Kategorijas
Nozares

Publisko iepirkumu pētījumi

Publisko iepirkumu temats ir viens no tiem, kas skar ne tikai valsts un starpvalstu ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus dažādos aspektos, bet arī juridiski jūtīgus smalkumus, kuri izriet no ieinteresēto personu statusa, izpratnes par tiesiskumu un viņu savstarpējām attiecībām. Tāpēc mūsdienu pasaulē publisko iepirkumu jautājumus cenšas noturēt sabiedrības interešu lokā, jo pastiprināta tās uzmanība var būtiski samazināt korupcijas riskus. Tiek veikti pētījumi, aktuālie jautājumi tiek apspriesti konferencēs, par tiem diskutē forumos, par tiem rosina domāt studentus. To dara ar mērķi identificēt radušās problēmas un rast tām vislabākos risinājumus. Savu pienesumu dod arī paveiktais pētnieciskajā žurnālistikā.

Pētnieki un viņu grupas Apvienotajā Karalistē1, Dānijā2, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Austrālijā, Japānā, kā arī citās valstīs, veic dažādu ar publiskajiem iepirkumiem saistītu datu analīzi un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem dod ieteikumus savu valstu uzņēmējiem, kā arī rekomendācijas savu un citu valstu publisko iepirkumu sistēmu un to regulējošo tiesību aktu uzlabošanai.

Ar publiskajiem iepirkumiem saistītus pētījumus regulāri finansē viena no spēcīgākajām starptautiskajām organizācijām ‒ OECD (The Organisation for Economic Co-operation and Development)3. Piemēram, 2007. gadā tika publicēts plašs pētījums par publisko iepirkumu sistēmām dažādās pasaules valstīs4, bet ik gadu tiek publicēti datu apkopojumi un OECD dalībvalstu publiskos iepirkumus raksturojošie relatīvie rādītāji, kā arī citi raksti. Iepriekš atvērtajā publisko iepirkumu pasaulē galvenā aktualitāte bija korupcija un interešu konflikti, bet pēdējos gados vēl pievienojušās inovāciju, vides, starptautiskās tirdzniecības un citas tēmas.

Potenciālos piegādātājus interesē arvien jaunu tirgu apgūšana, tāpēc daudzos starptautiska mēroga uzņēmumos tiek veidota attiecīga mārketinga stratēģija. Liela nozīme ir arī Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO) un dalībvalstu noslēgtiem starpvalstu nolīgumiem, piemēram, GPA (Government Procurement Agreement)5, kas nosaka aizliegumu izslēgt attiecīgo valstu uzņēmumus no dalības publiskās iepirkuma procedūrās un līguma slēgšanas tiesību iegūšanas. Paziņojuma formās, uz kurām tiek publicēti iepirkumu sludinājumi Oficiālajā Vēstnesī (OV), pasūtītājam attiecīgajā rindā ir jānorāda, vai uz to attiecas GPA.

gpa

Pēdējā laikā Eiropas Savienībā (ES) pastiprinās interese par Āzijas6 un Āfrikas valstu publisko iepirkumu sistēmām. Ir izveidota interneta vietne The Procurement Law Academic Network, kuras mērķis ir atbalstīt publisko iepirkumu apmācības un pētniecību augstākajās mācību iestādēs, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm, organizācijām, juristiem, pasniedzējiem, studentiem7, meklēt sadarbības partnerus projektiem, piedalīties konferencēs, publicēt rakstus. Šajā vietnē darbojas pētnieki ne tikai no ES valstīm, bet arī no Krievijas, Ķīnas, Malaizijas, Čīles u. c.

Publisko iepirkumu pētījumi tiek veikti uzņēmumu, nozaru, valstu, starpvalstu un globālā līmenī. Mārketinga pētījumi tiek veikti ar mērķi atklāt jaunus produktu noieta ceļus, palielināt apgrozījumu. To mērķgrupa ir uzņēmēji, kuri varētu būt potenciālie piegādātāji valsts, pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šādi pētījumi var atklāt arī valstu publisko iepirkumu sistēmu vājās vietas, tos saskaņā ar komersantu pasūtījumiem veic pašu uzņēmumu algoti darbinieki vai arī profesionāli speciālisti, tāpēc plašākai auditorijai tie nav pieejami.

Augstākajās mācību iestādēs, institūtos veic pētījumus, izstrādā projektus, kuros gūtie rezultāti tiek apspriesti zinātniskās konferencēs, atkarībā no pētījuma objekta, tie ir vērsti uz sabiedrības interesēm. To kvalitāti lielā mērā nosaka pētnieku motivācija, finansējuma plūsmas virzības mērķi, bet pieejamību ‒ interesentu vajadzības un aktivitāte.

Visplašāko informāciju par aktualitātēm var iegūt, pašiem piedaloties starptautiski nozīmīgos pasākumos, daloties ar sava darba rezultātiem. Informācijas apmaiņa, jaunu ideju ģenerēšana atvērtiem prātiem dod iespēju izdarīt jaunus secinājumus un atklājumus, un sadarbībā ar likumdevēju pārstāvjiem tos var lietderīgi izmantot, labākos risinājumus realizējot praksē. Tomēr jārēķinās, ka arī konferenču rīkošana, apmācības un konsultācijas var būt saistītas ar merkantilām interesēm, jāsaprot, ka daļa informācijas var būt ar tendencioziem mērķiem. Vienā gadījumā prāts var tiekties uz patiesību, uz jauna atklājumiem, bet citā – uz kādas noteiktas interešu grupas lobēšanu u. tml. To var noteikt gan finansējuma avoti, gan personu sociālās lomas un motivācija. Viss ir lieliski, ja to saprotam un attiecīgi uztveram jauniegūto informāciju, tomēr ne vienmēr tā ir. Gadījumā, ja pētījumu veic kā rezultāta pasūtījumu, tam vairs nav jaunatklāsmes pārsteiguma, virzības uz izaugsmi jeb progresa.

Šobrīd plaša informācija par publiskajiem iepirkumiem ir pieejama internetā. Bez maksas publiski pieejami galvenokārt mācību materiāli, vadlīnijas, ziņojumi, dažkārt tie ir vienkārši likumā ietverto prasību apraksti8. Pētījumu rezultātus publicē recenzējamos zinātnisko rakstu krājumos, un tie ir pieejami grāmatnīcās, bibliotēkās vai arī internetā, nereti par attiecīgu samaksu. Tas izskaidrojams ar to, ka arī pētnieku vidē ir iespējams plaģiātisms (cita autora darba uzdošana par savu vai ideju zagšana)9, savukārt tiesību akti nav plaģiātisma objekts, tāpēc to atspoguļojums dažādos griezumos nav uzskatāms par darbu ar augstu pievienoto vērtību, un tas nav sargājams no autortiesību pārkāpējiem.

Zinātnisko rakstu krājumos Publisko iepirkumu temats var tikt skatīts ekonomikas, vides, vadības zinību, socioloģijas, tiesību un varbūt arī filozofiskos, psiholoģiskos un citos aspektos. Risku vadība, uzņēmējdarbības attīstība, vides aizsardzība, gudra vadība, ņemot vērā sociāli ekonomiskās likumsakarības, un visas sabiedrības tiesību aizstāvība ir jebkuras sabiedrības un tautsaimniecības nozares attīstības dzinējspēks.

Visā pasaulē regulāri tiek organizētas starptautiskas konferences par publisko iepirkumu tematiem. Piemēram, 2013. gada 20.–21. novembrī šāda konference notika Kopenhāgenā10, bet šogad publisko iepirkumu konferences ir rīkotas arī Romā11, Berlīnē12, Florencē13 un citās pilsētās. Lielu daļu publisko iepirkumu pētnieku pulcē Publisko iepirkumu konferences Dublinā. Piemēram, IPPC5, kas norisinājās 2012. gadā14, darbi tika prezentēti 14 sadaļās:

N.p.k. Nosaukums
1. Public Procurement under Uncertainty and Complex Environments15
2. Technology, Innovation, E-Market, E-Procurement and E-Government
3. Law, Treaties and Legislative Frameworks
4. Contract Management
5. Sustainable and Green Procurement
6. Accountability, Responsibility, Transparency and Corruption
7. Reforms and Transformation of Governance
8. Public Policy, Public Value and Social Outcomes
9. Markets and Economic Development
10. Health Sector Procurement
11. Tendering, Competition and Auctions
12. The Roles, Leadership and Professionalization of Public Procurement Specialists
13. Defence Procurement
14. International Trade


Avots: http://www.ippa.org/pub_conferencepapers.html

Divpadsmitajā sadaļā – Publisko iepirkumu speciālistu līdera spēju un profesionalitātes nozīme – viens no sešiem rakstiem ir par publisko iepirkumu speciālistu talantu vadības stratēģijām pasaules mēroga organizācijās (Talent management strategies for public procurement professionals in global organisationsxvi). Tajā autore Denīze Beilija-Klarka (Denise Bailey Clark) prezentē pētījuma rezultātus par 60 pasaules valstīm. Cits raksts šajā sadaļā ir par līderu ētisko orientāciju, vēl viens – par profesionalitāti un kompetenci būvniecības jomā utt.

Ikvienai valstij, kurā publisko iepirkumu temats ir atvērts diskusijām, ir jābūt gatavai, ka kritikai tiks pakļauti ne tikai izpildītāji. Publisko iepirkumu sistēma tieši vai netieši ietekmē ļoti lielu sabiedrības daļu. Kategorisks kritikas noliegums liecina par sliktu tendenci, tas norāda uz vēlmi monopolizēt viedokli, kas nevienā normālā sabiedrībā nevar būt pieņemami.

———————————————–
1 http://www.nottingham.ac.uk/pprg/index.aspx ?
2 http://www.cbs.dk/ ?
3 http://www.oecd.org/general/searchresults/?q=procurement&cx=012432601748511391518:xzeadub0b0a&cof=FORID:11&ie= UTF-8 ?
4 Integrity in Public Procurement Good Practice from A to Z, http://www.oecd.org/development/effectiveness/38588964.pdf ?
5 http://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gp_gpa_e.htm ?
6 http://www.planpublicprocurement.org/main/index.php?option=com_article_list&Itemid=70 ?
7 http://blogs.sun.ac.za/apprru/category/student-research-projects/ ?
8 http://books.google.lv/books?id=8RiPtgAACAAJ&hl=lv&source=gbs_book_similarbooks ?
9 http://www.tezaurs.lv/sv/?w=pla%C4%A3i%C4%81tisms ?
10 http://www.nohr-con.com/en/courses/public_procurement/the_nordic_public_procurement_forum_2013/ ?
11 http://export.gov/greece/tradeevents/eg_gr_063196.asp ?
12 http://wegweiser.de/en/15th-public-procurement-conference-2013 ?
13 http://chaire-eppp.org/annual-conference-2013 ?
14 IPPC konference (International Public Procurement Conference) Dublinā tiek organizēta reizi divos gados un nākamā plānota 2014. gadā, no 14. līdz 16. augustam ?
15 http://www.ippa.org/IPPC5/Proceedings/Part12/PAPER12-3.pdf ?

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Veselības aizsardzība

Apeirons izdzīvo, pateicoties iepirkumiem

Daudzi bija pārsteigti, kad gada sākumā invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons kļuva par vienu no uzvarētājām Finanšu ministrijas konkursā par video un audio materiālu veidošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Apvienības valdes priekšsēdētājs IVARS BALODIS skaidro, ka iepirkumi ir šīs organizācijas ikdiena un katrs piesaistītais finansējums sniedz cilvēkiem ar invaliditāti jaunas iespējas. Īstenībā Apeirons ir gan iepirkumu pasūtītājs, gan piegādātājs.

Kā vērtējat savu veikumu, izpildot Finanšu ministrijas pasūtījumu?

Mēs spējām nodrošināt labu kvalitāti, labu sadarbību, un Finanšu ministrija bija apmierināta. Apeirona pienākums šī iepirkuma ietvaros bija izveidot pirmos videomateriālus un uzrunas, kamēr vēl nebija sākusies lielā eiro komunikācijas kampaņa. Viens no darbības virzieniem, ko invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons attīstījusi, ir videostudija, tāpēc arī varējām piedāvāt šo pakalpojumu par salīdzinoši zemu cenu. Par mūsu uzvaru FM iepirkumā gan bija jaušams izbrīns, kāpēc daudzu zināmo TV studiju vietā esam izvēlēti mēs, bet mums ir pietiekami liela pieredze. Arī pašlaik veidojam LTV 1 raidījumu Trīs ceturtdaļas par sociālajiem jautājumiem, fokusējoties uz invaliditātes tematiku. Mēs varētu sagatavot vēl kādu raidījumu vai pat uzņemt filmu!

Cik lielas ir nevalstisko organizāciju iespējas pelnīt, ja reiz tām nav tiesību gūt peļņu?

Latvijā nevalstiskajām institūcijām ir divu veidu juridiskās formas, proti, ir biedrības un nodibinājumi. Biedrībām ir biedri, bet nodibinājumiem nav šīs biedru institūcijas – tā arī ir galvenā atšķirība. Mums ir nodibinājuma forma, jo mūsu darbība attiecas uz visiem cilvēkiem, nevis uz kādu izveidotu biedru grupu. Sniedzot pakalpojumus, mēs negūstam peļņu, bet par to naudiņu nomaksājam telpu īri, organizējam vasaras nometnes vai nodrošinām šeit darbu, kas arī ir būtiski.

Kategorijas
Nozares

Publiskie iepirkumi Vācijā

Vācija ir viena no līderēm publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā, un par paziņojumu publicēšanas un dokumentu lejupielādes jautājumiem stāstīt būtu lieki. Tāpēc šoreiz par atšķirīgo – ar ko Vācijas publisko iepirkumu sistēma atšķiras no citu Eiropas Savienības (ES) valstu publisko iepirkumu sistēmām un ar ko tā atšķiras no laika gaitā izveidojušās sistēmas Latvijā.

SIMAP mājaslapā simap.europa.eu ir informācija par Eiropas valsts iepirkumu. Sadaļā, kur redzamas saites uz publisko iepirkumu datubāzēm, Vācijai ir norādītas 12 adreses. Tās ir norādes uz galvenajiem valsts un federālo zemju e-iepirkumu (e-vergabe) portāliem. Starp minētajiem ir Saksijas-Anhaltes (Sachsen-Anhalt), Brandenburgas, Hesenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes (Nordrhein-Westfalen) un Reinzemes-Pfalcas (Rhenland-Pfalz) e-iepirkumu vietnes. Pavisam Vācijā ir 16 federālās zemes, un saites uz pārējām var sameklēt cituviet.

Informācija par iepirkumiem ir pieejama arī komerciāla rakstura e-iepirkumu platformās. Piemēram, Lejassaksijas (Niedersachsen) mājaslapā ir ievietota vispārēja informācija par iepirkumu, aicinot sazināties, izmantojot norādīto e-pastu. Vienlaikus tās paziņojumi ir atrodami komersantu piedāvātajās e-platformās1, bet informācija par lielajām iepirkuma procedūrām, protams, arī Oficiālajā Vēstnesī (OV). Paziņojuma attiecīgā ailē ir norādīta saite uz vietni, kur vajadzētu būt pieejamai pārējai informācijai par iepirkumu.

Viens no modernās publisko iepirkumu sistēmas elementiem ir dinamiskās iepirkumu sistēmas. Vācijā tās regulāri tiek veidotas un uzturētas. Ieskatoties Oficiālā Vēstneša (OV) publikācijās, redzams, ka paziņojumi, kuri attiecas uz dinamisko iepirkumu sistēmu izveidi, tiek sūtīti arī no Vācijas. Nosacījumi dinamisko iepirkumu sistēmu veidošanai atrodami Direktīvā 2004/18/EK2 (33. pants), kā arī Publisko iepirkumu likumā (65. pants). Tas liecina par to, ka valstī e-iepirkumu sistēma darbojas atbilstoši to ieviešanas mērķiem, un tie ir vērsti uz sistēmas optimizāciju.

vaac1

Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, Vācija pēc direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanas nesteidza gatavot jaunus likumprojektus, bet veica grozījumus jau spēkā esošajos likumos. Attiecīgie grozījumi tika veikti vismaz sešos Vācijas tiesību aktos3. Attiecībā uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz ES noteiktās robežas, Vācijā ir izpratne kā par izņēmumiem, uz kuriem ES noteikumi neattiecas. Federālās zemes var izdot savus noteikumus, un zemāku cenu iepirkumus organizēt saskaņā ar savu izpratni par atklātību, taisnīgumu un efektivitāti. Piemēram, Hesene ir pieņēmusi publisko iepirkumu noteikumus, kuru saturs ietilps 2‒3 A4 formāta lappusēs4. Vācijā valsts publiskie iepirkumi un federālo zemju iepirkumi ir patstāvīgas sistēmas, kuras ievēro ES prasības, galvenokārt, ņemot vērā savas valsts un federālo zemju sabiedriskās intereses.

Vācijā valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai motivētu uzņēmējus iesaistīties konkurences sacensībā arī e-sistēmu modernizēšanā. Viens no pirmajiem valsts e-iepirkumu sistēmas izstrādātājiem Vācijā ir Cosinex5, kas jau kopš 1999. gada darbojas kā valsts un nevalstiskā sektora partneris, arī e-platformas izveidē un publisko iepirkumu sistēmas optimizācijā. Tagad e-platformas iepirkumu veikšanai piedāvā arī virkne citu uzņēmumu. Piemēram SIMAP sadaļā e-senders6 jau vairākus gadus ir reģistrēts vairāk nekā desmit tīmekļa vietņu, kuras Vācijas publisko iepirkumu sludinājumus nosūta publicēšanai OV automātiski, bet apmēram 20 tā sauktie e-senderi pieņem sludinājumus vācu valodā. Lielākoties tie ir iepirkumu portālu uzturētāji no Austrijas, Itālijas, Dānijas un Vācijas. Paziņojumus latviešu valodā pieņem vienīgais dāņu e-sūtītājs.

Publiskie iepirkumi ir saistīti ar lieliem riskiem attiecībā uz korupciju, un šajā ziņā Vācija nav izņēmums. Tomēr tā necenšas sistēmu centralizēt, bet dod iespējas dažādu ideju ģenerēšanai, labāko risinājumu meklēšanai un ieviešanai. Tajās jomās, kuras ir iespējams nodot brīvai konkurencei, darbojas tirgus ekonomikas likumsakarības, kas ir galvenais attīstības dzinējspēks, un valsts pienākums ir dot iespējas legālas uzņēmējdarbības veikšanai un vairot ikviena pilsoņa motivāciju darboties.

Sūdzības par publiskajiem iepirkumiem Vācijā izskata attiecīgi valsts vai federālās zemes institūcijas. Pasūtītāji no Vācijas informāciju par pārsūdzību iespējām un termiņiem (15 kalendārās dienas) norāda iepirkumu sludinājumos, kuri publicēti OV.

vaac2

Informācija par minētajām iestādēm ir atkarīga no tā, kurai federālajai zemei pasūtītājs ir piederīgs. Citas federālo zemju struktūrvienības pasūtītāji norāda citas iestādes.

Nr.p.k. Pasūtītājs (arī SPS8) Iestāde, kur var iesniegt sūdzību par iepirkumu
1. Hamburg Port Authority AöR Vergabekammer bei der Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt
2. Stadt Frankfurt (Oder), Dezernat II, Abt. Vergabe und Haushalt – Vergabestelle Die Vergabekammern des Landes Brandenburg
3. RWW Rheinisch Westfälische Wasserwerksgesellschaft mbH Vergabekammer bei der Bezirksregierung Düsseldorf
4. Stadtwerke München GmbH Regierung von Oberbayern Vergabekammer Südbayern
5. Verkehrsgesellschaft Bremerhaven Aktiengesellschaft Vergabekammer Bremen Der Senator für Umwelt, Bau und Verkehr
6. Brandenburgische Boden Gesellschaft für Grundstücksverwaltung und -verwertung mbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
7. Stadt Wermelskirchen Vergabekammer bei der Bezirksregierung Köln
8. Bundesamt für Familie und zivilgesellschaftliche Aufgaben Bundeskartellamt, Vergabekammer des Bundes
9. VBB Verkehrsverbund Berlin-Brandenburg GmbH Vergabekammer Berlin bei der Senatsverwaltung für Wirtschaft, Technologie und Forschung
10. Freistaat Bayern, vertreten durch das Bayerische Landesamt für Umwelt Vergabekammer Südbayern bei der Regierung von Oberbayern
11. Große Kreisstadt Dippoldiswalde Vergabekammer des Freistaates Sachsen bei der Landesdirektion Leipzig
12. Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Justiz und Gleichstellung – Strafvollzugsamt Freie und Hansestadt Hamburg, Behörde für Stadtentwicklung und Umwelt – Vergabekammer
13. Zweckverband Abwasserverband Kempten (AVKE) Regierung von Schwaben
14. Staatliches Baumanagement Ems-Weser Staatliches Baumanagement Ems-Weser
15. BKK Essanelle Vergabekammer des Bundes beim Bundeskartellamt
16. Gemeinde Quierschied Vergabekammer des Saarlandes beim Ministerium für Wirtschaft, Energie, Arbeit und Verkehr
17. Landeshauptstadt Stuttgart, Hochbauamt Vergabekammer Baden-Württemberg beim Regierungspräsidium Karlsruhe
18. Land Baden-Württemberg, vertreten durch den Landesbetrieb Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz Vermögen und Bau Baden-Württemberg, Amt Konstanz
19. Haus der Brandenburgisch-Preußischen Geschichte gGmbH Vergabekammer des Landes Brandenburg beim Ministerium für Wirtschaft und Europaangelegenheiten
20. Deutsche Rentenversicherung Bayern Süd Vergabekammer Südbayern – Regierung von Oberbayern


[Avots: ES OV]

Sūdzības par valsts iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par ES noteikto, Vācijā var iesniegt, izmantojot esošās personu tiesības aizsargājošās struktūras, saskaņā ar vietējiem un ES tiesību aktiem, Federālās Konstitucionālās tiesas lēmumiem un precedentiem9.

Vācijas līgumslēdzēju iestādes Paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicēšanai OV sūta, ievērojot Direktīvā noteikto 48 dienu termiņu. Ja lēmums pieņemts 9. septembrī, tad paziņojums var būt nosūtīts publicēšanai 8. oktobrī10. Protams, ir arī gadījumi, kad tas tiek nosūtīts nekavējoši – uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas11.

Publisko iepirkumu sistēmas modernizēšanā Vācijā īpaša vērība tiek veltīta būvdarbu iepirkumiem. Tā ir joma, kurā optimizācijas modeļi var būt ļoti sarežģīti, jo iepirkums kopumā sastāv no vairākām piegāžu un pakalpojumu komponentēm. Lai atvieglotu publiskā iepirkuma procesa norisi, tehnisko specifikāciju sagatavošanā iespēju robežās tiek ievērota vienota pieeja jeb standartizācija.

Vācijā ir izveidots federālais Institūts materiālu pētniecībai un testēšanai. Iegūtie zinātniski pamatotie rezultāti tiek izmantoti tehnisko specifikāciju sagatavošanā un piedāvājumu vērtēšanā12. Tā darbība ir noteikta attiecīgos tiesību aktos un ir vērsta uz analītisko ķīmiju, drošiem bīstamo kravu pārvadājumiem, drošu un videi draudzīgu materiālu izmantošanu, drošu tehnisko sistēmu un ekspluatāciju, bojājumu mehānismu un neveiksmju analīzi.

Būvniecības nozarē tiek veidotas arī atsevišķas e-iepirkumu platformas. Vienu no tādām ir izveidojis žurnāls Competition. Kā jau visās modernās e-iepirkumu platformās, tajā tiek piedāvāta iespēja tiešsaistē izsludināt iepirkuma procedūras, saņemt dokumentāciju un iesniegt piedāvājumus13.

Teksts: Ilona Jakubsone

——————————————–
1 http://www.icc-hofmann.de/?
2 http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/direktiva_2004-18-ek_lv.pdf?
3 http://www.wbs-law.de/eng/public-procurement-in-germany-38383/?
4 http://www.absthessen.de/pdf/MittelstG_25.03.2013_GVBl.6_2013_S.119.pdf?
5 http://www.cosinex.de/?
6 http://simap.europa.eu/ojs_esenders/list_of_ojs_esenders/index_lv.htm?
8 Saīsinājums: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs?
9 http://de.wikipedia.org/wiki/Vergaberecht_(Deutschland)?
10 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339474?
11 OV paziņojums publicēts ar nr. 2013/S 196-339554?
12 http://www.bam.de/de/index.htm?
13 http://www.competitionline.com/de?

Kategorijas
Nozares

Piedāvājumu izvēles kritēriji

Viena no svarīgākajām aktualitātēm publisko iepirkumu procesa organizēšanā joprojām ir piedāvājumu izvēles kritēriju praktiskā lietojuma iespējas. No tā lielā mērā ir atkarīgs, vai iepirkuma procedūras rezultātā patiešām par uzvarētāju tiks noteikts optimāls piedāvājums.

Ieskatoties 2003. gada sludinājumu veidlapās, ievēroju, ka, vērtējot piedāvājuma cenu, pasūtītājs ir izvēlējies vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums (SVP), nosakot 100 % īpatsvaru piedāvātajai cenai, nevis kritēriju viszemākā cena (ZC)1, kas pēc būtības varētu būt viens un tas pats. Tas atsauca atmiņā gan lauztos šķēpus par īpatsvara izteikšanu punktos2, gan diskusijas par kritēriju izvēli, vērtēšanas kārtību, formulām un citiem jautājumiem, kuru tā laika risinājumi ir būtiski ietekmējuši šābrīža publisko iepirkumu sistēmu Latvijā.

Izvēloties vienu objektīvi nosakāmu un viegli salīdzināmu piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītājs var justies atvieglots, jo vismaz piedāvājumu vērtēšanas process var neizvērsties par publisku ķengu objektu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2003. gadā spēkā esošais likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”3 pirmajā versijā (30. panta septītā daļa) noteica algoritmu, pēc kura pasūtītājs varēja noteikt nosacīti zemāko cenu un noraidīt piedāvājumus ar salīdzinoši zemākām cenām (vismaz 10 % mazāka par visu piedāvājumu vidējo cenu).

Kategorijas
Iepirkumu ABC

Iepirkumu dalīšana daļās un līgumcena

Šajā nodarbībā aplūkosim, kādas priekšrocības piedāvā Publisko iepirkumu likuma 9. panta sestā un septītā daļa, kad mazāko daļu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās iepirkuma līgumcenas, pircējs drīkst nodalīt no kopējā iepirkuma apjoma, tādējādi daļēji atvieglojot pretendentiem piedāvājuma gatavošanu, īpaši, ja tie ir maza apjoma iepirkumi. Tā arī iepircējam tiek nodrošināta ātrāka iepirkuma norise, jo liela apjoma darbiem iepirkuma procedūras laiks ir garš, savukārt nodalot darbus, kas ir mazāki par 20 % no kopējā apjoma, tie veicami īsākā laikā.

Dalīšana daļās iepirkumā ar nelielu konkurentu skaitu
Dalīšanu daļās biežāk piemēro gadījumos, kad iepirkuma apjoms ir liels ar plašu iepērkamo preču sortimentu, garāku noslēdzamā līguma periodu, ar dažādu pretendentu (ir gan ražotāji, gan tirgotāji) loku. Taču dažkārt ir gadījumi, kad iepērkamo preču apjoms ir samērā neliels, taču dalīšana daļās dod iespēju uz kādu daļu no kopējā apjoma pretendēt komersantam, kura rīcībā ir nelieli apjomi. Tas raksturīgi apvidos, kur nedarbojas daudz komersantu vai arī piegādes attālums līdz konkrēto preču piegādes vietai ir neizdevīgs no loģistikas viedokļa.

Dalīšanu daļās, slēdzot vispārīgo vienošanos, var piemērot gadījumos, kad pilnu iepirkuma priekšmeta apjomu nevar piegādāt neviens vai to uzņemas vien ļoti ierobežots komersantu loks, jo iepērkamais apjoms ir ļoti neliels. Tā kā ir gadījumi, kad meža un lauku saimniecībām ir grūtības samaksāt zemes nodokli pašvaldībai vai norēķināties par bērnu ēdināšanu skolā, ir radīta iespēja, kā pašvaldības var būt pretimnākošas un publisko iepirkumu organizēt tā, lai šo nelielo saimniecību īpašnieki varētu piedalīties iepirkumā.
Lielisks piemērs, kā atbalstīt vietējos meža īpašniekus ir, piemēram, malkas iepirkuma organizēšanā izmantot dalījumu daļās viena iepirkuma ietvaros, slēdzot ar pretendentiem vispārīgo vienošanos vai iepirkuma līgumu.

Kategorijas
Statistika

IUB statistika par 2013. gada trešo ceturksni

Komentē Liene Eglāja, IUB Metodoloģijas departamenta vecākā referente

No 2013. gada jūlija līdz septembrim IUB mājaslapā kopā tika publicēts 3351 rezultātu paziņojums PIL kārtībā veiktiem iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena veido Ls 388,26 milj., un 28 rezultātu paziņojumi SPSIL kārtībā veiktiem iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena ir Ls 115,27 miljoni. Salīdzinot ar 2012. gada trešo ceturksni, iepirkumu kopējā līgumcena PIL kārtībā veiktiem iepirkumiem ir samazinājusies par 12,5 procentiem, savukārt SPSIL kārtībā veiktiem iepirkumiem kopējā līgumcena ir pieaugusi par 7,6 procentiem.

Salīdzinot ar 2013. gada 2. ceturksni, arī šajā ceturksnī PIL kārtībā visvairāk veikti celtniecības darbu, pārtikas, medicīnas preču un degvielas iepirkumi, kā arī veselības apdrošināšanas pakalpojumu iepirkumi. Visvairāk iepirkumu veicis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, AS Latvijas valsts meži un VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.

Visbiežāk iepirkumos un to daļās piedalījušies pretendenti ir SIA Sanitex Baltic Distribution, SIA Kabuleti Fruit, SIA Omnilab Baltic un SIA Faneks, ņemot vērā tradicionāli lielo iepirkuma daļu skaitu pārtikas un medicīnas preču iepirkumos, kur katrs piegādātājs var pieteikties atsevišķās daļās.

Ar ES fondu līdzfinansējumu PIL kārtībā kopā uzsākti 798 iepirkumi un kopā publicēti 681 rezultātu paziņojumi par kopējo līgumsummu Ls 134,79 milj. Arī šajā ceturksnī visvairāk iepirkumi ar ES fonda līdzfinansējumu veikti PIL 8.1 panta kārtībā.

Kategorijas
Nozares

Kad skolas gadi pagājuši…

Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu – eiro –, kam jānotiek nākamā gada janvārī, aizēnojusi kādu citu valstij ne mazāk svarīgu notikumu. Janvārī sākas arī jaunais Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods. Noslēdzošās diskusijas starp Eiropas Padomi (EP) un Eiropas Parlamentu par daudzgadu budžetu, par to, cik un kādiem mērķiem dalībvalstis saņems līdzfinansējumu, rit jau labu laiku un nebūs beigušās, arī žurnāla kārtējam numuram iznākot. Tas ir ilgstošs, sarežģīts un smagnējs process.

Tāpēc galvenais šobrīd saprast, ar ko jaunais plānošanas periods atšķirsies no iepriekšējiem, kā paredzēts ne tikai administrēt, bet arī izlietot šos līdzekļus un pats galvenais – vai tas tiešāk jeb netiešāk ietekmēs arī publiskos iepirkumus? Par to visu – intervijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku ARMANDU EBERHARDU.

Kad 2004. gadā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, toreizējais kopienas plānošanas periods jau tuvojās noslēgumam. Tomēr, neraugoties uz to, arī jaunajām dalībvalstīm no savienības kopējā budžeta tika krietns rieciens. Atceros, kā, mācīdamies rakstīt projektus, lai piesaistītu ES līdzfinansējumu un lauzdamies cauri tolaik diezgan biezajiem birokrātijas džungļiem, uzņēmēji teica: „Paņemt Eiropas naudu ir katra latvieša svēts pienākums!”

Par to, kā šo naudu vislietderīgāk un visefektīvāk izmantot, īstenībā tobrīd domāja retais. Toties valdīja uzskats, ka tā ir sveša nauda, ko mums dāvina tikai tāpēc, ka esam iestājušies ES. Un nauda pēc deviņdesmito gadu ekonomiskās lejupslīdes bija vajadzīga visur un visiem.

2007. gadā ES sākās jauns plānošanas periods un, pilnveidojoties iepirkuma procedūrai, struktūrfondu administrēšanas, to piešķiršanas un izlietojuma kontroles mehānismam, pamazām arī radās izpratne par to, kā šos līdzekļus visracionālāk izmantot.

„Kā jebkurām investīcijām, šai naudai jākalpo noteiktu, precīzi izmērāmu mērķu sasniegšanai,” intervijas laikā vairākkārt uzsver Armands Eberhards. Skolas gadi Eiropas struktūrfondu apguvē ir beigušies, un turpmāk ar katru nākamo plānošanas periodu Latvija no kopējā budžeta saņems arvien mazāk un mazāk naudas. Tāpēc īstenībā šis plānošanas periods ir mūsu visu pēdējā lielā iespēja.

2007. – 2013. gads. Nauda, saistības un to izpilde

Pirms runāt par jauno 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodu, parunāsim par iepriekšējo. Cik Latvijai Kohēzijas programmas ietvaros tika piešķirts aizvadītajos septiņos gados un cik pavisam kopā?

Jāsāk ar to, ka vairāk nekā 70 % no publiskajām investīcijām Latvijā tiek finansētas no Kohēzijas politikas (KP) instrumentiem. Tas ir Eiropas Reģionālas attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds, kas nenoliedzami ir trīs lielākie ES līdzfinansējuma avoti. Tomēr ne mazāk svarīgi, bet jau ar citu politikas mērķi ir lauku attīstības fondi, to skaitā arī tiešmaksājumi zemniekiem. Par šo mērķu sasniegšanu atbild Zemkopības ministrija. Bez minētajiem ir vēl virkne citu finanšu instrumentu, kas tiek vai nu vadīti no Briseles vai arī tajos iesaistītas citas institūcijas. Piemēram, izglītības aktivitātes vai grantu programmas. Ir grūti iedomāties kādu jomu vai sfēru, izņemot aizsardzību, kur nebūtu ES struktūrfondu līdzfinansēti projekti. Tāpēc nav tāda vienota uzskaitījuma, cik Latvija pavisam saņem vai nesaņem. Kohēzijas politikas īstenošanai šajā plānošanas periodā tie ir 3,446 miljardi latu.

Cik no šīs naudas ir apgūts? Par kādām summām noslēgti līgumi, bet nauda nav izmaksāta? Vai eksistē varbūtība, ka visi piešķirtie līdzekļi nemaz netiks izmantoti?

Pašlaik uzņemtas saistības par 96 % no visa KP instrumentiem pieejamā finansējuma, un notiek intensīvs darbs, lai veiktu izmaksas finansējuma saņēmējiem. Valdība no savas puses uzņēmusies papildsaistības valsts budžetā, lai amortizētu riskus, ja pašvaldībām vai citiem ES finansējuma saņēmējiem šie līdzekļi paliek neizmantoti. Teiksim, nesekmīga iepirkuma, vai kādu citu apstākļu dēļ, kas neļauj finansējumu izmantot tam paredzētajiem mērķiem.

Kategorijas
Nozares

ES nauda Latvijai

Uz žurnālista Aivara Kļavja jautājumiem atbild eiroparlamentārietis IVARS GODMANIS.

Kādu kopējo summu Latvijai ir izredzes saņemt jaunajā plānošanas periodā?

Kopējā summa, ko Latvija saņems (ja Eiropas Parlaments galīgajā lasījumā apstiprinās ES 2014.–2020. gada budžetu), būs 6,608 miljardi eiro (šeit un turpmāk visas summas izteiktas tekošajās 2013. gada cenās). Šī summa veidojas no:

  • 4,233 miljardiem eiro – ES finansējums Latvijai no struktūrfondiem (Kohēzijas politikai), t. i., Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai Latvijā;
  • 2,375 miljardiem eiro – ES finansējums Latvijas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai: no tiem 1,514 miljardi eiro paredzēti hektāru tiešmaksājumiem un 0,861 miljardi eiro – lauku attīstības programmas īstenošanai.

Tā kā Latvijai no 2014. līdz 2020. gadam būs jāiemaksā ES kopējā budžetā 1,669 miljardi eiro, tad ES netto (t. i., tīrais maksājums = finansējums, ko Latvija saņem no ES mīnus summa, ko Latvija iemaksā ES) finansējums Latvijai būs 4,939 miljardi eiro nākamajos septiņos gados.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu Latvijai, pateicoties kopējai cīņai, ko izcīnīja Latvijas valdība un Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, galējā netto summa, ko saņems Latvija, ir par 707 miljoniem eiro lielāka.

Šis izcīnītais palielinājums sadalās tā: plus 148 milj. eiro – struktūrfondiem, plus 326 milj. eiro – lauksaimniecībai un zivsaimniecībai un mīnus 233 milj. eiro Latvijas iemaksai ES kopbudžetā.

Salīdzinot ES finansējumu dalībvalstu starpā, Latvija ar 3004 eiro uz vienu cilvēku nākamajos septiņos gados ieņems augsto 3. vietu. Tiesa, Lietuva ir 1. vietā (ar 3496 eiro/ uz cilvēku) un Igaunija 2. vietā (ar 3336 eiro uz cilvēku).

Taču, ja salīdzina ES finansējumu Latvijai nākamajiem septiņiem gadiem (2014–2020) ar pašreizējo finansējumu 2007.– 2013. gadam, tad tas:

  • kohēzijas politikai (struktūrfondiem) ir par 387 milj. eiro mazāks. Tiesa, pārrēķinot ES struktūrfondus uz vienu cilvēku (ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā no 2006. gada līdz 2013. gadam ir samazinājies par 270 tūkstošiem), ES piešķirtā nauda kohēzijai uz vienu cilvēku būs 2085 eiro, kas ir par 78 eiro lielāka nekā 2007.–2013. gada periodā;
  • lauksaimniecībai ir par 898 miljoniem eiro lielāks. Tai skaitā – tiešmaksājumiem par 986 miljoniem eiro (2,34 reizes) lielāks, bet Lauku attīstības programmai par 88 miljoniem eiro mazāks.

Kā vērtējat līdzekļu apguvi iepriekšējā plānošanas periodā? Izcili, labi, slikti, ja no pieejamiem 3,18 miljoniem latu līdz šī gada 1. maijam apstiprināti līgumi par 3,02 miljoniem jeb 96 procenti?! Bet no EK pavisam saņemti maksājumi tikai par 61 procentu…

Ko nozīmē šāds emocionāls jautājums: izcili, labi, slikti? Mana atbilde ir precīza, salīdzinot Latviju ar citām ES dalībvalstīm struktūrfondu apgūšanā (sk. pēdējos Eiropas Komisijas datus uz 2013. gada 1. septembri).

Latvija ir jau saņēmusi no Eiropas Komisijas Sociālā fonda – 96,01 % no visas 2007.–2013. gadā pieejamās 0,55 miljardu eiro aploksnes.

Latvija ESF apgūšanas reitingā ieņem 1. vietu ES dalībvalstu vidū. (Lietuva ar 73,2 % ir 5. vietā, Igaunija ar 81,78 % – 4. vietā).

No Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda (kopā) – 56,58 % no pieejamās 3,98 miljardu eiro aploksnes.

Latvija ERDF + ECF apgūšanā ieņem tikai 13. vietu 28 dalībvalstu reitingā. Savukārt Lietuva ar 74,33 % ieņem 2. vietu reitingā, Igaunija ar 71,6 % ir 3. vietā.

ES vērtē dalībvalstu darbu fondu apgūšanā pēc tā, cik no valstīm atvēlētās ES naudas tās jau ir saņēmušas no Eiropas Komisijas. Tāpēc tas nav precīzi tas pats procents, ko Latvijas valdība pārskaita fondu projektu īstenotājiem. Taču secība ir sekojoša – fondu īstenotāji saņem naudu no Latvijas valdības ātrāk nekā pati valdība no Eiropas Komisijas.

Līdz ar to, ja Latvijā nav birokrātiskas (vai citādas) kavēšanās, tad procentiem, ko no Latvijas kopējās fondu aploksnes saņem fondu apguvēji kopumā, ir jābūt augstākiem nekā tiem, ko Eiropas Komisija ir samaksājusi Latvijas valdībai.

Ja salīdzina Eiropas Komisijas un jūsu minētos datus, tad apguves procenti ir praktiski vienādi: 61,3 % (EK) un 61 % (jūsu dati). Pretrunu un atšķirību nav.

Par ko liecina tas, ka dažādu projektu realizācija tiek atlikta un pārcelta no gada uz gadu, lai beigās to realizētu pēdējā brīdī? Kāpēc tā notiek un vai tā ir uzskatāma par normālu praksi?

Kā redzams no iepriekšējās atbildes, Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un vēl vienpadsmit ES dalībvalstīm tieši vissvarīgāko ES struktūrfondu apgūšanā (t. i., Kohēzijas fonda un Reģionālā fonda, kuros ir 87,8 % no kopējās ES naudas).

Tādu projektu kā Pasažieru vilcienu iepirkuma (ES līdzfinansējums virs 100 miljoniem eiro) laika vilkšana un izgāšanās, Krievu salas ostas piestātņu izbūves kavēšanās u. c. ir iemesls Latvijas būtiskai atpalicībai tieši to ES struktūrfondu apgūšanai, kas paredzēti infrastruktūras attīstīšanai.

Latvijas atpalicība Reģionālā attīstības un Kohēzijas fondu apgūšanā no Lietuvas un Igaunijas ir izskaidrojama arī ar to, ka Eiropas Komisija apturēja tieši šo fondu izmaksu Latvijai: no 2011. gada 1. janvāra līdz 1. jūlijam un no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 1. jūlijam (t. i., kopumā uz 13 mēnešiem).

Maksājumu apturēšana neoficiāli bija saistīta ar nepareizi izveidoto fondu apguves audita pārbaudi Latvijā. Tikai pēc tās izmaiņas Eiropas Komisija atjaunoja maksājumus Latvijai.

Paradoksāli, ka padziļināta un kritiska izmeklēšana, kas noveda pie fondu maksājumu apturēšanas Latvijai, vēl līdz šim brīdim nav publicēta.

À propos: iespējams, ka iepirkuma sistēma, kas saistīta ar fondu projektu apgūšanu Latvijā, ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvā ir citādāka secība iepirkumu un fondu apguvēju atlases procedūrām nekā Latvijā. Lietuvā potenciālais fondu saņēmējs jau ir kvalificējies iepirkumam (ir saņēmis bankas garantijas u. c.) un tikai pēc tam piedalās konkursā uz pašu ES struktūrfondu projektu.

Taču, cik man zināms, Latvijā neviens nav ne studējis, ne iepazinies ar Lietuvas ES fondu apgūšanas sistēmu, kāpēc kaimiņiem sokas daudz labāk un kāpēc tieši viņi ir līderi ES fondu apgūšanā.

Cik līdzfinansējuma no ES struktūrfondiem ne tikai Latvijā KP, bet arī lauksaimniecībai, izglītībai, zinātnei un citām jomām Latvijai ir izredzes saņemt jaunajā plānošanas periodā?

Kā jau minēju, ES līdzfinansējums kohēzijas politikai (t. i., struktūrfondiem) būs 4,233 miljardi eiro. Lauksaimniecībai un zivsaimniecībai paredzēti 2,375 miljardi eiro. Šīs ir garantētās aploksnes summas Latvijai.

Kohēzijas politikas aploksnes ietvaros – Latvijas valdība plāno (atbilstoši Partnerības līguma 2014.–2020. gada plānošanas periodam 2. lasījuma projektam, kas vēl nav apstiprināts Eiropas Komisijā):

  • pētniecībai, inovācijām, tehnoloģiju attīstībai – 328,7 milj. eiro;
  • ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā – 475,06 milj. eiro, utt.

Pilnu 11 prioritāšu sarakstu ar plānoto ES finansējuma sadali varat skatīt Partnerības līguma 2014.–2020. gada plānošanas periodam 2. lasījuma projektā.

Papildus šim Latvija vēl var pretendēt uz citu ES finansējumu:

  • iekšlietu nozarē (uz ES migrācijas un ES bēgļu fondu līdzekļiem u. c.);
  • zinātnei un pētniecībai (Horizonts–2020 programma);
  • studentu apmaiņai (Erasmus programma);
  • mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam (Cosme programma);
  • u. c. ES finanšu instrumentiem.

Taču Latvijai šajās ES kopējās programmās nav iezīmētas, garantētas ES naudas aploksnes un par šī finansējuma saņemšanu Latvijai (tās zinātniekiem, MVU, u. c.) ir jācīnās uz kopējā konkursa pamata ar citām ES dalībvalstīm.

Lai panāktu mērķtiecīgāku atbalstu atsevišķām jomām, nākamajā plānošanas periodā tiek mainīti principi un par pamatdokumentu konkrētu mērķu sasniegšanai tiek izvirzīts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam, kuram cita starpā tika pārmesta nekonkrētība un virspusējība.

Nav taisnība! Galvenais dokuments, kas noteiks ES fondu apgūšanu Latvijai 2014.–2020. gadā, būs Partnerības līgums 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas Latvijai ir jānoslēdz ar Eiropas Komisiju ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. maijam. Partnerības līgumā ir ietvertas atsauces uz Latvijas Nacionālo reformu programmu, Latvijas Konverģences programmu, Eiropas Padomes specifiskajām rekomendācijām Latvijai (visi šie dokumenti ir atrodami ar Google meklētāja palīdzību).

Taisnība, ka daudzās Partnerības līguma sadaļās ir arī atsauces uz Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam, taču arī tagadējā Stratēģiskajā ietvardokumentā (sk. Google), kas nosaka ES fondu apgūšanu 2007.–2013. gadā, ir atsauces uz iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu, kas bija spēkā līdz 2006. gadam.
Partnerības līgums ir konkrēts dokuments, kas satur arī potenciālo ES piešķirtās naudas sadalījumu 11 tematiskajās prioritātēs, kuras nosaka ES–2020 stratēģija. Vēl konkrētāku informāciju saturēs Latvijas darbības programma un lielo projektu (virs 50 miljonu eiro) piedāvājumi no Latvijas. Darbības programma ir jāapstiprina Eiropas Komisijā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Partnerības līguma apstiprināšanas.

Kā galvenās prioritātes KP fondu sadalījumā tiek izvirzītas transporta sistēmas, nodarbinātība, izglītība, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana, pētniecības tehnoloģiju attīstība un inovācijas. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā plānošanas perioda un vai tās tiešām mums šobrīd ir pašas aktuālākās jomas?

Indikatīvajā ES finansējuma sadalījumā pa tematiskajām prioritātēm (mērķiem) lielākā daļa ir plānota:

  • ilgtspējīga transporta veicināšanai un trūkumu novēršanai galvenajās tīkla infrastruktūrās (1,467 miljards eiro jeb 28,44 %);
  • mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai (0,932 miljards eiro jeb 18,08 %).

Ceru, ka esošais ceļu stāvoklis Latvijā jūs ik dienas personīgi pārliecina par pirmās prioritātes uzturēšanas nepieciešamību.

Savukārt stāvoklis ar Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (to mazais skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu, vājā konkurētspēja, pūles nomaksāt visus nodokļus u. tml.) ir pamatots iemesls uzturēt otro prioritāti nākamajos septiņos gados.

Plānotie ieguldījumi izglītībā (469,06 miljoni eiro jeb 9 %), sociālajā iekļaušanā un nabadzības apkarošanā (462,56 miljoni eiro jeb 8,9 %), pētniecībā, inovācijās un tehnoloģiju attīstībā (328,7 miljoni eiro jeb 6,3 %), protams, ir vēl diskutējami gan pēc to apjoma, gan pēc to proporcijas kopējā ES ieguldījumā.

Vai, pieprasot izstrādāt nozaru stratēģijas, lai fiksētu struktūrfondu saņemšanas nepieciešamību, kā to pašlaik paredz Finanšu ministrija, piekļuve ES līdzfinansējumam kļūs vēl birokrātiskāka, gausāka un sarežģītāka?

Man, analizējot līdzšinējo ES fondu apgūšanu (sk. manis vadītos raidījumus Ivars Eiropā radio SWH), intervējot sešus ar ES fondu apgūšanu saistīto aģentūru vadītājus (to skaitā LIAA, Izglītības attīstības aģentūras, Reģionālās attīstības aģentūras u. c.) ir radies pilnīgi skaidrs secinājums, ka nozaru stratēģijas ir vitāli nepieciešamas, lai Latvija spētu nākotnē sekmīgi apgūt ES fondus un arī atskaitīties par ES fondu efektīvu un, galvenais, Latvijas sabiedrībai vajadzīgu projektu apgūšanu.

Līdzšinējā sistēma neder, jo atbildīgo aģentūru vadītāji (kuri, starp citu, vairumā gadījumu strādā ilgus gadus) spēj atbildēt tikai kā ES naudas apgūšanas grāmatveži un nevis kā šo investīciju izvērtētāji un virzītāji.

Nākamajā 2014.–2020. gada periodā Eiropas Komisija vairs nesamierināsies ar šādu situāciju (kas ir visās dalībvalstīs) un prasīs:

  • iesniegto jauno programmu un lielo projektu ex ante (iepriekšēju) izvērtēšanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālo Reformu programmu, Konverģences programmu un Latvijai izvirzītās Eiropas Padomes specifiskās rekomendācijas;
  • noteikt kvantitatīvi izmērāmus izpildes rādītājus visās 11 tematiskajās prioritātēs, argumentējot to ekonomisko pamatotību.

Eiropas Komisija ieturēs 7 % no piešķirtās fondu naudas visās 11 prioritātēs un, ja uz 2019. gadu Latvija nebūs sasniegusi prioritātēs izvirzītos rādītājus, tad Komisija šos 7 % neizmaksās attiecīgās prioritātes tālākai īstenošanai.

Kā izmaiņas prioritātēs, struktūrfondu administrēšanā un izmantošanas plānošanā var ietekmēt publisko iepirkumu? Kā zināms, lielākā daļa no šī naudas tiek realizēta tieši caur iepirkuma procedūru. Vai, jūsuprāt, tas varētu atvieglot vai sarežģīt to?

Laiks rādīs, vai paredzētā reforma ES fondu administrēšanā īstenosies ar pozitīvu vai negatīvu rezultātu. Finanšu ministrija ir ierosinājusi valdībā mainīt sistēmu, kur kontroles un pārbaudes funkcijas ES naudas apgūšanā tiek noņemtas specializētām aģentūrām (kas pašlaik ir nozaru ministriju pārraudzībā) un koncentrētas Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (tā ir Finanšu ministrijas pārraudzībā). Vienlaikus ES fondu naudas tiešās administrēšanas funkcijas paliek minēto aģentūru ziņā.

Viens no iemesliem šādai reformai ir turpmāk nepieļaut situācijas, kad audita un kontroles trūkumu dēļ Eiropas Komisija atkal varētu apturēt fondu maksājumus Latvijai.
Dzīvosim – redzēsim!

Kategorijas
Nozares

Publiskie iepirkumi Maltā un Igaunijā

Var jau būt, ka arī citu valstu iepirkuma speciālistiem būtu lietderīgi mācīties no mums, kā pareizi jāveido publisko iepirkumu sistēmas, tomēr laika gaitā rodas arvien lielāka vēlēšanās ielūkoties citu valstu pieredzē – ja nu tomēr atrodas kas vērā ņemams un pielāgojams mūsu apstākļiem. Šoreiz ieskats divu teritoriāli mazu valstu iepirkumu sistēmās.

Kategorijas
Nozares

Publiskie iepirkumi Īrijā

Īrija kopā ar Dāniju un Apvienoto Karalisti sešu Eiropas valstu kopienai (Beļģija, Rietumvācija, Luksemburga, Francija, Itālija un Nīderlande)1 pievienojās 1973. gadā. Minētās valstis joprojām būtiski ietekmē visas Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu sistēmas attīstību.

2003. gadā, kad Latvija tikai gatavojās iestāties ES, Latvijas publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā iesaistījās arī ES deleģēti pārstāvji. PHARE programmas ietvaros tika veiktas iestrādes publisko iepirkumu vadlīniju sagatavošanā, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) darbinieki tika aicināti piedalīties dažādos starptautiskos pasākumos un apmācībās. Eksperti no Apvienotās Karalistes lekcijās un semināros padziļināti stāstīja par ES un savas valsts pieredzi publiskajos iepirkumos, tostarp arī par iespējamo risku mazināšanas pasākumiem. Vēlāk plašu informāciju par publisko iepirkumu sistēmu ES un Dānijā sniedza eksperti no Dānijas. Par šo divu valstu tradīcijām publisko iepirkumu jomā Latvijas pieredzējušie IUB publisko iepirkumu speciālisti ir pietiekami labi informēti.

Kādu ceļu ir izvēlējusies Īrija?

Informācija par publisko iepirkumu sistēmām ES valstīs ir publiski pieejama SIMAP (Système d’information sur les marchés publics) norādītajās mājaslapās. Par Īriju tajā ir norādītas četras interneta adreses: pirmā – eTenders (turpmāk tekstā e-Piedāvājumi) – attiecas uz paziņojumu publicēšanu un automātisku nosūtīšanu publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī (OV)2, otrā ir Valsts iepirkumu dienesta mājaslapa3, trešā attiecas uz būvdarbiem4, bet ceturtā – uz publiskās, privātās partnerības (PPP) līgumiem un ar tiem saistītiem jautājumiem5.

Būvdarbu jomā Īrija lepojas ar ieviesto tehnisko specifikāciju standartizāciju, tādējādi vienkāršojot ikdienas darbu gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, izslēdzot problēmas, kas izriet no teju bezgalīgajām interpretāciju variācijām. Īrijas valsts Publiskās un privātās partnerības mājaslapas mērķis ir nodrošināt centralizētu piekļuves punktu valsts un privātās partnerības procesiem Īrijā. Informācija par visiem iepriekšējos gados noslēgtajiem PPP līgumiem un saistību grafikiem tiek publiskota. Tāpat arī – dažādi ziņojumi, turpmākās rīcības plāni un cita nozīmīga informācija.

Valsts iepirkumu dienests Īrijā tika izveidots 2009. gadā, un tā uzdevumi attiecas uz publisko iepirkumu jautājumu operatīvu risināšanu. Tā mērķis ir veicināt e-iepirkumu Īrijā, izmantojot e-Piedāvājumu portālā dotās iespējas. Šā tīmekļa vietne ir galvenais informācijas avots visiem norādījumiem, kuri attiecas uz publiskajiem iepirkumiem Īrijā. Tajā tiek piedāvātas arī saites uz citiem informācijas avotiem, piemēram, uz iepriekš minēto būvdarbu, kā arī uz PPP mājaslapu.

irija1

Īrijas valsts iepirkumu dienests pārvalda e-Piedāvājumu tīmekļa vietni, kura paredzēta ne tikai sludinājumu publicēšanai tiešsaistē, bet arī iepirkuma dokumentācijas lejupielādei un piedāvājumu iesniegšanai. Vienlaikus tajā tiek publicēta arī cita aktuāla informācija, piemēram, vadlīnijas, ētikas principi, jaunākās tendences u. c. Pakalpojums attiecas gan uz lielajām iepirkuma procedūrām (paziņojumi automātiski tiek nosūtīti arī publicēšanai OV), gan uz vidējām iepirkuma procedūrām, kuru publiska izsludināšana un rezultātu paziņošana ir obligāta, gan arī uz mazajiem iepirkumiem, par kuru publisku izsludināšanu un rezultātu paziņošanu vietnē e-Piedāvājumi var lemt pasūtītājs.

irija2

Īrijā paredzamās līgumcenas sliekšņi iepirkumiem, kuru summas nepārsniedz ES noteiktās līgumcenu robežas, ir šādi: piegāžu un pakalpojumu līgumiem – 25 000 eiro, bet būvdarbu līgumiem – 50 000 eiro. Mazie iepirkumi Īrijā skaitās virs 5 000 eiro līdz vidējo iepirkumu minimālajai robežai – attiecīgi 25 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem, bet būvdarbiem tie ir 50 000 eiro6. Paziņojumu publicēšanai par mazajiem iepirkumiem ir rekomendējošs raksturs – tas ir ieteicams, bet nav obligāti. Īrijā e-Piedāvājumu tīmekļa vietnes pakalpojumi ikvienam ir pieejami bez maksas. Tās uzturēšanu veic privāts uzņēmums, kurš sniedz valstij tā saukto ārpakalpojumu.

irija3

Papildus e-Piedāvājumu tīmekļa vietnei Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir izveidoti arī apvienotie sludinājumu portāli, kuru pakalpojumi tiek sniegti par attiecīgu samaksu. Viena no tādām ir x-sender7, kas ir licencēta publicēt paziņojumus OV visu ES valstu publisko iepirkumu sludinājumus. D&B Suplierforce8 lietošanas noteikumos ir norādīts, ka pakalpojumi tiek sniegti pēc gada maksas iekasēšanas. Tāpat SIMAP mājaslapas sadaļā e-senders jau vairākus gadus ir norādītas citas tīmekļa vietnes, kur tiek piedāvāta iespēja tiešsaistē publicēt publisko iepirkumu sludinājumus visām ES valstīm vienuviet, vienlaikus automātiski tos nosūtot arī publicēšanai OV.

Īrijā attiecībā uz publisko iepirkumu pienākumiem un tiesībām galvenais akcents tiek likts uz pašām direktīvām. Vietējais publisko iepirkumu tiesību akts, kurā (tāpat kā citām ES valstīm) lielākoties ir pārceltas tiesību normas no attiecīgās Direktīvas 2004/18/EK, nav guvis nosaukumu Publisko iepirkumu likums, kā tas ir Latvijā un vairākās citās ES valstīs. Īrijas publisko iepirkumu likuma nosaukums ir šāds: European Communities (Award of Public Authorities’ Contracts) Regulations 20069 (turpmāk tekstā – Īrijas PIL). Tas nav papildināts ar regulējumu, kas attiecas uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz ES noteiktās robežas.

Kas attiecas uz publisko iepirkumu centralizāciju, Īrijas PIL to nenosaka kā obligātu. Tomēr Īrijā ir vairākas nozares, par kurām atbildību uzņēmusies valsts, tāpēc tā veic pasākumus savu uzņēmumu interešu aizsardzībai. Atsevišķi enerģijas un nacionālo resursu produkti valsts iestādēm obligāti jāiepērk saskaņā ar Valsts iepirkumu dienesta centralizēti noslēgtiem līgumiem. 2012. gada jūlijā Publisko izdevumu un reformu departaments izdevis apkārtrakstu, informējot par to valsts iestādes.

irija4

Īrijas PIL nosaka, ka par publicēto iepirkumu sludinājumu jeb paziņojumu atbilstību spēkā esošo normatīvu10 prasībām atbildīgs ir pasūtītājs. Tas būtiski atvieglo to savlaicīgu publicēšanu tiešsaistē, jo sludinājumu veidlapas nav pakļautas papildus pārbaudēm. Galvenās kļūdas, kuras varētu maldināt piegādātājus, ir iespējams novērst. To dara, ieprogrammējot attiecīgus uzstādījumus, un kļūdas gadījumā paziņojuma nosūtīšanu nav iespējams apstiprināt. Piemēram, minimālo termiņu atbilstoši piemērojamai procedūrai, CPV (common procurement vocabulary) koda pārbaudi atbilstoši iepirkuma līguma veidam, NUTS kodu, vai ir aizpildīti visi nepieciešamie lauki, piemēram, piedāvājumu atvēršanas vieta un laiks, zīmju skaits katrā no laukiem u. tml.

Ārī elektroniskās izsoles un dinamiskā iepirkumu sistēma Īrijā nav nekas jauns un nezināms. Viena dinamiskā iepirkumu sistēma ir izveidota jau 2012. gada sākumā, par ko 15. februārī ir publicēts paziņojums OV, savukārt par e-izsolēm liecina statistikas rādītāji11 un citi avoti.

Īrijas PIL nenosaka detalizētu publisko iepirkumu pārsūdzību kārtību. Tajā vien norādīts, ka ministrs nodrošina, lai attiecīgajā direktīvā noteiktie nosacījumi tiktu īstenoti, izmantojot efektīvus, pieejamus un pārredzamus mehānismus. Ir pieņemts cits tiesību akts un tas ir: European Communities (Public Authorities’ Contracts) (Review Procedures) Regulations 2010.12

Īrijā publisko iepirkumu pārsūdzības izskata tiesa. Iesniegšanas termiņš ir jānorāda Paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – tas ir 30 kalendārās dienas pēc informācijas saņemšanas par iespējamo tiesību pārkāpumu. Tiesa publisko iepirkumu sūdzības izskata, un 30 kalendāro dienu laikā tai ir jāpieņem lēmums par turpmāko lietas virzību. Pēc sūdzības iesniegšanas automātiski iestājas aizliegums turpināt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, bet, ja līgums jau noslēgts, tiesa var lemt arī par tā spēkā neesamību. Minētajā tiesību aktā ir noteikts, kādos gadījumos sūdzības iesniegšanas termiņš par līguma spēkā neesamību ir 30 kalendārās dienas, un kādos – seši mēneši. Tiesa var lemt arī par pasūtītāja sodīšanu, uzliekot naudas sodu līdz pat 10 procentu apmērā no līguma vērtības. Tā var aizliegt turpināt līguma izpildi vai lemt par tā darbības laika saīsināšanu.

Arī Īrija pilnā mērā izmanto iespēju nepārsteigties ar rezultātu publiskošanu, ievērojot Direktīvā 2004/18/EK noteikto 48 dienu termiņu. Šajā laikā ir iespējams izlabot kļūdas un, ja nepieciešams, atkārtoti pieņemt lēmumu.

Īrijā noslēgtie publisko iepirkumu līgumi un vispārīgās vienošanās tiek publicētas internetā13 un ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam.

Teksts: Ilona Jakubsone

————————————————

1 http://europa.eu/about-eu/eu-history/index_lv.htm ?
2 http://www.etenders.gov.ie/ ?
3 http://www.procurement.ie/ ?
4 http://www.opw.ie/en/ ?
5 http://ppp.gov.ie/ ?
6 http://europa.eu/youreurope/business/public-tenders/tools-database/index_en.htm#ireland_en_benefiting-from-public-contracts ?
7 http://www.xtender.com/ ?
8 https://secure.supplierforce.com/ ?
9 http://www.irishstatutebook.ie/2006/en/si/0329.html ?
10 veidlapu formas nosaka ES Regula Nr. 842/2011 ?
11 http://www.procurement.ie/sites/default/files/opportunities_report_final_version_pdf.pdf ?
12 http://www.irishstatutebook.ie/2010/en/si/0130.html ?
13 http://ictprocurement.gov.ie/ ?