Kategorijas
Statistika

Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē

Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Kategorijas
Gada Balva Uzņēmējdarbība

Eiropas Komisija izsludina pieteikšanos 2021. gada konkursam „Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva”!

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, valsts, reģionālās vai pašvaldību iestādes un organizācijas, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības organizācijas, kas nodibinātas starp valsts iestādēm un uzņēmumiem, izglītības programmām un uzņēmējdarbības organizācijām, un īstenojušas pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā, piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2021”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 11. jūnijam.

Konkursa mērķis ir apzināt un novērtēt visveiksmīgākos uzņēmējdarbības un uzņēmumu veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labāko politiku un labāko praksi, veidot izpratni par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, kā arī iedvesmot potenciālos uzņēmējus.

Uzņēmējdarbības veicināšanas projektus var pieteikt sešās kategorijās:

  • Uzņēmējdarbības gara veicināšana, kurā tiek vērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū.
  • Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs, kurā tiek vērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbību, vadību un darbinieku prasmes.
  • Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kurā tiek vērtēta valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa inovatīva politika, kas veicina uzņēmumu veidošanu un attīstību, vienkāršo uzņēmumiem paredzētās likumdošanas un administratīvās procedūras, kā arī īsteno principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, tādējādi rūpējoties par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
  • Atbalsts uzņēmējdarbības internacionalizēšanai, kurā tiek vērtēta politika, kas valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī mudina uzņēmumus — īpaši mazos un vidējos — izmantot Eiropas Savienības un pasaules tirgus sniegtās iespējas.
  • Atbalsts videi nekaitīga tirgus attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai, kurā tiek vērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pamatnostādnes un iniciatīvas, kas sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem palīdzību piekļūšanai videi nekaitīgam tirgum un palīdz tiem efektīvāk izmantot resursus, piemēram, palīdzot iegūt “zaļo kvalifikāciju”, veicinot sadarbību un nodrošinot finansējumu.
  • Atbildīga un iekļaujoša uzņēmējdarbība, kurā tiek novērtēti valsts, reģionālo vai pašvaldības iestāžu vai valsts un privātā sektora sadarbības pasākumi, kas sekmē uzņēmumu sociālo atbildību mazajos un vidējos uzņēmumos. Šajā kategorijā tiks novērtēti arī centieni sekmēt uzņēmējdarbību mazāk aizsargātajās grupās, piemēram, bezdarbnieku, legālo migrantu, cilvēku ar īpašām vajadzībām un etnisko minoritāšu vidū.

Nacionālā līmeņa atlasei pretendentiem līdz š.g. 11.jūnijam ir jāaizpilda Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē pieejamā pieteikuma veidlapa (latviešu un, vēlams, angļu valodā) un jānosūta elektroniski uz e-pastu elina.petersone@em.gov.lvvai pa pastu Ekonomikas ministrijai uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija. Papildu informācija par konkursu un pieteikuma anketa pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Konkursam ir divas atlases kārtas– vispirms nacionālā līmeņa atlases kārta, kuru Latvijā organizē Ekonomikas ministrija, un  Eiropas mēroga atlase, kurā augsta līmeņa žūrija izvēlēsies piecus uzvarētājus. Līdz š.g. 16. jūlijam tiks paziņoti ne vairāk kā divi nacionālā līmeņa uzvarētāji, kurus Ekonomikas ministrija pieteiks konkursa “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balva” finālam Eiropas mērogā.Konkursa uzvarētājus pasludinās apbalvošanas ceremonijā 2021. gada novembrī. Plašāka informācija par konkursu pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, savukārt konkursa jaunumiem var sekot Promoting Enterprise NewsTwitterFacebook un Instagram.

Konkurss “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” no 2006. gada apbalvo izcilas iniciatīvas, kas valsts, pašvaldību un reģionālā līmenī atbalsta uzņēmējdarbību. Kopš konkurss ir uzsācis savu darbību tajā ir piedalījušies vairāk nekā 4000 projekti, kā rezultātā izveidojušies vairāk nekā 10 000 jaunu uzņēmumu.

2019. gada konkursa “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balva” finālam no Latvijas tika izvirzīta AS Air Baltic Corporation “airBaltic Pilotu akadēmija” un Sabiedrības integrācijas fonda kustība “Dažādībā ir spēks”.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejams atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā

Ar 14. aprīli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludina Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas.

“Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Atbalsts tiks sniegts divās jomāszaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu vadību, automatizācijas, robotu un sensoru risinājumus, jaunās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas, mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī citus augstas pievienotas vērtības produktus un tehnoloģijas.

Konkursā tiks atbalstīta jaunu iekārtu, programmatūras, licenču un patentu iegāde, kā arī darbības, kas saistītas ar jauna produkta un tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

Atbalstu varēs saņemt Latvijā reģistrētie komersanti, kuri atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam. Komersanti var piesaistīt arī projekta partneri, kas var būt jebkura publiska vai privāta juridiska persona, kas reģistrēta Norvēģijā vai Latvijā un kam ir atbilstoša kompetence, lai palīdzētu ieviest ražošanā jaunus produktus.

Kopējais pieejamais finansējums ir 8 495 389 eiro, kur 5 847 694,50 eiro ir atvēlēts zaļo inovāciju jomas projektiem, savukārt 2 647 694,50 ir atvēlēts IKT jomas projektiem. Šis finansējums ļaus atbalstīt vismaz 15 jaunu ražotņu izveidi vai modernizāciju, padarot ražošanas procesus automatizētākus un videi draudzīgākus, tai pat laikā arī radot vismaz 50 jaunas darba vietas un veicinot atbalstīto uzņēmumu apgrozījuma un eksporta rādītāju pieaugumu.

Vienam projektam pieejamais granta apjoms ir no 200 līdz 600 tūkstošiem eiro. Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte sīkajiem un mazajiem komersantiem ir 55% no attiecināmajām izmaksām, savukārt vidējie komersanti varēs pretendēt uz atbalstu 45% apmērā no attiecināmajām izmaksām.

Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 30.jūnijam. Tos plānots izvērtēt četru mēnešu laikā, kas ļaus noslēgt līgumus ar līdzfinansējuma saņēmējiem un uzsākt projektu īstenošanu šī gada beigās.

Informācija ar Norvēģijas granta atklātā konkursa nolikumu atrodama  grantu tīmekļvietnē www.norwaygrants.lvprogrammas “Bizness un Inovācijas” sadaļā “Projektu konkursi”.

Papildus informāciju par uzņēmēju atbalsta programmu iespējams iegūt arī LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā, tālrunis +371 67039499 vai e-pasts jautajumi@liaa.gov.lv

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

FM sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

“Stabilitātes programma ir pirmais svarīgais solis 2022.gada valsts budžeta veidošanā. Budžetam jābūt sabalansētam, un tā ir esošās situācijas fotogrāfija, kurā nofiksējam, kādi būs faktiskie ieņēmumi, izdevumi, prognozes. Balstoties uz Stabilitātes programmu, augustā Ministru kabinets spriedīs par valsts budžeta vajadzībām, salāgojot tās ar iespējām un rocību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.


Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šī Stabilitātes programma tiek sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir ikdienas realitāte gan Latvijā, gan pasaulē.


Šā gada februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognozes balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.


2021. gadā FM prognozē ekonomikas izaugsmi 3,0% apmērā, savukārt 2022. gadā jau 4,5% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.


Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.


Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.


Bezdarba līmenis pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.


Stabilitātes programmas fiskālajā scenārijā tiek pieņemts, ka 2021. gadā un 2022. gadā joprojām spēkā būs Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula un darbosies Fiskālā disciplīnas likuma atkāpes nosacījums, tādējādi pieļaujot budžeta deficītu tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā tiek pieņemts, ka atkāpes no budžeta disciplīnas nosacījumiem beidzas.


Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 5,4% no IKP, tai skaitā Covid-19 atbalsta pasākumu tiešā fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu bija 3,7% no IKP. Aktualizētās fiskālās prognozes, kas balstās atjaunotajā makroekonomiskās attīstības scenārijā un ietver līdz šā gada 23. martam valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus tautsaimniecībai Covid-19 ietekmes mazināšanai, šogad paredz deficītu 9,3% no IKP apmērā. 2022. gadā un 2023. gadā deficīts tiek prognozēts attiecīgi 2,7% no IKP un 1,3% no IKP, savukārt 2024. gadā samazinās līdz 0,3% no IKP.


Sekojot ekonomikas attīstības tendencēm un vispārējās valdības budžeta deficīta būtiskajam pieaugumam, vispārējās valdības parāds 2020. gadā sasniedza 43,5% no IKP. Ņemot vērā, ka arī šogad tiek turpināts un paplašināts atbalsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, 2021. gadā tiek prognozēts parāda līmeņa pieaugums līdz 48,9% no IKP, savukārt 2022. gadā pašreizējās prognozes paredz parāda palielinājumu līdz 50,3% no IKP. Turpmākajos divos gados tiek prognozēts pakāpenisks parāda līmeņa samazinājums.


Pašreizējās Stabilitātes programmas budžeta prognozes pie nemainīgas politikas norāda uz augstāku budžeta deficītu 2023. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2024. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2023. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,9% no IKP apmērā, turpretī 2024. gadā – pozitīva fiskālā telpa +0,1% no IKP apmērā.


Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, augustā Ministru kabinetā tiks atkārtoti izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.


Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.


Latvijas Stabilitātes programma 2021.-2024.gadam pieejama MK mājaslapā.MK mājaslapā.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Tiesa atstāj spēkā Konkurences padomes lēmumu par SIA “Rīgas satiksme” iesaisti t.s. nanoūdens iegādes kartelī

Augstākās tiesas Senāts 9.aprīlī noraidīja SIA “Rīgas satiksme” kasācijas sūdzību par Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde 2019.gadā konstatēja SIA “Rīgas satiksme” un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Tādējādi spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, un SIA “Rīgas satiksme” par iesaisti aizliegtā vienošanā ir valsts budžetā jāiemaksā 2,4 milj. eiro sods.


KP 2019.gada lēmumā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA “Rīgas satiksme” rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.


Lēmumā KP konstatēja paša pasūtītāja SIA “Rīgas satiksme”dalību aizliegtā vienošanās, jo uzņēmuma amatpersona aktīvi ar cenu aptaujas pretendentiem saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pasūtītājam kā jebkuram aizliegtas vienošanās dalībniekam par pārkāpumu arī tika piemērota atbildība.


KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Augstākās tiesas Senāta lēmums sniedz vērtīgu pienesumu konkurences tiesību attīstībai Latvijā. Senāts apstiprināja KP redzējumu, ka arī pasūtītājs, kurš veic saimniecisko darbību un iesaistās aizliegtajā vienošanās pret brīvu konkurenci, var tikt saukts pie atbildības kopā ar iepirkuma pretendentiem. Pasūtītājs ir daļa no tirgū pastāvošā un ar likumu garantētā konkurences procesa, un nav pieļaujama šī procesa kavēšana arī pasūtītāja rīcībā. Lēmums ir svarīgs signāls publisku personu kapitālsabiedrībām, kuras, administrējot publisko kapitālu, saskaras ar lielāku risku tikt iesaistītām aizliegtajās vienošanās.”


KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Šis lēmums kalpo kā atgādinājums gan pasūtītājiem, gan iepirkumu dalībniekiem, ka ikviens tirgus dalībnieks ir pilnībā atbildīgs par tās darbinieku individuālu rīcību. Neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieks nav bijis informēts par konkrēta darbinieka īstenotiem pārkāpumiem vai tas īstenojis preventīvas darbības pārkāpumu risku mazināšanai, t.sk., pēc pārkāpuma konstatēšanas atlaidis darbinieku, tas nemazina tiesu praksē nostiprināto, ka tirgus dalībnieks ir saucams pie atbildības par darbinieka pretlikumīgo rīcību. Tādējādi ne tikai Rīgas domei un tai piederošajām kapitālsabiedrībām, bet ikvienam tirgus dalībniekam ir ieteicams uzlabot pārvaldību un laikus novērst riskus, kas saistīti ar jebkura līmeņa darbinieku iespējamu iesaisti konkurences kropļošanā, piemēram, izstrādājot savu Korporatīvo konkurences tiesību ievērošanas programmu un nodrošinot darbinieku apmācības. “


2019.gada lēmumā KP piemēroja SIA “Rīgas satiksme” 2 417 000 eiro.

Informāciju sagatavoja Zane Gorškova, Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Nozares Uzņēmējdarbība

Piešķir papildu 10 milj. eiro starta aizdevumiem uzņēmumiem


2021. gada 8. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma palielināt finansējumu atbalsta programmā “Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem” (turpmāk – programma), novirzot starta aizdevumu izsniegšanai papildu 10 milj. eiro.


“Labas idejas, kombinācijā ar nepieciešamo finansējumu īstajā brīdī var izaugt par dzīvotspējīgu un peļņu nesošu uzņēmumu, kas veiksmīgi var turpināt attīstīties ne tikai valsts, bet arī plašākā mērogā. Papildinot atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar 10 miljoniem eiro, mēs veicināsim ne vien jaunu uzņēmumu rašanos, bet arī dosim iespēju nesen dibinātiem uzņēmumiem attīstīt un paplašināt savu biznesu. Jāuzsver, ka aizdevumu šai programmā var saņemt ne tikai jau esoši uzņēmumi, bet arī pašnodarbinātas personas vai arī tad, ja uzņēmums vēl nav dibināts,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Šobrīd programmas ietvaros atbalstīti 375 biznesa uzsācēji un atbalsts programmā kopumā sniegts 513 komersantiem. Līdz šim pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums programmā bija 6 milj. eiro, bet ar piešķirto papildu finansējumu Attīstības finanšu institūcija Altum šogad varēs izsniegt aizdevumus vēl vismaz 230 uzņēmumiem – biznesa uzsācējiem un esoša biznesa attīstībai vai paplašināšanai. Vairāk par programmas nosacījumiem šeit.


Vienlaikus, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības veicēju vidū joprojām ir jūtama Covid-19 radītā negatīvā ekonomiskā ietekme, uzņēmumiem būs iespēja pagarināt kopējo aizdevuma termiņu līdz 12 mēnešiem.


Vairāk par apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem” var iepazīties šeit.


Paredzēts, ka regulējums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Vai par pasūtītāju var kļūt privāto tiesību juridiskā persona pati par to nenojaušot?

Parasti pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma (“PIL”) izpratnē šķiet kāda valsts iestāde vai juridiskā vienība, kas ļoti cieši saistīta ar publisku personu. Vairumā gadījumu tā tas arī ir, bet kā rāda nesenais Eiropas Savienības tiesas (“EST”) spriedums apvienotajās lietās C-155/19 un C-156/19 Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC) un Consorzio Ge.Se.Av. S.c. arl/De Vellis Servizi Globali Sr (“Spriedums”), ne vienmēr pasūtītājs būs publisko tiesību subjekts un var rasties situācijas, kurās privāto tiesību subjektam ir pienākums piemērot publisko iepirkumu regulējošus normatīvus aktus, piešķirot līguma slēgšanas tiesības.

Saskaņā ar PIL 1.panta 19.punktu, pasūtītājs ir publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a) ir nodibināta vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura;

b) atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona.

Lai arī kritēriji šķiet skaidri definēti, tie nedaudz atšķiras no Eiropas parlamenta un padomes 2014.gada 28. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (“Direktīva”) definīcijas. Saskaņā ar Direktīvas 2.panta pirmā punkta 4.apakšpunktu, “publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

a.tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b. tām ir juridiskas personas statuss; un

c.tās to lielākajā daļā finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

Būtībā no minētā izriet, ka Direktīvas izpratnē pasūtītājs kvalificējas definīcijai, ja tas ir nodibināts ar mērķi apmierināt sabiedrības vajadzības un tas lielākajā daļā ir finansēts no publiskas personas līdzekļiem, vai tā pārvaldība ir uzraudzīta no publiskas personas.

Spriedumā tika uzdots jautājums EST, vai Itālijas Futbola federācija Federazione Italiana Giuoco Calcio (“FIGC”) var kvalificēt kā “publisko tiesību subjektu”, un tādejādi tas nozīmētu, ka tai ir pienākums piemērot publisko iepirkumu regulējošās normas. EST, atbildot uz uzdoto jautājumu, ir norādījusi, ka Itālijā vispārējo interešu darbību, kas ir arī sports, īsteno visas nacionālās sporta federācijas, pildot publiska rakstura uzdevumus, kas šīm federācijām ir tieši uzticēti valsts tiesiskajā regulējumā, precizējot, un ka vairākiem no šiem uzdevumiem šķietami nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura.

No minētā tiesa secināja, ka, ja FIGC faktiski nodrošina šādus uzdevumus, tad tā var tikt uzskatīta par tādu, kas ir nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura. Turklāt tiesa papildus ir secinājusi, ka šo secinājumu nevar atspēkot tas, ka FIGC ir privāttiesību subjekts un tas, ka papildus vispārējo interešu darbībām, FIGC veic arī citas darbības, kas veido lielu daļu no visām tās darbībām un kas tiekot pašfinansētas.

Tātad, gadījumos, kad privāto tiesību juridiskais subjekts īsteno publiska rakstura uzdevumus, kas tam uzticēti, jāvērtē, vai privāto tiesību subjektam nav jāpiemēro publisko ieprikumu regulējošās normas. Turklāt nav no svara arguments, ka privāto tiesību juridiskais subjekts pilda arī citus uzdevumus, kas tiek pašfinansēti.

Nobeigumā jānorāda, ka EST secinājumi ir piemērojami arī Latvijas tiesību normās un privāto tiesību subjektiem būtu rūpīgi jāveic vērtējums attiecībā uz to, vai tas būtu atzīstams kā pasūtītājs no PIL viedokļa.

Autors: Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal Zvērināta advokāta palīdze Sanda Niedrīte
Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība Zaļais iepirkums

2020.gadā būtiski palielinājies ZPI apjoms valsts un pašvaldību iepirkumos

2020.gadā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) īpatsvars publisko iepirkumu apjomā, kas veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam finanšu izteiksmē bijis 29,1%, kas ir par 11,8 procentpunktiem vairāk kā 2019.gadā (17,3%). Absolūtās vērtībās* ZPI bijis 850 milj. eiro no kopējā Publisko iepirkumu likuma regulējumam pakļautā iepirkumu apjoma – 2 926 milj. eiro.

Statistikas dati norāda, ka 2020.gadā būtiski pieaudzis preču un pakalpojumu apjoms, kuru iegādē piemērotas vides aizsardzības prasības, sasniedzot 671 milj. eiro, jeb 46% lielu kāpumu. Salīdzinājumam – 2019.gadā tie bija 448 milj. eiro jeb 30% pēc iepirkumu skaita. Tāpat audzis arī īpatsvars ZPI obligātajās grupās sasniedzot 86% kāpumu, un ZPI brīvprātīgajās grupās sasniedzot 39%.

Šos rezultātus veicinājusi relatīvi nemainīgo kopējo iepirkto preču un pakalpojumu apjoms, uz ko attiecināmi MK noteikumu Nr.353 ” Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi.
Būvdarbi finansiālā izteiksmē ir lielākā no preču pakalpojumu grupām, kurās 2020.gadā tika piemērotas vides aizsardzības prasības. Šajā grupā tika ieguldīti 413.mij. eiro. Savukārt pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu grupā – 114 milj. eiro, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) grupā – 48 milj. eiro un transportā – 29 milj. eiro.

ZPI kā obligāti piemērojamās ir noteiktas septiņas grupasbiroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. No ZPI brīvprātīgi piemērojamām 15 preču un pakalpojumu grupām pēc finansiālā īpatsvara nozīmīgākās ir būvdarbi un transports. Nozīmīga ietekme uz ZPI īpatsvaru ir ES fondu projektu īstenošanai, jo ir iespēja vērtējumā saņemt papildus punktus par ZPI piemērošanu. Taču tas gan atkarīgs no specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.

Līdz 2021.gada 1.maijam tiks sagatavots ikgadējais, informatīvais ziņojums par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā.

Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta. ZPI ir viens no Eiropas Savienības vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās, kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā.

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pētniecība un izstrāde Tehnoloģijas un iekārtas Uzņēmējdarbība

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.


Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.


Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības loma būs sekmēt plašāku Latvijas uzņēmumu iesaisti pētniecības programmās saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm, kuras paredz viedo specializāciju attīstību, cieši sadarbojoties uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.


Kopš 2014. gada Eiropas Komisija programmā “Apvārsnis” finansējusi 402 Latvijas projektus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Tikai 112 no šiem projektiem ir nākuši kā uzņēmumu iniciatīva, pārējos iesniegušas augstskolas un pētniecības organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības uzdevums būs strādāt pie lielākas Latvijas uzņēmumu integrācijas dalībai dažādās pētniecības programmās.


Viens no pārstāvniecības uzdevumiem būs izmantot tās kontaktu tīklu, lai popularizētu Latvijā radīto tehnoloģiju un izstrādāto zinātnisko pētījumu piedāvājumu Briseles vidē. Šī pārstāvniecība būtiski atšķirsies no citām LIAA pārstāvniecībām, jo tās primārais uzdevums būs sniegt atbalstu tehnoloģiju uzņēmumiem un pētniecības organizācijām. Pārstāvniecības fokuss būs vērsts uz tādu sadarbības projektu veicināšanu, kuri nodrošinās tehnoloģiju pārnesi un potenciāla attīstību starptautiskajā vidē.


Pārstāvniecības vadītāja E. Aizsilniece-Ibema akcentē, ka viņas galvenais uzdevums būs nodrošināt Latvijas uzņēmumu un pētniecības organizāciju saikni ar potenciālajiem sadarbības partneriem gan pētījumu veikšanā, gan finansējuma piesaistē. “LIAA esam veikuši detalizētu priekšizpēti, kā šādas pārstāvniecības izmanto citas valstis, un secinājām, ka pastāv cieša sakarība starp pārstāvniecību aktivitāti un potenciāli piesaistītā finansējuma apmēru no programmas “Apvārsnis” un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām,” stāsta E. Aizsilniece Ibema.


Pārstāvniecība, kurā sākotnēji strādās viens cilvēks, būs atbildīga par uzņēmumu un pētniecības organizāciju interešu pārstāvniecību Briselē, sniedzot atbalstu sadarbības partneru piesaistē un dažādu finansējuma programmu projektu uzsaukumos. Pārstāvniecības vadītāja atbalstīs Latvijas vēstniecības īstenotās aktivitātes un divpusējo ekonomisko attiecību veidošanu.


Jāuzsver, ka Igaunijai un Lietuvai arī ir izveidotas savas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē, kuras jau izteikušas vēlmi veidot kopēju Baltijas dialogu ar ES institūcijām.


Uzņēmumu viedoklis


Valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs: “ES sadarbības programmas sniedz daudzveidīgas iespējas nonākt pie jaunām tehnoloģijām un jauniem produktiem, kurus būtu pārāk sarežģīti un dārgi radīt tikai ar saviem spēkiem. Mums tās ļāvušas sadarboties ar vadošajiem Eiropas zinātniekiem un līdzīgi domājošiem uzņēmumiem, lai pētniecības rezultātus pārvērstu praktiski izmantojamos risinājumos. Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem iesaistīties Eiropas programmās – apzināt piedāvātās iespējas, piesaistīt potenciālos sadarbības partnerus un piemeklēt labākos risinājumus konkrētām vajadzībām”.


LMT prezidents Juris Binde: “Lai veicinātu eksportspējīgu inovāciju attīstību Latvijā, mūsu pieredze liecina, ka Eiropas izpētes projektiem ir ļoti būtiska loma. Tā Latvijas uzņēmumiem un pētniecības iestādēm ir ne tikai iespēja piesaistīt papildu finansējumu, lai veicinātu plašāku inovāciju izpēti un attīstību Latvijā. Eiropas izpētes projekti ir arī laba platforma starptautiskās pieredzes iegūšanai, jaunu partneru iepazīšanai un potenciālam nodibināt sadarbību ar lielām starptautiskajām korporācijām.”

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums Transports

Rail Baltica: 2021.gada galvenās projekta iepirkumu prioritātes būs sagatavoties liela mēroga būvdarbiem

Vairāk nekā 1300 dzelzceļa un citu nozaru profesionāļi no 34 Baltijas un Eiropas valstīm, tostarp Vācijas, Itālijas, Somijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Francijas un citām piedalījās Rail Baltica organizētajā iepirkumu tiešsaistes seminārā, kas norisinājās 30.martā. Semināra galvenais mērķis bija sniegt informāciju par Rail Baltica iepirkumu plāniem un procesu, vērtēšanas kritērijiem un galvenajām prasībām, kas potenciālajiem piegādātājiem un globālā projekta partneriem palīdzēs gūt panākumus turpmākajos publiskajos iepirkumos.


Tiešsaistes seminārā, kuru atkārtoti iespējams noskatīties mājaslapā railbaltica.org, RB Rail AS pārstāvji iepazīstināja ar galvenajiem plānotajiem publisko iepirkumu, tostarp nacionālo projektu ieviesēju, konkursiem 2021.gadā.


Pasākumu atklāja Agnis Driksna, RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, uzsverot globālā projekta pašreizējo fokusu, kas ir sagatavošanās vērienīga apjoma būvdarbiem. “Neraugoties uz pandēmijas negatīvo ietekmi, kas palēninājusi daudzu nozaru darbību, Rail Baltica projekts 2020.gadā uzrādījis ievērojamu progresu. Mēs turpinām saņemt spēcīgu politisko atbalstu gan nacionālā, gan ES līmenī. Tāpat arī globālā projekta loma turpinās pieaugt, stimulējot valstu ekonomikas atveseļošanos un esot par Baltijas valstu reģionālās attīstības dzinējspēku.


Turpinot ar Rail Baltica nākamo attīstības posmu, galveno uzmanību šogad veltīsim, lai sagatavotos vērienīgu būvniecības darbu uzsākšanai. Tas ietvers gan globālā projekta īstenošanas plānu sinhronizēšanu ar pieejamajām finansēšanas perspektīvām, gan nepieciešamo sagatavošanas darbu veikšanu dzelzceļa materiālu un komponenšu nodrošināšanai pamattrases būvniecībai. Kopējā līguma vērtība šogad uzsāktajiem publisko iepirkumu projektiem pārsniegs 2 miljardus eiro, un mēs ceram izveidot spēcīgas un ilgtspējīgas partnerības nākamajiem gadiem,” stāsta Driksna.


Rail Baltica projektēšanas darbi notiek 640 km no Rail Baltica 870 km garās pamattrases, kā arī 2020.gads iezīmējis būvniecības darbu uzsākšanu visās trīs Baltijas valstīs. Līdz 2026.gadam kopējās Rail Baltica investīcijas Baltijas valstu reģionā sasniegs 5,8 miljardus eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības līdzfinansējums, un pašlaik noslēgto līgumu summa sasniedz 675 miljonus eiro.


“Šodien mēs strādājam ar vairāk nekā 217 Baltijas un 50 pārējās Eiropas Savienības uzņēmumiem, apvienojot labākās starptautiskās un vietējās zināšanas un pieredzi. Mēs iedrošinām gan starptautiskos, gan vietējos partnerus piedalīties publiskajos iepirkumos, lai pievienotos Rail Baltica komandai un kopīgi strādātu pie projekta ambiciozo mērķu sasniegšanas,” papildina Driksna.


RB Rail AS Iepirkumu vadītājs Kristjans Pīrsalu prezentēja galvenos publisko iepirkumu virzienus: konsolidētu dzelzceļa materiālu un konstrukciju iepirkumus tādām kategorijām kā sliedēm, gulšņiem, dzelzsbetona elementiem un trokšņu sienām, publiskos iepirkumus atlikušajiem diviem Rail Baltica pamattrases posmiem Lietuvā, kā arī jaunu publisku iepirkumu enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanai un būvniecībai, un signalizācijas (CCS) apakšsistēmu ieviešanai, kas tiks uzsākta 2022.gadā. Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja noslēdza semināru, informējot par galvenajām vadlīnijām attiecībā uz iepirkumu procesu, galvenajām prasībām un vērtēšanas kritērijiem.
Pilns iepirkumu saraksts un prezentāciju video ieraksti ir pieejami Rail Baltica mājaslapā: www.railbaltica.org

Informāciju sagatavoja Līva Biseniece, Komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja.