Žurnāls Iepirkumi

Lai gan visas trīs Baltijas valstis pēc ilgām sarunām šomēnes vienojās, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta iepirkumi tiks izsludināti ne tikai ar kopuzņēmuma “RB Rail” starpniecību, bet arī katrā valstī atsevišķi, tomēr Lietuvā nav vienprātības starp Satiksmes ministriju un tās pārvaldībā esošo valsts dzelzceļa uzņēmumu “Lietuvos geležinkeliai”.

Proti, dzelzceļa kompānija gribētu nodot visas projekta funkcijas kopuzņēmumam, kura netieša akcionāre tā ir, uzskatot, ka divām kompānijām būtu pārāk sarežģīti to koordinēt. “Lietuvos geležinkeliai” (“LG”) arī gribētu iegūt tiesības pati piedalīties “Rail Baltica” būvdarbu konkursos. Taču ministrija to vērtē kā “Lietuvos geležinkeliai” vadītāju viedokli un sola neņemt to vērā.

Domstarpības iezīmējušās tieši pirms projekta pārvaldības līguma parakstīšanas, kam saskaņā ar “RB Rail” sniegto informāciju jāsākas piektdien. Satiksmes ministra Rimanta Sinkeviča pārstāvis ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka ministrs to parakstīs oktobra sākumā.

“Lietuvos geležinkeliai” interneta vietnē 29. septembrī bija lasāma uzņēmuma direktora vietnieka Alberta Šimēna vēstule, kurā teikts, ka uzņēmums ierosina pilnībā centralizēt projektu un nodot šo funkciju kopuzņēmumam “RB Rail”. Pēc viņa teiktā, saskaņā ar jauno konkursu shēmu “RB Rail” veiks būtiskākās projekta vadības funkcijas, bet daļa no tām, teiksim, uzbērumu līgumdarbi, paliks “LG” pārziņā.

“Sarežģīta projekta vadība no diviem kompetenču centriem nevar norisināties efektīvi. Kā uzskata “Lietuvos geležinkeliai”, lai sekmīgi īstenotu projektu “Rail Baltica”, visas tā vadības funkcijas un, protams, atbildība jānodod kopuzņēmumam “RB Rail”. Alternatīva, ka projekts var tikt sekmīgi īstenots katrā Baltijas valstī atsevišķi, nav attaisnojusies – Lietuvā darbi jau notiek pilnā sparā, bet Latvijā un Igaunijā faktiski vēl nav sākti,” teikts vēstulē.

Darbs pie līguma par projekta “Rail Baltica” finansēšanas un izpildes nosacījumiem aizvien turpinās, septembra beigās vēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāve Ilze Rassa.

Viņa skaidroja, ka joprojām intensīvi tiek saskaņotas detaļas līguma tekstā, kā arī pēc tam jānodrošina fiziski pietiekami sarežģīts darbs – nodrošināt, ka līgumu paraksta deviņas Baltijas valstu iestādes.

“RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa 27. septembrī pauda, ka attiecīgajā dienā plānots salikt pēdējos punktus uz “i” šajā līgumā, lai tālāk jau līdz plānotā termiņa beigām (piektdiena, 30. septembris) to varētu parakstīt.

Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu šā gada 20. septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā.

Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību.

Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā, izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā.

Publisko iepirkuma likuma 46.2 pants.
Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 10. pantā minēto Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojumu līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrajā daļā minētās prasības, prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Tādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

Valdības 20. septembra sēdē apstiprinātas preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības, kas valsts iestādēm turpmāk būs jāizvirza, rīkojot publiskos iepirkumus, kuru līgumcena ir 135 000 eiro vai lielāka.

Kā zināms, Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka, rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestādes ir ministrijas un to padotībā esošās iestādes, līdz ar to šīs prasības nav attiecināmas uz pašvaldībām, Saeimu un tiesu iestādēm.

Energoefektivitātes prasības iepirkumos izvirzīs tikai tām precēm, kuru energoefektivitāti var pārbaudīt pēc noteikta marķējuma vai atbilstības deklarācijas, t. i., precēm, uz kurām attiecas ES ekodizaina vai energomarķēšanas normas. Šādas preces ir, piemēram, elektriskās lampas, televizori, gaisa kondicionieri un ventilatori, telpu sildītāji, ūdenssildītāji u. c. Energoefektivitātes prasības būs jāizvirza arī biroja tehnikai un automašīnu riepām. Iepērkamajai biroja tehnikai būs jāatbilst “Energy Star” marķējumā noteiktajam energoefektivitātes līmenim, bet riepām – augstai degvielas efektivitātes klasei.

Turpinām publicēt Latvijā pirmo Publisko iepirkumu likumu – 1927. gadā izdoto “Likumu par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”

2. nodalījums
IZSOLE
A. Mutiska izsole

25. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, jāiesniedz iestādei līdz ar paziņojumu izsoles nosacījumos paredzētais nodrošinājums.

26. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, pirms izsoles sākšanas jāparaksta darba vai piegādes un izsoles nosacījumi. Izsoles kommisija, atklājot izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu.

27. Solīšanu vienā un tanī pašā mutiskā izsolē var izdarīt noteiktās summās vai procentu veidā pēc izsoles vadītāja norādījumiem.

28. Noruna izsolē dalībnieku starpā, kas varētu iespaidot izsoles rezultātus un gaitu, aizliegta.

29. (Atcelts).

30. (Atcelts).

31. Noteiktā izsoles dienā un stundā klātesošie uzaicināmi ierasties izsoles telpās, un, ja izsolei noteikta slepenā cena, tad par to jāziņo izsoles dalībniekiem; slēgto aploksni ar slepeno cenu pa izsoles laiku novieto uz galda redzamā vietā.

32. Izsolē var ņemt dalību personas, kuras izpildījušas izsoles priekšnosacījumus.
Izsoles sarakstā jāieraksta dalībnieku vārdi un izsoles kommisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena saraksta kārtībā; cenas atzīmēšana jāturpina līdz tās pazemināšanas beigām. Katram dalībniekam, atteicoties no tālākās solīšanas, ar parakstu izsoles sarakstā jāapstiprina sava pēdējā cena.

33. Izsoles dalībnieks, kurš nosolījis viszemāko cenu, parakstās, ka apņemas pildīt darbu vai piegādi par nosolīto cenu, saskaņā ar izsolē priekšā liktiem nosacījumiem, pēc kam nekādus jaunus cenu piedāvājumus nevar ievērot, un pārējiem izsoles dalībniekiem jāizsniedz atpakaļ nodrošinājumi.

34. (Atcelts).

35. Gadījumā, ja darba vai piegādes nosolītājs atsakās dot 33. p. minēto parakstu, tas zaudē izsolē noteikto nodrošinājumu, bet izsole turpināma.

36. Ja noteiktā izsoles laikā nebūtu ieradies neviens solītājs, tad darbi un piegādes izdodami jaunā izsolē, kuras termiņš nevar būt īsāks par 7 dienām pēc pirmās izsoles, vai rīkojas saskaņā ar 56. vai 65. pantu.

37. Ja izsolē ir ieradies tikai viens solītājs, bet viņa piedāvājums uzskatāms par pieņemamu, tad darba vai piegādes izpildīšanu var piešķirt viņam.

Ražas pilnbriedā augļus gatavo ziemai. No tiem gatavo ievārījumus, želejas, kompotus, augļu konservus un citas gardas lietas. Tomēr tikai atsevišķiem produktiem, ja tie paredzēti tirdzniecībai, piemēram, džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei, saldinātam kastaņu biezenim, ir noteiktas prasības normatīvajos aktos.

Kādas ir šīs prasības? Atbilstoši definīcijai džems ir līdz želejveida konsistencei sagatavots maisījums, kas sastāv no viena vai vairāku veidu augļu mīkstuma vai biezeņa, vai to maisījuma, kā arī no cukura un ūdens. Turklāt džema ražošanā izmanto ne mazāk kā 350 gramu augļu uz 1000 gramiem gatavā produkta. Mazāka daudzuma augļu izmantošana atļauta tikai sarkano jāņogu, pīlādžogu, smiltsērkšķu, upeņu, mežrožu augļu, cidoniju, ingvera, kešjukoka un pasifloras augļu džema ražošanā. Savukārt augstākā labuma džemu ražo no lielāka augļu daudzuma (ne mazāk kā 450 grami) un to ražošanā neizmanto ābolus, bumbierus, plūmes ar neatdalītiem kauliņiem, melones, arbūzus, vīnogas, ķirbjus, gurķus vai tomātus.

Ļoti līdzīgs produkts džemam ir ievārījums. Ievārījums no džema atšķiras galvenokārt ar šķidrāku jeb plūstošāku konsistenci un ar mazāku klāt pievienotā cukura daudzumu.

Savukārt želeju iegūst no augļu sulas vai ūdeni saturošiem izvilkumiem un cukura, un tai ir želejveida konsistence. Arī želejas ražošanā izmanto ne mazāk kā 350 gramus augļu sulas vai ūdeni saturoša izvilkuma uz 1000 gramiem gatava produkta, un minētais daudzums līdzīgi kā džema ražošanā neattiecas uz atsevišķiem augļiem. Tāpat arī augstākā labuma želejas ražošanā ir jāizmanto lielāks daudzums augļu sulas vai ūdeni saturoša izvilkuma un neizmanto tos pašus augļus, ko augstākā labuma džema ražošanā.

Marmelādes galvenā sastāvdaļa ir citrusaugļi, un tai ir želejveida konsistence. Marmelādes ražošanā izmanto ne mazāk kā 200 gramus citrusaugļu.

Igaunija pamazām iziet finiša taisnē jaunās publisko iepirkumu direktīvas pārņemšanas darbā. Raksta publikācijas brīdī Publisko iepirkumu likuma projekts jau izgājis pirmo lasījumu Igaunijas parlamentā – Rīgikogu, un vasaras gaitā parlamenta ekonomikas komisija ir saņēmusi gan opozīcijas partiju, gan dažu koalīcijas partneru labojumu priekšlikumus, kā arī ieinteresēto organizāciju viedokļus. Parlamenta Ekonomikas komisijas tīmekļa lapā¹ publiski redzamajos labojumu priekšlikumos un viedokļos lielā mērā atkārtotas idejas, kas iepriekš ar dažādiem tirgus dalībniekiem apspriestas institūciju un sabiedrības pārstāvju iesaistei izveidotā apaļā galda diskusijā.

Jauno publisko iepirkumu direktīvu pārņemšanā notika Igaunijas likumdošanas prakses vēsturē nepieredzēti laikietilpīgs un saturisks institūciju un sabiedrības pārstāvju iesaistes darbs, kas sākās jau 2014. gada februārī, vēl pirms direktīvu pieņemšanas Eiropas Parlamentā. Piecdesmit četras dažādas iestādes un organizācijas², tostarp profesionālās apvienības, tika uzaicinātas piedalīties apaļā galda diskusijā. Apspriedes ilga gandrīz gadu. Pēc likumprojekta pēdējās versijas publiskošanas republikas valdības likumprojektu informācijas sistēmā³ un nosūtīšanas saskaņošanai 2015. gada maijā visas ministrijas un citas iesaistītās personas (vairāk nekā 54 iestādes un organizācijas) varēja iesniegt labojumu priekšlikumus. Valdības akceptu guva likumprojekta hronoloģiski trešā versija⁴, kas pirmajā lasījumā tika skatīta parlamentā 2016. gada maijā.

Zaļā publiskā iepirkuma ieguvumi un priekšrocības

Zaļie publiskie iepirkumi (ZPI) ir laba iespēja, kā pašvaldības un valsts iestādes var sekmēt Latvijā ražoto kvalitatīvo lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta īpatsvara pieaugumu, piemērojot ZPI kritērijus un prasības pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos. Kā zemkopības ministrs varu apliecināt, ka Latvijā ražotā lauksaimniecības un pārtikas produkcija ir droša un kvalitatīva un ZPI sistēma nodrošina to pieejamību publiskajā ēdināšanā. Turklāt, īstenojot ZPI, pašvaldības sekmē vietējo produktu patēriņu, kas savukārt dod lielākus ieņēmumus pašvaldību un valsts budžetā. Un te veidojas šī būtiskā likumsakarība – vairāk patērējam vietējo produkciju, vairāk naudas paliek reģionos un vairāk līdzekļu mēs varam ieguldīt izglītībā, veselības aprūpē, drošībā, kultūrā un citās nozīmīgās jomās.

ZPI sistēma ir spēkā kopš 2014. gada rudens, kad stājās spēkā attiecīgie MK noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, ja tie pārsniedz 42 tūkstošus eiro.

ZPI pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos saskaņā ar MK noteikumiem obligāti jāievēro prasība, ka pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem, kā arī pēc izvēles jāievēro vismaz divi no virknes vides (zaļo) kritēriju, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu produktu īpatsvars, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītājs, lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars u. c. Īpaši jāuzsver, ka atbilstoši Publiskā iepirkuma likumā noteiktajam deleģējumam pasūtītājs pārtikas produktu ZPI piegādes līgumiem ir tiesīgs neizmantot iepirkuma procedūras, ja paredzamā pārtikas ZPI produktu piegādes līgumcena ir līdz 42 tūkstošiem eiro.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas izveidoja arī tādēļ, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas apstiprināja arī ciešā saistībā ar ietvarprogrammu “Apvārsnis 2020”, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir svarīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kura īpatsvars saskaņā ar aplēsēm ir aptuveni 20% no iekšzemes kopprodukta¹, publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat to var efektīvi izmantot ilgtspējīgas izaugsmes rosināšanai.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem, ieņemot 26. vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas salīdzinājumā ar 2004. gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Vides un sabiedrības ilgtspēja, iespējams, ir divi no svarīgākajiem izaicinājumiem gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī ES kopumā. Jauni publisko iepirkumu noteikumi ļauj publisko iepirkumu procedūrās labāk integrēt gan vides, gan sabiedrības ilgtspējas apsvērumus. Ņemot vērā, ka nacionālie, ES un starptautiskie normatīvie akti ir saistoši visiem piegādātājiem, kas piedalās publiskos iepirkumos, tie piegādātāji, kuri iesniedz piedāvājumu ar viszemāko cenu, saskaņā ar jauno direktīvu prasībām var tikt izslēgti no konkursa, ja tie neievēro prasības attiecībā uz vides vai sabiedrības ilgtspēju gadījumos, kad ilgtspēja ir viens no iepirkumu konkursa kritērijiem.