Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

No 25.novembra COVID krīzē cietušie lielie uzņēmumi var pieteikties grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai

Līdz ar valdības pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 eiro uz 250 000 eiro katrā atbalsta perioda mēnesī. Lielie uzņēmumi atbalstam par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot no šī gada 25. novembra līdz 15.decembrim.

Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID 25.novembrī uzsāk saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas trešo izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā pieejama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “COVID-19”. Aicinām noskatīties arī VID tiešsaistes semināra “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem” ierakstu.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Transports

Izstrādās kritērijus finansējuma saņemšanai multimodālo satiksmes mezglu veidošanai

Satiksmes ministrija (SM) ir sākusi darbu pie kritēriju izstrādes, pēc kuriem piešķirt finansējumu multimodālo satiksmes mezglu veidošanai, lai jau tuvākajos gados iedzīvotājiem būtu pieejami vēl ērtāki sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā  multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstībai atvēlēts atbalsts 57 681 000 eiro apmērā. Šie līdzekļi paredzēti, lai veidotu multimodālos satiksmes mezglus  un attīstītu “Park & ride” sistēmu, tajā skaitā elektrotransporta uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī saistītās mikromobilitātes infrastruktūras izveidei.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka nepieciešams arī turpmāk strādāt pie dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula un to arvien ciešāk sasaistītu ar  citiem sabiedriskā transporta veidiem, velo un gājēju infrastruktūru un citiem risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti.

“Iedzīvotāju pārvietošanās ērtībai svarīgi nodrošināt iespēju kombinēt dažādus transporta veidus un šādu multimodālu satiksmes mezglu veidošana palīdzēs sasniegt šo mērķi kā arī veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu ikdienā,” pauž ministrs. Viņš aicina visas ieinteresētās puses, tajā skaitā pašvaldības, nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kur un pēc kādiem kritērijiem veidot šos multimodālos satiksmes mezglus.

T. Linkaits piebilst, ka multimodālajiem satiksmes mezgliem jākļūst par noteicošo transporta savienojuma punktu, lai nokļūtu uz citiem reģioniem, galvaspilsētu un tālāk arī ārvalstīm.

Īpaša loma šajā procesā būs “Rail Baltica”, kas būtiski mainīs iedzīvotāju mobilitāti reģionos, jo katra no topošajām 16 reģionālajām pieturvietām tiks veidota kā mobilitātes punkts, kuros funkcionēs savienojumi ar citiem transporta veidiem.

Satiksmes ministrija nākamā gada laikā plāno veikt pētījumu, apzinot, kurās vietās būtu vislietderīgāk veidot multimodālos transporta mezglus, ņemot vērā gan esošo transporta plūsmu, gan jau izveidoto infrastruktūru. Izvēloties šo punktu izvietojumu būtisks būs pašvaldību viedoklis un to teritoriju plānojumos paredzētie mobilitātes risinājumi.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums

Igaunija izsludina lielāko atjaunīgās elektrības iepirkuma konkursu

Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.
Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.
“Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā,” norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.
“Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu – 450 gigavatstundas (GWh) – no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības,” ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.
Igaunija ir apņēmusies līdz 2030.gadam panākt, ka 40% patērētās elektroenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem resursiem. Salīdzinājumā ar 1990.gadu Igaunija savu ogļskābās gāzes izmešu daudzumu ir samazinājusi par 70%, kas ir labākais sniegums Eiropas Savienībā, norādīja ministrijā.
Siltuma ražošanā puse no patērētās enerģijas iegūta no atjaunīgiem resursiem, bet elektrības ražošanā – tikai ceturtā daļa, tādējādi jaunais iepirkums būtiski samazinās izmešu daudzumu.
Āss arī atgādināja par pētījumu kompānijas “Emor” aptaujā gūto pārliecību, ka Igaunijas iedzīvotāji atbalsta atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Saules enerģijas izmantošanu atbalstīja 84% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, bet vēja enerģijas izmantošanu – 79%.
Konkursa pieteikumus pieņem līdz 2022.gada 1.janvarīm. Konkursa uzvarētājam elektrības ražošana jāsāk ne vēlāk kā 2026.gada 1.janvārī. Iepirkumu organizē pārvades sistēmu operators “Elering”.
Dalībniekiem elektrība no atjaunīgiem resursiem jāražo ar jaunu aprīkojumu vai uz jau iepriekš lietota aprīkojuma jāizvieto jaunas elektroražošanas iekārtas.
Lai nodrošinātu labāko cenu patērētājiem, uzvarētājiem izmaksātās subsīdijas summa tiks noteikta konkursa dalībnieku savstarpējā konkurencē.
Iepirkumā atjaunīgās enerģijas ražotāji noteiks cenu, ar kādu viņi varētu pelnīt elektrības tirgū. Ja tirgus cena nokritīsies zem uzvarētāju rosinātās garantētās cenas, Igaunijas valsts maksās starpību starp garantēto cenu un tirgus cenu.
Nākamais publiskais iepirkumu konkurss 650 GWh atjaunīgās elektrības piegādei Igaunijā notiks 2023.gadā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne

Izsludināts 2022. gada Erasmus+ projektu pieteikumu konkurss

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) informē, ka Eiropas Komisija (EK) izsludinājusi Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ 2022. gada projektu pieteikumu konkursu. Programmas nākamā gada kopējais budžets ir gandrīz 3,9 miljardi eiro, no tiem 2,8 miljardi paredzēti izglītības un mācību projektiem.

Programmas īstenošanai Latvijā izglītības un mācību jomā 2022. gada konkursā piešķirti vairāk nekā 27,4 miljoni eiro, t.sk. 23,1 miljons eiro mācību mobilitātēm un 4,29 miljoni eiro sadarbības partnerību īstenošanai. Nozīmīgs finansējuma pieaugums šajā konkursā ir mācību mobilitāšu īstenošanai skolu, profesionālās un pieaugušo izglītības sektorā.

Erasmus+ programmā uzsvars likts uz personu individuālo un grupu mācību mobilitāti, kā arī organizāciju sadarbību, kas sekmē iekļaušanu, izcilību, radošumu, inovācijas un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai un daudzveidībai, digitālajai pārejai, vides aizsardzības aspektiem un līdzdalībai demokrātiskajos procesos.

Lai uzlabotu izglītības un mācību sistēmas Eiropā, jaunajā konkursā paredzēts īstenot uz nākotni vērstas partnerības – liela mē­roga projektus, kuru mērķis ir apzināt, izstrādāt, testēt un novērtēt augstas kvalitātes un inovatīvas digitālas pieejas mācību procesā.

Īpaša uzmanība Erasmus+ programmā tiek pievērsta augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašinātajām iespējām. Erasmus Mundus aktivitātēs iespējams pieteikties finansējumam, lai izstrādātu un īstenotu izcilas kvalitātes kopīgās maģistra studiju programmas. Pilntiesīgi konsorcija dalībnieki šajā aktivitātē var būt arī partnervalstu augstākās izglītības iestādes. Pirmo reizi 2022. gada konkursā izsludināta pieteikumu iesniegšana kapacitātes stiprināšanas projektiem partnervalstīs gan augstākās izglītības sektorā, gan arī profesionālās izglītības un mācību sektorā. Paplašinātas iespējas piedalīties Žana Monē (Jean Monnet) aktivitātēs gan augstākās izglītības, gan arī skolu un profesionālās izglītības iestādēm.

Programmā paredzēta plašāka sadarbība ar trešajām valstīm, sniedzot tām iespēju piedalīties daudzveidīgos sadarbības un mobilitātes projektos, īpaši augstākās izglītības, profesionālās izglītības un mācību, kā arī sporta jomā.

Šogad tiek turpināts ieviest vienkāršotus projektu finansēšanas nosacījumus. Erasmus+ piedāvā iespēju projektu finansējuma saņēmējiem sadarbības partnerībās pretendēt uz vienreizējo maksājumu savu projektu īstenošanai. Tas ievērojami samazinās administratīvo slogu, gatavojot pieteikumu, īstenojot projektu un iesniedzot realizēto aktivitāšu un sasniegto rezultātu atskaites.

Projektu pieteikumus konkursā aicinātas iesniegt organizācijas (juridiskas personas), kuras darbojas vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības jomās. Erasmus+ programmas 2022. gada konkursa vadlīnijas pieejamas EK mājaslapā. Konkursu pieteikšanās veidlapas tiešsaistē būs pieejamas drīzumā, savukārt ar pieteikumu formu paraugiem iespējams iepazīties šeit. VIAA organizēs informatīvus pasākumus par projektu pieteikumu iesniegšanu potenciālajiem projektu īstenotājiem visos izglītības sektoros.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņi

Iesniegšanas laiks visām aktivitātēm norādīts pēc Briseles laika. 

Mācību mobilitāte:

  • personu mobilitāte izglītības un mācību jomā – 2022. gada 23. februāris, plkst. 12.00;
  • Erasmus+ akreditācijas skolu, profesionālās un pieaugušo izglītības sektorā –

2022. gada 19. oktobris, plkst. 12.00.

  • starptautiskā mobilitāte augstākajā izglītībā, kurā iesaistītas programmas neasociētās trešās valstis – 2022. gada 23. februāris

Sadarbības partnerības:

  • sadarbības partnerības izglītības un mācību jomā, izņemot sadarbības partnerības nevalstiskajām organizācijām, kuras iesniedzamas Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā (EACEA) – 2022. gada 23. marts, plkst. 12.00;
  • sadarbības partnerības izglītības un mācību jomā nevalstiskajām organizācijām, kuras iesniedzamas EACEA – 2022. gada 23. marts, plkst. 17.00;
  • maza mēroga partnerības izglītības un mācību jomā –
  1. 2022. gada 23. marts, plkst. 12.00
  2. 2022. gada 4. oktobris, plkst. 12.00;
  • maza mēroga partnerības sporta jomā – 2022. gada 23. marts, plkst. 17.00.

Profesionālās izglītības izcilības centri – 2022. gada 7. septembris plkst. 17.00.

Erasmus+ skolotāju akadēmijas – 2022. gada 7. septembris plkst. 17.00.

Erasmus Mundus – 2022. gada 16. februāris, plkst. 17.00.

Inovāciju alianses – 2022. gada 15. septembris, plkst. 17.00.

Bezpeļņas sporta pasākumi – 2022. gada 23. marts, plkst. 17.00.

Uz nākotni vērstas partnerības – 2022. gada 15. marts, plkst. 17.00.

Kapacitātes stiprināšana augstākajā izglītībā – 2022. gada 17. februāris, plkst. 17.00.

Kapacitātes stiprināšana profesionālajā izglītībā – 2022. gada 31. marts, plkst. 17.00.

Kapacitātes stiprināšana sporta jomā – 2022. gada 7. aprīlis, plkst. 17.00.

Žana Monē (Jean Monnet) aktivitātes un tīkli – 2022. gada 1. marts, plkst. 17.00.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina Erasmus+ programmas ieviešanu.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

“Tele2” vērsies tiesā pret ĀM saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu iepirkumu

Mobilo sakaru operators SIA “Tele2” vērsies tiesā par Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcību, pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, aģentūru LETA informēja “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.
“Mēs esam vērsušies tiesā par ĀM rīcību, jo sarunu procedūra veikta bez atklātas izsludināšanas, kā arī neinformējot par tās norisi citus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, tajā skaitā mūs – “Tele2″,” sacīja Fīrmanis.
Ar pieteikumu “Tele2” vērsusies Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Vienlaikus Fīrmanis atzina, ka patlaban ĀM gan jau ir izsludinājusi jaunu iepirkumu, taču “Tele2” ļoti rūpīgi vērtē un analizē šī iepirkuma noteikumus, jo esot aizdomas par favorītisma pazīmēm tajā, pārkāpjot arī nozari regulējošās ministrijas rekomendācijas mobilo sakaru iepirkumu veikšanā.
Jau vēstīts, ka pēc ĀM skaidrotā, ministrijas līgums par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu beidzās 11.novembrī. Jauna līguma noslēgšanai ministrija sagatavojusi publisko iepirkumu procedūru, bet sarunu procedūras rezultātā elektroniskos sakarus līdz iepirkuma noslēgumam nodrošinās līdzšinējais pakalpojumu sniedzējs.
Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija, jauns ĀM elektronisko sakaru pakalpojumu iepirkums izsludināts 13.novembrī. Līgums ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts uz trim gadiem ar prognozēto līgumcenu 250 200 eiro.
Kā ziņots, “Tele2” pērn strādāja ar 138,576 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 9,4% un bija 34,469 miljoni eiro.
Kompānija “Tele2” reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.
 

Kategorijas
Veselības aizsardzība

Antigēna paštestu piegādātājs izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam

Antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs “Ekspress laboratorija” izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam, un uzņēmums ir pārbaudīts starptautisko sankciju datu bāzēs, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi noslēdzis ar uzņēmumu “Ekspress laboratorija” par kopumā trīs miljoniem eiro.

AM runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumā bija brīvi ļauts pieteikties visiem ieinteresētajiem piegādātājiem, tādējādi nodrošinot brīvu un plašāku konkurenci.

Sarunu procedūras rīkošanā izmantota Veselības ministrijas izstrādātā tehniskā specifikācija. Sarunu procedūrā piedāvājumus iesniedza 30 pretendenti, no kuriem tikai 26 iesniedza preču paraugus, līdz ar to tika izskatīti šo 26 pretendentu piedāvājumi.

Sarunu procedūras uzvarētāju noteikšanai tika piemēroti saimnieciskā izdevīguma kritēriji, pēc kuriem tika izvēlēti pieci komersanti, ar kuriem noslēgt vispārīgo vienošanos, lai nodrošinātu ātrāku turpmākās vajadzības apjomu iegādi, un noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, par kuru noslēgt pirmo piegādes līgumu par četru miljonu paštestu piegādi.
Vērtēšanas kritēriji bija cena, kas veidoja 60% no iepirkuma īpatsvara, un piegādes ātrums, kas veidoja 40% no īpatsvara.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas tika veiktas visas likumos noteiktās pārbaudes, proti, veiktas pārbaudes Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā – EIS, un pieprasīta informācija visu ANO, Eiropas Savienības, Latvijas nacionālo un ASV sankciju datubāzē.
Tas bija nepieciešams, lai konstatētu, vai uz pretendentiem, uzņēmumu valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgajām personām nav attiecināmi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minētie pārkāpumi. 

“Attiecīgi vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības ir piešķirtas tādiem komersantiem, kas atbilst publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un nav bijis iemesla to noraidīšanai,” uzsvēra Galkins.

Uz norādi, ka “Ekspress laboratorija” reģistrēta vien šā gada pavasarī, Galkins atbildēja, ka uzņēmuma dibināšanas laiks nav noteikts ar tiesību aktiem kā viens no atlases kritērijiem, uz kura pamata pretendents būtu izslēdzams vai gluži pretēji tiktu izvēlēts kā atbilstošs.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka medicīnas preču tirgotājs “Ekspress laboratorija” pieder Tomam Bindem, Jeļenai Putviķei un Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Ļebedevam. Uzņēmums reģistrēts vien šā gada pavasarī, līdz ar to dati par tā finanšu rādītājiem vēl nav pieejami.
Uzņēmumam ir interneta mājaslapa “antigentest.lv”, kurā tiek piedāvāts iegādāties “ātrus un uzticamus Covid-19 Antigen testus uzņēmumiem, sporta klubiem, kultūras iestādēm, viesnīcām, valsts iestādēm, pašvaldībām, medicīnas iestādēm, privātpersonām”, kā arī citas medicīnas preces, tai skaitā maskas, halātus, cimdus, termometrus. Uzņēmuma internetveikalā piedāvāto Covid-19 antigēnu testu klāsts ir visai plašs, un lētākais no tiem maksā 2,15 eiro.

VALIC 9.novembrī izsludināja cenu aptauju par paštestu piegādi saskaņā ar Veselības ministrijas sagatavoto tehnisko specifikāciju. Kopumā tika saņemti 30 piedāvājumi.

Pēc iesniegto piedāvājumu vērtēšanas pieņemts lēmums par vispārīgās vienošanās slēgšanu ar pieciem pretendentiem – “Ekspress laboratorija”, “Brief”, “ADDO Defense”, “A-birojs” un “A.Medical”.

Šo pretendentu piedāvātās cenas četru miljonu testu piegādei ir 0,75-1,25 eiro par testu, piegādes minētajam apjomam nodrošinot piecu līdz 20 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas.

Plānotais pirmās četru miljonu testu partijas piegādes laiks ir piecas darba dienas un par šī iepirkuma uzvarētāju atzīta “Ekspress laboratorija”. Kopējā līguma summa ir trīs miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ja tiks pieņemts lēmums palielināt iegādājamo testu skaitu, tad attiecībā uz nākamo testu partiju piegādi notiks jauna uzvarētāja noteikšana starp minētajiem pieciem pretendentiem.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem – gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis žurnālistiem norādīja, ka testus pamatā apmaksās valsts.

Līdz 6.decembrim atbildīgās iestādes sagatavos mehānismus kā šos testus izplatīt, un citas praktiskas detaļas.

Pēc sākotnējām aplēsēm testi Latvijai astoņu nedēļu periodam varētu izmaksāt apmēram 14 līdz 15 miljonus eiro.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Ceļu, tiltu būve

Saeima pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprina papildu finansējumu veloceļiem

Pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprināts papildu finansējums arī valsts veloceļu attīstībai. Tas paredzēts Saeimas izskatītajos un pieņemtajos likumos “Par valsts budžetu 2022. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

“Eiropas valstīs velobraukšanas kultūra jau sen kā ir attīstījusies un nevienam nav jautājumu, kāpēc nepieciešami velosipēdu un gājēju ceļi. Cilvēkiem ir jābūt iespējai nokļūt ar kājām vai velosipēdu darbā, skolā, pie ārsta vai citur drošā un ērtā veidā,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Jānis Butāns.

“Eiropas prakse savulaik bija kā pamudinājums veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai arī Latvijā varētu izveidot atbilstošu mikromobilitātes infrastruktūru, kas cilvēkiem dotu plašākas mobilitātes iespējas. Principā ar šī valsts budžeta pieņemšanu tiek pārkāpta viena no “astēm”, lai tiktu iedzīvināta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība. Jau nākamajā gadā par papildus piešķirto finansējumu tiks uzsākta divu jaunu veloceļu Rīga – Carnikava un Rīga – Saulkrasti būvprojektu izstrāde,” skaidro Jānis Butāns.

Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam papildus paredzētajam finansējumam piešķirti 1,15 milj. eiro, ko plānots izmantot Satiksmes ministrijas veidotā Veloceļu attīstības plāna īstenošanai.

Jau iepriekš ziņots, ka ir izstrādāts pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, kas paredz izveidot nacionāla mēroga velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, savienojot tuvākās apdzīvotās vietas ap nacionālas nozīmes attīstības centriem. Jau šajā gadā, balstoties uz pētījumā konstatēto, tiek veikti maršrutu izpētes darbi virzienos Rīga – Carnikava, Rīga – Saulkrasti un Rīga – Valmiera.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Transports

Norisināsies “Rail Baltica” Industrijas diena

Lai sniegtu visaptverošu pārskatu par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” gaitu, plāniem un nozīmīgākajām norisēm, šodien 25. novembrī notiks “Rail Baltica” Industrijas diena – digitāla konference, kas publiski būs pieejama gan esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, gan sabiedrībai, aģentūrai LETA pavēstīja “Rail Baltica” pārstāve Signe Lonerte.

Šajā pasākumā projekta īstenotāji, kā arī vietējie un starptautiskie partneri dalīsies atziņās par projekta turpmākās attīstības stratēģiskajiem virzieniem, sniegs praktisko informāciju par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem, vienotiem projekta standartiem un vadlīnijām, aktualitātēm saistībā ar konsolidētajiem būvmateriālu iepirkumiem, informēs par dzelzceļa elektrifikācijas, kā arī kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ieviešanas aktualitātēm. Papildus notiks diskusijas par plašāku sociāli ekonomisko ieguvumu iespējošanu “Rail Baltica” projekta ieviešanas rezultātā.

Pasākumā piedalīsies Igaunijas, Latvijas un Lietuvas satiksmes ministri, kā arī projekta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna.

“Rail Baltica” Industrijas dienas noslēgumā notiks divas visaptverošas diskusijas par plašākiem ieguvumiem saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras būvniecību. Pirmajā diskusiju blokā galvenā uzmanība tiks pievērsta priekšnosacījumiem, lai veicinātu konkurētspējīga tirgus un nākotnes transporta un mobilitātes pakalpojumu attīstību.

Noslēdzošajā diskusiju panelī uzmanība tiks vērsta uz galvenajiem aspektiem plašāku sociāli ekonomisko ieguvumu iespējām, ieviešot “Rail Baltica”, cita starpā, kā veicināt rūpniecisko attīstību, digitālo savienojamību, jaunu darba vietu radīšanu, universālu dzelzceļa pieejamību, “vienas lāpstas” principa ievērošanu, autoceļu, gaisa un jūras transporta pakalpojumu integrāciju, Eiropas zaļā kursa iniciatīvu ietveršanu.
Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Nekustamais īpašums

Rīgas dome aicina uzņēmējus pieteikties starptautiskam nekustamā īpašuma un investīciju forumam

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra aicina uzņēmējus un organizācijas pieteikties kopīgai dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM 2022” (Le marché international des professionnels de l’immobilier), kas norisināsies Francijā, Kannās, no 2022. gada 15. marta līdz18. martam.

Rīgas pašvaldība ar tās stendu forumā nodrošina ne tikai pilsētas atpazīstamību kā investīcijām atvērtu un stabilu pilsētu, bet arī katru gadu nodrošina platformu Rīgas un tās partneru reprezentācijai ar mērķi veicināt Latvijas, tās galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī veicināt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību Rīgā un Latvijā. 

MIPIM tiek uzskatīts par pasaules vadošo investīciju forumu, kas ik gadu pulcē vairākus tūkstošus potenciālo investoru un interesentu. 2022. gadā izstāde plāno atjaunot tās līdzšinējo četru dienu formātu, klātienē pulcinot vairāk nekā 26 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku – sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem un projektu lietotājiem no 100 dažādām pasaules valstīm.

Forumā tiek pārstāvētas vairāk nekā 10 000 kompāniju, norisinās plašs konferenču un diskusiju klāsts par nozares aktualitātēm, kā arī izstādē ar stendiem piedalās teju 4000 dalībnieku. MIPIM jau kopš 1991. gada tiek godināti arī pasaules izcilākie arhitektūras projekti, savukārt, 2021. gadā atklātā MIPIM 365 virtuālā platforma turpmāk papildinās klātienes formātu ar attālinātās dalības iespējām un nozares dalībniekiem nodrošinās saziņas un tīklošanās iespējas visa gada garumā.

Pieteikties dalībai Rīgas stendā iespējams Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā, sūtot e-pastu uz adresi invest@riga.lv.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu kvalitātes un drošības uzlabošana – prioritātes arī 2022.gadā

Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā kopumā valsts autoceļu nozarei plānots 327,3 miljonu eiro finansējums. Nozīmīgākie darbi ir valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, gājēju un veloceļu infrastruktūras izveide, kā arī Ķekavas apvedceļa būvniecības turpināšana.

“Valsts autoceļu kvalitātes uzlabošana nemainīgi ir viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm. Pēdējo divu gadu ceļu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas, kā rezultātā Latvijas reģionos ir izdevies sakārtot daudzus ceļu posmus, uzlabojot savienojamību un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Nākamā gada budžets dod iespēju turpināt mērķtiecīgu darbu, pakāpeniski veidojot kvalitatīvu, cilvēkiem drošu un draudzīgu autosatiksmes infrastruktūru,” komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Nākamgad tiks turpināti valsts autoceļu kvalitātes un drošības uzlabošanas darbi, būvniecībai paredzot 184,1 miljonus eiro. Kopumā plānota valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, tai skaitā prioritāri veicot valsts reģionālo autoceļu būvdarbus 560 km kopgarumā visā Latvijā. Plānoto darbu mērķis ir nodrošināt valstspilsētu un novadu administratīvo centru savstarpējo savienojamību un pārrobežu savienojamību, kā arī būtiski uzlabot braukšanas kvalitāti pa autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti.

Pirmo reizi valsts budžetā kā prioritāte ir iekļauta mikromobilitātes infrastruktūra, t.i., gājēju un veloceļu izveide. Nākamgad plānots sagatavot gājēju un velosipēdu ceļu būvprojektus kopumā 25 km garumā. Savukārt jaunu gājēju un velosipēdu ceļu būvniecība, kas ir nozīmīgs solis ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tiks īstenota 2023. un 2024.gadā.

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī nākamā gada budžetā plānoti 53,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem. Finansējums paredzēts, lai pašvaldības varētu veikt savā īpašumā esošu ielu un ceļu būvniecību, projektēšanu un uzturēšanu.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, kas ietver gan ceļu attīrīšanu no sniega, slīdamības mazināšanu ziemā, grants seguma uzturēšanu un asfalta seguma bedru remontu, gan ceļa apzīmējumu, apgaismojuma, luksoforu uzturēšanu  nākamgad plānots tērēt 73,3 miljonus eiro.

Nākamgad plānoti vērienīgi Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, ko plānots pabeigt 2023.gadā.  Ķekavas apvedceļš ir valstī pirmais publiskās–privātās partnerības projekts autoceļu nozarē, tā mērķis ir būtiski uzlabot ceļu satiksmes drošību, novirzot satiksmes plūsmu apkārt blīvi apdzīvotām vietām. Papildus tam, Ķekavas apvedceļš saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām un uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā nozaru attīstībai kopumā plānoti 743,9 miljoni eiro. Nākamgad SM galvenie darbības virzieni un prioritātes paliek nemainīgas, tiks īstenoti pasākumi, lai ilgtermiņā sasniegtu nosprausto mērķi – izveidot drošu, ērtu un pieejamu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitātes vajadzības.