Kategorijas
Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Latvijas produkti Eiropas Komisijas Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā

Zemkopības ministrija

ES jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem veiksmīgi darbojas Garantēto tradicionālo īpatnību, Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma (turpmāk – pārtikas kvalitātes shēma). Pārtikas kvalitātes shēmas galvenais mērķis – veicināt kvalitatīvu vietējo produktu ražošanu un palīdzēt ražotājiem sniegt plašākai sabiedrībai informāciju par produktu īpašo kvalitāti, kas saistīta ar ģeogrāfisko apgabalu vai tradicionālo izcelsmi.

ES ir reģistrēti 68 garantēto tradicionālo īpatnību produkti, 674 aizsargātas cilmes vietas nosaukumi un 906 aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lauksaimniecības un pārtikas produkti.

Pārtikas kvalitātes shēmu produkti ir marķēti ar ES atpazīstamiem logotipiem un katra dalībvalsts nodrošina atbilstošu kontroli un uzraudzību, kuras ietvaros arī veic šo produktu atbilstības pārbaudi noteiktajiem kritērijiem. 

Īpaši populāra šīs pārtikas kvalitātes shēmas ir ES dienvidu valstīs. Visiem ir pazīstami, piemēram, tādi Itālijas produkti kā Parmas šķiņķis, Parmigiano Reggiano siers u.c.

 ES ir arī izveidota kopēja datu bāze ‘e-Ambrosia’, kurā ir iekļauti pārtikas kvalitātes shēmās iekļautie produkti no visām valstīm. 

Lai produktu ierakstītu kādā no Aizsargāto nosaukumu reģistriem, ražotāju grupai, kura apvieno konkrētā produkta ražotājus, jāuzraksta pieteikums, kas jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tajā jāapraksta produkta specifiskums, piemēram, Garantēto tradicionālo īpatnību shēmā galvenais kritērijs – produktam konkrētā teritorijā jābūt lietotam vismaz 30 gadus, recepti nododot no vienas paaudzes nākamajai. Savukārt, lai produktu varētu reģistrēt Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, tam piemīt īpašības vai reputācija, kas cieši saistīta ar konkrēto ģeogrāfisko apgabalu, turklāt vismaz vienu no ražošanas posmiem jāveic šajā apgabalā. Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma shēmā visam procesam, sākot no audzēšanas līdz produkta iesaiņošanai, jānotiek konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pēc pieteikuma izskatīšanas PVD, tas tiek publicēts ZM un PVD mājaslapā iebildumu izteikšanai nacionālajā līmenī viena mēneša laikā. Pēc iebilduma procedūras beigām, pieteikumu iesniedz Eiropas Komisijā (EK). EK iesniegumu izskata ne ilgāk kā 6 mēnešus, pēc tam uz trim mēnešiem izsludina iebildumu procedūru ES dalībvalstu līmenī un tad pieņem lēmumu. Viena produkta reģistrācijas procedūra vidēji ilgst 33 mēnešus. 

ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros šobrīd ierakstīti seši Latvijas produkti:

 –sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Jāņu siers iekļauti Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, 
Latvijas lielie pelēkie zirņi – Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu reģistrā, 
Carnikavas nēģi – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, 
Rucavas baltais sviests – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. 

Pieteikums produktam “Salacgrīvas nēģi” ierakstīšanai Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir nosūtīts izskatīšanai EK ekspertiem.

Pārtikas kvalitātes shēma ir pieejama jebkuram ražotājam, taču, lai sāktu ražot jau reģistrētos Latvijas produktus saskaņā ar apstiprināto receptūru un sava produkta marķējumā izmantot ES īpašo logotipu, ir jāpiesakās PVD un ražotāju grupā, kura tiek norādīta pieteikumā un ir publicēta ZM un PVD mājaslapā, turklāt to var izdarīt arī elektroniski. PVD 10 darbdienu laikā to izskata un vienojas par pārbaudes laiku, izvērtē produkta atbilstību specifikācijai un pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu. Pēc sertifikāta saņemšanas ražotājs sava produkta marķējumā un reklāmā var izmantot ES logotipu.

Reģistrēto produktu nosaukumi ir aizsargāti, t.i., no brīža, kad pieteikums ir nosūtīts EK ražotājiem, kas ražo līdzīgus produktus, ir iespēja vai nu iesaistīties ražotāju grupā vai produktu marķējumā izmantot citus nosaukumus, piemēram, sklandrausim līdzīgus produktus nosaukt par dižrausi, žograusi, suitu rausi, burkānrausi utt.

Pirms katra pieteikuma sagatavošanas ierakstīšanai Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā tiek izvērtēta situācija nozarē, apzināti jau esošie produkta nosaukuma lietotāji. Piemēram, šobrīd Jāņu sieru, kas iekļauts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā un kura ražošanas tehnoloģija ir unikāla un vienreizēja tikai Latvijā (sieru gatavo no piena un biezpiena, tos karsējot), pašreiz ražo un saukt par Jāņu sieru un savu produktu marķēt ar ES logotipu drīkst 6 ražotāji.  Pārējie ražotāji produkta nosaukumu Jāņu siers nedrīkst izmantot, pirms nav saņemts PVD sertifikāts un ražotājs nav pievienojies ražotāju grupai. Tas, protams, neliedz citiem ražotājiem, tostarp ražotājiem mājas apstākļos kā līdz šim gatavot savus svētkiem paredzētos sierus pēc patērētāju pieprasītas receptes.

Ieguvumi ražotājam no dalības šajās shēmās:

– produkta atpazīstamība Latvijā un ārpus tās, 
– patērētāju uzticība
– produkta izplatīšanas veicināšana
– produkta aizsardzība
– augstāka pievienotā vērtība produktam, 
– iespēja pretendēt uz valsts atbalstu.

Patērētāji veikalā šos produktus gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā ražotus var atpazīt pēc ES logotipiem, kas ilustrē šo publikāciju.

Mēs lepojamies par iespēju Latvijas tradīcijas un kultūru integrēt ES arī pārtikas jomā un aicinām ražotājus izvērtēt iespēju savu produktu reģistrēšanai kādā no Aizsargāto produktu nosaukumu reģistriem. 

Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Izstrādātas jaunas sausās pārtikas uzturdevas bruņotajiem spēkiem

Raksta autors: Aizsardzības ministrija

Latvijas uzņēmums SIA “Kronis”, kas 2019. gadā saņēma Aizsardzības ministrijas grantu teju 52 tūkstošu eiro apmērā, sācis karavīru jauno sausās pārtikas uzturdevu ražošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

“Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar pašmāju uzņēmēju “Kronis”, mūsu karavīriem lauka apstākļos būs pieejama kvalitatīva, garšīga, Latvijā ražota pārtika, kuras izstrādē lielākoties izmantotas vietējas izcelsmes izejvielas. Sadarbība ar Latvijas industriju arī turpmāk būs viena no aizsardzības nozares prioritātēm, lai kopā pilnveidotu mūsu armijas apgādi un stiprinātu Latvijas ekonomiku,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. 

Aizsardzības ministrijas līdzfinansētā projekta ietvaros SIA “Kronis” izstrādāja deviņas gatavo pamatēdienu receptes, pielāgojot tās rūpnieciskai ražošanai, un pašlaik sekmīgi uzsākta jauno sausās pārtikas uzturdevu ražošana.

Karavīru sausās pārtikas uzturdevu veido deviņu veidu ēdieni – lēcas ar vistu, dārzeņi un šampinjoni, dārzeņu sautējums ar vistas gaļu, liellopu gulašs ar griķiem un šampinjoniem, zirņu putra ar gaļu, kartupeļi ar maltās gaļas mērci, makaroni ar Boloņas mērci, rīsi ar maltās gaļas mērci, sautēti kāposti ar cūkgaļu un čili kon karne.

Grantu programmas projekta ietvaros uzņēmums arī pilnveidoja ražošanas tehnoloģiju, pagarinot sausās uzturdevas uzglabāšanas laiku. Pašlaik produkta derīguma termiņš ir trīs gadi, taču plānots izstrādāt jaunus risinājumus, lai derīguma termiņu vēl pagarinātu, ēdienam vienlaikus saglabājot augstu kvalitāti.

Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Aizsardzības ministrijas 2022. gada grantu programmas projektu konkursā militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzņēmēji aicināti pieteikties līdz 22. jūlijam. 29. jūnijā plkst. 11.00 notiks tiešsaistes seminārs par konkursa nosacījumiem, kurā dalību var pieteikt līdz 28.jūnijam, rakstot uz e-pastu granti@mod.gov.lv.

Kategorijas
Nozares

Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem sniegs atbalstu 20 milj. eiro apmērā Krievijas kara negatīvās ietekmes samazināšanai

Zemkopības ministrija

Valdība otrdien, 2022. gada 21. jūnijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumus novirzīt gandrīz 20 milj. eiro Krievijas kara izraisītās krīzes skartajiem lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un veicinātu nozares spēju pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Situācijā, kad Eiropā plosās karš, plānotais atbalsts gandrīz 20 miljonu eiro apmērā mazinās ģeopolitisko apstākļu radīto seku ietekmi uz lauksaimniecības nozari un dos iespēju Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem turpināt darbību. Šis atbalsts samazinās turpmāku straujo pārtikas cenu kāpumu un nodrošinās pārtikas produktu nepārtrauktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā ārkārtas situācijās.”

Atbalstu vairāk kā 9,2 milj. eiro apmērā plānots novirzīt trim visvairāk ietekmētajām primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarēm – cūkkopībai, mājputnu audzēšanai un dārzeņkopībai segtajās platībās. No šīs summas 4,2 milj. eiro tiks segti no Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas pielāgošanās atbalsta ražotājiem primārajās lauksaimniecības nozarēs, bet 5 milj. eiro – no valsts budžeta. ZM priekšlikums paredz segt 70% no papildu izmaksām, ko radījis cenu kāpums mēslošanas līdzekļiem (tikai dārzeņkopības segtajām platībām), pirktai lopbarībai (tikai cūkkopībai un putnkopībai) un dīzeļdegvielai, elektrībai, kurināmam (visām trim nozarēm).

Savukārt, 10 milj. eiro plānots novirzīt, lai sniegtu atbalstu krīzes skartajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem atbilstoši EK Krīzes pagaidu regulējumam valsts atbalsta pasākumiem ekonomikas atbalstam pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu. Viens pretendents varēs pretendēt uz atbalstu līdz 400 tūkst. eiro.

Valdība atbalstīja arī ZM priekšlikumu rast papildus finansējumu 30 milj. eiro apmērā investīciju projektiem ieguldījumiem lauku saimniecībās. Šāgada sākumā tika izsludināta projektu iesniegumu pieņemšanas kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” 103 milj. eiro apmērā. Neskatoties uz izsludinātā finansējuma nozīmīgo apjomu, projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā saņemts būtiski lielāks projektu iesniegumu skaits. Ņemot vērā lauksaimnieku lielo pieprasījumu pēc atbalsta, ZM lūdza nodrošināt iespēju uzņemties virssaistības no valsts budžeta līdzekļiem, kas ļaus apstiprināt lielāku projektu iesniegumu skaitu.

Šos atbalsta pasākumus paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais ZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai”. Tuvākajās nedēļās ZM iesniegs valdībai izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektus, kas detalizēti noteiks iepriekš minētā atbalsta saņemšanas nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Jāatzīmē, ka plānotais atbalsts pārstrādes uzņēmumiem vienlaikus tiks saskaņots arī ar Eiropas Komisiju.

Plānotiem atbalsta pasākumiem no valsts budžeta 15 milj. eiro apmērā būs fiskāli neitrāla ietekme uz 2022. gada budžetu, jo tos plānots segt no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2021. gada pārskata gada peļņas. Savukārt papildu virssaistības 30 milj. eiro tiks segtas no LVM nākamo gadu peļņas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

No 1. jūlija sākas pakāpeniska pāreja uz konkurētspējīgāku atlīdzību valsts pārvaldē

Raksta autors: Valsts kanceleja

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80 % no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātās.

Valsts kancelejas virzītās atlīdzības reformas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un palielināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Primāri atlīdzības reformas ietvaros atlīdzības kāpinājums panākams bez papildu budžeta finansējuma – pārskatot iestāžu procesus, samazinot piemaksu īpatsvaru un pēc būtības novērtējot darbinieku ieguldījumu.

Otrdien, 21. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients.

Līdz ar to pēc 1. jūlija iestādēm atbilstoši katra nodarbinātā kvalifikācijai, kompetencei, darba snieguma līmenim un regulārajam darba apjomam jānosaka atlīdzība tā, lai pamazām tiektos sasniegt mēnešalgas līmeni vidēji 80 % apmērā no privātajā sektorā maksātās algas.

Tajā pašā laikā zināms, ka ir atsevišķas profesijas, kuras visā darba tirgū ir ļoti pieprasītas un valsts pārvaldei ir ļoti grūti konkurēt ar privātā sektora piedāvāto atlīdzību. Tādēļ valdība apstiprināja sarakstu ar profesijām, kurām mēnešalgu var uzreiz pielāgot darba tirgus tendencēm, reizinot ar tirgus koeficientu.

Tā kā atlīdzības reformu plānots ieviest līdz 2027. gadam un sākotnēji bez papildu budžeta līdzekļiem, tad mēnešalgu noteikšana pēc jaunajiem nosacījumiem vēl nenozīmē faktiski būtisku atlīdzības pieaugumu. Tas ir pirmais solis iestādēm pārvērtēt darbinieku sniegumu, līdzšinējo atlīdzības politiku un primāri izmantot esošos resursus atlīdzības paaugstināšanai, piemēram, mainot pieeju atlīdzību kāpināt ar piemaksām.

Ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, ir mainīta arī piemaksu kārtība, piemēram, tiek likvidēta piemaksa par vakanta amata pienākumu pildīšanu valsts tiešajā pārvaldē un speciālā piemaksa par institūcijai būtisku funkciju pildīšanu, ko varēja maksāt līdz 100% apmērā no algas. Savukārt piemaksa par personīgo darba ieguldījumu un kvalitāti turpmāk būs piemaksa par iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas ir vēl viens solis ceļā no procesu orientētas darbības uz mērķu sasniegšanas pieeju, kā arī mazināts kopējo piemaksu apmērs, kas var tikt izmaksāts.

Plašāku informāciju par Valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu, jauno amatu klasifikāciju, mēnešalgu skalām un atradīsies Ministru kabineta tīmekļvietnē: Atlīdzības sistēmas reforma | Ministru kabinets (mk.gov.lv)

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Valdībā atbalsta precizējumus 2021.-2027. gada ES fondu programmā pirms iesniegšanas EK

Finanšu ministrija

Otrdien, 21.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti precizējumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to oficiāli tālāk iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK).

Programma konceptuāli valdībā tika atbalstīta pagājušā gada novembrī, vienlaikus lemjot par neformālu konsultāciju turpināšanu ar EK. Attiecīgi būtiskākie programmā veiktie precizējumi izriet no konsultācijām ar EK atbildīgajiem dienestiem un paredz pārstrukturēt transporta nozares investīcijas, lielāku finansējumu novirzot zaļai un ilgtspējīgai transporta infrastruktūrai, kā arī paredzēt papildu finansējumu deinstitucionalizācijas* infrastruktūras attīstībai. Tāpat programmā veikti arī precizējumi, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu.

Programma paredz vairāk nekā 4,7 miljardu eiro ES fondu investīcijas nākamajā plānošanas periodā, un tā definē ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas.

Nozīmīgu ES investīciju daļu paredzēts novirzīt iedzīvotāju labklājības celšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts veselības aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, kā arī gaisa piesārņojuma mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tāpat nozīmīgi ieguldījumi plānoti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm, ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi un vērsti uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Dažāda veida investīcijas plānotas arī līdzsvarotai reģionālajai attīstībai.

Programmā ir ievērota sasaiste ar Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, kā arī citiem plānošanas dokumentiem. Definētās prioritātes un atbalsta mērķi koncentrēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, kas dos vislielāko atdevi ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai. Programmas izstrāde notikusi, gan organizējot publisko apspriedi, gan publiskās tematiskās diskusijas ar plašu loku sociālo un sadarbības partneru iesaisti.

Jau ziņots, ka šī gada 24. maijā MK apstiprināja un 25. maijā EK tika iesniegts Partnerības līgums ES investīciju fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, kas atbilstoši ES regulējumam savukārt ļauj EK oficiāli iesniegt visas trīs Partnerības līguma programmas – FM izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Zemkopības ministrijas izstrādāto programmu “Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam” un Labklājības ministrijas programmu “ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai”.

*Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Kredītreitingu aģentūra “S&P Global Ratings” saglabā Latvijas kredītreitingu augstajā “A+” līmenī

Finanšu ministrija

Piektdien, 2022. gada 17. jūnijā, starptautiskā kredītreitingu aģentūra “S&P Global Ratings” apstiprināja Latvijas kredītreitingu augstajā “A+” līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu.

Aģentūra informē, ka pasākumi Latvijas enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanai, dalība NATO un Eiropas Savienībā, mērenais valsts parāda līmenis un kopumā efektīvas valsts ekonomikas politikas veidošana, pamato Latvijas kredītreitinga saglabāšanu līdzšinējā līmenī.

Aģentūra uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā palielina Latvijas atvērtās ekonomikas lēnākas izaugsmes risku, jo konflikts ievērojami ietekmē transporta sektoru. Vienlaikus aģentūra atzīmē, ka Eiropas Savienības fondu ietvaros pieejamais finansējums un ilgtspējīgs valsts parāda līmenis, kas joprojām ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, ļauj absorbēt ar karu saistīto faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku vidējā termiņā, lai arī valdības īstenotais fiskālais atbalsts konflikta izraisītā energoresursu cenu kāpuma ietekmes uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem mazināšanai, ieguldījumi valsts drošības stiprināšanai, kā arī inflācijas spiediens uz investīciju projektu izmaksām ierobežo iespējas samazināt valsts budžeta deficīta līmeni šogad. Tāpat aģentūra uzskata, ka riski, kas izriet no Latvijas centieniem nodrošināt neatkarību no Krievijas energoresursiem, ir pārvaldāmi, kā arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas vidējā termiņā ir spēcīgas.

“Kredītreitingu aģentūras S&P novērtējums apliecina, ka valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir svarīgs faktors ne tikai valsts drošības, bet arī valsts kredītspējas uzturēšanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai vidējā termiņā. Tas ir svarīgs ieguldījums mūsu valsts nākotnē”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu vidējā termiņā veicinātu tās ekonomikas izaugsme, kas pastāvīgi pārsniegtu līdzīga kredītreitinga valstu rādītājus, kā arī valsts budžeta deficīta un līdz ar to arī valsts parāda līmeņa noturīga samazināšanās tendence.

Iepriekšējais “S&P Global Rating” paziņojums tika publicēts 2022. gada 7. februārī, kad aģentūra nemainīja Latvijas kredītreitinga augsto “A+” līmeni un stabilo kredītreitinga nākotnes novērtējumu.

Pilna publikācija skatāma “S&P Global Ratings” mājas lapā.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Valdība sniedz atļauju “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma dibināšanai lielu vēja parku izbūvei Latvijā

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai “Latvenergo” un akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota mūsu lielākajā hidroelektrostacijā – Pļaviņu HES.

Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku mums ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus. Projekta mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā,” norāda ekonomikas ministr Ilze Indriksone.

Kā zināms, Ministru kabinets jau š.g. 22. februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” dibinātajam kopuzņēmumam.

Plānotais projekts neradīs nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām. Vienlaikus jāuzsver, ka valsts kapitālsabiedrību attīstītais vēja parku projekts nekādā veidā neierobežos citu investoru – gan pašmāju, gan ārvalstu potenciālo ieguldītāju – eventuālos projektus.

AS “Latvenergo” ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt AS “Latvijas valsts meži” ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam – valstij. Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, tiks iegūts maksimālais sinerģijas efekts un vislielākais labums sabiedrībai, palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpilde.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos būvniecības nozarē

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija š.g. 21. jūnijā informēja valdību par būvniecības elektroniskās darba laika uzskaites (turpmāk – EDLU) sistēmas efektivitātes novērtējumu, ietekmi uz ēnu ekonomikas un tās pamatkomponentes – aplokšņu algu – samazināšanos, kā arī sniedza priekšlikumus EDLU pilnveidojumiem.

Ēnu ekonomika būvniecības nozarē tradicionāli bijusi augsta. Ieviešot EDLU, jau šobrīd redzams efekts aplokšņu algu ierobežošanai –  kopš 2015. gada ir panākts ēnu ekonomikas rādītāja samazinājums par vairāk kā 10 procentpunktiem.  Būvniecības nozares turpmākās darbības pilnveidošanai un ēnu ekonomikas tālākai samazināšanai Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam ietverto pasākumu ieviešanas,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

EDLU sistēmas ieviešanas ietekme uz būvniecības nozari

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica EDLU novērtēšanu, kā arī novērtēja situāciju būvniecības nozarē kopumā.

EDLU būvniecībā tika ieviesta pakāpeniski, ļaujot būvkomersantiem un būvniecībā nodarbinātajiem pierast pie jaunās sistēmas. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka gan 2019.g., gan 2020.g. samazinājās to pārkāpumu skaits, kuri attiecas uz būvlaukumā izmantojamo EDLU risinājumu vai pašu būvuzņēmēju praktisko iemaņu apguvi EDLU sistēmas lietošanā.

Diemžēl Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja situāciju būvniecības nozarē, kā arī VID darbību. VID lielus resursus veltīja atbalsta administrēšanai Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm, samazinot citu kontrolējošo pasākumu intensitāti. Šobrīd var secināt, ka kopumā EDLU ir efektīva un pozitīvi ietekmē būvniecības nozares darbības vidi. Taču, lai izdarītu pamatotus secinājumus par ēnu ekonomikas rādītājiem būvniecības objektos, kuros ir ieviesta EDLU, ir nepieciešama papildu analīze un papildu kontroles pasākumi.

Tāpēc valdība uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju turpināt sekot EDLU sistēmas darbības efektivitātei un līdz 2024. gada 1. martam sniegt MK informāciju par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm – “aplokšņu algu” un nelegālo nodarbinātību, kā arī darbinieku atalgojumu pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisu apmēra mazināšanos būvniecības nozarē, ņemot vērā šobrīd identificētos aspektus.

Atgādinām, EDLU būvniecībā tika ieviesta ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar mērķi iegūt objektīvus un aktuālus datus nodokļu administrēšanas vajadzībām par būvniecībā nodarbināto faktiski nostrādāto darba laiku būvlaukumā. EDLU ieviešana notika pakāpeniski. Sākotnēji tā tika ieviesta tā sauktajos lielajos objektos, t.i. trešās grupas būvju būvniecības gadījumos, kā arī gadījumos, ja būvdarbu izmaksas bija vismaz viens miljons eiro. Ar 2019. gada 30. maija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” būvdarbu izmaksu vērtība EDLU ieviešanai tika samazināta līdz 350 000 eiro.

EDLU tika ieviesta kā atbalstošs pasākums vispārsaistošai ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kas nosaka minimālo atalgojumu būvniecības profesijās. Praksē konstatēts, ka abu pasākumu efektivitāte ir daudz lielāka, ja tie tiek ieviesti vienlaicīgi. EDLU samazina iespēju krāpties ar darba devēja deklarētām darba stundām, jo VID tiek nodrošināta aktuāla un objektīva informācija par darbinieka nostrādāto laiku. Savukārt, ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo atalgojumu, samazina risku, ka darba devējs nodokļu vajadzībām deklarēs neatbilstoši zemas stundas likmes.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma efektivitāti un nepieciešamajiem pilnveidojumiem” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Valdība apstiprina jaunu garantiju programmu uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 21. jūnija sēdē valdība apstiprināja jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem – garantiju programmu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Vienlaikus valdība precizēja garantiju saņemšanas nosacījumus esošajā garantiju programmā, paplašināja garantiju saņēmēju loku un piešķīra papildu finansējumu, lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.

Ģeopolitiskās situācijas dēļ uzņēmējiem šobrīd izteikta problēma ir tieši apgrozāmo līdzekļu trūkums, jo dēļ visiem sadārdzinājumiem īstermiņā ir nepieciešami lielāki līdzekļi, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Jau pagājušajā nedēļā apstiprinātā aizdevumu programma un eksporta kredītu garantiju programmas pagarināšana kopā šodien apstiprinātajiem atbalsta instrumentiem nodrošinās uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem.  Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas darbība u.c.

Maksimālā garantiju summa vienam komersantam būs līdz 10 miljoniem eiro, Maksimālā garantijas summa tiks noteikta, ievērojot vienu no šiem rādītājiem:

  • 15 % no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma vai;
  • 50% no saimnieciskās darbības veicēja kopējām enerģijas izmaksām 12 mēnešu laikā pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas dienas.

Garantiju  termiņš noteikts līdz sešiem gadiem, ievērojot saimnieciskās darbības veicēja darbību un apgrozāmo līdzekļu aprites ciklu. Šo termiņu varēs pagarināt par vienu gadu.

Atbalsta programmu ieviesīs Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 22,5 miljoni eiro, kuru ietvaros varēs izsniegt no 350- 400 garantijām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts līdz šā gada 31. decembrim.

Altum garantijas piešķirs saimnieciskās darbības veicēja investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ja vienlaikus izpildīsies šādi kritēriji:

  • atbalsts ir nepieciešams, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz saimnieciskās darbības veicēju saimniecisko darbību atbilstoši Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 2. pantam;
  • saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs.

Garantiju atbalstu nedrīkstēs apvienot ar atbalstu, kuru Altum sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu kā likviditātes atbalstu garantiju veidā, kuru mērķis ir Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšana, vai MK noteikumiem Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” un MK noteikumiem Nr. 149 “Noteikumi par aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”. Vienlaikus saimnieciskās darbības veicējs varēs gūt atbalstu no vairākām subsidētām garantijām šo noteikumu ietvaros, kā arī gūt atbalstu no citām atbalsta programmām, ievērojot šīs programmas nosacījumus un finansējuma robežvērtības.

Detalizēti ar jauno atbalsta programmu “Garantiju programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā. Jaunā garantiju atbalsta programma vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju – attiecīgi MK noteikumu projekts stāsies spēkā ar Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Vienlaikus, apstiprinot grozījumus esošajā garantiju programmā, t.i. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 383″ Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai”, valdība precizēja garantiju saņemšanas nosacījumus, paplašināja garantiju saņēmēju loku, piešķīra papildu finansējumu 3 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.

Šajā programmā precizēta jaundibināta saimnieciskās darbības veicēja definīcija, lai padarītu programmas finansējumu pieejamāku jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem jau pirmajos trīs gados ir  pietiekami veiksmīgi finanšu rādītāji, vai tādiem, kuri ir dibināti mātessabiedrības reorganizācijas rezultātā.

Tāpat paplašināts garantiju saņēmēju loks, attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veiks nekustamā īpašuma (būves) – triju vai vairāku dzīvokļu mājas būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi.

Vienlaikus noteikts, ka garantijas var tikt piešķirtas ne tikai jauniem finanšu pakalpojumiem, bet arī esošām saistībām, kad tiek refinansēts Altum aizdevums citā kredītiestādē un tam tiek piesaistīta Altum garantija, ievērojot piemērojamā valsts atbalsta nosacījumus.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Saeima š.g. 2.jūnija sēdē pieņēma jaunu likumu “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums”, kurā noteikts, ka atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts vairāku finanšu instrumentu veidā – aizdevumi  apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, garantijas, eksporta kredīta garantijas, un pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Pagarina sākotnējā kapitāla atbalstu jaunuzņēmumiem

Ekonomikas ministrija

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai”, valdība š.g. 21. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt un līdz ar to bez pārtraukuma (līdz jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmas izstrādei) nodrošināt Latvijas jaunuzņēmumus ar sākotnējā kapitāla atbalstu, atbalsta programmai piešķirot arī papildu finansējumu 1,38 miljonu eiro apmērā.

Ir svarīgi, lai ikkatra inovatīvā biznesa ideja ar lielu izaugsmes potenciālu saņem nepieciešamo atbalstu veiksmīgai tās komercializēšanai. Vēlamies, lai Latvija ir auglīga vide strauji augošiem uzņēmumiem un atbalsta programmas pagarinājums sniegs iespēju paātrināt izaugsmi agrīnā stadijā esošiem uzņēmumiem. Arī akcelerācijas fondu pārvaldnieki ir apstiprinājuši savu ieinteresētību akcelerācijas fondu darbības perioda pagarināšanā un darbības turpināšanā,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos akcelerācijas fondiem tiek nodrošināta darbības nepārtrauktība, vienlaikus pagarinot lēmumu pieņemšanas termiņus. Lēmumus par pirmssēklas naudas ieguldījumu varēs pieņemt līdz 2023. gada 31. decembrim; savukārt lēmumus par sēklasnaudas ieguldījumu piešķiršanu – līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzi  noteikts fondu darbības termiņš – Akcelerācijas fondi varēs darboties 8 gadus no akcelerācijas fonda darbības sākuma, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 25. jūlijam. Vienlaikus paredzēta iespēja pie konkrētiem nosacījumiem fonda darbību pagarināt par vienu gadu divas reizes, lai mazinātu risku zaudēt ieguldījumus un būtu laiks tos atgūt.

Vienlaikus ar grozījumiem mainīts slieksnis no 30% uz 40%, no kura fondiem tiek piemērots vadības maksas samazinājums. Šobrīd ir noteikts, ka fondu pārvaldnieka vadības maksai piemēro 2% samazinājumu, ja 2023. gada 31. decembrī finanšu starpnieku pārvaldīto fondu veikto pirmssēklas naudas ieguldījumu un sēklasnaudas ieguldījumu kopējie zaudējumi (tai skaitā vērtības samazinājums) pārsniedz 40 %. Iepriekšējais 30 % slieksnis tiek piemērots arī attiecībā uz vēlīnākas stadijas riska kapitāla fondiem, tomēr tas nav samērīgs pret agrīnās stadijas akcelerācijas riska kapitāla fondiem, kur risks un sagaidāmie zaudējumi būtiski atšķiras no izaugsmes un sākuma kapitāla fondiem.

Tāpat noteikts ERAF finansējuma attiecināmības periods – ņemot vērā, ka pēc 2023. gada iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda ERAF finansējums vairs nav izmantojams akcelerācijas pakalpojumu sniegšanai, noteikts, ka pēc 2023. gada jaunuzņēmumu atbalstam nepieciešams finansējums tiks nodrošināts no atbalsta programmā “Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” gūtās atmaksas publiskā finansējuma daļas 2 milj. eiro apmērā un šā finansējuma atmaksātā finansējuma. 

Papildu finansējums 1,38 miljonu eiro apmērā Akcelerācijas fondu atbalsta programmai tiek pārdalīts no neizmantotā finansējuma ES fondu atbalsta programmā par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai.

Latvijā pirmo reizi izveidotie publiskie jaunuzņēmumu akcelerācijas fondi kopš 2018. gada investējuši 107 uzņēmumos, kopumā šo uzņēmumu attīstībā pirmssēklas investīciju veidā ieguldot 5,3 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Vidējais ieguldījums vienā uzņēmumā ir 37 tūkstoši eiro. No šiem uzņēmumiem 18 jau ir saņēmuši arī nākamās stadijas – sēklas investīcijas. Akcelerācijas fondu pārvaldniekus atklātā konkursā ir atlasījusi un šos fondus pārrauga Attīstības finanšu institūcija ALTUM, kas iespējkapitāla nozarē investē apjomīgus ES un valsts atbalsta resursus.

Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološiem augstas pievienotās vērtības agrīniem biznesiem. Akcelerācijas fondi ir fokusēti uz jaunuzņēmuma produkta vai pakalpojuma komercializēšanas posmu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā. Akcelerācijas fondi ne tikai investē, bet arī sniedz jaunuzņēmumiem tik ļoti vajadzīgos akcelerācijas pakalpojumus turpmākai izaugsmei. Tamdēļ akcelerācijas fondu pārvaldnieki izvēlas tādus uzņēmumus, kuriem akcelerācijas fonda komanda var palīdzēt ar jaunuzņēmuma strauju attīstību – tie ir specializēti mentori no visas pasaules, pārdošanas un investoru kontakti, tehnoloģiskais atbalsts, prototipēšana, tirgus segmentēšana u.c.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai” var iepazīties Tiesību aktu portālā.