Kategorijas
Atpūta Ceļojumu aģentūru pakalpojumi

Pavasaris atmodina ceļotprieku

Pavasari sagaidām līdz ar putnu dziesmām, saules stariem un pirmajiem ziediem, kas izplaukst mūsu dārzos vai uz balkoniem un palodzēm. Līdz ar pavasara iestāšanos un pāreju uz vasaras laiku, garās dienas sniedz arī vairāk laika izklaidēm brīvā dabā un ceļojot.

Izbrauciens ar velosipēdu ļaus ieraudzīt vairāk

Garās dienas dod iespēju pavadīt vairāk laika ārpus mājām. Varbūt šis būs īstais pavasaris, kad atsākt braukt ar velosipēdu? Pat ja ceļā dodaties viens, visticamāk, satiksiet citus riteņbraucējus. Ja fiziskā forma nav regulāri trenēta, ieteicams sākt ar tuvējās apkārtnes izlūkošanu. Būsiet pārsteigts, ka mājas, dārzi, tuvējā upe – viss izskatās pavisam citādi, nekā ikdienā braucot garām ar automašīnu. Turklāt Latvijā pastāvīgi tiek uzlabota veloceliņu infrastruktūra, ko vērts izpētīt. Pieredze liecina, ka brīvdienā kopā ar ģimeni bez pārpūles var nobraukt vidēji 30 kilometru – kāds spēs nedaudz vairāk, cits – mazāk. Ja neesat pārliecināti par savām spējām pārvarēt lielus attālumus, velosipēdus varat ievietot automašīnā (vai uz tās) un veloceļojumu uzsākt, piemēram, Kuldīgā, Valmierā, Siguldā vai citviet, kur apkārtne ir pateicīga riteņbraukšanai. Pirms brauciena, lai tas būtu komfortabls un drošs, ieteicams pārliecināties, ka darbojas velosipēda zvaniņš, esat bruņojies ar atstarotājiem un aizsargķiveri. Lai cik šīs lietas neizklausītos nestilīgas, prakse rāda, ka pat neliela sadursme vai kritiens var būt sāpīgs. Turklāt kas tāds var atgadīties pat pašiem labākajiem braucējiem, piemēram, automašīnu, citu velosipēdistu vai pat pēkšņi priekšā izskrējuša suņa dēļ. Tāpat ieteicams paņemt līdzi dzeramo ūdeni un kādu uzkodu, lai pietiktu spēka pabeigt velobraucienu.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Kā darbojas e-konkursi? Padomi lietotājiem

Latvijā kopš 1. aprīļa iepirkumu procedūrās par preču un pakalpojumu pirkšanu sākot no 42 000 EUR un sākot no 170 000 EUR būvdarbu veikšanai notiek tikai elektroniska piedāvājumu iesniegšana. Elektroniska piedāvājumu iesniegšana iepirkumu procedūrās ir paredzēta Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Elektronisko iepirkumu departamenta eksperti “Iepirkumi” lasītājiem sniedza padomus ērtai e-konkursu apakšsistēmas lietošanai.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība

Palēnām arī valsts iestādes uzsāk Baltijas līmeņa iepirkumus

Veselības Ministrijas (VM) un tās saistīto iestāžu iepirkumi tiek organizēti arī par vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat pārsniedzot miljonu eiro katrs, līdz ar to prakse rāda, ja izdodas starptautisku iepirkumu izveide sadarbībā ar kādu no kaimiņvalstīm, līdzekļu ietaupījums ir ievērojams. Piemēram, salīdzinoši nesen par rota vīrusa vakcīnu un pneimokoka vakcīnu iegādi veiktajā iepirkumā sadarbībā ar Igauniju Latvijai finansiālais ieguvums bija mērāms amplitūdā no 6 – 18 %.

VM pakalpojumu un piegādes iepirkumus rīko atbilstoši Publisko iepirkumu likuma (PIL) 9. pantā noteiktajai kārtībai, apstiprina Veselības ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca. VM rīko atklātus konkursus, sarunu procedūras, metu konkursus, PIL 2. pielikuma iepirkumus. Visa informācija par VM publiskajiem iepirkumiem ir pieejama ministrijas mājaslapā: http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/publiskie_iepirkumi/. Tāpat publikācijas par izsludinātajiem iepirkumiem apskatāmas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kategorijas
Korupcija

Korupcijas izpausmes formas un riski publisko iepirkumu procedūrās – kas jāzina godīgiem pretendentiem

Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām (Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma 1.panta pirmā daļa). Savukārt Eiropas padomes korupcijas definīcijas skaidrojumā ir norādīts, ka korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem. Samērā bieži iznāk saskarties ar maldīgiem uzskatiem par dažādiem ar korupciju saistītiem jautājumiem.

Pieci tipiskākie maldi

Korupcija (arī krāpšana) ir valsts administrācijas un tiesībsargājošos institūciju problēma.

Skaidrojums: ņemot vērā to, ka korupcijas sekas ietekmē visu sabiedrību kopumā, tai skaitā valsts ekonomisko izaugsmi, korupcija (arī krāpšana) ir visas sabiedrības problēma. Korupcija ir latents (slēpts) noziegums, kas apgrūtina tiesībsargājošām iestādēm saņemt informāciju par konkrēto gadījumu, tāpēc tikai ar visas sabiedrības atbalstu, ar katras jomas pārstāvju atbalstu ir iespējams cīnīties pret korupciju.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Ilgtermiņa darbs un pilnveidošanās ved uz izaugsmi iepirkumu jomā

Aizvadītais gads publisko iepirkumu nozarei – iepirkumu rīkotājiem, piegādātājiem, iepirkumu uzraugiem – bija ļoti svarīgs. Sākām praktiski piemērot trīs Eiropas Savienības (ES) jauno direktīvu noteikumus. Patlaban aktīvi norisinās to ieviešanas darbs, pasūtītāju apmācība un neskaidro jautājumu risināšana. Paralēli identificējam nianses, pie kurām jāstrādā. Kopumā atskatoties uz aizvadīto gadu un plānojot nākamo, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem, kam seko saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija plašāka izmantošana un līgumu izpildes kontroles pilnveidošana iepirkumu procedūrās.

Līgana pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem

Elektronisko iepirkumu virzienā esam gājuši jau vairākus gadus un turpināsim arī nākamgad – ieviešot informācijas sistēmas praksē un turpinot darbu pie plašākas iepirkumu elektronizācijas.

Pakāpeniski ir uzsākta Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) piedāvājumu iesniegšanas funkcionalitātes izmantošana un no nākamā gada sākuma šī funkcionalitāte obligāti izmantojama faktiski visos iepirkumos. Šobrīd piegādātāji ir apmierinātāki ar sistēmas darbību kā pasūtītāji. Piegādātāju ieguvums ir iespēja iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrās elektroniski – nedrukājot dokumentu kaudzes un ar tām nedodoties pie pasūtītāja.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Iepirkumu vadības birojs uzņēmumā – “par” un “pret”

Žurnāls “Iepirkumi” sadarbībā ar “Iepirkumu vadība un konsultācijas” (SIA “Imperum”) un Arnoldu Kardelu (SIA “Procurement Solutions – Latvia” vecākais konsultants) turpina diskusiju ciklu par komerciālajiem iepirkumiem. Mūsu ceturtajā diskusijā par iepirkumu vadības biroju (iepirkumu nodaļa) organizācijā – par iepirkumu vadības struktūru, par iepirkumu vadības biroja funkcijām un tā izveides pieeju, kā arī par citiem iepirkumu vadības biroja aspektiem.

Ceturtajā diskusijā AS “SEb banka” piedalījās:

Māris Modriņš, “SEB banka” iepirkumu pārvaldes vadītājs,
Aleksandrs Usovs, AS “Latvijas balzams” iepirkumu daļas vadītājs,
Mārtiņš Lācis, AS “Latvijas finieris” valdes loceklis,
Arnolds Kardelis, SIA “Procurement Solutions – Latvia” vecākais konsultants,
Mārtiņš Brīvmanis, iepirkumu un pārmaiņu vadības speciālists.
Diskusiju vadīja Laila Škoba, “Iepirkumu vadība un konsultācijas” vadošā konsultante.

Iepirkumu vadības biroja struktūra

L. Škoba: – Iepirkumu vadības struktūra var būt ļoti dažāda – trīs slāņos – vadība, iepirkumu komiteja, iepirkuma vadības birojs vai divos slāņos bez iepirkumu komitejas. Varētu būt vēl hibrīds, kur ir vadība, bet nav paša iepirkumu biroja, un ir tikai iepirkumu speciālists. Pieļauju, ka var būt pat tāds darbības modelis, ka nav vadības un iepirkumu speciālista, ir tikai iepirkumu vadības birojs.. Kāda ir jūsu pieredze par iepirkumu vadības struktūras izveidošanu?

A. Usovs: – Mums agrāk nebija iepirkumu komitejas. 2016. gadā veicām izmaiņas iepirkumu procesā un izveidojām iepirkumu komiteju trīs cilvēku sastāvā. “Latvijas balzamā” tās nosaukums ir Tenderu komiteja. Tās locekļi lemj par to, kā veicami iepirkumi, apstiprina ielūgumus uz iepirkumu konkursu, vēlāk apstiprina vai neapstiprina konkursu rezultātus. Iepirkumu nodaļa (iepirkumu vadības birojs) sagatavo iepirkumu konkursu kalendāru visam gadam, kur ņem vērā visus apstiprinātos piegādātājus un unikālos piegādātājus, proti, tos, kuriem nav alternatīvas. Šo sarakstu kopā ar konkursu kalendāru apstiprina iepirkumu komiteja. Visu gadu darbojamies pēc šāda apstiprinātā plāna. Ja ir vajadzīgas kādas izmaiņas, mēs tās koriģējām un saskaņojam.

Kategorijas
Auto Ceļu, tiltu būve Likumdošana, normatīvie akti

Iepirkumos ienāk politika

Šā gada janvārī “TV3” raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) ceļu tehniskās aprīkošanas konkursā uzvarējusi SIA “Reck”. Uzvarētāja piedāvātā cena – 8,5 miljoni eiro – 2,5 reizes pārsniedz šim pakalpojumam plānoto cenu – 3,6 miljonus eiro. Otru pretendentu, SIA “FIMA”, kas piedāvāja lielu daļu darbu veikt daudz lētāk, noraidīja. Iemesls – nav darba pieredzes, lai arī tieši “FIMA” apakšuzņēmums SIA “KEMEK Engineering” ar “LVC” sadarbojas kopš 1999. gada. Kopš 2005. gada tieši “KEMEK” uzvarēja konkursos par šādu punktu ierīkošanu. Darbības joma ir ļoti specifiska un konkurentu nebija. 2016. gadā situācijā mainījās, kad “LVC” izsludināja konkursu punkta aprīkošanai uz Tīnūžu šosejas.

Elmars Petersons, SIA “KEMEK Engineering” valdes priekšsēdētājs teic, ka viņa uzņēmums bija vienīgais, kas šajā konkursā iesniedza piedāvājumu, bet saņēma no “LVC” atteikumu atzīt to par uzvarētāju. Iemesls – it kā konkursa nolikums bija tāds, kas liedza konkursā piedalīties citām kompānijām. Nolikumu gatavoja “LVC”.

Kategorijas
Korupcija

Vai par uzvaru iepirkumos ir jāmaksā pateicības?

SIA “Kemek Engineering” līdzīpašnieks ELMARS PETERSONS intervijā “Iepirkumiem” atklāj līdzšinējo pieredzi iepirkumos. Runājām arī par to, ka pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķa brīdinājuma par “pareizā” partnera izvēles nepieciešamību “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) iepirkumos, viņa uzņēmums konkursos cieš neveiksmes. Sarunā piedalījās arī uzņēmuma pārdošanas eksperts IVARS JAVAITIS.

– Ar ko nodarbojas “KEMEK Enginering”?

– Mēs esam inženieru uzņēmums, kas piegādā, uzstāda un apkalpo rūpnieciskās svēršanas sistēmas. Tās ir galvenokārt saistītas ar autotransporta vai dzelzceļa transporta svēršanu kustībā vai statikā. Tie nav vienkārši svari, to darbību regulē programmatūra. Sistēmas, kas regulē pieeju svariem – luksofori, barjeras – darbojas vienotā sistēmā. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un “LVC” ir līdzīgas intereses – abas iestādes izmanto autotransporta svēršanas gaitā sistēmas. “LVC” līdz šim to izmantoja statistikas vākšanai – piemēram, cik daudz pārkrautu automašīnu kustas pa Latvijas ceļiem noteikšanai. VID izmanto pēc darbības principa līdzīgas iekārtas robežpārejas punktos kravas svara atbilstības pārbaudēm pavadzīmēm un deklarācijām. Uz tā pamata var vērtēt kontrabandas vešanu vai ko līdzīgu. Ir divi dažādi tiesiskie regulējumi. VID izmanto t.s. reglamentētajā sfērā – viss, kas saistās ar drošību, ar naudas iekasēšanu. “LVC” līdz šim to izmantoja statistikas vākšanai. “LVC” piegādājām iekārtas, kas skaita un klasificē autotransportu, tas “LVC” ir ļoti svarīgi. Šāda veida informāciju pieprasa arī ES – cik daudz mašīnu noteiktā laika posmā un ar kādu ātrumu pārvietojas. Mašīnas grupē vieglajās un smagajās automašīnās, turklāt smagās arī grupē mazākās grupās pēc asu skaita. Iekārtu uzstādīšanai izmantojam ārpakalpojumus.

Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Konkurences padome tuvāk tirgus dalībniekiem

Par Konkurences padomes (KP) aizvadītā gada secinājumiem iepirkumu nozarē un šā gada darbības prioritātēm “Iepirkumiem” stāsta KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore IEVA ŠMITE – ANTOŅENKO.

– Kā pērn veiktie labojumi konkurences likumos ietekmēs iepirkumu dalībniekus?

– Pēc gada beigās veiktajiem labojumiem Konkurences likumā un Civilprocesa likumā KP ir vienkāršāk piedzīt zaudējumus to personu labā, kas cieta no konkurences tiesību aizskāruma. Likumā ir iestrādāta prezumcija, ka visi tie, kas cietuši no karteļa, ir pārmaksājuši 10% no līgtās naudas summas. Šā iemesla dēļ ir vieglāk tiesā pierādīt un prasīt zaudējumu atlīdzību. Protams, ja var pierādīt, var prasīt vairāk kā 10%. Agrāk tādas normas nebija, pašiem uzņēmējiem bija jāpierāda, cik viņi ir cietuši, cik lieli bijuši zaudējumi. Tas ir ļoti grūti, ir jārosina atsevišķs civilprocess, kurā jāmēģina pierādīt no karteļa vienošanās gūtie zaudējumi. Šis atspēriena punkts varētu rosināt lielāku zaudējumu prasījumu apmēru, tas varētu arī mudināt uzņēmējus būt aktīvākiem. Norma par zaudējumu piedziņas iespēju pastāv jau sen, tomēr Latvijā tā nedarbojās, nebija arī precedentu. Redzēsim, cik efektīvi šī norma darbosies preventīvi. Prakses mums vēl nav.

Kategorijas
Atpūta

Iepirkumu meistariem ir jauna tradīcija!

Šā gada 18. janvārī žurnāla “‘Iepirkumi” sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) otro gadu pēc kārtas rīkotajā konferencē “Iepirkumu neatklātās iespējas” nozares eksperti dalījās pieredzē par labāku iepirkumu organizēšanu. Konferences noslēgumā laureāti četrās nominācijās saņēma Gada balvas.

Konferenci ar svinīgu uzrunu atklāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, aicinot gan ministrijas, gan pašvaldības iepirkumus uzlūkot kā stratēģisku instrumentu inovāciju rosināšanai un mērķtiecīgai publisko resursu ieguldīšanai, nevis tikai kā preču un pakalpojumu pirkšanas rīku. IUB vadītāja Dace Gaile dalībniekus informēja par jaunumiem un izmaiņām iepirkumu nozarē, savukārt VID Finanšu pārvaldes direktora vietniece Ināra Solosteja dalījās pieredzē par konkursa dialoga veikšanu kā par vienu no iepirkumu veidiem. Konferencē uzstājās arī citi eksperti.

Aptaujātie konferences dalībnieki īpaši uzsvēra pasākuma otrajā daļā rīkotās diskusijas “Elektroniskais iepirkums” svarīgumu un lietderību. Valmieras pašvaldības iepirkumu nodaļas vadītājs Raivis Grīviņš, kurš pērn kļuva par laureātu nominācijā “Gada iepirkumu speciālists pasūtītājiem”, kā arī citi aptaujātie eksperti, uzsvēra elektroniskā iepirkuma ienākšanu ikdienas darbā un saņemtos praktiskos padomus no diskusijas dalībniekiem. Vidzemes slimnīcas juriste Jolanta Sulte: “Tā bija ļoti pareizi izvēlēta tēma. Izskanējušie jautājumi bija ļoti aktuāli un praktiski lietderīgi. Ieguvu ikdienas darbam noderīgas zināšanas, tostarp par jautājumiem, kas nav atspoguļoti EIS video. Man diskusija viennozīmīgi bija ieguvums”.