Kategorijas
Nozares

Ziņas

CFLA: Lielākā daļa ES fondu programmu startējušas, sācies ieviešanas maratons

Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda programmu nosacījumu izstrādei dinamiski seko ieviešana – pašreiz īstenošanas fāzē esošo programmu kopējais apjoms veido jau ap 60% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) apkopotā informācija.

Novembra beigās notika ES fondu uzraudzības komitejas sanāksme, kurā ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu iepazīstināja Finanšu ministrija un CFLA.

“Sākotnēji ES fondu ieviešanas kontekstā vairāk uzmanības tika veltīts plānošanas fāzei, bet tagad tieši mēs kā sadarbības iestāde pārņemam stafeti. Jau kopš 2014. gada vidus, kad pakāpeniski aktivizējās pašreizējā perioda programmu ieviešana, CFLA izsludinātās atlases soli solī seko programmu nosacījumu – Ministru kabineta noteikumu un kritēriju – izstrādei, ko veic nozaru ministrijas,” norāda CFLA direktore Anita Krūmiņa. “Taču atlašu izsludināšana faktiski ir tikai sākums programmu ieviešanas ciklā. Tai seko projektu vērtēšana, kas ir ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs aģentūras darba posms un kas rezultējas ar līguma slēgšanu. Šajā brīdī programmu ieviešanas maratonā mums pievienojas jeb stafetes kociņu pārņem nākamais ļoti būtiskais partneris – finansējuma saņēmējs, kura vadībā projektam vajadzētu arī veiksmīgi un rezultatīvi finišēt. Aģentūra no savas puses, protams, nodrošina atbalstu un konsultācijas, kā arī uzrauga un kontrolē projekta ieviešanu. Papildus, lai sekmētu projektu veiksmīgu īstenošanu, savu atbalstu mēs sniedzam arī vēl izstrādes stadijā, piemēram, palīdzot ar iepirkumu pirmspārbaudēm, ko ļoti novērtē saņēmēji visos Latvijas reģionos.”

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos

Lai mazinātu strīdus būvniecības procesā un līdzsvarotu pušu savstarpējās tiesības, ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. To paredz Saeimā 23. novembrī ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstītie labojumi Būvniecības likumā.

Labojumi paredz uzdevumu valdībai noteikt publisko būvdarbu un pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Tipveida līgumu piemērošana būtu obligāta publiskajos iepirkumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Noskaidroti uzvarētāji pārbūves konkursā

Žūrija metu konkursā par “Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīra divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām.
 

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Attīsta “Rail Baltica” projektu

Konferencē “Projekta “Rail Baltica/Rail Baltic” progress 2016″ Baltijas valstu atbildīgo ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem un tuvākajiem projekta mērķiem, apliecinot Baltijas valstu vienotību “Rail Baltica” projekta tālākai virzībai.

“”Rail Baltica” ir ekonomiskais koridors, kas cieši savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar pārējo Eiropu,” savā prezentācijā teica Baiba Rubesa, “RB Rail” valdes priekšsēdētāja. Prezentācijā Rubesa iezīmēja 2016. gada veikumu, raksturojot šo gadu kā stūrakmeni un pienākumu sadalīšanas gadu “Rail Baltica” projekta ieviešanai visās trīs Baltijas valstīs. Projekta īstenošana ir sadalīta četros secīgos posmos: 1) plānošana, 2) projektēšana, 3) būvniecība, 4) testēšana. Patlaban projekts ir plānošanas posmā, bet jau 2017. gadā sāksies nākamais projekta posms – projektēšana.

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Latvija ir trešajā vietā ES pēc saņemtajiem fondu starpmaksājumiem

16. novembrī valdība vērtēja Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Latvija var lepoties ar ierindošanos 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros.

Līdz ar to secināms, ka Latvija samērā ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu. Iepriekšējos mēnešos Latvijai šajā statistikā bija 4. – 6. vieta.
 

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Baltijas lielie uzņēmumi satraucas par pieprasījumu un darbaspēku

Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk nobažījušies par pieprasījumu, kvalificēta darbaspēka pieejamību un atalgojumu, liecina septembrī SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Lai arī visās trīs valstīs privātais patēriņš šogad uzrādījis pozitīvu pieaugumu, par pieprasījumu pēc savas kompānijas produktiem vai pakalpojumiem satraucas 61% Latvijas lielo uzņēmumu finansistu, 55% Lietuvas un 40% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvju.

Visās trīs Baltijas valstīs ir aktuāls arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums – tas satrauc 43% Lietuvas lielo kompāniju, 39% Latvijas un 33% Igaunijas lielo uzņēmumu. Savukārt trešais visbiežāk minētais iemesls satraukumam ir darba atalgojums. Lietuvā par to nobažījušies 51% uzņēmumu, Igaunijā – 41%, bet Latvijā – 24% lielo kompāniju finanšu vadītāju.
 

Kategorijas
Nozares

Ziņas

Finanšu ministrija: mīti nedrīkst būt šķērslis ES fondu ieguldīšanai

Aizvadītajā mēnesī Finanšu ministrijas preses konferencē “Mīti un patiesība par ES fondu ieguldījumu un iespējām” tika skaidroti izplatītākie mīti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) jomā un atklāta ES fondu kampaņa #ESparTevi, kuras ietvaros radīta nākotnes vizualizācijas platforma par ES fondu ieguldījumu valsts attīstībā.

“ES fondu finansējuma sadalījumu Latvijā nosaka pati ES”, “No ES fondiem iegūst tikai lielās organizācijas”, “Latvija neizmanto visu tai pieejamo ES fondu finansējumu”, “Īstenot ES fondu projektu ir neiespējami sarežģīti” – preses konferencē tika skaidroti šie un citi bieži dzirdētie maldīgie pieņēmumi, raksturojot situāciju ES fondu plānošanas un ieviešanas jomā.

“Pieņēmums, ka ES fondu ieviešana ir pārāk sarežģīta, lai būtu vērts mēģināt, ir mīts. Fondu ieviešanā ir nepieciešami spēles noteikumi, kuriem sekojot nonākam pie sekmīga rezultāta. Tādējādi ir iespējams panākt vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm un atrast viedokļu dažādībā zelta vidusceļu, lai ieguldījums būtu maksimāli mērķtiecīgs un noderīgs,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Kategorijas
Nozares

Iepirkumu ABC

Sākot ar 2017. gadu, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas darba devējam ir jāveic par saviem darbiniekiem. Tādējādi nodrošināts, ka darbinieki ir sociāli aizsargāti, piemēram, grūtniecības vai slimības gadījumā, kā arī, darba gaitām noslēdzoties, saņems vecuma pensiju.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka ar 2017. gada 1. janvāri par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī, darba devējam par viņu ir jāmaksā minimālās iemaksas. Tās veic arī mikrouzņēmumi par katru no saviem darbiniekiem neatkarīgi no mēneša apgrozījuma.

2017. gadā mēneša minimālo iemaksu objekts ir trīs ceturtdaļas no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. 2017. gadā minimālā mēneša alga ir 380 eiro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 285 eiro. Ar 2018. gada 1. janvāri minimālo iemaksu objekts būs pilna minimālā mēneša darba alga. Minimālās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas vispārējā gadījumā ir 34,09%.

Kam minimālās iemaksas nepiemēro vai piemēro samazinātā apjomā

  • Minimālās iemaksas ir samazinātas vai tās veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma šādām personām:
  • vecuma pensiju saņēmējiem;
  • personām, kurām līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk un kas pirms tam vismaz 12 mēnešus nav bijušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā;
  • personām ar I un II grupas invaliditāti;
  • pirmos trīs mēnešus personai, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;
  • jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kas mācās vai studē;
  • notiesātajam, kas soda izciešanas laikā strādā;
  • darba devējam, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba ņēmējam periodā, kad tas ir cita darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks.

 

Kategorijas
Nozares

Vēstures lappuses

Decembra numurā beidzam publicēt Latvijā pirmo Publisko iepirkumu likumu – 1927. gadā izdoto “Likumu par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”. Nākamajā numurā piedāvāsim pirmā un patlaban spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma salīdzinājumu.

LIKUMS par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām

5. nodalījums
Darbu vai piegādes izvešana saimnieciskā kārtā

66. Saimnieciskā kārtā darbi izvedami zem iestādes uzraudzības un vadības ar iestādes darbiniekiem vai privātiem strādniekiem un darba kolektīviem.

67. Darbu izvešana saimnieciskā kārtā izlemjama un izmaksas aprēķina pamata saskaņā ar 69. panta noteikumiem.

68. Darbi visumā vai pa daļai izvedami saimnieciskā kārtā:

1) obligātoriski, ja to izvešana pēc iestāžu kalkulācijas saimnieciskā kārtā izmaksā lētāk nekā ar uzņēmējiem vai to prasa darba raksturs, darba steidzamība vai darba kvalitāte;
2) gadījumos, kad resoram ir savas iekārtotas darbnīcas;
3) ja iestādei ir jau daļa materiālu jeb tādus ir izdevīgi sagatavot vai iegādāties;
4) ja iestādes rīcībā ir darbam piemēroti darbinieki, amatnieki vai strādnieki;
5) ja atkārtota izsole vai sacensība nav devusi valstij pieņemamus rezultātus;
6) atsevišķos gadījumos uz Ministru kabineta priekšlikumu.

Kategorijas
Nozares

Jaunais Publisko iepirkumu likums – izaugsmei un efektīvākai uzņēmējdarbībai

Edvards Smiltēns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārsRunājot par Publisko iepirkumu likumprojektu, daudzi uzdod jautājumu, kādēļ gan mums būtu nepieciešams jauns likums, kā arī kādi tad būs svarīgākie ieguvumi jeb izmaiņas, ko varam gaidīt.

Publisko iepirkumu likumprojekta gatavošanu diktē nepieciešamība pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu. Šīs direktīvas ieviešana automātiski atceļ līdz šim spēkā esošo Direktīvu 2004/18/EK, kā arī diktē virkni izmaiņu, kas būtu jāiekļauj jaunajā Publisko iepirkumu likumā.

Jaunā direktīva nosaka, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Tas ir nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.

Papildus minētajam bija nepieciešams precizēt arī galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.

Līdz ar to mēs varam runāt par desmit lielākām izmaiņām, kas ietvertas jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā.