Vai nākamgad Rīgā vairs nekursēs mikroautobusi?

Daina Vārpiņa, 29/08/2018

Post image for Vai nākamgad Rīgā vairs nekursēs mikroautobusi?

SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos” izsludināja 2016. gada vasarā, bet pagaidām bez rezultāta. Iespējams, Rīgā no 2019. gada tiktu apdraudēta pasažieru turpmākā pārvadāšana ar mikroautobusiem, un pašreiz “Rīgas satiksme” sarunu procedūrā ir noteikusi divus pretendentus – SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” un personu apvienību “Liepājas autobusu parks”/AS “Nordeka”. No abiem pretendentiem “Rīgas satiksme” sagaida piedāvājumus, lai noteiktu uzvarētāju. Personu apvienība “Liepājas autobusu parks”/AS “Nordeka” jau sešas reizes Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pārsūdzējusi iepirkuma nolikumu.

Iepirkumam “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos” kvalificējušies pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā apvienotas a/s “Liepājas autobusu parks” un SIA “Nordeka”. RS un RMS bija noslēguši papildvienošanos līdz 2020. gada 30. oktobrim. Iepirkuma līgumam bija jāstājas spēkā jau šā gada 1. maijā. Agrāk bija izsludināta sarunu procedūra, tomēr RS noslēdza minēto papildvienošanos ar RMS. “Liepājas Autobusu parks” to apstrīdēja, un Augstākā tiesa noteica, ka papildvienošanās ir spēkā līdz 2019. gada 1. janvārim. Augstākā tiesa uzdeva no nākamā gada apturēt RS un RMS starpā noslēgto papildvienošanos par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma termiņa pagarināšanu.

Augstākā tiesa atzina, ka lietā apstrīdētā papildu vienošanās ir “pirmšķietami prettiesiska”. Tā noteica, ka šīs vienošanās darbība ir apturama no 2019. gada 1. janvāra.

Augstākā tiesa arī piemēroja pagaidu aizsardzību un apturēja starp SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrību „Rīgas mikroautobusu satiksme” 2017. gada 31. maijā noslēgtās papildu vienošanās pie 2013. gada 4. janvāra līguma darbību no 2019. gada 1. janvāra, izskatot blakus sūdzību par rajona tiesas lēmumu, komentē Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

“Procesa dalībnieks jebkurā laikā var iesniegt lūgumu, arī atkārtotu lūgumu, par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, atcelšanu vai grozīšanu tai tiesai, kuras tiesvedībā atrodas lieta. Ja ir mainījušies apstākļi, kuri var ietekmēt pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesai, kuras tiesvedībā ir lieta, nav šķēršļu novērtēt šos jaunos apstākļus un izlemt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai tā atcelšanu. Šādā gadījumā šķērslis nav arī augstākas instances tiesas lēmums,” skaidro Veronika Krūmiņa.

Jautāta, ko Augstākajai tiesai prasīja šīs lietas izskatīšana un vai tās praksē līdzīgs precedents ir bijis, Veronika Krūmiņa atbild: “Jebkura tiesvedība prasa zināmu laiku. Taču ir gadījumi, kad nepieciešams ātrs risinājums. Administratīvajās lietās šāds ātrs (pagaidu) risinājums ir iespējams, iesniedzot lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Publisko iepirkumu lietās procesa dalībnieki salīdzinoši bieži iesniedz blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem pagaidu aizsardzības līdzekļu jautājumos. Līdz ar to šāda veida lietas Augstākajā tiesā ir ikdienišķas. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izvēle konkurencei atvērtā procedūrā ir vispārīgs princips. Gadījums, kad konkursu var nerīkot, ir izņēmums no šā principa. Kā izņēmums tas ir interpretējams šauri. Lai to piemērotu, ir jāpastāv objektīviem priekšnoteikumiem, kas nav atkarīgi no pasūtītāja rīcības. Nebūtu pieļaujams veicināt situācijas, ka pasūtītājs pats nav bijis pietiekami rūpīgs iepirkumu procedūras plānošanā un īstenošanā, kā rezultātā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līgums tiek slēgts bez atbilstošas procedūras. Gatavojoties iepirkuma procedūrai, pasūtītājam ir pienākums rēķināties ar laiku, kas var būt nepieciešams procedūras apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.”

Mērķtiecīgi darbosies rezultātam

RP SIA „Rīgas satiksme” iepirkums “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos” ilguma ziņā neesot unikāls nedz Rīgas satiksmes pieredzē, nedz uz Latvijas fona, līdz ar to nav pamata akcentēt divu gadu termiņu kā šī iepirkuma veiksmes vai neveiksmes rādītāju: “Būtiski ir tas, ka Rīgas satiksmes rīcība, izsludinot konkursu minētos divus gadus pirms paredzamā pasūtījuma, bija pamatota. Tas, kas netika prognozēts, ir mērķtiecība, ar kādu komersanti ir gatavi aizkavēt iepirkuma līguma noslēgšanu,” pauž RP SIA “Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča. Šo mērķtiecīgo procesu ilustrējot neskaitāmas iepirkumu procedūru apstrīdēšanas bez jebkādas konsekvences. Tā, piemēram, šī viena iepirkumu procesa ietvaros:

  • viens no Pretendentiem apstrīdēja kandidātu atlases nolikumā ietvertās kvalifikācijas prasības, kaut pats tām atbilda;
  • vairākkārt šo divu gadu laikā konstatēti gadījumi, kad viens no Pretendentiem vienā apstrīdēšanas iesniegumā apstrīd kādu uzaicinājumā iesniegt sākotnējo piedāvājumu iekļautu prasību, savukārt pēc grozījumu izdarīšanas iepirkuma dokumentācijā jau citā iesniegumā apstrīd apstākli, ka šāda prasība uzaicinājumā vairs nav iekļauta;
  • sākotnēji viens no Pretendentiem savos apstrīdēšanas iesniegumos uzstāja, ka iepirkuma procedūra jāpārtrauc, bet, kad “Rīgas satiksme” pieņēma lēmumu par sarunu procedūras pārtraukšanu, lai veiktu tajā fundamentālus labojumus, Pretendents nekavējoties vērsās IUB ar iesniegumu uzlikt par pienākumu “Rīgas satiksmei” turpināt sarunu procedūru;
  • Pretendents savus argumentus par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām iesniedz daļēji, tādējādi nodrošinot sev iespēju par vienu un to pašu procedūru iesniegt iesniegumus vairākkārt u.c.

“Kopā ņemot, ir jāsecina, ka konkurenti cīnās nevis, reāli piedāvājot labāko sniegumu, ideju, risinājumu, iesniedzot piedāvājumu un diskutējot par to pēc būtības, bet, demonstrējot savu prasmi izmantot normatīvajos aktos paredzētās iespējas, apstrīdēt Pasūtītāja darbības. Rezultātā ne tikai tiek mērķtiecīgi kavēta līguma noslēgšana, ignorējot sabiedrībai svarīga pakalpojuma nodrošināšanas nepieciešamību, ar mērķi panākt sev vēlamu rezultātu, bet arī izmantoti publiskie administratīvie resursi nevis atbilstoši kompetencei, bet gan konkurences cīņā,” vērojumos dalās B. Bartaševiča.

“Rīgas satiksmes” kompetencē neesot vērtēt Pakalpojumu sniedzēju darbības, to iemeslus konkrētai rīcībai, redzamos un neredzamos motīvus vai ko citu, un Baiba Bartaševiča rezumē:””Rīgas satiksme” vēlas izvērtēt vien pretendentu iesniegtos piedāvājumu pēc būtības pie nosacījuma, ja tādi tiek iesniegti. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir noteikts skaits pakalpojumu sniedzēju, kas spēj un grib izpildīt šāda apjoma pasūtījumu, un pat, ja neviens no Pretendentiem neiesniedz izcilu piedāvājumu, jāizvēlas ir viens – labākais no iesniegtajiem. Pastāv iespēja, un normatīvo aktu regulējums to nevar izslēgt, ka kāds Pretendents ļaunprātīgi izmanto iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzēto subjektīvo tiesību aizsardzības mehānismu savstarpējā konkurences cīņā.”

Bartaševiča arī uzsver, ka no iepirkuma procedūras izsludināšanas “Rīgas satiksmes” darbības ir skaidras, plānotas un uz rezultātu orientētas: “Tomēr, ņemot vērā, ka “Rīgas satiksmes” rīcību lielā mērā nosaka nepieciešamība reaģēt uz Pretendentu darbībām, iespējams norādīt tikai to, ka turpināsim mērķtiecīgi strādāt, lai sasniegtu rezultātu. Iepirkuma procedūras dokumentācija ir sagatavota, ņemot vērā “Rīgas satiksmes” prasības un nepieciešamību konkrētajam pakalpojumam, kas izriet gan no pašai “Rīgas satiksmei” saistošajām prasībām no Rīgas domes puses, gan no iepriekšējās pieredzes un vēlmes uzlabot paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāti klientu interesēs.”

Pārāk daudz nezināmo no pasūtītāja puses

Patlaban iepirkumam “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos” ir divi pretendenti. Viens no tiem – Pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” atteicās atbildēt uz žurnāla “Iepirkumi” jautājumiem, tādējādi varam iepazīstināt tikai ar otra iepirkuma dalībnieka – personu apvienības “Liepājas autobusu parks” un “Nordeka” nostāju izveidojušajā situācijā. Interviju sniedz “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

– Kādēļ personu apvienība “Liepājas autobusu parks” un “Nordeka” piedalās konkursā “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos”?
L. Krongorns:
– Rīga ir lielākais pasažieru pārvadājumu tirgus segments, kas ikvienam šajā nozarē strādājošajam uzņēmumam ir vēlams izaicinājums gan no biznesa attīstības, gan no finanšu perspektīvas. Jebkura uzņēmuma loģiska attīstības līkne iezīmē izaugsmi un jaunu tirgus daļu apgūšanu, un “Liepājas Autobusu parkam” (LAP)/ “Nordeka” tas bija un aizvien ir interesants.

– Kā vērtējat izveidojušos situāciju, ka jau divus gadus nevar noslēgt konkursu “Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos”?
L. Krongorns:
– Situācija ir absurda. 2017. gada aprīlī “Rīgas Satiksme” (RS) lēma pārtraukt šo iepirkumu bez jebkāda tiesiska pamatojuma un nolēma prettiesiski pagarināt 2013. gadā noslēgto līgumu ar Rīgas Mikroautobusu satiksmi (RMS). Tas notika brīdī, kad LAP/Nordeka kā kandidāts bija iesniedzis sūdzības IUB par nepilnībām konkursa nolikumā, kuras Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pilnībā vai daļēji arī atzina par pamatotām. Tas nozīmē, ka iepirkuma nolikums bija jāprecizē un jāizsludina pa jaunu. Līdz pat Augstākās tiesas (AT) lēmumam, šā gada februārī, visi bija aizmirsuši par šāda iepirkuma esamību, un RMS turpināja un vēl līdz 2019. gada 1. janvārim turpinās sniegt šos pakalpojumus.
Publisko iepirkumu praksē tā nav pieņemama situācija, kad pasūtītājs izstrādā iepirkuma nolikumu, lai priviliģētā stāvoklī nostādītu kādu konkrētu kandidātu, turklāt klaji ignorējot IUB lēmumus. Īpaši situācijā, kad iepirkuma pasūtītājs ir lielākās pašvaldības uzņēmums un netiešā veidā pati Rīgas dome.

– Jūs piedalieties konkursā un jau vairākkārt esat apstrīdējuši konkursa nolikumu. Kādēļ?
L. Krongorns:
– Skaidrs ir tas, ka LAP/Nordeka šīs sūdzības negatavo, lai kavētu konkursa gaitu, bet lai cīnītos par vienlīdzīgām iespējām katram pretendentam. Mēs aizstāvam savas intereses un sūdzamies par konkurentiem – konkrētajā gadījumā RMS – radītām prettiesiskām priekšrocībām. Katru reizi, kad tiek gatavots jauns piedāvājums, mēs konstatējam jaunas nolikuma nepilnības, kas mums liedz konkurēt. Un šeit nav runa par pakalpojuma kvalitāti vai konkurenci ar pakalpojuma izmaksām – šeit ir runa par apzinātu konkurences ietekmēšanu, lai par uzvarētāju kļūtu ar RS saistīts uzņēmums.
Pirmkārt, lai mēs spētu vērtēt vai varam sniegt pakalpojumu ar biļetes cenu 1,15 eiro un spētu plānot maršrutu intensitāti, mums ir nepieciešama informācija par pasažieru plūsmu konkrētos laikos, konkrētās dienās un mēnešos. Šādus datus RS mums nedod, kamēr RMS šī informācija ir pieejama pilnā apjomā. Publiskā iepirkuma procedūra nosaka pilnīgu caurspīdīgumu, kas šajā situācijā netiek ievērots.
Otrkārt, iepirkumā ir noteikts, ka kandidātam ir jāpieslēdzas SIA “Rīgas karte” (RK) norēķinu sistēmai. Šo uzņēmumu vada Rīgas pašvaldības amatpersona un RMS patiesā labuma guvējs Aleksandrs Brandavs. Ja iepirkumā uzvarētu LAP/Nordeka, nav zināms, kādas mums būtu šī pakalpojuma izmaksas. Ļoti iespējams – augstākas, nekā situācijā, kad uzvar RMS.
Šis iepirkums ir veidots tā, ka uzņēmumi savā starpā nekonkurē ar pakalpojuma cenām, bet gan ar papildus kilometrāžu, ko kandidāti apņemas nobraukt gada laikā gadījumā, ja tiek uzvarēts konkurss. Iepirkumā ir nepilnīgi definēts līguma apjoms. Piedāvājuma vērtēšanā nav iekļauts cenas kritērijs. Tā vietā tiek vērtētas kandidāta vienas brauciena biļetes cenas izmaksas. Nenoliedzami LAP/Nordeka, kā uzņēmumam, kuram būtu jāpalielina savs autoparks, lai nodrošinātu iepirkumā noteikto pakalpojumu noteiktajos apmēros, šīs izmaksas būs lielākas, nekā RMS. Lielākā daļa no iepirkuma vērtēšanas kritērijiem ir izteikti subjektīvi, lai rezultāts veidotu priekšrocības konkrētam pretendentam.
RS jau vēsturiski organizē iepirkumus konkrētiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki atrodas interešu konfliktā. Spilgts piemērs ir 2012. gads, kurā Rīgas pašvaldības amatpersona Aleksandrs Brandavs, RS Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs, pašvaldības SIA “Rīgas Karte” valdes loceklis un SIA “B-BUS” īpašnieks, kas attiecīgi ir viens no 2 uzņēmumiem, kas veido RMS, kopā ar savu meitas uzņēmumu SIA “Sabiedriskais autobuss”, kas ir otrs RMS veidojošais uzņēmums, ir RS organizētā iepirkuma uzvarētājs. Būtībā ir radusies situācija, kurā Aleksandrs Brandavs ir izsludinājis Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu par aptuveni 30 miljoniem eiro, kuru ir uzvarējis pats Aleksandrs Brandavs. Līdzīga situācija atkārtojas arī šobrīd, tikai šoreiz ir runa par vismaz 80 miljoniem eiro.

– Ko esat panākuši iesaistoties konkursa nolikuma apstrīdēšanā? Kādu sagaidāt tālāko notikumu gaitu?
L. Krongorns:
– Patlaban esam panākuši to, ka netiek realizēts negodīgs iepirkums un, ja tiks turpināta konkursa procedūra, tad mēs ceram uz vienlīdzīgu attieksmi. Mēs vēlamies godīgu konkurenci, kas ir balstīta uz finansiālā izdevīguma principu.
Aplūkojot iespējamo tālāko notikumu gaitu un to, ko mēs sagaidām – uzskatām, ka būtu jāvērtē, vai no šāda veida konkursa vispār ir kāda jēga.
RS, kā Rīgas Domes uzņēmumam, pašam būtu jāplāno un jānodrošina satiksmes organizēšana galvaspilsētā. RS ir visi nepieciešamie resursi un pieredze, tai skaitā atbilstošs uzņēmuma nosaukums. Ja RS spēj pārvaldīt un plānot pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, tad nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi to pašu nevarētu darīt arī ar mikroautobusiem.
Šobrīd sanāk, ka RS novirza 10 miljonu pasažieru gadā Aleksandra Brandava privātajam biznesam, kaut gan RS pati būtu spējīga šos pasažierus pārvadāt. Vienlaikus RS saņem vairāk nekā 100 milj. eiro lielas dotācijas zaudējumu segšanai no Rīgas Domes. Vai šis nav uzskatāms par interešu konfliktu?

– Vai kādā veidā saskatāt pazīmes, ka konkursa nolikums ticis sagatavots konkrēta pretendenta interesēs? Kas par to liecina?
L. Krongorns:
– Noteikti. Jau no kandidātu atlases sākuma ir novērojamas dīvainības konkursa procedūrā. Latvijā šobrīd ir 40 pārvadātāju, taču gandrīz neviens nepieteicās iepirkumam acīmredzot saprotot vienpusējo attieksmi no pasūtītāja puses. Turklāt jau pašā konkursa pamatā RS kā kvalifikācijas kritēriju bija noteikusi iepriekšējā gadā nobrauktus vismaz 12 miljonus kilometru, kā arī noteica, ka ir nepieciešama 300 darbinieku rakstiska piekrišana, ka viņi piedalīsies iepirkuma realizēšanā gada ietvaros uz priekšu. Arī šos iepirkuma kritērijus atbildīgās instances lika atsaukt.
Tāpat kandidātam jāsniedz apliecinājums par spēju nodrošināt pakalpojumu ar noteiktu skaitu mikroautobusu un realitātē šobrīd ir tikai viens uzņēmums – RMS – kas ar saviem eksistējošajiem resursiem spēj to izdarīt. Praksē pēc tik apjomīga līguma noslēgšanas pasūtītājam būtu jādod aptuveni 8 mēnešu pārejas periods, kura laikā izpildītājs var paplašināt savu autoparku un pierādīt savu spēju izpildīt saistības.
Skaidrs, ka, uzvarot iepirkumu, LAP/Nordeka veiktu nolikumam atbilstošu autoparka paplašināšanu un, uzsākot lūguma izpildi, spētu nodrošināt atbilstošu servisu.

– Kādas ir Jūsu uzņēmumu apvienības priekšrocības, lai nodrošinātu mikroautobusu satiksmi?
L. Krongorns:
– LAP pasažieru pārvadājumu jomā ir ne tikai viens no lielākajiem pārvadātājiem Latvijā, kas nodrošina paaugstināta servisa pārvadājumus, bet arī viens no efektīvākajiem pārvadātājiem par ko liecina vienas no zemākajām valsts dotācijām par nobraukto maršruta kilometru. Tas ir redzams Valsts autotransporta direkcijas (VATD) publiski pieejamajā informācijā.
Turklāt LAP autoparks ir uzskatāms par vienu no modernākajiem Latvijā, īpaši uzsverot, ka LAP jau patlaban nodrošina ekvivalentu pakalpojumu Jūrmalas virzienā ar identiska modeļa mikroautobusiem, kā RMS. Vienlaikus gan LAP, gan Nordeka ir ieviests kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001:2008 standarts, kas apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt klienta vajadzībām maksimāli atbilstošu pakalpojumu. Šajā konkursā ir apvienojušās divas no lielākajām pārvadātāju kompānijām Latvijā un tam būtu jāstrādā kā garantijai par mūsu spēju izpildīt visus RS nosacījumus.
Šobrīd acīmredzot finansiālais izdevīgums un efektivitāte ir mazāk svarīgi faktori par kāda konkrēta kandidāta uzvaru.

– Kādas ir Jūsu prognozes, vai neatrisinot izveidojušos situāciju, rīdzinieki un pilsētas viesi varētu palikt no 2019. gada bez mikroautobusu satiksmes? Kas, Jūsuprāt, pie tā būs vainojams?
L. Krongorns:
– Šis publiskajā telpā ir kļuvis par ļoti spekulatīvu jautājumu. Jāņem vērā, ka mikroautobusu satiksme ir paralēla pasažieru pārvadājumu plūsma autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. Tā ir alternatīva, un cilvēkiem, pie pārdomātas RS darba plānošanas, nebūtu jāuztraucas par to, ka tiks sarežģītas iespējas izmantot sabiedriskā transporta sistēmu, lai ikdienā pārvietotos pa pilsētu.
Visticamāk, Rīga nepaliks bez mikroautobusu satiksmes, risinājumu atradīs. Šobrīd aktuāls jautājums, vai šis risinājums tiks atrasts godīgā ceļā vai nu jau ierastajā RS manierē. Ņemot vērā, ka AT ir pieprasījusi RS un RMS papildvienošanos izbeigt līdz ar 2019. gada 1. janvāri, tad līdz tam laikam būtu jātiek skaidrībā par nākamo pakalpojumu sniedzēju ilgtermiņā vai pagaidu režīmā. Laika nav daudz, bet risināmojautājumu gan.

UZZIŅA

  • Pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) dibināta 2012. gada 24. oktobrī. Uzņēmums nodrošina pasažieru pārvadājumus 20 pilsētas maršrutos ar jauniem, mūsdienīgi aprīkotiem un komfortabliem minibusiem;
  • Pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme” patlaban apkalpo 20 maršrutus (http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/);
  • a/s “Liepājas autobusu parks, kura darbība aizsākās 1945. gadā, ir vislielākais autobusu pārvadājumu sniedzējs Kurzemē un viens no vadošajiem pasažieru autotransporta pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par līderi pasažieru pārvadājumu un transporta nozares pakalpojumu sniegšanā Latvijā;
  • a/s “Liepājas autobusu parks” darbojas trīs pasažieru pārvadājumu jomās, nodrošinot Liepājas pilsētas satiksmi, reģionālos vietējos (rajona) pārvadājumus un starppilsētu maršrutus uz Rīgu, Jūrmalu, Ventspili, Talsiem, Kuldīgu, Jelgavu, Bausku, Ogri u.c.
  • a/s “Nordeka” darbojas pasažieru pārvadājumu jomā kopš 1991. gada un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Latvijā;
  • a/s “Nordeka”  nodrošina vairāk kā 25% reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pasažieru pārvadājumu  Latvijā.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: