ar šiem “tradicionālajiem iepirkumiem”. Lai arī pašvaldības teritoriju 58,57% platībā klāj meži, vismazākā iepirkumu pretendentu atsaucība ir tieši uz malkas iepirkumiem. Mēs ik gadu eksperimentējam, sadalot iepirkumu lotēs (daļās), lai ieinteresētu iepirkumā piedalīties vietējos “mazos” malkas piegādātājus, pat individuāli uzrunājot, lai iesniedz piedāvājumu vismaz vietējā pagasta malkas piegādēm, tomēr atsaucība ir niecīga un konkurence minimāla. Lai cik vienkāršotu iepirkuma procedūru mēs taisītu, neviens negrib “ķēpāties” ar papīriem. Rezultātā piedāvājumus vai nu neiesniedz neviens, vai tikai uz atsevišķām daļām lielākie piegādātāji. Vēl jo vairāk vietējo iesaiste mazināsies, kad visās iepirkumu procedūrās būs piedāvājumi jāiesniedz EIS. Lai cik arī mēs nebūtu moderni Eiropas un pasaules līmenī interneta lietošanā, “mazajiem piegādātājiem” nav laika iedziļināties un piepūlēties apgūt jaunas sistēmas tāpēc, ka viņiem ir jānodarbojas ar ražošanu,” novērojis V. Zariņš.

EIS vajadzētu būt tik vienkāršai kā sociālo tīklu portālam

Pāriešana tikai uz piedāvājumu iesniegšanu EIS, ievērojami samazinātu pretendentu loku mazajos iepirkumos, uzskata V. Zariņš: “Atklātu konkursu gadījumos situācija nav tik bēdīga kā “mazajos iepirkumos”, kas ir “paceļami” vietējam – mazajam piegādātājam. Iemesls – lielajos konkursos pretendenti algo darbiniekus, kas strādā ar piedāvājumu sagatavošanu. Mazais piegādātājs drīzāk aizbrauks uz tirgu ar savu produkciju, nekā divas vai trīs reizes gadā centīsies apgūt “Morzes ābeci”, ko sauc par EIS. Šīs sistēmas sākotnējā ideja jau ir apsveicama, bet izpildījums ir vājš. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jebkurai datubāzei vai sistēmai, ko lietojam, ir jābūt intuitīvai – tādai, ar kuru jau pirmo reizi strādājot saproti, kur ko vajadzētu spiest, lai paveiktu kādu darbību. Piemēram, ieejot jebkurā populārā sociālajā tīklā, jūs parasti uzreiz saprotat, kā izveidot profilu, kā publicēt ierakstu un fotogrāfijas utt., tieši tāpat būtu jābūt ar šāda veida sistēmām. Diemžēl sistēma ir “samocīta” – bez speciālu kursu apgūšanas darbiniekiem ir grūti saprast, kas ar kuru darbību ir domāts, un reizēm šķiet, ka arī ar loģiku īsti nav nekāda sakara, jo lai veiktu vienu darbību, ir jāveic kādi trīs “klikšķi”. Kopš ir ieviests EIS, es jūtu, ka iepirkumu speciālistu darbs ir kļuvis daudz nervozāks, nākas tērēt daudz vairāk līdzekļu papīra iegādei pašvaldībā, jo vismaz viens eksemplārs no piedāvājuma ir jāizdrukā, lai kaut cik operatīvi varētu strādāt ar piedāvājumu. Grūtības sagādā arī tas, ka pretendents var dokumentus iesniegt haotiskā veidā, tādējādi patērējot iepirkumu speciālistu laiku, lai pārliecinātos, ka kāds atlases dokuments nav iesniegts kaut kur pa vidu tehniskajai specifikācijai.”

Nejūt konsekvenci uzraugošo institūciju darbā

Ņemot vērā to, ka Valkas novada pašvaldība ļoti aktīvi strādā ar ES fondu apguvi, par tās ikdienu kļuvušas uzraugošo iestāžu pārbaudes iepirkumos. Līdz ar to likumsakarīgi, ka ik pa laikam kādā no iepirkumiem atrod neatbilstības normatīvajiem aktiem. Pamatā tas ir saistīts ar prasībām nolikumos. “Tādos gadījumos pārsvarā arī nākas piekrist, ka ir ieviesušās kādas formālas neatbilstības, kas uz iepirkuma norisi varētu atstāt tikai teorētisku ietekmi. Piemēram, nav precīzi definēta ārvalstu speciālistu dalība iepirkumā u.tml. No uzraugošo iestāžu puses tas tiek uztverts kā milzīgs pārkāpums, kaut, reāli domājot, ikvienam ir skaidrs, ka konkrēta veida iepirkumā ārvalstu speciālisti nekad nav piedalījušies, pat neskatoties uz to, ka atrodamies līdzās Igaunijai, vai, ka konkrēta veida arodorganizācijā ir visi attiecīgās nozares speciālisti Latvijā. Ļoti traucē arī nekonsekvence – piemēram, piecos identiski sagatavotos iepirkuma nolikumos uzraugošā iestāde ir devusi pozitīvu slēdzienu, bet tieši tādā pašā sestajā iepirkuma nolikumā atrasts kaut kāds formāls pārkāpums, kā dēļ tiek aprēķinātas neattiecināmās izmaksas, un kā par spīti – tieši dārgākajos iepirkumos. Uzskatu, ja piecas reizes nav bijis pat aizrādījuma, tad sestajā reizē nedrīkstētu būt neattiecināmas izmaksas. Rodas sajūta, ka uzraugošās iestādes rīkojas pēc principa – kā gribu, tā daru. Ja skaidrojam, ka agrāk pretenziju nebija, tad viss tiek novelts uz to, ka iepriekš bijis cits darbinieks. Līdz ar to sanāk tā – jo centīgāks darbinieks uzrauga, jo lielāka iespēja tikt pie neattiecināmām izmaksām. Bet rezultātā šādu “centīgo darbinieku” dēļ zaudētāji ir visi – vispirms jau pašvaldība, bet pastarpināti arī valsts, jo ES fondu naudu mēs apgūstam visgausāk no visām ES dalībvalstīm. Diemžēl “centīgajiem darbiniekiem” tie ir tikai skaitļi uz papīra, mums tā ir kārtējā nenobruģētā ietve, neizbūvētā invalīdu uzbrauktuve u.tml. ,” savos vērojumos dalās V. Zariņš, piebilstot: “Man nav sajūtas, ka mēs Latvijā cīnītos kopīga mērķa vārdā – dot pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotājiem. Pašvaldības cīnās pašas, lai tikai radītu sakoptāku vidi savā teritorijā, bet valsts iestādes cīnās, lai tikai kaut pa desmit procentiņiem noņemtu pašvaldībām un parādītu, ka neprotam strādāt.”

Kopš Valkas novada pašvaldības izveidošanas 2009. gada 1. jūlijā, tās iepirkumu rezultāti ir tikuši pārsūdzēti IUB vien 5-7 reizes, un tikai viens vai divi lēmumi ir bijuši pašvaldībai nelabvēlīgi, uzsver V. Zariņš: “Līdz ar to uzskatu, ka mēs iepirkumu jomā strādājam labi. Pirmos četrus gadus mums pašvaldībā bija tikai viens iepirkumu speciālists, kopš 2013. gada – divi. Abi iepirkumu speciālisti ir noslogoti, jo pēdējo sešu gadu laikā darba apjoms ir ievērojami palielinājies un ne tik daudz iepirkumu skaita ziņā, cik sarežģītības un daudzo formalitāšu jomā.”

Spētu pat valstij iepirkt vilcienus

Valkas novada domes Iepirkumu komisijā strādā seši komisijas locekļi. Starp komisijas locekļiem viens ir būvinženieris, kurš arī sagatavo tehniskās specifikācijas būvdarbu iepirkumu jomā un ir galvenais konsultants komisijai būvdarbu tehnisko piedāvājumu izvērtēšanas gaitā. Iepirkumu komisijā kā komisijas locekle ir arī Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja vietniece, kurai ir jāplāno finanses jau konkrēti, redzot piedāvāto līgumcenu. “Es kā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs strādāju kopš Valkas novada pašvaldības izveidošanas, pirms novadu reformas kā jurists konsultēju vietējās pašvaldības iepirkumu jautājumos un darbojos arī Valkas rajona padomē ar iepirkumu jautājumiem. Esmu strādājis ar visiem Publisko iepirkumu likumiem (PIL) un pieredzējis to attīstību, tādēļ pārliecinoši varu teikt, ka agrāk bija vieglāk,” secina V. Zariņš.

Valkas novada pašvaldībā Iepirkumu komisijas locekļi un iepirkumu speciālisti mācās no savas pieredzes un vienmēr izmanto iespēju apmeklēt iepirkumu seminārus, sevišķi pēc kārtējiem PIL grozījumiem.
“Nepilnu desmit gadu laikā esam spējuši veiksmīgi tikt galā ar visa veida iepirkumiem, tikai vienu reizi piesaistot ekspertu, kas nav komisijas loceklis. Kad dzirdam kā iet valsts iestādēm ar elektrovilcienu un citiem liela apjoma iepirkumiem, tad gribas teikt – ko jūs tur peraties, mēs uztaisīsim jums to iepirkumu dažos mēnešos, un apmierināti būs visi. Es nevaru nosaukt nevienu iepirkumu, kas būtu izgāzies un par ko būtu jākaunas. Gadu gaitā ir iestrādājusies kaut kāda sestā maņa, kas ļauj noprast, ko vajadzētu iestrādāt nolikumā, lai iepirkums izdotos un vismaz naudu mēs nezaudētu. Diemžēl likums neparedz iespēju atsijāt pretendentus, kuriem ir slikta reputācija. Bet arī šādos gadījumos esam spējuši panākt to, ka šāda veida pretendenti, pat uzvarot iepirkumā, pie līguma slēgšanas tomēr saprot, ka tas ir nopietni, un līgumu neparaksta. Pēdējā laikā gan visgrūtāk mums sokas ar būvprojektu iepirkumiem – būvprojekti netiek izstrādāti līgumā noteiktajos termiņos un ļoti bieži ir nekvalitatīvi. Mēs pat jokojam par būvprojektu iepirkumu piedāvājumiem, ka piedāvātajā līgumcenā pretendenti jau ir paredzējuši līgumsodu 10% apjomā. Viens no mūsu lielākajiem rekordistiem ir būvprojekts, kas bija jāsaņem jau pirms gada, bet patlaban šie projektētāji piedāvā dažādas vienošanās par saistību turpināšanu pat pēc līguma laušanas. Ja gadītos kāds ES fondu projekts, kurā nevienu neinteresē, kādēļ vēl brūvprojekta nav, tad atļauties lauzt līgumu termiņa dēļ mēs nevarētu,” iepirkumu nianses pašvaldībā komentē V. Zariņš.

Viņa pieredze rādot, ka parasti, nosakot paredzamo līgumcenu, iepirkumā piedāvātā līgumcena ir augstāka. “Mēs pat ar to rēķināmies, ka tā ir kā norma. Bet mūsu praksē nav bijis gadījumu, kad paredzamā līgumcena būtu pārsniegta kaut vai par 100%. Līdz ar to mūs neietekmēja 2018. gada 25. oktobra grozījumi PIL. Izsludinot iepirkumu, nauda mums ir tik, cik ir, un, ja piedāvājums būtiski pārsniedza mūsu paredzamo līgumcenu, mēs arī bez labojumiem likumā jau bijām iemanījušies pārtraukt iepirkuma procedūru,” atceras V. Zariņš.

Ne viss ir zaļš, kam Zaļais sertifikāts

Attiecībā uz zaļajiem iepirkumiem V. Zariņa uzskats ir, ka tā ir vairāk skriešana līdzi modei un iespēja kādam tirgoties ar zaļajiem sertifikātiem (piemēram – elektroenerģijas jomā): “Ja mēs domājam “zaļi” tehniskā ziņā, tad nesaimnieciski būtu mūsdienās pirkt kaut ko energo neefektīvu. Līdz ar to arī mēs, ieviešot pašvaldībā to pašu publisko apgaismojumu, esam tendēti uz energoefektīvām spuldzēm, arī citu tehniku iegādājamies maksimāli energotaupīgu. Bet vai to var saukt par zaļu domāšanu? Es to sauktu par saimniecisku domāšanu. Ņemot vērā vispārējās tendences, arī mēs pašvaldībā cenšamies būt “zaļi” un vienu brīdi iepirkām kokskaidu granulas, ar noteikumu, ka jābūt zaļajam sertifikātam. Diemžēl rezultātā uzvarēja firma, kurai bija sertifikāts, bet mums piegādāja granulas, kas izskatījās kā ar līmi salīmētas, nedeva siltumu un bija ar lielu pelnu saturu, pat smirdēja. Šī pieredze bija diezgan skandaloza, jo granulas nosūtījām ekspertīzei, kā rezultātā uzņēmums zaudēja sertifikātu. Arī patlaban granulu iepirkums mums ir viens no retajiem zaļajiem iepirkumiem. Šobrīd mums ir ļoti labs piegādātājs, kas ir vietējais uzņēmējs SIA “Vārpas 1”, ar kura piegādāto granulu kvalitāti esam ļoti apmierināti. Arī produktu piegādi mūsu izglītības iestādēm mēs veicam kā zaļo iepirkumu, šeit mērķi ir divi – lai mūsu bērni ēstu veselīgāk un arī vietējiem uzņēmējiem būtu produkcijas noiets tepat pašvaldībā.”

Uzziņa

2019. gada 1. janvārī Valkas novadā deklarēto iedzīvotāju skaits bija 8796.
Valkas novada domes 2019. gada budžeta plānotie ieņēmumi ir 11 376 661 eiro.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: