Kategorijas
Nozares

Ar zeķēm uz ārzemēm

Pateicoties publiskajam iepirkumam, SIA “Pingons” ražotās vīriešu zeķes valkā ne tikai Latvijas armijas karavīri, bet arī Igaunijas policisti. Uzņēmums šajos vairāk nekā desmit gados, kopš piedalās publiskajos iepirkumos, uzkrājis vērā ņemamu pieredzi. Sandra Beketova un Vladimirs Beketovs nākotnē cer piedalīties iepirkumos arī ārpus Baltijas valstīm, un pirmie soļi šajā virzienā jau sperti.

SIA “Pingons” ir Latvijā vislielākais vīriešu kapzeķu, kā arī sieviešu un bērnu pusgaro zeķu ražotājs. Darbību sācis pirms nepilniem divdesmit gadiem, patlaban tas mēnesī ražo aptuveni 220 000 zeķu pāru, ko ar tirdzniecības kompānijas “Bisoks” starpniecību pārdod Baltijā un vienlaikus eksportē arī uz vairāk nekā divpadsmit pasaules valstīm. SIA “Pingons” īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Beketovs, atbildot uz jautājumu, kā radusies ideja piedalīties publiskajos iepirkumos, saka: “Ikvienam uzņēmējam, kurš nodarbojas ar ražošanu un tāpēc visu laiku ir atkarīgs no situācijas tirgū, kas nereti mēdz būt ļoti svārstīga, gribas kaut ko stabilu.” Un viņš smiedamies atceras, ka savulaik ar zināmu skaudību skatījies uz ceļiniekiem, būvniekiem un pilsētu apzaļumotājiem, kam šādu stabilitāti garantējis publiskais iepirkums.

Tiesa, kopš paši piedalās iepirkumos, ne reizi vien pārliecinājušies, cik šī stabilitāte mānīga. Toties no pieredzes lieliski zina, cik daudz laika un darba nepieciešams ieguldīt, lai pienācīgi sagatavotos konkursam un beigu beigās tiktu pie cerētā pasūtījuma.

Kategorijas
Nozares

Lielākie uzņēmumi valstī – valsts tautsaimniecības balsts

Pērn lielākie uzņēmumi vairāk pārdeva un vienlaikus mazāk pelnīja

SIA “Crefo Rating” sadarbībā ar SIA “Creditreform” Latvijā sagatavojusi gadskārtējo 501 lielākā Latvijas komersanta sarakstu. Tajā sarindoti nefinanšu nozaru uzņēmumi pēc to apgrozījuma 2013. gadā. Vienlaicīgi vērtēti arī uzņēmumu maksātspējas rādītāji un komerciālā rentabilitāte.

Valsts lielākie uzņēmumi pērn pārdeva produkciju 26,7 miljardu eiro vērtībā – par 3% vairāk nekā gadu agrāk. Kopā tie nodrošinājuši vairāk nekā 150 tūkstošus darba vietu. Neskatoties uz to, ka tīrās peļņas rādītājs ir samazinājies par 8,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr arī tie ir visai nozīmīgi 757 miljoni eiro, un nodrošināta 3,4% liela vidējā rentabilitāte. Uzņēmumu rīcībā atrodas aktīvi gandrīz 20 miljardu eiro vērtībā, no kuriem 9,3 miljardus eiro jeb 46% veido īpašnieku pašu kapitāls.

Kategorijas
Nozares

Ekspertu kluba degpunktā – nepamatoti lēts piedāvājums

Tie, kas kaut nedaudz saskārušies ar publisko iepirkumu, noteikti atpazīst arī jēdzienu “nepamatoti lēts piedāvājums”. Ko tas nozīmē, un kādas darbības ir iespējamas, lai saprastu, kura pusē ir taisnība – organizētāja jeb pasūtītāja vai pretendenta jeb piegādātāja? Kāda ir nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā izveidojusies Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem pirmajā “Iepirkumu” ekspertu kluba seminārā diskutēja ekspertu kluba dalībnieki un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) speciālisti.

Noteikta rīcība

Publisko iepirkumu procedūru regulējošie normatīvie akti paredz noteiktu rīcību iepirkuma organizētājam jeb pasūtītājam gadījumos, kad tas piedāvājumu uzskata par nepamatoti lētu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 48. pantu patlaban, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. IUB Juridiskā departamenta direktora vietniece Monta Oga uzsver, ka šis detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām; izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti; darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, un pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

Kategorijas
Nozares

Iepirkuma līgums II

Šajā nodarbībā aplūkosim, kā noris iepirkuma līguma teksta sagatavošana un līguma parakstīšana, kāda informācija par iepirkuma līgumu ir publiski pieejama, kādus nosacījumus ieteicams iekļaut līgumā.

Pircējs (pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē), veicot iepirkumu saskaņā ar jebkuru no iepirkumu jomas normatīviem aktiem, slēdz iepirkuma līgumu (turpmāk tekstā – līgums). Vēlos norādīt, ka līgums noslēdzams rakstveidā visos gadījumos, kad veikts iepirkums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8. pantā minētajām iepirkuma procedūrām un citām iepirkumu veikšanas metodēm (B daļas pakalpojuma iepirkums, mazais jeb zemsliekšņa iepirkums). Tas, vai līgums slēdzams rakstveidā arī gadījumos, kad nav piemērotas PIL minētās iepirkuma procedūras un citas iepirkumu veikšanas kārtības (metodes), ir pircēja kompetencē, ņemot vērā arī ES finansēto projektu vadlīnijās noteikto, ja finanšu
līdzekļi samaksai piegādātājam par līguma izpildi tiks saņemti no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Kategorijas
Nozares

Anektodes

Tēvs pārmetoši dēlam: “Dēls, tavā vecumā Vinstons Čērčils katru dienu jau pulksten piecos no rīta bija devies savā rīta pastaigā.”
Dēls atbild: “Jā, tēt, un tavā vecumā viņš jau sen bija Anglijas premjerministrs.”

Kategorijas
Nozares

Lielāka brīvība iepirkumos. Vai pratīsim to izmantot?

Zaļais iepirkums pēdējo mēnešu laikā kļuvis par nozīmīgu diskusiju tēmu ne tikai uzņēmēju un ierēdņu sabiedrībā. Vai mums pietiek zināšanu par to, kas tas ir? Tiešā veidā nevienā Eiropas Savienības (ES) un Latvijas normatīvajā akta jēdziens “zaļais iepirkums” nav formulēts. No ES dokumentiem un skaidrojumiem izriet, ka zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir publiskais iepirkums, kurā pasūtītājs ir noteicis videi draudzīgus kritērijus. Jo vairāk šo nosacījumu, jo iepirkums ir videi draudzīgāks.

Kategorijas
Nozares

Vienotā kredītbiroja izveide sekmēs iedzīvotāju finanšu disciplīnu

Saeimas pieņemtais Kredītbiroja likums ir vēl viens solis, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus aizņemties atbildīgi, vienlaikus godprātīgajiem maksātājiem radot iespēju saņemt izdevīgākus piedāvājumus. Aktuāls ir jautājums par pietiekamu dalībnieku skaita un vispusīgas informācijas nodrošināšanu.

Lai gan situācija pamazām uzlabojas, kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars joprojām ir nozīmīgs. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai 8 no 10 kredītņēmējiem.

Kategorijas
Nozares

Iepirkumu uzraugs: mērķis ir labāki nosacījumi uzņēmējiem

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (“DG Markt”) vadītājs DŽONATANS FAULS intervijā žurnālam “Iepirkumi” vērtē situāciju iepirkumu nozarē savienības dalībvalstīs, pauž komisijas nostāju Latvijai svarīgos jautājumos, kā arī komentē gaidāmās izmaiņas likumos.

– Šā gada sākumā jūs publisko iepirkumu, publiskos pakalpojumus un intelektuālo īpašumu nosaucāt par Eiropas Savienības nozarēm, kurās ir jāatjauno izaugsme. Kas šajā laikā ir izdarīts?

– Nesen pabeidzām svarīgu Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma likumdošanas reformu. Tās mērķis bija padarīt modernākus un elastīgākus spēkā esošos noteikumus. Jaunie, labotie noteikumi ļauj valsts iestādēm īpašos gadījumos organizēt sarunu procedūras ar konkursa dalībniekiem ar mērķi iepirkumā gūt lielāku saimniecisko izdevīgumu. Ir samazināti iepirkumu procesa termiņi un vienkāršotas procedūras, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināta labāka pieeja iepirkumiem. Vienlaikus ES dalībvalstis varēs izmantot iepirkumu kā politikas instrumentu inovācijā, sociālajā iekļaušanā un vides aizsardzībā. E-rēķinu un elektronisko publisko iepirkumu ieviesīs līdz 2018. gadam. Pēdējais viens pats varētu sabiedriskajam maciņam atdot aptuveni 100 miljardus eiro, vienlaikus radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem.

Kategorijas
Nozares

Mūsdienīgāks Būvniecības likums

Šodien, 1. oktobrī stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, kuru Saeima apstiprināja 2013. gada 9. jūlijā, un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski maina līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to.

Jaunais būvniecības regulējums skaidri nosaka pienākumu un atbildību sadalījumu starp būvniecībā iesaistītajām pusēm, precīzi definē kontrolējošo institūciju pienākumus un atbildību būvniecības procesa uzraudzībā, kā arī dod iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties ar sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā.

Atšķirībā no iepriekšējā būvniecības procesa, jaunais regulējums paredz, ka būvatļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā pirms projektēšanas darbu uzsākšanas, tādējādi lēmuma par būvniecību apstrīdēšanu pārceļot uz būvniecības procesa stadijas pašu sākumu. Lēmuma pārcelšana uz būvniecības procesa sākumu, pasūtītājam palīdzēs novērst pārmērīgu zaudējumu risku.

Kategorijas
Nozares

Veselības apdrošināšanas iepirkumi aug

Pēc ekonomiskās krīzes gadiem, kad valsts un pašvaldību iestādēm praktiski nebija ļauts apmaksāt veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem vai uz kopējā izdevumu samazināšanas fona tas skaitījās neētiski, pašlaik ierobežojumu veselības apdrošināšanai valsts un pašvaldību iestādēs nav. Viss atkarīgs no pieejamiem finanšu līdzekļiem, kurus var atvēlēt veselības apdrošināšanas polišu iegādei. Tiesa, ir noteikti ierobežojumi apdrošināšanas polises cenai.

Veselības apdrošināšana valsts un pašvaldību iestādēs arvien bijis kutelīgs temats, jo darbinieku apdrošināšanai tiek izlietoti valsts vai pašvaldību finanšu resursi, tostarp iedzīvotāju nomaksātie nodokļi. Šā iemesla dēļ daudzas budžeta finansētas iestādes nelabprāt dalās ar informāciju, kā, cik lielā apmērā tās izlieto naudu veselības apdrošināšanai. Vislabprātāk un skaidri atbild tās valsts iestādes, kurās veselības apdrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem darbiniekiem netiek nodrošināta – visbiežākā atbilde ir: mums nav lieku naudas līdzekļu, ko tērēt apdrošināšanai. Taču valsts un pašvaldību iestādēm, lai iegādātos veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, ir jāizsludina iepirkuma procedūra, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, lai iepirkumu procedūra būtu caurskatāma, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kā nodokļu finansētas struktūras izlieto nodokļu maksātāju naudu.