Slēdz ģenerālvienošanos, iepirkumos aizvien uzvar zemākā cena

SANDRIS GUNVALDIS, 31/05/2018

Post image for Slēdz ģenerālvienošanos, iepirkumos aizvien uzvar zemākā cena

Iepazīstinām ar aizvadītajos mēnešos būvniecības nozarē notikušajiem jaunumiem, kas jau atstāj ietekmi uz iepirkumiem

Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (“LBP”) informē žurnālu ” Iepirkumi”, ka 129 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 522 miljonus eiro jeb 73% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apgrozījuma apjoma, līdz šā gada 11. maijam bija parakstījuši ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē. Ar šo visai nozarei saistošo koplīgumu plānots noteikt minimālo algu būvniecībā 780 eiro (bruto) apmērā.

“Pateicoties daudziem patiešām uzņēmīgiem un drosmīgiem Latvijas būvniekiem, mums ir izdevies ielikt kārtīgu un stipru pamatakmeni jaunas būvniecības kultūras attīstībai Latvijā. Līdz ar to, jau tuvāko mēnešu laikā esam iecerējuši iegūt visu nepieciešamo atbalstu, lai 2019. gada sākumā ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā. Esiet droši – ģenerālvienošanās būs! Jau ar nākamo gadu būvniecības nozare ieņems jaunu, uz attīstību vērstu trajektoriju,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

“LBP” norāda – ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vissvarīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi “LBP” sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Uzņēmumi, kuri būs parakstījušies par ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos. Jau drīzumā Saeimā tiks lemts par iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Likumprojektā paredzēta iespēja virsstundu likmes samazināšanai līdz 50%, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto. Tiesa gan, daudzi tūkstoši būvniecības uzņēmumu nevar maksāt valsts nodevu reģistrēšanai reģistrā, tāpēc, gaidāms, ka nozarei aizvien būs jārisina daudzi samezglojumi.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” iniciētā ģenerālvienošanās ir kardināli izšķirošs solis ceļā uz sakārtotu un konkurētspējīgu būvniecības nozari. Esmu pārliecināts, ka uzņēmumiem, kuri iesaistās ģenerālvienošanās procesā, ir vēlme veidot ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir godīga konkurence un ilgtermiņa attīstība. Arī darba ņēmēji būs ieguvēji, jo iegūs sociālās garantijas, skaidrību par pienākošos atalgojumu un motivāciju kvalifikācijas celšanai.”

Ekonomikas ministrijā cer, ka ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir pirmā šāda veida vienošanās, kas būs saistoša visai nozarei. Sasniedzot izvirzītos mērķus, būvniecības nozare būs paraugs un iedvesmas avots citām nozarēm. Skandināvijas un Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem nozares sakārtošanai pašregulācijas ceļā, vienojoties par konkrētai nozarei vispiemērotākajiem un visatbilstošākajiem risinājumiem.

Ievērojams pagrieziena punkts kopējas konstruktīvas sadarbības izveidei bija 2016. gada 31. maijā noslēgtais Atbildīgo ministru kabineta locekļu un būvniecības nozares pārstāvju sadarbības memorands. “Šie gandrīz divi gadi aizvadīti intensīvas un konstruktīvas sadarbības zīmē ar būvniecības nozari, kas sekmējis virzību uz kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšanu. Memoranda ambiciozākie mērķi – elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana un ģenerālvienošanās parakstīšana, šodien ir izpildīti, radot efektīvu, jēgpilnu un reāli strādājošu instrumentu ēnu ekonomikas un tās galvenās komponentes “aplokšņu algu” ierobežošanai,” norādīja ministrs.

Ēnu ekonomikā neliels kritums

“LBP” vēsta, ka ziņojums “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017” veikts pēc “LBP” pasūtījuma, biedrībai“BASE” sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). Tā mērķis ir, apkopojot pieejamo statistiku, būvuzņēmumu vadītāju, kā arī nozares ekspertu viedokļus, sniegt padziļinātu ieskatu ēnu ekonomikas problemātikā Latvijas būvniecības nozarē 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. un 2015. gadu.

Ziņojums balstās uz reprezentatīvām, aptuveni 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujām, kas veiktas 2018. gada aprīlī (par situāciju nozarē 2017. gadā). Situācijas 2017. gadā salīdzināšanai ar 2016. un 2015. gadu izmantoti, attiecīgi, 2017. un 2016. gada sākumā veiktie pētījumi.

Atbilstoši jaunākajiem pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomikas apjoms nozarē aizvien ir salīdzinoši liels, tomēr, ar pozitīvu dinamiku. 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40,0%, 2016. gadā: 38.5%. Savukārt 2017. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē krita vēl par 3,3%, sasniedzot 35,2% no IKP.

Samazinājies ir arī ēnu ekonomikas apjoms visās tās komponentēs. Proti, ir nedaudz samazinājušās aplokšņu algas (32,1% 2017. gadā, salīdzinājumā ar 34,6% 2016. gadā un 36,3% 2015. gadā) pie situācijas (vidēji Latvijā: 18,1% 2016. gadā). 2017. gadā, salīdzinoši ar 2016. gadu, ir mazinājusies arī uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana (attiecīgi: 26,7% un 30,0%) un darbinieku skaita neuzrādīšana (attiecīgi: 17,6% un 20,5%).

Ietekme uz iepirkumiem

“Ja ģenerālvienošanās stāsies spēkā, tā nenoliedzami pozitīvi ietekmēs godīgu konkurenci nozarē, ļaujot publiskajos iepirkumos veiksmīgi startēt tieši godprātīgiem būvniecības uzņēmumiem. Līdz šim konkurenci iepirkumos ir kropļojuši dempingotāji, kuri nereti maksā aplokšņu algas vai kā citādi optimizē izmaksas negodprātīgā veidā, šādi gūstot izdevīgākas pozīcijas iepirkumu procedūrās,” norāda “LBP” pārstāve Anete Ugaine. Viņa arī vērš uzmanību, ka neraugoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums,kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šā gada februāra VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3. korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: “Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā”. Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Līdz ar to kvalitātes kritērijiem, kas atbilst augstākajiem mūsdienu veselības aprūpes infrastruktūras standartiem, šajā iepirkumā būtu jāspēlē īpaši augsta loma,” piebilst A. Ugaine.

“Zemākās cenas princips Latvijā līdz šim ir bijis viens no svarīgākajiem iemesliem milzīgajam ēnu ekonomikas apjomam būvniecībā. Daudzi godīgi uzņēmumi ilgstoši ir bijuši spiesti konkurēt dempinga apstākļos un tā vietā, lai investētu uzņēmuma attīstībā un inovatīvos pakalpojumus, cīnījušies par izdzīvošanu. Diemžēl redzam, ka arī pēc jaunā iepirkumu regulējuma pieņemšanas, kas paredz atteikšanos no zemākās cenas, valsts iestādes pašas turpina radīt godīgai konkurencei nelabvēlīgus apstākļus. Zaudētāja kārtējo reizi var izrādīties arī sabiedrība, kuras interesēs ir nevis par katru cenu “lētāk un ātrāk”, bet gan saimnieciski izdevīgs un kvalitatīvs risinājums,” vērtē Baiba Fromane.

“LBP” vērš uzmanību, ka jaunais regulējums no pasūtītāja prasa sarežģītāku pieeju vērtēšanas procesā tāpēc, ka papildus cenai un izmaksām jāvērtē arī citi kritēriji. Piemēram, saistības attiecībā uz kvalitātes garantēšanu, uz vides aizsardzību, jāvērtē inovatīvie raksturlielumi un sociālie kritēriji – uzņēmuma nomaksātie nodokļi un personu ar īpašām vajadzībām nodarbināšana. Šā iemesla dēļ “LBP” 2017. gadā sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Latvijas Arhitektu savienību izveidoja vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības, kā arī “projektēt un būvēt” iepirkumos. Vienlaikus turpinās darbs pie vadlīniju pilnveides, ņemot vērā pasūtītāju atsauksmes, vadlīnijas izmantojot savā ikdienas darbā.

UZZIŅA
Būvniecības nozare Latvijā

  • ir ļoti svarīga valsts tautsaimniecībā, tā atrodas 7. vietā pēc pievienotās vērtības un raksturīga iezīme ir lielais nodarbināto skaits, kas pērn sasniedza 63 tūkstošus nodarbināto,
  • 2017. gads iezīmējās ar jaunu nozares sasniegumu – eksporta apjomam sasniedzot vēsturiski augstāko rādītāju – 182 milj. eiro, kā arī ievērojami pieauga kopējie būvniecības apjomi sasniedzot 1,7 miljardus eiro,
  • jau ilgstoši būvniecības nozares lielākā problēma bijusi ēnu ekonomika un tieši aplokšņu algu īpatsvars. No ēnu ekonomikas visvairāk cieš tieši uzņēmumi – tā vietā, lai nopelnītu, investētu savā attīstībā un inovācijās, uzņēmēji negodīgas konkurences apstākļos ir spiesti cīnīties par izdzīvošanu. Tas ilgtermiņā grauj ne tikai nozares, bet arī visas Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: