Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

KNAB rosina apsūdzēt divas “ZM nekustamie īpašumi” amatpersonas par nelikumībām uzkopšanas darbu iepirkumā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis apsūdzēt divas bijušās valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) amatpersonas par iespējamām nelikumībām iepirkumā par uzkopšanas darbiem.

Papildus viena no šīm amatpersonām gatavojusies veikt līdzīgas nelikumības arī apsardzes pakalpojumu iepirkumā, bet tas nav izdevies.
Jau iepriekš publiski izskanējis, ka kriminālprocess sākts pret toreizējo ZMNĪ vadītāju Robertu Dilbu un valdes locekli Sergeju Zikinu. Tagad abi no amatiem uzņēmumā atcelti.

KNAB informē, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret kopumā četrām personām – par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī gatavošanos šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Tāpat KNAB prokuratūru rosina turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsāktos piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret divām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti un plānoti noziegumi.

KNAB kriminālprocesu sāka 2022. gada 13. maijā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka divas valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, ar kādas fiziskas personas atbalstu panāca šīs personas pārstāvētā uzņēmuma uzvaru valsts SIA publiskā iepirkuma konkursā. Iepirkums saistīts ar ēkas uzkopšanas un uzturēšanas darbiem. 
Vienlaikus viena no šīm amatpersonām ar citu uzņēmumu pārstāvošas fiziskās personas atbalstu gatavojās panākt, lai šis uzņēmums uzvarētu valsts SIA rīkotā publiskajā iepirkumā par apsardzes nodrošināšanu. Šis noziedzīgais nodarījums netika izdarīts līdz galam no abu personu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kā procesa virzītājam būs jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.

Jau ziņots, ka Zikins no amata tika atcelts 11.augustā. Tikmēr Dilba uz iesnieguma pamata izbeidz darba attiecības no 31.augusta, lai nodotu darba lietas pagaidu valdei.

Valstij pieder 100% ZMNĪ kapitāla daļu, un to turētāja ir Zemkopības ministrija.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Publiskā iepirkuma aktualitātes

 Iepirkumu uzraudzības birojs

Podkāsta “Publiskā iepirkuma aktualitātes” 12.epizodē saruna par publiskā iepirkuma interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošanas seku un vērtēšanas ietvaru atšķirībām finansējuma saņēmēju īstenoto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu uzraudzības procesa ietvaros, kuru īsteno Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, kuru veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Šāda pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pret šo pārkāpumu  piemēro nulle tolerances principu, t.i., piemēro finanšu korekciju 100 % apmērā no finansējuma saņēmējam projekta ietvaros piešķirtā finansējuma, savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs piemēro administratīvo sodu.

Podkāstā Iepirkumu uzraudzības biroja vecākā inspektore Inese Petrošjus un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vecākā eksperte – juriskonsulte Lāsma Solima dalās pieredzē par interešu konflikta noteikšanu un ieteikumos tā novēršanai, kā arī stāsta par atšķirīgiem vērtējamiem aspektiem katrā no procesiem.

Patīkamu klausīšanos!

PODKĀSTS: Publiskā iepirkuma aktualitātes #12 

https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/podkasts-publiska-iepirkuma-aktualitates-12#podkasts-publiska-iepirkuma-aktualitates-12

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Atbalstīti vēl 30 pašvaldību investīciju projekti septiņu milj. eiro apmērā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022.gada 20.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojuma projektu par atbalstāmajiem pašvaldību investīciju projektiem valsts aizdevumu piešķiršanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, nodrošinot iespēju saņemt valsts aizdevumu vēl 30 pašvaldību investīciju projektiem.

Kopumā piektajā vērtēšanas kārtā izvērtēti 38 projekti no 22 pašvaldībām un atbalstīti 30 investīciju projekti, kuru kopējais finansējums ir 7 025 313,43 eiro, savukārt aizņēmuma apmērs – 5 252 170,09 eiro. Projektus īstenos Valmieras, Madonas, Rēzeknes, Ogres, Smiltenes, Jelgavas, Siguldas, Preiļu, Krāslavas, Balvu, Ķekavas, Limbažu, Kuldīgas un Augšdaugavas novadu pašvaldības, kā arī Daugavpils, Jelgavas un Rīgas valstspilsētu pašvaldības.

Līdzekļi tiks ieguldīti transporta infrastruktūras būvniecībā vai pārbūvē, būvprojektu izstrādei, higiēnas prasību nodrošināšanai izglītības iestāžu  ēkās un to teritorijās, pašvaldības īpašumā esošo ēku vai to daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildei, pašvaldības meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai, pārbūvei vai ierīkošanai, kā arī uzsākto investīciju projektu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma segšanai.

Ar atbalstītiem pašvaldību investīciju projektiem var iepazīties šeit.

Kopumā 2022.gadā Ministru kabinets atbalstījis 176 projektus par 54 365 682,52 eiro kopējo aizņēmuma summu.

Lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, VARAM 2020.gadā uzsāka aizdevuma programmu pašvaldībām. 2021. gadā paplašināja pašvaldību iespējas aizņemties, papildinot aizdevumu programmu ar iespēju projektus pieteikt arī pašvaldības ēku pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona, pašvaldības meliorācijas sistēmas infrastruktūrai, būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem. Tāpat, lai mazinātu Covid-19 izplatību, programmā iekļauts VARAM ierosinājums pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu sociālo aprūpes centru pārbūvei vai pielāgošanai atbilstoši higiēnas prasībām. Savukārt 2022.gadā aizdevuma programma papildināta ar iespēju saņemt aizdevumu atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, 5G infrastruktūras attīstībai un vispārējās izglītības iestādes ēkas pārbūvei vai jaunas ēkas būvniecībai.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Uzņēmējiem un daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem drīzumā būs pieejamas jaunas atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai

ALTUM

Drīzumā gan mazajiem un vidējiem, gan lielajiem uzņēmējiem būs pieejams kopumā 76 miljonus eiro liels finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei. Valsts attīstības finanšu institūcija “Altum” uzņēmumu projektu pieņemšanu plāno uzsākt šoruden.

Šodien, 22. septembrī diskusijā “Jaunas iespējas energoefektivitātei uzņēmumiem un daudzdzīvokļu mājām. ES Atjaunošanas un noturības mehānisma finansētas programmas” ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvēra: “Gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām jaunie projekti dos jaunas iespējas. Būtiskākā atšķirība no iepriekšējiem atbalsta instrumentiem, kas bija pieejami iepriekšējā periodā, ir tā, ka varēs ne tikai efektīvi nosiltināt ēkas un mazināt siltuma zudumus, bet arī uzstādīt iekārtas atjaunojamo energoresursu ražošanai, piemēram, saules paneļus tām ēkām, kurām tas tehnoloģiski ir iespējams. Ar katru gadu parādās arvien inovatīvākas iespējas.”

Atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai vai AER projektiem būs pieejams kā ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Tiks dzēsti 30 procenti aizdevuma pamatsummas, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot projektā noteiktos mērķus. Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot 30 procentu kapitāla atlaidi no aizdevuma summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus “Altum” sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa ir 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem.

Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 euro (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 euro un, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN).

Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, paziņojums par atlases kārtas sākumu tiks publicēts tīmekļa vietnē www.altum.lv). Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos.

Programmā 25,75 miljoni EUR paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 45 miljonus EUR plānots izmantot pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 5 miljonus EUR – elektroauto iegādes atbalstam.

Diskusijā ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atgādināja:  “Uzņēmējiem jau pašlaik ir iespējas izmantot dažādas valsts atbalsta programmas, un ALTUM piedāvā, piemēram,  programmu energoefektivitātes uzlabojumiem, kas tiek finansēta no ALTUM zaļo obligāciju emisijā piesaistītajiem resursiem. Tāpat uzņēmējiem ir pieejams arī grants energoaudita veikšanai, kas sedz pat 85% no izmaksām par energoaudita veikšanu uzņēmumā. Jaunā atbalsta programma, kas būs pieejama rudenī, orientējoši no oktobra beigām, ar kapitāla atlaides elementu būs pievilcīga uzņēmējiem un aicinām to izmantot.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks diskusijā norādīja, ka Eiropas Savienības “zaļais kurss” pašlaik kļūst arvien aktuālāks un tajā nozīmīga vieta ir energoegfektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Tāpēc būtiski tiek palielināts ES finansējums, bet lēmumi pieņemti daudz operatīvāk. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rūpniecības padomes loceklis Gunārs Valdmanis norādīja, ka tagad ir īstais laiks investīcijām šajā sektorā un Latvijas uzņēmēji ir gatavi ieguldīt un izmantot jauno programmu sniegtās iespējas. Arī Liepājas izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens atzina, ka Liepājas pašvaldība jau iepriekš ir izmantojusi atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un arī turpmāk darīs visu, lai no atbalsta gūtu maksimālu efektu.

Arī viņš uzsvēra, ka jaunās atbalsta programmas būs vēl pievilcīgākas nekā iepriekšējās – piemēram, paredzētā 30% kapitāla atlaide būs milzīgs atspaids tiem, kas izmantos valsts atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.

Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki jau var sākt gatavoties pieteikumu iesniegšanai daudzdzīvokļiu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, kas sāks darboties gada beigās. Programmas kopējais finansējums būs 57,3 miljoni EUR.

Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem tiks sniegts kombinēta finanšu instrumenta veidā. To veidos aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai un atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projekta rezultātā sasniedzot vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījuma, projektiem tiks piešķirta kapitāla atlaide līdz 49% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu apjoma. 20% no izmaksām varēs tiks iekļauti attiecināmajās izmaksās arī par tādiem remontdarbiem, kas nav tieši saistīti ar energoefektivitāti.

Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu:

Abas programmas tiek finansētas no Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.

Plašāka informācija:

Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte 2022 -2026

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Jauna tirgus iespēja Latvijas biogāzes ražotājiem, ievadot saražoto gāzi kopējā dabasgāzes sistēmā

Ekonomikas ministrija

Stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, kas veicinās biogāzes ražošanu Latvijā un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu gāzes tirgū.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un energoresursu cenu nestabilitātē ir svarīgi radīt papildu iespējas vietējo energoresursu plašākai ražošanai un pieejamībai. Jaunie noteikumi sekmēs augstas kvalitātes gāzes ražošanu biogāzes stacijās, dabasgāzes tīklu pielāgošanu, kā arī veicinās jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, nosakot vienotas prasības biogāzes kvalitātei un gāzu ievadīšanai dabasgāzes sistēmā.

Šobrīd Eiropas Komisija izstrādā jaunu regulējumu, kas veicinās dabasgāzes aizstāšanu ar atjaunīgo energoresursu un zema oglekļa satura gāzēm.  Tāpat būtisks uzsvars uz pakāpenisku fosilo gāzu izmantošanas pārtraukšanu. Tādēļ ir būtiski radīt tādu pārrobežu infrastruktūru, kas būtu gatava ne tikai dabasgāzes, bet arī citu, no atjaunīgajiem energoresursiem saražotu, gāzu pārvadei.

Jaunu, no atjaunīgiem energoresursiem saražotas gāzes piegādātāju ienākšana tirgū sekmēs Latvijas un kopumā Eiropas neatkarību no Krievijas importētā fosilā kurināmā. Eiropas Komisijas plāns “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, cita starpā, paredz biometāna ražošanas palielināšanu Eiropas Savienībā līdz pat 35 miljardiem m3 2030. gadā.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka tehniskās un drošības prasības biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes sistēmā, kā arī papildina gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai gāzes ievadīšanas un transportēšanas dabasgāzes sistēmā procesi būtu droši, šos procesus vērtējot arī no ilgtspējas viedokļa.

Tāpat tie nosaka atbildības sadalījumu starp sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru par pieslēguma punkta izbūvi un dabasgāzes sistēmā ievadāmās un transportējamās gāzes uzskaiti un tās kvalitātes raksturlielumu ievērošanu.

Lai nodrošinātu sistēmas drošu darbību, sistēmā ievadāmai gāzei noteikti kvalitātes raksturlielumi, kuri tiks kontrolēti  pieslēguma punktā pie dabasgāzes sistēmas.

Izstrādājot noteikumu projektu, tika ņemta vērā un vērtēta Eiropas Savienības valstu pieredze un tendences biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanā un transportēšanā dabasgāzes sistēmā, kā arī pašreizējā Latvijas prakse attiecībā uz prasībām gāzu izmantošanai dabasgāzes sistēmā.

Plašāk ar regulējumā noteiktajām prasībām aicinām iepazīties 2022. gada 13. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 567 “Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā”.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisija apspriedīs pārrobežas sadarbības veicināšanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022.gada 23.septembrī Tallinā, Igaunijā norisināsies Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde, kurā piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, lai pārrunātu kopīgos pasākumus un aktivitātes, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos.  

Sēdes laikā tiks pārrunāti divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi par veselības aprūpi pierobežas reģionos, pārrobežu dzelzceļa savienojuma Rīga-Tartu attīstību, savstarpējo pārrobežu glābšanas operāciju procedūru un plānu saskaņošanu, prāmja savienojumu starp Sāremā salu un Kurzemi, kā arī par zaļā iepirkuma piemērošanu abās valstīs. Tāpat tiks apspriesti pasākumi, kas veicina Baltijas valstu atpazīstamību kā drošu tūrisma galamērķi un vienoto epidemioloģisko prasību un ieceļošanas nosacījumu ieviešanu epidemioloģiskās situācijas saasināšanās gadījumā. 

Starpvaldību komisija ieņem nozīmīgu vietu starp citiem abu  valstu sadarbības formātiem, nodrošinot dialogu starp Latvijas un Igaunijas valsts iestādēm un pierobežu reģionu pašvaldībām, kalpojot par efektīvu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu risināšanai pierobežas reģionos. 

Sēdi vadīs Igaunijas Valsts pārvaldes ministre Rīna Solmane (Riina Solman), savukārt starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses būs ministrs Artūrs Toms Plešs. Komisijā, Latvijas sastāvā, piedalīsies arī pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Kurzemes plānošanas reģiona, Alūksnes, Valmieras un Smiltenes novadu pašvaldībām, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.  

Pēdējā Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas sēde notika 2019. gadā Latvijā Rīgā un šogad komisija atjaunos savu klātienes darbu pēc pārtraukuma, kuru izraisīja pandēmijas krīze. 

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumi – jautājumi un atbildes

Labklājības ministrija

Valsts ir pieņēmusi likumu, kas domāti, lai daļēji kompensētu tos izdevumus, kas cilvēkiem radīsies energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma rezultātā. Labklājības ministrija ir apkopojusi daudzos cilvēku jautājumus par šo kompensācijas mehānismu pielietojumu un būtību.

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, tiks piemērots koeficients 3. Ko tas nozīmē?

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam. Šī aprēķina koeficienta palielināšana dos iespēju saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Vienkāršāk sakot, mājokļa pabalstu savā pašvaldībā varēs saņemt arī tie, kas līdz šim to nevarēja, jo viņu ienākumi bija lielāki nekā bija noteikts. Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Kā šo pabalstu varēs saņemt?

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, personai jāvēršas ar iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas, savas pašvaldības sociālajā dienestā, kur pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski tiks sagatavota iztikas līdzekļu deklarācija, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmā esošos datus.  

Lai izvērtētu trīs iepriekšējo mēnešu ienākumus un uzkrājumus, iesniegumam jāpievieno visu pilngadīgo mājsaimniecības locekļu bankas kontu izdrukas un darbspējīgām personām informāciju par neto ienākumiem no darba devēja vai saimnieciskās darbības par 3 pēdējiem mēnešiem, kā arī jāuzrāda visu ar mājokli saistīto izdevumu rēķini (tajā skaitā telefona un interneta rēķinu) par vienu mēnesi. Piemēram, vēršoties sociālajā dienestā oktobrī, jāiesniedz visi rēķini, kas bija jāapmaksā septembrī (tie var būt apmaksāti). Tiks aprēķināts mājokļa pabalsts turpmākajiem trīs vai sešiem mēnešiem, atkarībā no mājsaimniecības sastāva.

Periodā, kamēr ir spēkā iztikas līdzekļu deklarācija, persona var iesniegt izdevumus par mājokli apliecinošus dokumentus, ja tie būtiski palielinās, un sociālais dienests pārrēķinās mājokļa pabalsta apmēru spēkā esošas iztikas līdzekļu deklarācijas periodā. Taču, ja sociālais dienests būs ļoti noslogots, tad mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķinās pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. 

Protams, ka pašvaldībā, kas šo pabalstus izmaksās, tas būs liels finansiāls slogs, tāpēc svarīgi uzsvērt, ka likums paredz, ka tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Ja laikā līdz 30. aprīlim cilvēkam palielinās ienākumi, tad viņš šo pabalstu zaudēs?

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Materiālo situāciju izvērtē un pamata sociālās palīdzības pabalstus (GMI un mājokļa pabalstu):

1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;

2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;

3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz noteiktos sliekšņus, bet ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu apmēru, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.

Vai paredzēts kāds īpašs atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām?

Jā, no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam šiem cilvēkiem tiks nodrošināts īpašs pabalsts 30 eiro apmērā, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Pabalsts 20 eiro mēnesī paredzēts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī, bet pabalsts 10 eiro mēnesī – ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī. Gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir, piemēram, 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošām personām, kuras ir Latvijas piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējas.

Kas var pretendēt uz šo pabalstu?

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošām personām, kurām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir Latvijas Republikā piešķirtas vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtas pensijas, speciālās valsts pensijas, izdienas pensijas tiem, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsts pienāksies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

Vai šiem cilvēkiem būs kaut kur jāvēršas ar iesniegumu vai arī tas būs automātiski līdz ar pensiju, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko viņi saņem?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstu izmaksās bez iesnieguma personām, kuras saņem VSAA administrētos pakalpojumus. Iesniegums būs jāiesniedz, ja persona ar invaliditāti ir Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēja, tad personai iesniegums par pabalsta piešķiršanu jāiesniedz Aizsardzības ministrijā. Pabalsta izmaksa tiks uzsākta 2022. gada novembrī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība

Energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.

Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs,” Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver.

Atbalsta programmas mērķis – mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.

Valdība ir apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, bet arī mūsu uzņēmumiem ir nepieciešams atbalsts to konkurētspējas noturēšanai. Šodien valdības pieņemtais lēmums ļaus sniegt atbalstu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, kas mums, bez šaubām, ir kritiski svarīgi. Bet arī citi uzņēmumi, joīpaši mazie un vidējie uzņēmumi, mums ir jāatbalsta, tāpēc papildu vēl aktīvi iesaistāmies ES līmeņa diskusijās, lai paplašinātu atbalsta iespējas un rastu iespēju sniegt atbalstu komersantiem arī nākamgad,” turpina ministre.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu (t.i. par š.g. novembri un decembri), pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:

  • komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no Ministru kabineta noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
  • tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
  • kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021. gadā bija vismaz 500 MWh.

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, t.i.:

  • kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
  • komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
  • biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums.

Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”, kas publicēti Tiesību aktu portālā.

Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabinets š.g. 23. augustā un Saeima š.g. 30. augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.  Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejniekiem un investīcijām akvakultūrā būs pieejams atbalsts vairāk nekā 17 milj. eiro

Zemkopības ministrija

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejniekiem un investīcijām akvakultūrā līdz 2029. gadam būs pieejams vairāk nekā 17 milj. eiro finanšu atbalsts.

No šī summas atbalstam zvejniekiem piekrastes zvejā būs pieejami 2,3 milj. eiro, no tiem Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējums 1,61 milj. eiro un valsts budžeta līdzekļi 690 tūkst. eiro. Savukārt investīcijām akvakultūrā paredzēts atbalsts 15 milj. eiro, no tā 10,5 milj. eiro EJZAF finansējums un 4,5 milj. eiro valsts budžeta līdzekļi.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un 2022. gada 20. septembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību divos pasākumos: pasākumā “Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā” un pasākumā “Investīcijas akvakultūrā”.

“Šis ir nozīmīgs atbalsts zivsaimniecības nozarei, kas ļaus stiprināt Latvijas piekrastes zvejniecības un akvakultūras ražošanas konkurētspēju, kā arī veicinās turpmāku šo nozaru ilgtspējīgu attīstību,” atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Valdības lēmums paredz, ka zvejniekiem piekrastes zvejā būs iespējams saņemt atbalstu būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai, jaunu pamatlīdzekļu iegādei un arī lietota zvejas kuģa iegādei jaunajam zvejniekam. Atbalsts domāts arī investīcijām zvejas kuģos zvejniekiem, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši ne mazāk kā 60 dienas.

Atbalsta intensitāte 100% paredzēta darbībām piekrastes zvejā, ja lieto zvejas kuģi, kura lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un neizmanto velkamus zvejas rīkus. Savukārt 40% atbalsta intensitāte būs jaunajam zvejniekam, iegādājoties pirmo kuģi, galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai un kuģa bruto tilpības palielināšanai, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti, pārsniedzot normatīvos noteiktās prasības. Vairāk informācijas ŠEIT.

Savukārt lēmums par atbalstu investīcijām akvakultūrā paredz atbalstu tādās ražošanas būvēs, iekārtās, tehnikā, aprīkojumā vai informācijas tehnoloģijās, kas sekmē akvakultūras produkcijas ražošanas apjoma kāpumu, ražošanas efektivitātes palielināšanos, audzēto akvakultūras dzīvnieku sugu dažādošanu, dzīvnieku veselību un labturību, kā arī to aizsardzību pret savvaļas dzīvniekiem, produktu kvalitātes uzlabošanu vai vērtības pievienošanu uzņēmumā vai saimniecībā saražotajiem akvakultūras produktiem, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi, kā arī nodrošinot ekoloģisko ilgtspēju. Pasākumā attiecināmo izmaksu summa komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām nedrīkstēs pārsniegt 5 milj. eiro.

Atbalsta saņēmējiem noteikta dažāda atbalsta intensitāte: sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 60%, pārējiem uzņēmumiem – 50%, atzītai akvakultūras ražotāju organizācijai – 75%, bet valsts zinātniskajam institūtam – 90 procenti.

Vairāk informācijas ŠEIT.

Kategorijas
Tieslietas

Rīgā norisinās OECD augsta līmeņa diskusija par pieeju tiesiskumam

Tieslietu ministrija

No 21. līdz 22. septembrim Rīgā norisinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālā apaļā galda diskusija par pieeju tiesiskumam – 2022. Diskusijās klātienē piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku no 35 OECD dalībvalstīm un partnervalstīm.

Globālā apaļā galda diskusiju Rīgā, Mazajā Ģildē atklās ar augsta līmeņa tikšanos, kurā OECD dalībvalstu valdību pārstāvji apspriedīs demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanas izaicinājumus šī brīža mainīgajos apstākļos. Kopumā divās dienās noritēs deviņas diskusiju sesijas par aktuāliem tieslietu jomas jautājumiem.

21. un 22. septembrī notiekošais globālais dialogs Rīgā ir apliecinājums ciešai Latvijas un OECD sadarbībai tieslietu jomā, kas OECD ietvaros tiek aktīvi attīstīta tieši pēdējo gadu laikā. Latvijas Tieslietu ministrija ir kļuvusi par nozīmīgu OECD Publiskās pārvaldības direktorāta sadarbības partneri, jau trešo reizi uzņemot augsta līmeņa OECD tieslietu līderus Rīgā – Rīgā jau norisinājās ikgadējā Globālā apaļā galda diskusija 2018.gadā, savukārt pērn tieslietu ministra vadībā notika Pasaules tieslietu līderu dialogs.

Sadarbība ar OECD Latvijai ir devusi atbalstu un iespējas sasniegt ļoti būtiskus rezultātus, piemēram, OECD ieguldījums Latvijas komerctiesību un tieslietu pakalpojumu pieejamības novērtējumā bija izšķirošs Ekonomisko lietu tiesas izveidei un veiksmīgai attīstīšanai. Pulcējot Latvijā OECD dalībvalstu valdību pārstāvjus, Latvijas tieslietu nozares ekspertiem ir iespēja iegūt jaunu pieredzi un zināšanas par tieslietu inovācijām, digitālās attīstības tendencēm, labākās prakses rezultātiem un atbilstību labāku pārmaiņu veikšanai. Šāda pieredze stiprina Latvijas ekspertīzi un līderību, kas nepieciešama, gan veiksmīgi turpinot attīstīt Ekonomisko lietu tiesu, gan veidojot Tieslietu akadēmiju kā vienotu tieslietu mācību centru, tādējādi – nodrošinot Latvijas sabiedrībai arvien kvalitatīvākus un pieejamākus tieslietu pakalpojumus.

OECD Globālā apaļā galda diskusiju svarīgumu apliecina arī citu nozīmīgu starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanās – tajās piedalās ne tikai OECD dalībvalstu pārstāvji, bet arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas. Diskusijās Rīgā būs pārstāvētas Kembridžas un Boloņas universitātes, savukārt nozīmīgu lomu tieslietu sektora sadarbībai ar uzņēmējiem nodrošina Ārvalstu investoru padome Latvijā.

OECD Globālā apaļā galda diskusija par pieeju tiesiskumam – 2022 ir augsta līmeņa starptautisks līderu forums savstarpējai pieredzes apmaiņai, kas tiek rīkots katru gadu. Šogad OECD Apaļais galds tiek rīkots Rīgā sadarbībā ar OECD Publiskās pārvaldības komiteju un Latvijas Republikas Tieslietu ministriju ESF projekta “Justīcija attīstībai” (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros.

Apaļā galda diskusiju darba kārtība un dalībnieku saraksts ir pieejams Tieslietu ministrijas mājas lapā.

Apaļā galda diskusijas tiešraide pieejama latviešu, angļu un franču valodās Tieslietu ministrijas Youtube kontā.