Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Atskatās uz Kurzemes plānošanas reģiona paveikto un pārrunā ieceres 2022.gadam

Šodien, 26.janvārī, uz šī gada pirmo sēdi attālināti pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, lai atskatītos uz reģiona paveikto 2021.gadā un pārrunātu plānoto 2022.gadam. Sēdē Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbu gan tam uzticēto funkciju izpildē, gan finanšu piesaistē, īstenojot projektus Kurzemes attīstības veicināšanai, kā arī apstiprināja plānotos darbus un finansējuma izlietojumu 2022.gadam.

Kurzemes plānošanas reģions 2021.gadā turpinājis aktīvu savu funkciju īstenošanu reģiona attīstības plānošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, reģionālu projektu iniciēšanā un īstenošanā, līdzdarbojies sabiedriskā transporta organizēšanā, turpinājis remigrācijas veicināšanu, kā arī īstenojis dažādas brīvprātīgas iniciatīvas, piemēram pieaugušo izglītības tīkla attīstību Kurzemē un Kurzemes kultūras programmu.  

Plānošanas jomā šogad turpināsies darbs pie Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam gala redakcijas sagatavošanas, kā arī Reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam aktualizētās redakcijas apstiprināšanas. 2021.gadā sagatavota Attīstības programmas 2.redakcija un organizēta publiskā apspriešana, gūstot vērtīgus priekšlikumus un ierosinājumus, kas šobrīd tiek iestrādāti dokumentā. Kurzemes plānošanas reģions turpinās arī sniegt atbalstu dažādu pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādē, veicot to caurskatīšanu un sniedzot priekšlikumus, kā arī savas kompetences ietvaros aktīvi līdzdarbosies nacionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

Uzņēmēju atbalstam Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs pērn sniedzis informāciju un konsultācijas, organizējis izglītojošus seminārus gan uzņēmējiem, gan pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem, kā arī ar dalību izstādēs un ar dažādu atbalsta pasākumu un projektu īstenošanu veicinājis Kurzemes uzņēmēju atpazīstamību un konkurētspēju. Arī šogad uzņēmējiem ir iespēja saņemt konsultācijas un atbalstu Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrā dažādu aktivitāšu formā.

Sabiedriskā transporta jomā šajā gadā turpināsies darbs pie pieturvietu apsekošanas un uzraudzības, maršrutu apsekošanas, uzklausot pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu un tajā veicamajām izmaiņām, kā arī priekšlikumu izstrādāšanas reģionālās nozīmes maršrutu grozīšanai un maršrutu tīkla funkcionalitātes uzlabošanai. Pērn apsekotas 538 pieturvietas, veiktas daudzas nepieciešamas izmaiņas reģionālo autobusu maršrutos, kā arī izmaiņas vilciena kustības sarakstos. 2021.gadā Kurzemes plānošanas reģions vidēji mēnesī izsniedzis aptuveni 11 atļauju jeb licences kartiņu pasažieru komercpārvadājumiem, kopumā Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā  pērnajā gadā bija 22 spēkā esošas speciālās atļaujas pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru.

2021.gadā Kurzemes plānošanas reģions īstenojis vai piedalījies kopumā 13 reģionālu projektu ieviešanā tādās reģionam nozīmīgās jomās kā tūrisms, sociālā joma, atbalsts uzņēmējiem, vides aizsardzība, attīstības plānošana un citās. 2022.gadā iecerēts turpināt 11 dažādu projektu īstenošanu Kurzemes reģiona attīstības veicināšanai dažādās Eiropas Savienības un citās programmās. Tāpat Kurzemes plānošanas reģions arī turpinās informēt pašvaldības par dažādām atbalsta iespējām Eiropas Savienības fondu un cita finansējuma piesaistē.

Remigrācijas jomā turpināta saziņa ar remigrantiem un individualizētu piedāvājumu sagatavošana, kā arī īstenotas dažādas aktivitātes un pasākumi gan remigrantiem, gan pašvaldībām, lai varētu sniegt labāko atbalstu cilvēkiem, kuri izlēmuši atgriezties uz dzīvi Kurzemē. Savukārt pieaugušo izglītības jomā turpināts darbs ar pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem, veicinot sadarbības attīstību Kurzemē. Arī 2022.gadā abās šajās jomās turpināsies aktīvs darbs, gan ikdienā sniedzot nepieciešamo atbalstu, gan arī organizējot dažādus seminārus un pasākumus aktuālo jautājumu risināšanai.

Kurzemes kultūras programmas ietvaros 2021.gadā kopumā tika īstenoti 54 projekti dažādās kultūras nozarēs, kuru aktivitātes pārklāja visu Kurzemes reģionu. Arī šogad, lai veicinātu kultūras pieejamību sabiedrībai, Kurzemes plānošanas reģions īstenos Kurzemes kultūras programmu. Jau ir sākusies jaunās programmas 2022.gadam izstrāde, lai jau drīzumā varētu izsludināt konkursu kultūras projektu atbalstam Kurzemes reģionā.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022.gada 26. janvāra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības  – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Kategorijas
Izglītība un zinātne

Programmā “Apvārsnis Eiropa” būs pieejams nacionālais atbalsts projektu līdzfinansēšanai

Otrdien, 2022. gada 25. janvārī, valdībā apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie  grozījumi noteikumos par atbalsta piešķiršanas kārtību dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā. Tādējādi tiek radīta iespēja, lai arī Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammā ”Apvārsnis Eiropa” būtu pieejams nacionālais atbalsts projektu līdzfinansēšanai un tiktu veicinātas iespējas Latvijas pētniecības sektoram startēt institucionalizētajās Eiropas partnerībās, kuras atbalstīs pamatprogramma.

2021. gadā uzsāktā programma “Apvārsnis Eiropa”, kura ilgs līdz 2027. gadam, ir lielākais ES instruments pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju attīstības atbalstam ar kopējo budžetu ir 95,5 miljardi eiro. Iepriekšējā perioda pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” Latvijas pārstāvju dalība tiek vērtēta kā veiksmīga, jo kopumā no programmas laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam tās konkursos ir piesaistīti 116,4 milj eiro. Tas parāda gan Latvijas zinātnieku konkurētspēju Eiropas mērogā, gan kalpo kā nozīmīgs atbalsta Latvijas pētniecības vides stiprināšanā.

Pamatprogramma īpaši svarīga tajās jomās, kas nozīmīgas arī citām ES valstīm – veselība un infekcijas slimības, zaļā kursa īstenošana – ilgtspējīga lauksaimniecība, tīrā enerģētika t.sk. ūdeņraža tehnoloģijas, energoekonomiskas ēkas un transports. Pamatprogramma atbalsta gan fundamentālus pētījumus jaunu zināšanu ieguvei, gan lietišķo pētniecību to pārvēršanai produktos un pakalpojumos. Nacionālais atbalsts projektu finansēšanai ir svarīgs tajos gadījumos, kad pamatprogramma nesedz visas projekta izmaksas.

Jauns atbalsta instruments ir Eiropas partnerības, tai skaitā institucionalizētās partnerības. Tajās daļu finansējuma piešķir no pamatprogrammas, bet pārējo nodrošina dalībvalstis. Šīs partnerības apvienos plašu ieinteresēto personu loku, tostarp no tautsaimniecības nozares, nodrošinot ietekmi uz ES iedzīvotājiem, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu. Latvijas zinātniskajām institūcijām būs iespēja saņemt valsts līdzfinansējumu, uzņēmumiem – valsts atbalstu projektu realizācijai, un tādējādi veiksmīgi konkurēt partnerību konkursos. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” izveidoti arī vairāki kopuzņēmumi.

Paredzēts atbalsta turpinājums arī EUREKA programmā, kurā jau šobrīd projektus īsteno vairākas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi.

Programmas ”Apvārsnis Eiropa” Nacionālais kontaktpunkts kopš 2022. gada 1. janvāra atrodas Latvijas Zinātnes padomē.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Tiks atklātas LIAA biznesa inkubatoru atbalsta vienības Tukumā, Alūksnē, un Smiltenē

Lai nodrošinātu plašākas jauno uzņēmumu attīstības iespējas reģionos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paplašinās savu biznesa inkubatoru tīklu, atverot jaunas atbalsta vienības Alūksnē, Smiltenē un Tukumā.

“Viens no reģiona attīstību veicinošiem faktoriem neapšaubāmi ir sekmīga uzņēmējdarbības vide. Līdz šim ieviestais modelis ar Biznesa inkubatoru tīklu ir nesis jūtamus rezultātus –  valsts ieguldījums šajā programmā ir bijis mazāks nekā saņemtais ieguvumus no uzņēmumiem nodokļu veidā, eksporta darījumi ir mērāmi virs simts miljoniem eiro, jaunas darba vietas vairākos tūkstošos.  Ekonomikas ministrijā radām risinājumu LIAA Biznesa inkubatoru darbības turpināšanai, un jau šonedēļ papildināsim esošo tīklu ar jaunām atbalsta vienībām. Tā būs vide, kur saņemt atspērienu uzņēmējdarbībai un grūdienu izaugsmei tieši reģionu uzņēmējiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2021. gada nogalē LIAA Biznesa inkubatoru programmai tika piešķirti papildu finanšu līdzekļi vairāk nekā 9 miljonu eiro apmērā, kas ļauj nodrošināt pilnvērtīgu reģionālo biznesa inkubatoru darbību līdz programmas beigām 2023. gadā. Par šiem līdzekļiem tiks nodrošināta arī trīs jaunu inkubatoru atbalsta vienību izveide, tādējādi paplašinot pirmsinkubācijas atbalstu reģionos. Pēc paplašināšanās LIAA biznesa inkubatoru tīkls aptvers 12 biznesa inkubatorus un deviņas atbalsta vienības.

LIAA Jūrmalas biznesa inkubatora atbalsta vienības Tukumā atklāšana notiks 27. janvārī plkst. 11.00, kur piedalīsies arī Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atklāšanas pasākums notiks Talsu ielā 4. Šajā pašā laikā tiks atklāta arī Valmieras biznesa inkubatora atbalsta vienība Smiltenē, Dārza ielā 3, savukārt LIAA Madonas biznesa inkubatora atbalsta vienība Alūksnē, Brūža ielā 7, tiks atklāta 28. janvārī plkst. 14.00. Atklāšanas pasākumi norisināsies zaļajā režīmā atbilstoši valstī noteiktajām epidemioloģiskajām prasībām.

Jaunajās atbalsta vienībās galvenais uzsvars tiks likts uz pirmsinkubācijas programmu. Tā ir sešus mēnešus ilga bezmaksas programma biznesa ideju autoriem, kuras laikā produkts vai pakalpojums tiek pielāgots atbilstoši tirgus pieprasījumam un tiek apstiprināta biznesa modeļa dzīvotspēja, kā arī aprēķināti nepieciešamie resursi un iespējas tos iegūt. Savukārt inkubācijas programma paredzēta jau strādājošiem uzņēmumiem, lai tie ātrāk sasniegtu savus mērķus. Jaunie uzņēmēji strādā pie sava uzņēmuma attīstības, padziļinot savas zināšanas par zīmolvedību, efektīvākajiem pārdošanas rīkiem un eksporta uzsākšanu. Tāpat uzņēmējiem šeit ir iespēja saņemt līdzfinansējumu tehnoloģiju un dizaina izstrādei, mārketingam, juridiskiem pakalpojumiem, telpu īrei, iekārtu un izejmateriālu iegādei, kā arī apmainīties ar pieredzes stāstiem ar pārējo kopienu.

“Pirmsinkubācija ir pirmais nopietnais solis, lai apzinātos savas biznesa idejas dzīvotspēju. Mūsu pieredze liecina, ka daļa uzņēmēju šajā periodā maina savu ideju, apzinoties, ka ar sākotnējo ieceri nebūs iespējams sasniegt vēlamos mērķus. Piedaloties šajā programmā, uzņēmēji iegūst ne tikai vērtīgas zināšanas, bet arī jaunus kontaktus un pieredzi, tostarp no uzņēmumiem, kuri atrodas jau inkubācijas procesā un ir uzsākuši savu preču vai pakalpojumu eksportu,” uzsver LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Danuta Pīlapa.

Ar jaunajām Biznesa inkubatora atbalsta vienībām uzņēmējiem pastāvīgi būs iespēja pilsētā vai novadā konsultēties ar inkubatora pārstāvi par atbalsta programmām un pieteikšanās kārtību. Tāpat Biznesa inkubatora atbalsta vienība koordinēs inkubatora komandas konsultācijas, inkubatora mentoru tīkla vai ekspertu piesaisti, kā arī īstenos informatīvos pasākumus par inkubatora sniegto atbalstu.

Līdz šim LIAA biznesa inkubatoros 847 jaunie uzņēmēji radījuši apgrozījumu vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā – no tiem 47% tieši eksportā –, izveidojuši 1 957 jaunas darba vietas, nodokļos samaksājuši teju 23 miljonus eiro, bet ārējā finansējumā piesaistījuši 28 miljonus eiro.

LIAA Biznesa inkubatori: Liepājas biznesa inkubators, Ventspils biznesa inkubators, Kuldīgas biznesa inkubators, Jūrmalas biznesa inkubators, Radošo industriju biznesa inkubators Rīgā, Jelgavas biznesa inkubators, Ogres biznesa inkubators, Valmieras biznesa inkubators, Siguldas biznesa inkubators, Madonas biznesa inkubators, Rēzeknes biznesa inkubators un Daugavpils biznesa inkubators.

Biznesa inkubatoru atbalsta vienības: Cēsīs, Jēkabpilī, Bauskā, Saldū, Gulbenē, Talsos, Alūksnē, Smiltenē un Tukumā.

Jaunu dalībnieku uzņemšana biznesa inkubatoros norisināsies no 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam. Plašāka informācija par gaidāmo uzņemšanu būs pieejama no 8. februāra.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Valdība atbalsta 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES fondu vadības likumprojektu

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja un tādējādi tālākai virzībai Saeimā nodeva Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumprojektu, kas noteiks ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā ar mērķi nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu.

Likumprojekts nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, nosacījumus ES fondu finansējuma piešķiršanai, valsts budžeta līdzfinansējuma likmes apmēru, informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz projektu informāciju un citus aspektus.

“Likumprojektā ir iestrādāti uzlabojumi, kas primāri vērsti uz to, lai nākamajos septiņos gados ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu ērtāka un atbalstošāka finansējuma saņēmējiem. Pilnveidojumi balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju iepriekšējo periodu pieredzi,“ uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs

Ņemot vērā institūciju pieredzi un zināšanas, paredzēta esošās ES fondu administratīvās sistēmas turpināšana. Vadošās iestādes un revīzijas iestādes funkcijas tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos pildīs Finanšu ministrija, bet atbildīgo iestāžu funkcijas – nozaru ministrijas un Valsts kanceleja. Tāpat arī lemts saglabāt līdzšinējo ieviešanas sistēmu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru kā vienīgo sadarbības iestādi, kura gan izvērtē projektu iesniegumus, gan slēdz līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu.

Lai nodrošinātu iespējami ērtāku un izsekojamāku ES fondu projektu iesniegšanas kārtību, kā arī ņemot vērā ES kopējo praksi – pāriet uz ES fondu projektu vadību e-vidē, arī likumprojekts paredz pilnībā pāriet uz projektu iesniegšanu caur elektroniskajām informācijas sistēmām, kā arī citu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu apriti sistēmā, tai skaitā līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu slēgšanu.

Efektīvu fondu investīciju un noteikto mērķu sasniegšanai likumprojektā ir saglabāti finansējuma saņēmēju pienākumi – nodrošināt projekta rezultātu un ilgtspējas saglabāšanu, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar mērķu sasniegšanu. ES fondu finansējuma saņēmējiem arī noteikts pienākums nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un, piemēram, EK pārstāvjiem audita ietvaros.

Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents būs uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu, MK tiek pilnvarots noteikt minēto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas, attiecināmos izdevumus aprēķina saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi, pamatojoties uz iznākumiem, rezultātiem vai kādām citām izmaksām. Finansējuma saņēmējam vairs nav jānodrošina katra līdzfinansējuma izdevumu eiro izsekojamība atsevišķos izdevumu apliecinošos dokumentos — tā ir galvenā vienkāršotu izmaksu nodrošinātā priekšrocība, jo šādi tiek ievērojami mazināts administratīvais slogs, kā arī tiek samazināta kļūdu rašanās iespēja.

Kopumā, ņemot vērā plānotās ES fondu investīcijas 4,4 miljardi eiro apmērā laika posmā no 2021. gada līdz 2027. gadam, paredzēts, ka tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs visas tautsaimniecības jomas, jo īpaši pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, kā arī minētās investīcijas veicinās Latvijas teritoriju līdzsvarotu attīstību.

Likumprojekta izstrāde un apstiprināšana valdībā ir būtisks solis jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju uzsākšanā, kam pēc atbalsta Saeimā sekos citi nepieciešamie normatīvie akti un atbildīgo ministriju izstrādāti investīciju nosacījumi.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Vēl 20 miljoni eiro aizdevumu izsniegšanai mazajiem lauku uzņēmējiem

Valdība otrdien, 25. janvārī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu, lai ar 20 miljoniem eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) papildinātu aizdevumu programmu maziem lauku uzņēmējiem. Aizdevumu programmā līdz šim pieejamais finansējums ir 13,8 miljoni eiro.

Ar grozījumiem ir paplašināts atbalsta pretendentu loks, ļaujot aizdevumus saņemt tādiem atbalsta pretendentiem, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums nepārsniedz 150 tūkstošus eiro noslēgtajā gadā (iepriekš – 100 tūkstoši eiro), jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā atbalsts nepieciešams uzņēmējdarbības pārstrukturizācijai.

Grozījumi noteic ka Lauku atbalsta programmas (LAP) apakšpasākumi “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” un “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” būs īstenojami kā finanšu instrumenti. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu lauku attīstības pasākumu ieviešanu, palīdzētu risināt izveidojušās tirgus nepilnības un finanšu resursu nepieejamību.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 446 “Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu”” stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Kamēr daļa no publiskajā sektorā strādājošām amatpersonām izmantos savu varu pretlikumīgiem mērķiem, Latvijas rezultāts korupcijas uztveres indeksā būtiski nemainīsies

Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks:

“Darbs pie korupcijas apkarošanas un izskaušanas ir daudzu valsts iestāžu pamatuzdevums un, lai arī šodien publicētie 2021. gada korupcijas uztveres indeksa rezultāti un Latvijas pozīcija tajā, salīdzinājumā ar iepriekšējo attiecīgo periodu, kopumā norāda uz nelieliem uzlabojumiem, šīs jomas sakārtošanā vēl jāiegulda liels darbs. Jāapzinās, ka panākumi korupcijas mazināšanā nav tikai tiesībsargājošo iestāžu rokās, bet ir atkarīgi arī no valsts un privātajā sektorā strādājošo godprātīgas rīcības un vēlmes ievērot likumus.

Zīmīgi, ka vairāki faktori Korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā ir saistīti tieši ar iepirkumu jomu, kas, savukārt korelē ar Iekšējās drošības birojā aizvadītajā gadā izmeklētajiem un kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem realizējot iepirkumus, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts pārvaldībai un iespējamais zaudējums valsts budžetam mērāms vairākos miljonos eiro. Lai tiktu ievēroti labas pārvaldības principi, tostarp procesu caurskatāmība un atbilstība likumam, visām iestādēm ir aktīvi jāiesaistās iekšējās kontroles pasākumu pilnveidē, pastāvīgi veicinot visu šajos procesos iesaistīto darbinieku, tostarp arī augsta līmeņa vadītāju, izpratni par problemātiku un riskiem vēl pirms iestājas sekas.

Vienlaikus nepieciešams skaidri un sabiedrībai saprotami definēt pastāvošās ētikas normas un vērtības valsts pārvaldē. Kamēr daļa no publiskajā sektorā strādājošām amatpersonām izmantos savu varu pretlikumīgiem mērķiem, Latvijas rezultāts korupcijas uztveres indeksā būtiski nemainīsies. Tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt soda neizbēgamības princips. Tādējādi viena no Iekšējās drošības biroja stratēģiskajām prioritātēm ir un arī tuvākā nākotnē būs amatpersonu noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu, atklāšana, izmeklēšana un novēršana.

Korupcijas samazināšana un pakāpeniska izskaušana ir komplekss ilgtermiņa process, kurā būtiska loma jāuzņemas arī sabiedrībai, ziņojot par pamanītām pretlikumīgām rīcībām. Kamēr vien liela daļa valsts iedzīvotāju tikai pasīvi un ar toleranci vēros, kā valstī teju ik mēnesi publiski izgaismojas ar korupciju saistīti dažāda mēroga noziedzīgi nodarījumi un pietiekami kritiski nevērtēs, cik efektīvi un godprātīgi tiek apgūti valsts budžeta līdzekļi, korupcija turpinās iztukšot resursus, kas nepieciešami valsts vispārējai attīstībai vitāli svarīgajās jomās – sabiedrības drošībai, veselībai, izglītībai, ekonomikai un labklājībai.”

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Pašvaldību kapitālsabiedrībām 2022. gadā ir nodrošināta iespēja saņemt valsts budžeta aizdevumus kurināmā iegādei

Saeima galīgajā lasījumā ir atbalstījusi finanšu ministra iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz pašvaldību kapitālsabiedrībām iespēju saņemt īstermiņa valsts budžeta aizdevumus kurināmā iegādei ar pašvaldības sniegtu galvojumu 100% apmērā no aizņēmuma summas. Likuma grozījumi izsludināti 21. janvārī.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Mēs dodam iespēju pašvaldībām, kam siltuma izmaksu situācija ir kritiska, kopā ar to kapitālsabiedrībām šodien pieņemt saprātīgus un ilgtspējīgus lēmumus par kurināmā maiņu siltumenerģijas ražošanai nākotnē.”

Valdība pašlaik strādā pie visaptveroša pasākumu plāna enerģētikas krīzes risinājumam. Tā sinerģijā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi rada būtisku apdraudējumu iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspējai. Vienlaicīgi, lai rastu tūlītēju iespēju pašvaldību siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem piesaistīt resursus, operatīvi ir rasts risinājums finanšu deficīta segšanai.

Ir svarīgi, ka pašvaldību kapitālsabiedrības ārkārtas apstākļos spēj turpināt nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu un nepieciešamības gadījumā operatīvi uz izdevīgiem nosacījumiem var saņemt finanšu resursus kurināmā iegādei. Tādējādi iedzīvotājiem un citiem pakalpojuma saņēmējiem tiks nodrošināta siltumenerģijas apgādes pakalpojumu nepārtrauktība.

Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz diviem gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas un aizdevumam netiks piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Pateicoties administratīvi teritoriālās reformas atbalstam pērn atjaunoti vietējie un reģionālie autoceļi vairāk nekā 400 km garumā

Ieguldot Ministru kabineta piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atbalstam, pagājušajā gadā atjaunoti valsts vietējo un reģionālo autoceļu posmi vairāk nekā 400  kilometru garumā un šīs programmas ietvaros daudzviet darbi turpināsies arī šogad.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atbalstam piešķirtie līdzekļi ir viens no finansējuma avotiem valsts autoceļu tīkla atjaunošanai un pārbūvei, kopumā šajā programmā plānots sakārtot ceļu posmus ap 900 km garumā.

“Mūsdienīga autoceļu infrastruktūra uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un satiksmes drošību. Tā dod arī pozitīvu impulsu reģionu attīstībai, jo piesaista uzņēmējus, kas rada jaunas darba vietas,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs piebilst: “šis ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad reformas iet kopsolī ar to atbalstam atvēlētu finansējumu, dodot reālu un strādājošu atbalsta burkānu”.

Atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam informatīvajam ziņojumam “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” 2021. gadā Satiksmes ministrijai piešķīra finansējumu līdz 55 milj. eiro, lai nodrošinātu valsts autoceļu attīstību saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kā arī finansējumu līdz 100 milj. eiro, valsts autoceļu atjaunošanas projektu īstenošanai kopumā, kur apmēram trešā daļa līdzekļu paredzēta autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Līdz šī gada sākumam kopumā darbi pabeigti 403 kilometru garumā, ieguldot 68,43 milj. eiro. Šajā gadā projektu pabeigšanai vēl plānots ieguldīt 11,8 milj. eiro, kā arī papildus plānots uzsākt jaunus projektus 11,9 milj. eiro vērtībā. Par šogad plānotajiem autoceļu posmu uzlabojumiem un posmiem, kur darbi plānoti, vēl notiek sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Starp autoceļu posmiem, kas atjaunoti par finanšu līdzekļiem, kas piešķirti administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atbalstam, ir 17,91 km valsts reģionālā autoceļa P104 Tukums-Auce-Lietuvas robeža, 16,02 km valsts reģionālā autoceļa P94 Jelgava-Staļģene-Code, 14,8 km no valsts reģionālā autoceļa P8 Inciems-Sigulda-Ķegums. Uzlabojumi veikti arī valsts reģionālā autoceļa P125 Talsi-Dundaga-Mazirbe 17,3 km garā posmā, valsts reģionālā autoceļa P41 Alūksne-Liepna 22,6 km garā posmā, kā arī valsts reģionālā autoceļa P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte 28,2 km garā posmā un valsts reģionālā autoceļa P46 Dubļeva-Cērpene 15,22 km garā posmā. Kopumā darbi veikti vairāk nekā 60 autoceļu posmos.

Kategorijas
Izglītība un zinātne

Par 150 000 eiro plāno palielināt dalībai starptautiskajos projektos pieejamo kopējo finansējumu

Par 150 000 eiro plānots palielināt kopējo finansējumu, kas paredzēts dalībai starptautiskajos projektos darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts.

Papildu finansējumu dalībai starptautiskajos projektos tiks piešķirts, pārdalot finansējumu 150 000 eiro apmērā no pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” līdzekļiem – 127 500 eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda un 22 500 eiro apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma.

Plānots, ka papildu finansējums tiks izmantots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) pētījumam, kura kopējais finansējums ir 2,5 miljoni eiro. To Latvijā īsteno projekta sadarbības partneris Latvijas Universitāte (LU).

Kā liecina informāciju noteikumu projektā, LU bija izsludinājusi atklātu konkursu par “Datu ieguves pakalpojumiem projekta “Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (OECD PIAAC) īstenošana Latvijā” ietvaros”, kas noslēdzās bez rezultāta. Attiecīgi LU Zinātniskās darbības nodrošinājuma iepirkumu komisijas sēdē tika pieņemts lēmums pārtraukt iepirkumu, jo vienīgā pretendenta SIA “SKDS” piedāvātā līgumcena 1 459 900 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārsniedza iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu – 1 100 000 eiro bez PVN.

Vienlaikus IZM pauž bažas par atkārtota iepirkuma veikšanu, norādot, ka gadījumā, ja tas atkal noslēgsies bez rezultāta, attiecīgi tiks apdraudēta visa pētījuma īstenošana Latvijā, jo nebūs iespējams pētījumu paspēt īstenot vienlaicīgi ar citām dalībvalstīm.

Pašlaik LU jau ir sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, lai tuvākajā laikā sludinātu jaunu iepirkumu par attiecīgi nepieciešamo summu, veicot izpēti un pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem, lai veicinātu pieteikšanos iepirkumam. Vienlaikus ir veikta izpēte par citu PIAAC dalībvalstu pieredzi datu vākšanas iepirkumos.

Pilotpētījumu plānots īstenot jau 2022.gada pirmajā ceturksnī. Pētījuma simulācijas nodevumu iesnieguma termiņš paredzēts ne vēlāk kā līdz 1.martam, bet lauka darba izmēģinājuma nodevuma termiņš – ne vēlāk kā līdz 1.augustam.
 

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Veiksmīgi noritējusi publiskā apspriede par Valsts policijas formas tērpu iegādi

Pagājušajā piektdienā, 21. janvārī, Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju (DAIF Latvija) organizēja publisku apspriedi par Valsts policijas jaunā dizaina formas tērpu iepirkumu, lai piesaistītu potenciālos formas tērpu piegādātājus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Apspriedē epidemioloģiski drošos apstākļos klātienē un tiešsaistes platformā “Webex” bija pārstāvēti septiņi uzņēmēji un Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, kā arī Valsts policijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas pārstāvji.

Uzņēmēji pozitīvi novērtēja Valsts policijas iniciatīvu un atvērtību dialogam, uzaicinot potenciālos piegādātājus uz diskusiju, lai abas puses izprastu katra iespējas un vajadzības, kā arī kvalifikācijas un līguma izpildes jautājumus. Policijas izstrādātās kvalifikācijas un tehniskās prasības tika atzītas par atbilstošām, vienlaikus diskusijas dalībnieki sniedza priekšlikumus iepirkuma dokumentu precizējumiem, lai Valsts policija iegādātos kvalitatīvu formas tērpu un uzņēmējiem būtu skaidri nosacījumi līguma izpildē. Jāpiemin, ka šajā diskusijā netika skarti jautājumi par formastērpa dizainu, bet gan tā nodrošināšanu – dizains nemainās!

“Vērtējot sanāksmē apspriesto, kā arī ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, uzskatām, ka šī diskusija bija veiksmīga, jo varējām izzināt problēmas un noskaidrot ražotāju viedokli, paraudzīties no viņu skatupunkta un saprast, kas jāuzlabo, lai pēc iespējas vairāk ieinteresētu un motivētu pretendentus pieteikties. Esam pateicīgi par dalībnieku sniegto viedokli un novērojumiem, arī argumentētu kritiku un paustajiem priekšlikumiem. Gūtās atziņas bija noderīgas, jo mums visiem ir viens galvenais mērķis – sniegt policistiem kvalitatīvu produktu,” pauž Valsts policijas Iepirkumu nodaļas priekšnieks Gundars Jankovs.

Vienlaikus Valsts policija pauž pateicību Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijai par atbalstu un sadarbību apspriedes īstenošanā, kā arī ražotāju uzrunāšanā.

Jāpiemin, ka līdz šim jaunā dizaina formas tērpi, kas tika oficiāli apstiprināti 2019. gadā, šobrīd ir nodrošināti gandrīz trešdaļai Valsts policijas amatpersonu, kuriem būtu vien nepieciešams atjaunot pāris formas tērpu priekšmetus. Savukārt atlikušie policisti vēl ikdienā nēsā vecā dizaina formas tērpus.

Lai gan pilnvērtīga pāreja uz jaunā dizaina formas tērpiem ir paredzēta līdz 2024. gada 1. jūnijam, Valsts policija cer, ka jau šogad izdosies noslēgt Valsts policijai nozīmīgo līgumu par formas tērpu iegādi un iespējas ātrāk apgādāt policistus ar šiem formas tērpiem, lai ikdienā viņi būtu redzami mūsdienīgās, ērtās un kvalitatīvās formās.

Iepirkumu “Jaunā dizaina formas tērpu un to sastāvdaļu iegāde Valsts policijas amatpersonām uz četriem gadiem” plānots izsludināt februāra sākumā.