Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports

Paraksta jaunu “Rail Baltica” finansēšanas līgumu 19,7 miljonu eiro apmērā

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un starptautiskās dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltica” kopuzņēmums “RB Rail” parakstījuši jaunu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzfinansēšanas līgumu “Rail Baltica” būvniecībai, kura kopējā summa ir 19,7 miljoni eiro.


No tiem Eiropas Savienība (ES) nodrošinās 16,7 miljonus eiro jeb 85%, bet atlikušos 15% finansēs Baltijas valstis.


“RB Rail” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna norāda, ka papildus piešķirtais līdzfinansējums ne tikai apliecina ES un Baltijas valstu nemainīgu apņemšanos īstenot šo pārrobežu infrastruktūras projektu, bet arī ļaus pabeigt atlikušos dzelzceļa pamata trases projektēšanas darbus, paātrināt projektēšanas iepirkumus kritiskajā posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, kā arī Kauņa-Viļņa posmā un sākt pamattrases būvniecības iepirkumu Latvijā.


Tāpat šis finansējums paredz vairāku projekta īstenošanai būtisku pētījumu, piemēram, jaunas izmaksu un ieguvumu analīzes un ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi. 


Būtiskākās jaunajā finansēšanas līgumā ietvertās aktivitātes ir Kauņas dzelzceļa infrastruktūras projektēšana plānotās stacijas apkaimē (1.kārta) Lietuvā, Kauņas infrastruktūras uzturēšanas objekta projektēšana, projektēšanas darbu izmaiņas, lai nodrošinātu Rīgas dzelzceļa mezgla darbības attīstību Latvijā, Rīgas Centrālās stacijas dzelzceļa posma projekta grozījumi, pamatojoties uz “Rail Baltica” vilcienu kustības plānu, nesprāgušās munīcijas identificēšana un ģeotehniskās izpētes veikšana bijušajā Cekules militārajā zonā Latvijā, kā arī “Rail Baltica” infrastruktūras plānošanas darbi Pērnavas apgabalā Igaunijā.


Tāpat finansējums piešķirts arī pētījuma īstenošanai par kopīga ģeodēziskā tīkla attīstību Baltijas valstīs, kā arī “Rail Baltica” informācijas tehnoloģiju arhitektūras attīstības stratēģijas izstrādei.
No 2014.gada līdz šodienai parakstīti jau septiņi finansēšanas līgumi par vairāk nekā 950 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma “Rail Baltica” projekta īstenošanai Baltijas valstīs. Papildus piešķirtā līdzfinansējuma summa sasniegs līdz 17 miljoniem eiro un tiks novirzīta projektēšanas darbu pabeigšanai un jauniem pētījumiem. 


Šis ir pēdējais līdzfinansējums 2014.-2021.finanšu plānošanas perioda ietvaros. Kopā līdz šim “Rail Baltica” projekta īstenošanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Baltijas valstu budžetiem pieejami aptuveni 1,14 miljardi eiro.



Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums

Pretendenti – AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” ir atteikušies no līguma slēgšanas par Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ)  izsludina jaunu iepirkumu  Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti –  AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu. Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Ievērojot publisko iepirkumu regulējošos normatīvos aktus, kas nosaka – gadījumos, kad divi pretendenti kuriem ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu ieceres īstenošanai ir atteikušies to darīt, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu un izsludināt atkārtotu iepirkumu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš – 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

 “Pieredzētais būvmateriālu cenu kāpums un izmaiņas notiek strauji, nozares līmenī aktualizējas materiālu cenu pieauguma indeksācijas jautājums līgumos, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums. Sekojam situācijai būvniecības nozarē un esam gatavi iepirkumu prasību aktualizētai izstrādei projektos, kuros tas publisko iepirkumu normatīvu dēļ objektīvi ir jāveic. Šobrīd nav indikāciju, ka būtu nepieciešams veikt kardinālas izmaiņas būvdarbu iepirkumu procesā – valsts būvniecības pasūtījumu izpilde un projektu virzība kopumā norit sekmīgi, ”  norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris. Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla attīstības 2. posmā paredzēts attīstīt telpas vairāk nekā 8 000 m2 platībā, izveidojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam, t.sk. studiju programmu “Laikmetīgā deja” un “Skatuves māksla” studiju procesa nodrošināšanai un Kino/Foto muzeja (Rīgas Kino muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs) vajadzībām.

VNĪ vadībā šobrīd aktīvi norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro. Kā, piemēram, februārī izsludinātajā būvniecības konkursā VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, ir noslēgts būvdarbu līgums ar būvuzņēmēju un darbi objektā tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Sekmīgi turpinās arī Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa restaurācija, robežšķērsošanas vietas Terehova attīstība, Dailes teātra skvēra atjaunošanas projekts, kurā drīzumā tiks uzsākti būvdarbi, Valmieras drāmas teātra ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar  1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Latvijas iepirkumi: ieeja tikai ārzemniekiem

Raksta autore Katrīne Pļaviņa, Zvērināta advokāte, ZAB Vilgerts

2020.gada rudenī Satiksmes ministrs ierosināja jaunu grēku, par kuru uzņēmēju varētu izslēgt no dalības iepirkumā – sliktu reputāciju. Tolaik tā bija politiska reakcija uz konfliktu starp premjeru un Satiksmes ministru saistībā ar starppilsētu autobusu pārvadājumu tirgu. Nule dažādu vēju un būvnieku karteļa pūsta šī iniciatīva radījusi situāciju, kurā Saeimai piedāvāts reformēt publiskos iepirkumus tā, lai tajos būtu ļoti grūti uzvarēt godprātīgam Latvijas uzņēmumam. Kāpēc?

Lai novērstu korupcijas bedri, kuru radītu neskaidra reputācijas kritērija iekļaušana Publisko iepirkumu likumā, visas organizācijas un iestādes, kuras ikdienā strādā ar iepirkumiem, vienojās atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) ieceri. Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz desmit grēkus, kurus pieļāvušie, dalību iepirkumā neturpina – nodokļu parādus, pārkāpumus nodarbināšanā, Konkurences padomes sodus u.c. FM piedāvāja aizstāt jau pieminēto sliktu reputāciju ar jauniem, papildus kritērijiem, par kuriem uzņēmumus izslēdz no dalības iepirkumā. Pirmā problēma ar šiem kritērijiem bija tāda, ka tie tika steidzīgi izrauti no Finanšu ministrijas atvilktnes un piecu dienu laikā formāli apstiprināti Ministru kabinetā.

Tās dažas diskusijas par jaunajiem kritērijiem, kas līdz šim ir notikušas, pavada FM redzējuma uzspiešana, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja intervijas presē un deputātu maldināšana par to, ka uzņēmēju organizācijas ir visu saskaņojušas. Tomēr to piedalīšanās šajā darbā vairāk atgādina datorspēli, kurā iespējas iebilst definē un paša izvēlētos brīžos ieslēdz spēles radītājs. Šādā situācijā diskusijai nav vietas.

Iedomāsimies, ka šoreiz likumprojekts nepalīdzēs izrakt korupcijas bedri, bet patiesi modernizēs iepirkumu sistēmu. Kā notiktu iepirkums Lielā Latvijas Ugunsmūra ieviešanai, ja pēkšņi pieaugtu uzbrukumu skaits mūsu virtuālajai austrumu robežai? Pieņemsim, ka šādā iepirkumā pieteiktos divi Latvijas IT jomas uzņēmumi, kā arī pa vienam Lietuvas un Francijas uzņēmumam.

Profesionālās darbības pārkāpumi

Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka iepirkumos nepiedalās uzņēmumi, kas būtiski pārkāpj profesionālās darbības nosacījumus.1 IT jomā Latvijā nav nozares ētikas kodeksu vai speciāla regulējuma par sertifikāciju utt. Tādēļ reformētajā sistēmā pasūtītājs var pats izvēlēties grēkus, par kuriem atteikt sadarbību. Mūsu piemērā Ugunsmūra pasūtītājs izlemj, ka izslēgs no dalības iepirkumā uzņēmumus, kuru iesūdzējis tiesā jebkurš tā darbinieks.

Kad Ugunsmūra pasūtītājs lūgtu pretendentus pierādīt šos apstākļus, tad izrādītos, ka divi darbinieki tiesājas ar vienu no Latvijas pretendentiem, jo esot nepamatoti atlaisti un neesot nodevuši konfidenciālu informāciju citām personām. Ugunsmūra pasūtītājam nav ne vēlmes, ne resursu iedziļināties strīdā un tā kā sprieduma vēl nav, tas nolemj ticēt darbiniekiem. Tātad viens Latvijas uzņēmums izstātos no spēles.

Zema alga stundā atkal liecinās par dempingu

Otrkārt, likumprojekts uzdotu katram pasūtītājam izslēgt no dalības iepirkumā tos uzņēmumus, kuri it kā neizmaksā vidējo algu nozarē.2 Tā kā Francijas pretendenta piedāvājums būtu par 20% dārgāks kā pārējie divi, pasūtītājs rakstītu atlikušajam Latvijas un Lietuvas pretendentiem, lūdzot paskaidrot būtiski zemāku cenu. Pasūtītājs arī piekodinātu, ka obligāti jāpaskaidro, kā pretendentu maksātā stundas tarifa likme sakrīt ar vidējo nozarē.

Latvijas pretendents ieskatītos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā un ar šausmām konstatētu, ka IT nozarē viņa maksātās algas ir par 60% zemākas. Tas izpētītu VID datus un secinātu, ka virknē profesiju darbinieku var reģistrēt vairākās līdzīgās profesijās, turklāt nav nodalāms, kuri uzņēmumi strādā uz vietējo tirgu un kuri – uz ārvalstīm par lielāku algu.

Latvijas uzņēmums arī censtos uzrakstīt pasūtītājam šos apsvērumus un to, ka līdzīgu regulējumu jau reiz atcēla Satversmes tiesa.3 Ugunsmūra pasūtītāja iepirkuma komisija sirdī labprāt to pieņemtu, tomēr šobrīd paredzētā likuma redakcija ir sausa un nepielūdzama – ja lielumi atšķiras, tas norādot uz dempingu un aplokšņu algām. Tātad otrais Latvijas uzņēmums jāizslēdz.

Lietuvas uzņēmums arī saņemtu identisku lūgumu, bet ar notāra parakstītu dokumentu apliecinātu, ka tas maksā Lietuvas tirgū konkurētspējīgu atalgojumu. Turklāt tādā griezumā, kā to prasa pasūtītājs, neviena Lietuvas iestāde informāciju sniegt nevarēs. Ugunsmūra pasūtītājs apsvērtu iespēju rakstīt vēstuli Lietuvas nodokļu administrācijai un statistikas pārvaldei. Tomēr visdrīzāk izlemtu likties mierā, jo kiberuzbrukumi turpinās un Ugunsmūri vajadzētu pēc iespējas ātrāk.

Rezultātā, Ugunsmūra pasūtītājs slēgtu iepirkuma līgumu ar Lietuvas uzņēmumu. Protams, tas un visi Latvijas uzņēmumi pēc tam satiktos Iepirkumu uzraudzības birojā. Kā jums šķiet, kurā no piemēriem tomēr bija jādod otra iespēja Latvijas uzņēmumiem?

Pasūtītājs Caps

Diemžēl trešā izmaiņa, ko paredz likumprojekts, ir tāda, ka visi šie grēki pasūtītājiem ir jāpārbauda obligāti. Tātad pasūtītājiem obligāti jākļūst par inspektoriem Capiem, pat ja viņi vien vēlas nopirkt specifiskas programmatūras licences visai iestādei.

Tas arī nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojs Ugunsmūra iepirkumā meklētu tikai būtiskas kļūdas pasūtītāja rīcībā, pieļaujot tādas kļūdas, kas nav acīmredzamas.4 Tādas, kas visiem mums mēdz gadīties… Piemēram, kamēr Ugunsmūra pasūtītājs sarakstījās ar atlikušajiem pretendentiem par algas likmēm, pirmā Latvijas uzņēmuma darba strīdā pieņemts spriedums, kurā uzņēmums attaisnots.

Rezultātā mēs aizvien sarežģījam Latvijas uzņēmumu iespējas piedalīties nozīmīgos projektos valstī un pašvaldībās un cenšamies definēt visu, kas uzņēmuma dzīvē varētu noiet greizi. Mēs cits par citu zinām ļoti daudz un arvien vēlamies izmantot publisko iepirkumu likumu, lai justies morāli pārāki.

Tomēr morāle publiskajā iepirkumā ir kur citur – tā palīdz īstenot saimnieciskus un efektīviem projektus, ar kuriem sabiedrība lepojas. Ja projekta īstenošanas gaita neiet vai tas iegūts negodīgi, lielākā daļa reformā skarto jautājumu jārisina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un policijas darba finansēšanas jomā, kā arī apmācot pasūtītājus kopā ar uzņēmēju organizācijām.

Pašreiz iecerētā publisko iepirkumu jomas reforma ieviesīs divus dažādus sietus, ar kuriem sijāsim pretendentus. Ārzemnieku pārkāpumi paliks nepamanīti un viegli izsijājami, savukārt Latvijas uzņēmēji būs ierauti bezgalīgā skaidrošanās virpulī, kuru IUB drīkstēs nerisināt.

1. Piedāvātā redakcija skan: “profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos”

2. Precizējot, likuma norma paredzētu pienākumu pasūtītājiem pārbaudīt vidējo stundas tarifu likmu profesijas grupās jebkuras nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes ietvaros.

3. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra spriedums lietā Nr. 2011-05-01. Latvijas Vēstnesis, 8.11.2011., Nr. 176.

4. Kā to apliecina IUB vadītājs intervijā Dienas Biznesa 2021.gada 31.augusta izdevumam tā 20.lpp.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

“Latvija.lv” pārveides pirmā kārta varētu izmaksāt vismaz 950 000 eiro

Tuvāko mēnešu laikā plānots izsludināt iepirkuma konkursu par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla “Latvija.lv” pārveidi, kuras pirmā kārta varētu izmaksāt vismaz 950 000 eiro, aģentūra LETA uzzināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).


Eiropas Komisijas veidotā “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa” aktuālajā pētījumā valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizācijas novērtējumā Latvija ir ierindota 5.vietā.


Analizējot “Latvija.lv” izmantošanas paradumus, lietotāju paustos viedokļus un vajadzības, kā arī sekojot tendencēm mūsdienīgas digitālo pakalpojumu lietošanas pieredzes veidošanā, VARAM vēlas Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt modernu uz lietotāju vajadzību proaktīvu risināšanu dažādās dzīves situācijās orientētu pašapkalpošanās vidi. Ministrijas ieskātā ir pienācis laiks būtiski pārveidot “Latvija.lv” gan no lietotāja mijiedarbības pieredzes viedokļa, gan no tehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras viedokļa.


Komentējot, kādas tieši ir plānotās izmaiņas, ministrijā skaidroja, ka portālā tiks īpaši piedomāts par viegli pieejamu un uztveramu, kā arī personalizētu un lietotāja vajadzībām atbilstošu valsts pārvaldes pakalpojumu piedāvājumu gan dažādām sabiedrības grupām, gan katram individuālam lietotājam. 


To iecerēts panākt, ieviešot portāla darbībā mašīnmācīšanās algoritmus, kas, balstoties uz portālā lietotāju vēsturisko pieredzi un datiem, nodrošinās pēc iespējas precīzāku konkrētajā dzīves situācijā izmantojamo pakalpojumu piedāvājumu un palīdzēs lietotājam labāk orientēties starp vairāk nekā 4000 dažādiem valsts piedāvātajiem pakalpojumiem.


Tāpat plānots ieviest modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu, portāla lietotājsaskarni, kā arī izveidot programmsaskarnes portāla komponenšu integrācijai citos valsts iestāžu un perspektīvā arī privātā sektora risinājumos.


Vienlaikus tiek plānots aizstāt novecojošo portāla tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūras risinājumu, pārejot uz atvērto tehnoloģiju risinājumiem un modernu, modulāru portāla tehniskā risinājuma arhitektūru, kas efektīvi spēj izmantot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetenču centru sniegtos koplietošanas mākoņpakalpojumus. 


Tas ļaušot portāla darbību padarīt drošāku, kā arī efektīvāku un “zaļāku” no skaitļošanas resursu izmantošanas viedokļa, vienlaikus automatizējot un efektivizējot portāla tehniskās apkalpošanas un uzturēšanas procesu.


Tāpat portālam paredzēts izveidot mobilo lietotni, kurā būs pieejama portālā izvietotā informācija par visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem un to saņemšanas iespējam. Mobilajā lietotnē būs pieejami arī visi portālā izvietotie elektroniskie pakalpojumi, kā arī piekļuve oficiālās elektroniskās adreses saziņas pakalpojumam.


Pēc VARAM sniegtās informācijas, pašreiz tiek veikta portāla pārveides stratēģiskā plānošana, risinājuma tehniskās arhitektūras un tehnisko specifikāciju izstrāde. Iepirkums par portāla izstrādi tiks izsludināts šā gada tuvākajos mēnešos vai nākamā gada sākumā.


“Latvija.lv” attīstība ir plānota vairākās attīstības kārtās. Pirmajā portāla attīstības kārtā tiks nomainīta portāla lietotājsaskarne un tehniskais risinājums. Šīs kārtas izstrādes, ieviešanas un ekspluatācijas uzsākšanas izmaksas tiek lēstas ap 950 000 eiro.


Izmaksu novērtējums šobrīd ir aptuvens un veidots, balstoties uz portāla attīstības darbu konceptuālās projektēšanas un arhitektūras izstrādes ietvaros definētām augsta līmeņa prasībām un šo prasību iespējamo realizācijas risinājumu analīzi, skaidroja ministrijā. Izmaksu novērtējumu veica VARAM, balstoties uz pieredzi līdzīga apjoma un sarežģītības projektos.


Savukārt nākamajās attīstības kārtās tiks veidots tehniskais risinājums proaktīvai un personalizētai valsts pakalpojumu piedāvāšanai, kā arī izveidota portāla mobilā lietotne.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Iepirkumi, ES fondi

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejams ES fondu finansējums

Turpinot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes attīstību Latvijā, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijām pieejami vairāk nekā 17 miljoni eiro. 

Šajā atlases kārtā finansējums paredzēts bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kas izmanto anaerobo pārstrādes metodi. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajiem nosacījumiem šajā atlases kārtā finansējums paredzēts investīcijām trijos atkritumu poligonos – “Brakšķi”, “Janvāri” un “Ķīvītes”. Plānots, ka šo projektu īstenošana palielinās atkritumu pārstrādes jaudu par 51 000 tonnu gadā.

ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma. Eiropas Savienības (ES) fondu programmā atkritumu pārstrādes attīstībai pieejamais finansējums palielināts kā papildu ERAF atbalsts COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai jeb REACT-EU: šajā atlases kārtā pieejamais ERAF finansējums ir 17 482 183 eiro.

Projektu iesniegumus no uzaicinātajiem ES fondu atbalsta pretendentiem CFLA pieņems līdz š.g. 22. novembrim

ES fondu atbalsts projektu īstenošanai paredzēts ES fondu programmas 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju” un tā 5.2.1.2. pasākuma “Atkritumu pārstrādes veicināšana” ietvaros, kas papildināts ar 13.1.3.2. pasākumu “Atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija”, izmantojot REACT-EU sniegto atbalstu.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Transports

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032. gadam septiņās maršrutu tīkla daļās iesniegti 55 piedāvājumi

Iepirkumu uzraudzības birojs ir atzinis par nepamatotiem pārvadātāju iesniegumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursa nolikumā ietvertajām prasībām un ļāvis turpinās iepirkuma procedūru, tāpēc šodien, 2021. gada 22. oktobrī, Iepirkumu komisija uzsāka iesniegto piedāvājumu vērtēšanu maršrutu tīkla daļā “Talsi, Tukums”, “Jelgava, Dobele”, “Valmiera, Valka, Smiltene”, “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza” un “Ventspils”. Kopumā saņemti 55 piedāvājumi, kurus iesniedza 14 pretendenti (viens pārvadātājs vai pārvadātāju apvienība).

Vislielākā konkurence ir par iespēju sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla daļā “Madona” un “Ventspils” – uz katru no šīm daļām piedāvājumus iesnieguši deviņi pretendenti. Tāpat daudz piedāvājumu – astoņi – ir par iespēju apkalpot maršrutu tīkla daļu “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Talsi, Tukums” un “Valmiera, Valka, Smiltene”. Maršrutu tīkla daļā “Rēzekne, Ludza” iesniegti septiņi piedāvāji, bet “Jelgava, Dobele” – seši. Līgums ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts uz 10 gadiem – līdz 2032. gada beigām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu septiņās maršrutu tīkla daļās tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini, bezmaksas wi-fi nodrošināšana u.c.

Šobrīd līgums ar konkursa uzvarētājiem ir noslēgts deviņās no 16 maršrutu tīkla daļām, kas kopumā sastāda 58% no visa maršrutu tīkla. Maršrutu tīkla daļā “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” līgums stājies spēkā 2021. gada 1. augustā, bet daļā “Cēsis”, “Ogre, Aizkraukle”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” un “Limbaži, Sigulda” tas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Kopumā visās deviņās maršrutu tīkla daļās vidējais autobusu parka vecums būs četri gadi; aptuveni 70% autobusu tiks pielāgoti personu ar kustības traucējumiem pārvadāšanai; ap 40% autobusu būs uzstādīts velosipēdu turētājs; 9% transportlīdzekļu būs bezizmešu (maršrutu tīkla daļās, kurās līgums jau ir stājies spēkā, tas tiek nodrošināts jau šobrīd). Visos autobusus jānodrošina bezskaidras naudas norēķini, bezmaksas wi-fi, informācijas apziņošana par gaidāmo pieturu audio un vizuālā formātā utt.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Elektroniskais iepirkums Transports

Nākamā gada budžetā valsts autoceļu sakārtošanai plānots 327,3 miljonu eiro finansējums

Nākamā gada budžetā valsts autoceļu sakārtošanai plānots 327,3 miljonu eiro finansējums, aģentūrai LETA pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).


Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka 2022.gada budžeta projektā nozaru attīstībai kopumā plānoti 743,9 miljoni eiro.


Tajā skaidroja, ka nākamgad SM galvenie darbības virzieni un prioritātes paliek nemainīgas, tiks īstenoti pasākumi, lai ilgtermiņā sasniegtu nosprausto mērķi – izveidot drošu, ērtu un pieejamu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitātes vajadzības.


“Nākamajos sešos gados plānojam reģionālos ceļus pārbūvēt tā, lai viss ceļu tīkls būtu labā un teicamā stāvoklī. Vienlaikus ar ceļu atjaunošanu svarīga arī veloinfrastruktūras izveide gar valsts autoceļiem. Tāpēc priecājos, ka pirmo reizi vēsturē valsts budžetā ir jauna prioritāte – veloceļu izbūve. 2022.gadā valsts autoceļu sakārtošanai plānots 327,3 miljonu eiro finansējums,” sacīja Linkaits.


Tāpat viņš norādīja, ka plānoti ceļu būvdarbi aptuveni 870 kilometru kopgarumā, tai skaitā reģionālo autoceļu būvniecība aptuveni 560 kilometru kopgarumā visā Latvijā. Nākamgad nozīmīga ir Ķekavas apvedceļa būvniecība, kas ir valstī pirmais publiskās – privātās partnerības projekts autoceļu nozarē. Tāpat plānoti darbi ceļu drošības uzlabošanai. Savukārt valsts mikromobilitātes infrastruktūras plānošana un izveide sekmēs drošāku un ērtāku ikdienas pārvietošanos velobraucējiem un gājējiem.


“Nākamgad turpināsim sabiedriskā transporta modernizēšanu,” sacīja Linkaits.


Viņš arī pauda, ka jau šogad daļā Latvijas novadu braucienus starp pilsētām pārvadātāji sāka nodrošināt ar jauniem un mūsdienīgi aprīkotiem autobusiem, tajā skaitā, arī elektrautobusiem.


“Šis darbs turpināsies arī nākamgad. Stiprināsim dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu: nākamgad sāks kursēt pirmie jaunie elektrovilcieni. Latvijas dzelzceļš ir sācis peronu paaugstināšanas projektu, lai iekāpšana būtu ērta un līdz ar to arī sabiedriskā transporta pakalpojums pieejamāks; dzelzceļa sistēmā paredzēts palielināt ātrumu līdz 140 kilometriem stundā vilcienu kustībai no Rīgas uz Krustpili un Jelgavu, kas ļaus ietaupīt braukšanas laiku līdz galamērķim. Visi šie uzlabojumi padara sabiedrisko transportu iedzīvotājiem daudz pievilcīgāku,” stāstīja satiksmes ministrs.


Pasažieru pārvadājumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un attīstībai budžetā paredzēti 228,2 miljoni eiro. Nākamgad plānota jauno elektrovilcienu piegāde un dzelzceļa tīkla uzlabošana. Reģionālajā autobusu satiksmē visā valstī tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar mūsdienīgiem autobusiem. Atsevišķos maršrutos būs pieejams bezmaksas sabiedriskais transports.


Arī turpmāk daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un citām pasažieru kategorijām paredzēti braukšanas atvieglojumi. Plānots ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu reģionālajos pasažieru pārvadājumos, kas būs papildu ērtība pasažieriem. Jaunā sistēma dos iespēju iegādāties vienotu biļeti no brauciena sākuma punkta līdz galamērķim reģionālās nozīmes maršrutos, arī braucieniem, ja tiks izmantoti dažādi transporta veidi.


“Nozīmīgs projekts satiksmē ir “Rail Baltica” būvniecība, kas jau uzsākta Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā “Rīga”. Arī visā pamattrasē notiek sagatavošanās darbi, lai nākamgad varētu izsludināt pirmos iepirkumus būvniecībai,” sacīja Linkaits.


Nākamgad turpināsies “Rail Baltica “projekta īstenošana, lai nākotnē nodrošinātu ātru un ērtu starptautisko un vienlaikus arī reģionālo satiksmi. “Rail Baltica” projekta īstenošanai 2022.gadā kopumā plānots investēt 167,7 miljonus eiro. Būvniecības darbi turpināsies Rīgas Centrālā multimodālajā mezgla un “Rail Baltica” savienojuma lidostā “Rīga” izveidei. Tāpat turpināsies trases posmu projektēšana un tiks uzsākta reģionālo pieturu projektēšana.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Transports

Valdībā atbalsta “Rail Baltica” likuma izstrādi

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu sākt “Rail Baltica” likuma izstrādi. Speciāls tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu noteiktajā laika grafikā un atbilstoši ātrgaitas dzelzceļa tehniskajām prasībām.

“Pašreiz, kad dzelzceļa līnijas projektēšanas darbi paplašinās, skaidrāk redzam, ka ir nepieciešams speciāls “Rail Baltica” likums. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt projekta īstenošanu atbilstoši plānotajam, jo jebkura aizkavēšanās ir arī papildu finanšu slogs. Tāpat jebkura dīkstāve projekta virzībā mūs attālina no iespējas pārvietoties pa jauno dzelzceļa līniju mūsdienīgā un ērtā vilcienā gan pa Latviju, gan ceļot uz kādu no Eiropas valstīm,” atzīst Kārlis Eņģelis, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors.

Satiksmes ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā “Rail Baltica” projekta īstenošanas paātrināšanai” skaidro identificētos spēkā esošā tiesiskā regulējuma radītos izaicinājumus, kas palēnina “Rail Baltica” īstenošanu un palielina projekta izmaksas. Vienlaikus ziņojumā izklāstīti iespējamie tiesiskie risinājumi, kurus paredzēts iekļaut “Rail Baltica” likumā.

“Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības gaitā ir identificēti problēmjautājumi. Jārisina tehnisko noteikumu nesamērīgās prasības, kas nav saistītas ar “Rail Baltica” projektu, un jāpagarina termiņi topogrāfisko plānu derīgumam un būvdarbu veikšanas ilgumam. Būtiska ir jautājumu risināšana saistībā ar zemes vienību piekritību valstij un nepieciešamība būvdarbu pasūtītāju valdījumā nodot būvniecībai vajadzīgos bezmantinieka nekustamos īpašums.

SM ieskatā, lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu noteiktajā grafikā un novērstu projekta izmaksu palielināšanu, efektīvākais risinājums ir “Rail Baltica” likuma izstrāde.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums Pētniecība un izstrāde

Conexus ar starptautiskajiem partneriem uzsāk vienotu pētniecības un attīstības projektu ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai gāzes pārvadē

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatori – AS “Conexus Baltic Grid”, “AB Amber Grid”,  “Elering AS”  un “Gasgrid Finland Oy” –  ir vienojušies par kopīgu pārrobežu publiskā iepirkuma projekta plānu pētniecības un attīstības projektam par ūdeņraža piemaisīšanas (blending) iespējām Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmās. Vienlaikus tiks pētītas nepieciešamās investīcijas atbilstoši dažādiem ūdeņraža piemaisīšanas apjomiem, informē vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus).

13. oktobrī tika parakstīts līgums par projekta plāna sagatavošanu ar iepirkuma uzvarētāja Francijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora “GRTGaz” pētījumu centru “RICE” (Research & Innovation Center for Energy).

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) dekarbonizācijas kursu un izpildot dabasgāzes pārvades sistēmu operatoru pienākumus attiecībā uz tirgu, kas paredz garantēt sistēmas viengabalainību un savietojamību, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatori ir kopīgi nolēmuši veikt koordinētu pētījumu un attīstības projektu “Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu tehnisko iespēju novērtējums ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai un nepieciešamo modernizācijas pasākumu un investīciju novērtējums”.

Informē Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss: “Pielietojot mūsu zināšanas atjaunojamo energoresursu efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā tautsaimniecībā, kopā ar kaimiņvalstu dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem uzsākam vēsturisku un vienotu virzību klimata neitrālu risinājumu ieviešanā. Klimata un vides problemātika šogad un tuvākajos gados ir viena no mūsu prioritātēm, kuras ietvaros tiek plānoti nozīmīgi modernizācijas un investīciju projekti, kuru realizēšanai ir svarīga starptautiskās pieredzes apvienošana.”

Pētījumu centrs “RICE” izmantos scenāriju pieeju ar dažādiem iespējamajiem ūdeņraža koncentrācijas līmeņiem. Sagatavotajā projekta plānā ir noteikta metodika, kā katram scenārijam un katras valsts nacionālajai sistēmai  noteikt modernizācijas prasības. Turklāt projekta plānā jāiekļauj metodikas apraksts nepieciešamo ieguldījumu aprēķināšanai katrai sistēmai un ūdeņraža koncentrācijas scenārijam.

Dabasgāzes pārvades sistēmu operatori ir atbildīgi par esošās infrastruktūras drošu ekspluatāciju un uzturēšanu. Lai nodrošinātu gāzes tīklu pielāgošanu metāna un ūdeņraža sajaukšanai, dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem ir jāizvairās no ūdeņraža ievadīšanas potenciālajām negatīvajām sekām un iespējamiem bojājumiem, kas var rasties infrastruktūras lietošanas laikā.  Tiks ieviesti arī savlaicīgi pasākumi, lai novērstu infrastruktūras bojājumus vai sistēmas drošības apdraudējumus.

Tiek paredzēts, ka projekta plāns tiks pabeigts līdz 2021.gada decembrim.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

Ar centralizētu informācijas izvietošanu Rīgas pašvaldība veicina atklātu un taupīgu līdzekļu izlietošanu

Rīgas pašvaldība izsludinājusi centralizētu informācijas izvietošanas iepirkumu, kas veicinās caurspīdīgu un taupīgu līdzekļu izlietojumu, veidojot pašvaldības informatīvās kampaņas. Iepirkumā apkopoti visi pakalpojumi, kas divu gadu periodā būs nepieciešami domes centrālajai administrācijai, pašvaldības septiņiem nozaru departamentiem un Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūrai, kas popularizē Rīgu arī ārpus pilsētas un Latvijas robežām. Līdz šim katra iestāde minētos iepirkumus veica atsevišķi un nekoordinēti.

Šī ir daļa no pašvaldībā uzsāktajām pārmaiņām, lai mainītu līdzšinējo praksi, kad dažādas pašvaldības iestādes katra atsevišķi iepirka līdzīgus pakalpojumus. Tas radīja dubultu administratīvo slogu, kā arī grūti pārraugāmu un sadrumstalotu pakalpojumu klāstu. Centralizācija procesu padarīs caurspīdīgāku un pārredzamāku arī iedzīvotājiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

Pašvaldības informācijas izvietošanas plānotās aktivitātes sastāv no divām daļām. To mērķis ir gan informēt Rīgas un Latvijas iedzīvotājus, gan uzrunāt ārvalstu tūristus un investorus. Uz diviem gadiem plānots slēgt vispārīgās vienošanās ar vairākiem tirgus dalībniekiem.  

Kopējā iepirkuma summa ir 2 761 000 eiro – tas ir divu gadu (līdz 2023. gada beigām) izdevumu maksimālais limits un nenozīmē, ka tieši šāds naudas daudzums tiks izlietots. Izdevumi netiek plānoti lielāki par apjomu, ko pašvaldības iestādes komunikācijas kampaņu aktivitātēm paredzējušas līdz šim.

Līdz šim domes nozaru departamenti un Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra šādus iepirkumus veica atsevišķi, kas mazināja līdzekļu izlietošanas caurskatāmību un nebija atbilstoši labas pārvaldības principiem. Minētais risinājums ļauj centralizēt arī pašvaldības komunikāciju – koordinēti uzrunāt svarīgākās mērķauditorijas, nedublējot dažādu pašvaldības iestāžu vēstījumus vienos un tajos pašos medijos. 

Šī gada martā Rīgas dome veica grozījumus pašvaldības nolikumā, līdzšinējās Sabiedrisko attiecību nodaļas vietā izveidojot Rīgas domes Komunikācijas pārvaldi. Izmaiņas deva iespēju sākt komunikācijas jomas sakārtošanu Rīgas pašvaldībā, veicot funkciju centralizāciju un optimizāciju.